Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 3Rīgā 2020. gada 6. martā (prot. Nr. 2, 7. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu unsociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu unMinistru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijaspakalpojumu samaksas kārtība un kārtība,kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtasno pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ģimenes locekļi – laulātie un/vai personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.2. sociālie resursi – personas resursi (personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.tml.), klienta rīcībā esošie naudas līdzekļi vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki (laulātais, bērni, mazbērni, mazmazbērni), citi radinieki vai citas fiziskās/juridiskās personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību)), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

5. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir:

5.1. personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā (arī Rīgas patversmes/naktspatversmes adresē). Prasība par deklarēto dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā neattiecas uz pilngadīgu bāreni līdz dienai, kad tas sasniedz 24 gadu vecumu, ja Rīgas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi;

5.2. personai, kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un sociālo resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums vai sociālie pakalpojumi;

5.3. Ukrainas pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā kara dēļ šī kara norises laikā (turpmāk – Ukrainas civiliedzīvotāji), ja tā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā.

6. Papildus šo saistošo noteikumu 5. punktā noteiktajam tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura saņem pašvaldības grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.

6.1 Sociālos pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina, pamatojoties uz Rīgas Sociālā dienesta sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību novērtējumu, ārpus rindas (ja sociālā pakalpojuma nodrošināšana pašvaldībā tiek administrēta rindas kārtībā), nenosakot Ukrainas civiliedzīvotājam samaksu par sociālo pakalpojumu. Piešķirot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā un institūcijā, kā atbilstības pamats var būt vajadzība pēc psiholoģiskā atbalsta un adaptācijas jaunajā sociālajā vidē.

II. Sociālo pakalpojumu veidi un saņemšanas kārtība

7. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

7.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā vai dzīvesvietā:

7.1.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.1.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.1.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā pilngadīgām personām;

7.1.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā bērniem;

7.2. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

7.2.1. aprūpe mājās;

7.2.2. aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums;

7.2.3. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

7.2.4. "drošības pogas" pakalpojums;

7.2.5. videovizītes pakalpojums;

7.2.6. silto pusdienu piegāde mājās;

7.2.7. dienas aprūpes centra pakalpojums;

7.2.8. pansijas pakalpojums;

7.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

7.3.1. krīzes centra pakalpojums;

7.3.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums;

7.3.3. patversmes pakalpojums;

7.3.4. naktspatversmes pakalpojums;

7.3.5. īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojums;

7.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

7.4.1. specializēto darbnīcu pakalpojums;

7.4.2. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

7.4.3. atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

7.4.4. konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi;

7.4.5. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

7.4.6. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana;

7.4.7. dienas centra pakalpojums;

7.4.8. kopienas centra pakalpojums;

7.4.9. daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra pakalpojums;

7.4.10. ģimenes asistenta pakalpojums;

7.4.11. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 07.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-155-sn);

7.4.12. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn);

7.5. sociālā darba pakalpojums.

8. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, tā vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja.

8.1 Atbalsta grupas pakalpojuma vardarbībā cietušām personām saņemšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas pie sociālā pakalpojuma sniedzēja, un šāda pakalpojuma saņemšanai nav piemērojams saistošo noteikumu 9., 10. un 16. punkts.

9. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

10. Sociālais dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

10.1. reģistrē personas iesniegumu;

10.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

10.3. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

10.4. novērtē personas vajadzības (ja nepieciešams, sadarbībā ar sociālā pakalpojuma sniedzēju) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem novērtēšanas karšu paraugiem. Pilngadīgas personas novērtēšanas karti var piemērot arī individuālo vajadzību novērtēšanai bērnam no 16 gadu vecuma;

10.5. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

10.6. nepieciešamības gadījumā sastāda personas individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

10.7. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un pakalpojuma samaksas apmēru;

10.8. pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, kurš ietver klienta sociālo vajadzību novērtējumu, var lemt par vairāku sociālo pakalpojumu piešķiršanu vienlaicīgi;

10.8.1 pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu, kurš ietver klienta vajadzību novērtējumu, var lemt par pilngadīgas personas sociālā pakalpojuma piešķiršanu bērnam no 16 gadu vecuma, ja to nav iespējams aizstāt ar bērna sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un bērnam piešķirtais pilngadīgas personas sociālais pakalpojums ir piemērotākais sociālā pakalpojuma veids;

10.9. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

10.9.1. par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;

10.9.2. par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai;

10.9.3. par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, tostarp, ja persona pirms sociālā pakalpojuma piešķiršanas saistošo noteikumu 58. punktā noteiktajā kārtībā nav apmeklējusi izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju, ko apliecina Sociālajā dienestā saņemts pakalpojuma sniedzēja apliecinājums;

10.10. pieņem lēmumu par bērna ar garīga rakstura traucējumiem uzņemšanu rindā grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanai, kā arī par šī sociālā pakalpojuma piešķiršanu pēc personas pilngadības sasniegšanas;

10.11. par pieņemto lēmumu informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju.

10.1 Lai saņemtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu (turpmāk – pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums) ar pašvaldības līdzfinansējumu, Sociālais dienests reģistrē personu vienā no pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotām rindām:

10.11. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības institūcijā;

10.12. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja līgumorganizācijas institūcijā;

10.13. rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcijā.

10.2 Persona iesniegumā par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu norāda, kuru pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju tā izvēlas. Ja pēc pirmreizējās izvēles persona maina savu izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju izvēlētā pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veida (rindas) ietvaros, tad Sociālais dienests ieraksta reģistrā personas izvēlēto pakalpojuma sniedzēju, nemainot personas kārtas numuru attiecīgajā rindā. Ja pēc pirmreizējās izvēles persona maina savu izvēli attiecībā uz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst citam pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma pašvaldības līdzfinansējuma veidam (rindai), tad Sociālais dienests reģistrē personu attiecīgajā rindā no jauna.

11. Ja persona reģistrēta rindā pašvaldības līdzfinansēta sociālā pakalpojuma saņemšanai:

11.1. Sociālais dienests rindas kārtībā piešķir pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, ievērojot šādus rindas virzību ietekmējošos faktorus:

11.1.1. personas dzimums;

11.1.2. personai ir/nav slimības diagnoze "demence";

11.1.3. brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā un tās atbilstība dzimumam un slimības diagnozei;

11.1.4. pieejamais finansējums pašvaldības budžetā;

11.2. Sociālais dienests rindas kārtībā piešķir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, ievērojot šādus rindas virzību ietekmējošos faktorus:

11.2.1. funkcionālo traucējumu veids – garīga rakstura traucējumi (smagi vai ļoti smagi izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi vai viegli vai mēreni izteikti psihiskie un uzvedības traucējumi);

11.2.2. brīva vieta personas izvēlētajā sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā (Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzīta pakalpojuma sniedzēja institūcija vai pašvaldības sadarbības līgumorganizācijas institūcija);

11.2.3. pieejamais finansējums pašvaldības budžetā;

11.3. Sociālais dienests saglabā personai vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona, iesniedzot iesniegumu, atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu vai nav sasniedzama dzīvesvietā. Šādos gadījumos sociālo pakalpojumu piedāvā nākamajai rindā reģistrētajai personai. Ja persona atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu, tā 10 darba dienu laikā pēc informācijas par pakalpojuma pieejamību saņemšanas iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā norāda periodu, līdz kuram tā atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu. Sociālais dienests var atlikt sociālā pakalpojuma piedāvājumu personai uz sešiem mēnešiem, ja persona minēto 10 darba dienu laikā neiesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un nav sasniedzama dzīvesvietā;

11.4. Sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu un personas izslēgšanu no rindas, ja persona atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu vairāk par divām reizēm vai kopējais sociālā pakalpojuma saņemšanas atlikšanas periods pārsniedz sešus mēnešus;

11.5. Sociālais dienests pieņem lēmumu par izslēgšanu no rindas sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona to lūdz, iesniedzot iesniegumu;

11.6. sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina saistošo noteikumu 29. punktā minētā sociālā pakalpojuma piešķiršanu pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotās rindas kārtībā.

12. Lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, Sociālais dienests pieņem saistošo noteikumu 10. punktā noteiktajā kārtībā, bet, ja minētās personas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tad Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13. Lēmumu par saistošo noteikumu 7.1.2. apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma sniegšanu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju izsniedz Sociālais dienests.

14. Ja personai sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams neatliekami (ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, ārpus Sociālā dienesta darba laika, personai nav dzīvesvietas un patversmē nav iespējams nodrošināt personas aprūpi, u.c.), Sociālajam dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojuma vai sociālās aprūpes institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma īslaicīgu nodrošināšanu, neievērojot saistošo noteikumu 10. punktā minēto kārtību. Šādā gadījumā lēmums tiek pieņemts mutvārdos, to rakstveidā noformējot Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

15. Lēmumu par saistošo noteikumu 7.3.1., 7.3.3., 7.3.4., 7.4.7. un 7.4.8. apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs. Krīzes centra pakalpojuma sniedzējs 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski informē Rīgas bāriņtiesu (ja pakalpojumu saņem bērni) un Sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

15.1 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn)

16. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

17. Sociālo pakalpojumu mērķa grupas, saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumiem ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

III. Klienta tiesības un pienākumi

18. Klientam ir tiesības:

18.1. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

18.2. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

19. Klientam ir pienākums:

19.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

19.2. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par savu sociālo situāciju;

19.2.1 gadījumā, ja atbilstoši saistošo noteikumu 19.5. pakšpunktam jāmaksā par sociālo pakalpojumu, sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par savas mājsaimniecības ienākumiem;

19.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

19.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

19.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

19.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī neapdraudēt citu personu veselību un dzīvību;

19.7. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto.

IV. Sociālā pakalpojuma sniedzēja tiesības

20. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības:

20.1. pieprasīt klientiem ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

20.2. lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus, pirms tam rakstiski informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu;

20.3. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

20.4. pieprasīt klientam veikt avansa maksājumu par sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu sniegšanu;

20.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

20.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai;

20.7. bez atlīdzības iegūt Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā reģistrētos datus, kuri nepieciešami pašvaldības pirkto sociālo pakalpojumu sniegšanai.

21. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem pašvaldība ir deleģējusi sociālo pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības izdot administratīvos aktus, pildot deleģēšanas līgumā noteiktos pārvaldes uzdevumus.

V. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

22. Pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju šāda tipa institūcijās:

22.1. vispārēja tipa institūcijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un līgumos ar pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzējiem noteiktajām prasībām;

22.2. ģimenes tipa institūcijā saskaņā ar saistošo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajām vispārēja tipa institūcijām piemērojamām prasībām, kā arī šādām papildu prasībām:

22.2.1. pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 kilometru attālumā no Rīgas robežas;

22.2.2. pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojums tiek sniegts jaunuzceltā vai renovētā ēkā/telpās, kas pielāgotas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma organizēšanai grupā no 8 līdz 16 personām, nodrošinot ģimeniskai videi pietuvinātus sadzīves apstākļus;

22.2.3. ēkā var atrasties vairākas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņēmēju grupas; katrai grupai nodrošināts atsevišķs telpu kopums, kas sastāv no guļamistabām, kurās izvietoti ne vairāk kā trīs klienti vienā guļamistabā, dzīvojamās–atpūtas telpas (dzīvojamām–atpūtas telpām), sanitārās telpas (sanitārajām telpām); attālums no klienta guļamistabas līdz dzīvojamai–atpūtas telpai un sanitārajai telpai ne vairāk kā 10 metru; virtuve vai virtuves zona un veļas telpa vai zona nodrošināta ne mazāk kā viena uz divām grupām;

22.2.4. telpas aprīkotas ar informācijas tehnoloģiju sistēmām un tehniskajiem palīglīdzekļiem efektīvai klientu uzraudzībai un maksimālai klientu neatkarības un pašaprūpes spēju saglabāšanai;

22.2.5. maksimāli ievēroti klientu pašnoteikšanās principi jeb griba, tai skaitā dienas režīms pielāgots katra klienta individuālajam režīmam.

23. Tiesības saņemt pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti, kurām nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms atbilst 25 un vairāk aprūpes stundām nedēļā, un persona ir izteikusi vēlmi saņemt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, ja vismaz 12 mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā.

24. Personām bez noteiktas dzīvesvietas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu papildus saistošo noteiktumu 23. punktā noteiktajam ir tiesības saņemt arī gadījumos, ja personai nepieciešamais pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma apjoms atbilst no 18 līdz 25 aprūpes stundām nedēļā un ja trīs mēnešu laikā pēc Sociālā dienesta lēmuma par pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas personai nav iespējams nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā.

24.1 Ja pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu saņem ģimenes locekļi, pēc viņu lūguma sociālā pakalpojuma sniedzējs izmitina ģimeni vienā dzīvojamā istabā.

24.2 Ja klients, kurš saņem pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu ar pašvaldības līdzfinansējumu, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju uz citu pašvaldības līdzfinansētu pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēja institūciju:

24.21. persona iesniedz tās pilngadīgo aprūpes institūcijas, kurā saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

24.22. pilngadīgo aprūpes institūcija, kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi mainīt pakalpojuma sniedzēju rakstiski informē pilngadīgo aprūpes institūciju, kurā persona vēlas saņemt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu;

24.23. pilngadīgo aprūpes institūcija, kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu par vietas garantēšanu personai un par vietas atbrīvošanos atbilstoši personas dzimumam/funkcionālajam stāvoklim no pilngadīgo aprūpes institūcijas, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personas izvēlēto pilngadīgo aprūpes institūciju un organizē personas pārvietošanu.

25. Ja personai jāizbeidz pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniegšana, jo, mainoties situācijai, saskaņā ar saistošo noteikumu 23. vai 24. punktā noteikto personai nav tiesību saņemt minēto pakalpojumu, klients šī sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad konstatēta personas neatbilstība saistošo noteikumu 23. punktā noteiktajam. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta dzīvesvietas jautājuma risināšanā. Ja klientam, mainoties situācijai, atbilstošāks ir cits sociālais pakalpojums, klients sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā var uzturēties līdz minētā sociālā pakalpojuma saņemšanai.

26. Ja personai izbeigts sniegt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, jo persona pārkāpusi iestādes iekšējās kārtības noteikumus, attiecīgajām institūcijām un pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijām ir tiesības turpmākos divus gadus atteikt konkrētajam klientam sniegt minēto pakalpojumu.

26.1 Pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijai ir tiesības atteikt pakalpojuma sniegšanu klientam, kurš pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu saņem pie cita pakalpojuma sniedzēja mazāk par 12 mēnešiem.

Pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcija, uzņemot personu institūcijā, ievēro šādu secīgu kārtību – tiek uzņemtas septiņas personas no saistošo noteikumu 10.11. apakšpunktā minētās rindas un pēc tam viens klients, ievērojot saistošo noteikumu 24.² punktā noteikto kārtību.

VI. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā bērniem

27. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

28. Tiesības saņemt šo pakalpojumu ir bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

VII. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā pilngadīgām personām

29. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi un veselības aprūpi minimālā apjomā pilngadīgām personām (izņemot personas bez noteiktas dzīvesvietas), kurām nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms pārsniedz 35 aprūpes stundas nedēļā un ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu, kā arī ģimenes locekļi nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi nodarbinātības vai citu iemeslu dēļ, personas atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā.

29.1 Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas nodrošina diennakts sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un veselības aprūpi minimālā apjomā līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā vai citam personas vajadzībām atbilstošākam risinājumam, tām nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms atbilst:

29.11. vismaz 18 aprūpes stundām nedēļā, ja Rīgas patversme nevar personai nodrošināt aprūpi (personai nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms pārsniedz 35 aprūpes stundas nedēļā, Rīgas patversmē nav brīvas vietas personai, kurai nepieciešama aprūpe, vai ir cits pamatots iemesls);

29.12. vismaz 12 aprūpes stundām nedēļā, ja Rīgas patversmē nav brīvas vietas personai, kurai nepieciešama aprūpe.

30. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem nodrošina diennakts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu (sociālā aprūpe, uzraudzība, ēdināšana, fiziskās aktivitātes, pašaprūpes un sociālo prasmju uzturēšana un attīstīšana, saturīga brīvā laika pavadīšana, speciālistu konsultācijas).

31. Tiesības saņemt saistošo noteikumu 29., 29.1 un 30. punktā minētos pakalpojumus ir personām, kurām konkrētais sociālais pakalpojums ir piemērotākais sociālais pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtējumu.

32. Ja sociālā pakalpojuma izmaksas daļēji vai pilnībā tiek segtas no pašvaldības budžeta, kalendāra gadā saistošo noteikumu 30. punktā minētais pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz 30 dienām, bet saistošo noteikumu 29. punktā minētais pakalpojums – līdz 30 dienām. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības personai pagarināt saistošo noteikumu 29. punktā minētā pakalpojuma saņemšanas termiņu, ja to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu personas dzīvesvietā vai institūcijā.

33. Saistošo noteikumu 29. un 29.1 punktā minēto pakalpojumu nesniedz:

33.1. personām ar traheostomām;

33.2. personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas;

33.3. personām ar akūtu psihisko stāvokli, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

33.4. personām ar akūtām infekcijas slimībām, tai skaitā ar veselības aprūpi saistītām infekcijas slimībām, kā arī personām, kas pārvestas no stacionāras ārstniecības iestādes ar nepabeigtu antimikrobiālās terapijas kursu;

33.5. personām ar išēmisko insultu, ja tās ir uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām;

33.6. personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī.

34. Saistošo noteikumu 30. punktā minēto pakalpojumu nesniedz personām, kuras saņem grupu mājas (dzīvokļa) vai pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu.

35. Lai persona saņemtu saistošo noteikumu 29. un 29.1 punktā minēto sociālo pakalpojumu, Sociālais dienests sociālā pakalpojuma sniedzējam nosūta Sociālā dienesta lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu personai, lēmumam pievienojot to pamatojošos dokumentus vai to atvasinājumus, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par diviem mēnešiem, skaitot no sociālā pakalpojuma piešķiršanas dienas. Ja sociālā pakalpojuma saņemšanai persona uzņemta pašvaldības elektroniskajā vidē izveidotā rindā, minētos dokumentus nenosūta sociālā pakalpojuma sniedzējam, bet pievieno elektroniskās rindas ierakstiem.

36. Sociālais dienests var lemt par saistošo noteikumu 29. un 29.1 punktā minētā sociālā pakalpojuma piešķiršanu uz laiku līdz sociālā gadījuma atrisināšanai personai, kura neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. pantā noteiktajiem kritērijiem.

37. Lai saņemtu saistošo noteikumu 30. punktā minēto pakalpojumu, persona sociālā pakalpojuma sniedzējam iesniedz Sociālā dienesta nosūtījumu, kuram pievienoti ar pakalpojuma sniegšanu saistītie dokumenti vai to atvasinājumi, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par diviem mēnešiem, skaitot no sociālā pakalpojuma piešķiršanas dienas.

38. Par saistošo noteikumu 29. un 29.1 punktā minētā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu personai lemj sociālā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši saistošo noteikumu 33. punktā, XXVII un XXVIII nodaļā noteiktajam, nepieciešamības gadījumā (ja pēc sociālā pakalpojuma pārtraukšanas vai izbeigšanas personai nepieciešami sociālie pakalpojumi/sociālā palīdzība) par to rakstveidā informējot Sociālo dienestu.

VIII. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā vai dzīvesvietā bērniem

39. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā pakalpojums ietver sociālās aprūpes un rehabilitācijas pasākumu kompleksu (piemēram, sociālā aprūpe, uzraudzība, ēdināšana, fiziskās aktivitātes, pašaprūpes un sociālo prasmju attīstīšana, saturīga brīvā laika pavadīšana).

40. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā vai dzīvesvietā ir:

40.1. bērnam ar invaliditāti – atelpas brīža pakalpojums – līdz 45 dienām gadā, bet ne vairāk kā 30 dienas jūnija, jūlija un augusta mēnesī kopā un ne vairāk kā 10 dienas vienā pakalpojuma saņemšanas periodā;

40.2. bērnam, kura likumiskais pārstāvis sociālu apstākļu dēļ nespēj uzņemties viņa aprūpi, – līdz trīs mēnešiem gadā.

41. Ja saistošo noteikumu 40.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu un turpina iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, personai ir tiesības saņemt sociālo pakalpojumu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad tā sasniedz 24 gadu vecumu.

42. Lai saņemtu saistošo noteikumu 39. punktā minēto pakalpojumu, saistošo noteikumu 40.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona sociālā pakalpojuma sniedzējam iesniedz Sociālā dienesta nosūtījumu, kuram pievienoti ar pakalpojuma sniegšanu saistītie dokumenti vai to atvasinājumi, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par sešiem mēnešiem, skaitot no sociālā pakalpojuma piešķiršanas dienas.

IX. Sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā

43. Aprūpe mājās nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē:

43.1. pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ;

43.2. bērnam ar funkcionāliem traucējumiem:

43.2.1. līdz dienai, kad tas sasniedz 20 gadu vecumu, ja bērnam izsniegts ģimenes ārsta izraksts par to, ka bērnam ir nepieciešams noformēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību, vai bērnam ir noteikta invaliditāte vai izsniegts ģimenes ārsta vai psihiatra izraksts par nepieciešamību noteikt invaliditāti;

43.2.2. līdz dienai, kad tas sasniedz 24 gadu vecumu, ja bērnam izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību.

44. Aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 35 aprūpes stundām nedēļā vai pārsniedz 35 aprūpes stundas nedēļā, bet persona turpina dzīvot savā dzīvesvietā. Pašvaldības finansētais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms ir līdz 35 aprūpes stundām nedēļā.

45. Persona aprūpi mājās var izvēlēties saņemt:

45.1. materiālā atbalsta veidā, ja personas (mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nepārsniedz Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katrai personai mājsaimniecībā saskaņā ar saistošo noteikumu 46. punkta nosacījumiem. Materiālais atbalsts paredzēts samaksai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam aprūpes mājās veicējam;

45.2. aprūpes mājās pakalpojuma veidā pie Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīta pakalpojuma sniedzēja, ievērojot saistošo noteikumu 44. punkta nosacījumus;

45.3. individualizēta aprūpes pakalpojuma veidā Sociālā dienesta noteiktajos gadījumos pie valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" reģistrēta aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par minētā pakalpojuma samaksas līdzfinansēšanu.

46. Ja aprūpes mājās pakalpojumu persona saņem materiāla atbalsta veidā, tā apmērs ir:

46.1. personām, kurām aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams līdz četrām aprūpes stundām nedēļā, – 14,23 euro mēnesī;

46.2. personām, kurām aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams vairāk nekā četras aprūpes stundas līdz sešām aprūpes stundām nedēļā, – 28,46 euro mēnesī;

46.3. personām, kurām aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams vairāk nekā sešas aprūpes stundas līdz 12 aprūpes stundām nedēļā, – 42,69 euro mēnesī;

46.4. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām, kurām aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams vairāk nekā 12 aprūpes stundas nedēļā, – 56,91 euro mēnesī.

47. Lai aprūpes mājās pakalpojumu persona saņemtu materiāla atbalsta veidā, klients, persona, kura veic aprūpi, un Sociālais dienests noslēdz vienošanos par aprūpes mājās nodrošināšanu personai.

48. Situācijās, kad Sociālais dienests ir konstatējis, ka personas veselības stāvokļa dēļ tās dzīvesvietā ir antisanitāri apstākļi, kas rada apdraudējumu personai un citām ēkā dzīvojošām personām, Sociālais dienests aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros var nodrošināt vienreizēju personas dzīvojamo telpu uzkopšanu.

49. Aprūpētās dzīvesvietas pakalpojums nodrošina viena sociālā pakalpojuma sniedzēja sniegtu sociālās aprūpes un ar sociālo aprūpi saistītu pakalpojumu kopumu, ietverot dzīvesvietas pielāgošanu, tehniskos palīglīdzekļus un personālu, personām, kurām nepieciešamais aprūpes mājās pakalpojuma apjoms pārsniedz 35 aprūpes stundas nedēļā, bet persona vēlas turpināt dzīvot savā dzīvesvietā.

50. Pavadoņa–asistenta pakalpojums nodrošina fizisku un informatīvu atbalstu personām, kurām trūkst saziņai nepieciešamo prasmju un ir nepieciešama pavadošās personas klātbūtne vai fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ ir apgrūtināta pārvietošanās ārpus mājokļa, apmeklējot valsts vai pašvaldības iestādes un organizācijas sadzīves jautājumu risināšanai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

51. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

52. Videovizītes pakalpojums nodrošina attālinātu uzraudzību un ikdienas saziņu personām dzīvesvietā, kuras saņem aprūpes mājās pakalpojumu pakalpojuma sniedzēja veidā, ar mērķi nodrošināt personām iespēju saglabāt pēc iespējas neatkarīgu dzīvesveidu un novērst personas emocionālā stāvokļa pasliktināšanos.

53. Silto pusdienu piegādi mājās nodrošina personām, kuras fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ pašas nevar sagatavot siltu ēdienu, kā arī tām personām, kuras sadzīves apstākļu dēļ (nav plīts vai tā nedarbojas, atslēgta ūdens padeve) to nevar sagatavot, ja personai nav piešķirts cits pakalpojums, kuru saņemot, vajadzība pēc ēdiena gatavošanas tiek apmierināta.

54. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, aprūpētās dzīvesvietas pakalpojumu, videovizītes pakalpojumu, pavadoņa–asistenta pakalpojumu, "drošības pogas" pakalpojumu, silto pusdienu piegādi mājās ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā un kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi.

55. Pavadoņa–asistenta pakalpojumu nesniedz personām, kuras no valsts budžeta līdzekļiem saņem pabalstu pavadoņa–asistenta pakalpojuma apmaksai vai asistenta pakalpojumu.

56. Dienas aprūpes centrs nodrošina dienas laikā personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, nodrošina psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību, organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrēto indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai.

57. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, personām ar demenci vai personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, kā arī citām pilngadīgu personu mērķa grupām.