Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība

58. Ja persona Sociālajā dienestā pieprasa dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, uzrādot psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kurā norādīts, ka personai ir garīga rakstura traucējumi, vai personām ar demenci vai personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, uzrādot ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīta diagnoze – demence vai norādīts, ka personai ir viegli vai mēreni kognitīvi traucējumi, personas pienākums ir pirms sociālā pakalpojuma piešķiršanas vienu līdz piecas dienas apmeklēt izvēlēto sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju, lai pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra vidē.

59. Piešķirto bērnu dienas aprūpes centra pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona, kura turpina iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad tā sasniedz 21 gada vecumu, bet, ja personai ir funkcionālie traucējumi, – ne ilgāk kā līdz dienai, kad tā sasniedz 24 gadu vecumu.

60. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ir personām, kuras neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

61. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem ir personām ar smagiem un dziļiem garīga rakstura, kā arī kompleksiem funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā personām ar komplicētiem uzvedības traucējumiem, izteiktām autiska spektra iezīmēm, zemām pašaprūpes spējām, zemu kognitīvo līmeni.

61.1 Ja klients, kurš saņem dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar demenci vai personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju uz citu pašvaldības finansētu pilngadīgo dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzēju:

61.11. persona iesniedz dienas aprūpes centra, kurā persona saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

61.12. dienas aprūpes centrs, kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi mainīt pakalpojuma sniedzēju rakstiski informē dienas aprūpes centru, kurā persona vēlas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu;

61.13. dienas aprūpes centrs, kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu par vietas garantēšanu klientam un par vietas atbrīvošanos atbilstoši personas funkcionālajam stāvoklim no dienas aprūpes centra, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personu un personas izvēlēto dienas aprūpes centru par turpmāko pakalpojuma nodrošināšanu personas izvēlētajā dienas aprūpes centrā.

62. Pansija nodrošina mājokli, uzraudzību, atbalstu pašaprūpes veikšanā līdz četrām aprūpes stundām mēnesī, kā arī piedāvā aktivitātes brīvā laika pavadīšanas iespējām, saglabājot patstāvīgas dzīves principus, personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ. Saskaņā ar personas vajadzību novērtējumu Sociālais dienests pansijas pakalpojuma saņēmējam var piešķirt arī citus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā.

63. Tiesības saņemt pansijas pakalpojumu ir pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas, ja personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms nav mazāks par sešām aprūpes stundām nedēļā, persona saņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un persona ir motivēta patstāvīgai dzīvei.

X. Krīzes centra pakalpojums

64. Krīzes centrs nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību krīzes situācijās un sociālo prasmju un spēju novērtēšanu un attīstīšanu līdz sešiem mēnešiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu krīzes centrā var saņemt ar vai bez izmitināšanas.

65. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir:

65.1. bērniem un ģimenēm ar bērniem (tai skaitā visām pilngadīgām personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā), kuri nonākuši krīzes situācijā;

65.2. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

65.3. grūtniecēm;

65.4. krīzes centrā esošā bērna vecākam, kuram pārtrauktas aizgādības tiesības, ja Rīgas bāriņtiesa atzīst, ka tas ir bērna vislabākajās interesēs;

65.5. citām mērķa grupām saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu, ja ir atbilstība krīzes situācijas kritērijiem.

XI. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums

66. Sociālās rehabilitācijas centrs ar vai bez izmitināšanas nodrošina sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanu, kas ietver sociālo prasmju un darba prasmju attīstīšanas pasākumu kopumu, veicinot personas sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā, kā arī novēršot citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

67. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

XII. Patversmes pakalpojums

68. Patversme nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumu.

69. Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir:

69.1. personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām saskaņā ar patversmes sociālā darbinieka veiktu personas sociālās situācijas un individuālo vajadzību novērtējumu, kas pamato personas nepieciešamību atrasties telpās dienas laikā;

69.2. personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm – patversmēs, kuras paredzētas minētās mērķa grupas klientiem.

70. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 07.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-155-sn)

71. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, patversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par piecām dienām sešu mēnešu laikā.

XIII. Naktspatversmes pakalpojums

72. Naktspatversme nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

73. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, tai skaitā personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm – naktspatversmēs, kuras paredzētas minētās mērķa grupas klientiem.

74. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 07.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-155-sn)

75. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, naktspatversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par piecām dienām sešu mēnešu laikā.

XIV. Īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojums

76. Īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojums nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai (ģimenei) pastāvīgu dzīvesvietu.

77. Tiesības saņemt īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojumu ar Sociālā dienesta nosūtījumu ir personām un ģimenēm, tai skaitā ģimenēm ar bērniem bez pastāvīga mājokļa, kuru pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā un kuras sadarbojas ar Sociālo dienestu un/vai citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu savu sociālo situāciju.

78. Klientam, kurš aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojums tiek sniegts līdz sociālās situācijas atrisināšanai vai līdz cita sociālā pakalpojuma piešķiršanai.

XV. Specializēto darbnīcu pakalpojums

79. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

80. Tiesības saņemt specializēto darbnīcu pakalpojumu ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

80.1 Ja klients, kurš saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, vēlas esošo pakalpojuma sniedzēju mainīt uz citu pašvaldības finansētu pilngadīgo specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzēju:

80.11. persona iesniedz specializētās darbnīcas, kurā persona saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

80.12. specializētā darbnīca, kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi rakstiski informē specializēto darbnīcu, kurā persona vēlas saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu;

80.13. specializētā darbnīca, kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu (par vietas garantēšanu personai un par vietas atbrīvošanos) no specializētās darbnīcas, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personu un personas izvēlēto specializēto darbnīcu par turpmāko pakalpojuma nodrošināšanu personas izvēlētajā specializētajā darbnīcā.

XVI. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

81. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

82. Pašvaldība sniedz grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu šādām pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā:

82.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, pēc ārpusģimenes aprūpes;

82.2. personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, pēc pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanas;

82.3. citām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras vēlas dzīvot patstāvīgi un/vai kurām ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi un/vai sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

83. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 29.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-320-sn)

84. Ja šo saistošo noteikumu 82. punktā minētās mērķa grupas personas grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanas laikā sasniedz vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, tām ir tiesības turpināt saņemt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu.

85. Ja personai jāizbeidz sniegt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, klients grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta uzraudzību.

86. Ja personai grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums tiek nomainīts ar individuālās sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojumu dzīvesvietā, persona 12 mēnešu laikā no individuālās sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojuma dzīvesvietā uzsākšanas dienas var atsākt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanu, ja nespēj pielāgoties dzīvei dzīvesvietā un saskaņā ar personas individuālo vajadzību novērtējumu grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personai ir piemērotākais sociālā pakalpojuma veids.

87. Ja grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmējs ir nodibinājis ģimeni, kurā abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, sociālā pakalpojuma sniedzējs grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina ģimenei dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā.

87.1 Ja klients, kurš saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju uz citu pašvaldības finansētu grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzēju:

87.11. persona iesniedz grupu mājas (dzīvokļa), kurā persona saņem pakalpojumu, vadītājam rakstisku iesniegumu, kurā izteikta vēlme un pamatojums pakalpojuma sniedzēja maiņai;

87.12. grupu māja (dzīvoklis), kurā persona saņem pakalpojumu, par personas vēlmi rakstiski informē grupu māju (dzīvokli), kurā persona vēlas saņemt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu;

87.13. grupu māja (dzīvoklis), kurā persona saņem pakalpojumu, saņemot rakstisku apstiprinājumu par vietas garantēšanu personai un par vietas atbrīvošanos atbilstoši personas funkcionālajam stāvoklim no grupu mājas (dzīvokļa), kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojas ar personas izvēlēto grupu māju (dzīvokli) un organizē personas pārvietošanu.

XVII. Atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums

88. Atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi un saviem ģimenes locekļiem un procesiem sabiedrībā, iegūt zināšanas, attīstīt sociālās prasmes, gūt motivāciju un saņemt atbalstu problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

89. Atbalsta grupu un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu, ņemot vērā tās mērķi, vada grupas vadītājs, kurš ir praktiski apmācīts grupu vadīšanā, bet pašpalīdzības grupu vada problēmā iesaistīta persona – grupas dalībnieks.

90. Tiesības saņemt atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties.

XVIII. Konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi

91. Konsultatīvā krīzes tālruņa, psiholoģiskā atbalsta un krīzes intervences pakalpojumi nodrošina profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot/attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.

92. Tiesības saņemt konsultatīvā krīzes tālruņa pakalpojumu ir ikvienai personai, kura vērsusies pēc šāda veida palīdzības.

93. Tiesības saņemt psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu ir personai/ģimenei, kurai ir sociālās funkcionēšanas grūtības un tā ir vērsusies Sociālajā dienestā.

94. Krīzes intervences pakalpojumu ir tiesības saņemt:

94.1. ģimenei, par kuru Rīgas bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai bērns nogādāts drošā vidē saskaņā ar policijas aktu;

94.2. ģimenei, audžuģimenei, aizbildnim, ja bērnam ir risks nonākt citā ārpusģimenes aprūpē.

XIX. Atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums

95. Atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums nodrošina atbalstu bērnam, ģimenei bērna aprūpē un audzināšanā, personām atbalstu sadzīves iemaņu apgūšanā un sociālās funkcionēšanas prasmju attīstībā.

96. Tiesības saņemt atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojumu ir:

96.1. ģimenei bērna, viena no bērna vecākiem vai aizbildņa slimības gadījumā;

96.2. nepilnai ģimenei;

96.3. daudzbērnu ģimenei;

96.4. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna audzināšanā un aprūpē;

96.5. ģimenei, kurā ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem;

96.6. personām ar garīga rakstura traucējumiem;

96.7. personām ar sociālās funkcionēšanas grūtībām.

97. Sociālais dienests slēdz trīspusēju līgumu ar atbalsta ģimeni vai uzticības personu un ģimeni vai personu par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu. Ja atbalsta ģimenes vai uzticības personas pakalpojumu nodrošina sociālā pakalpojuma sniedzējs, tad Sociālais dienests slēdz trīspusēju līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju un ģimeni vai personu.

98. Atlīdzība par atbalsta ģimenes pakalpojuma un uzticības personas pakalpojuma sniegšanu ir 42,69 euro mēnesī.

XX. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana

99. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā. Sociālās rehabilitācijas programmas ir universālas un individuālas un tiek īstenotas ar vai bez personas izmitināšanas sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kurā atbilstoši sociālajai situācijai ietver ārstēšanas, medicīniskās, sociālā darba, sociālās rehabilitācijas, aprūpes un citus pasākumus, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī personas un tās ģimenes locekļu izglītošanu un atbalstīšanu.

100. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, tostarp bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, bērnam ar uzvedības traucējumiem, pilngadīgam jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās un personai ar garīga rakstura traucējumiem.

101. Ja šo saistošo noteikumu 100. punktā minētās mērķa grupas personas – bērns ar funkcionāliem traucējumiem vai bērns ar uzvedības traucējumiem sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tam ir tiesības pabeigt uzsākto programmu.

XXI. Dienas centra pakalpojums

102. Dienas centrs dienas laikā nodrošina sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, mākslas vai mākslinieciskās pašdarbības nodarbības, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

103. Dienas centrs nodrošina pakalpojumu vienai vai vairākām mērķa grupām.

104. Pašvaldība sniedz dienas centra pakalpojumu bērniem, personām ar invaliditāti, personām ar funkcionāliem traucējumiem, ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, kā arī citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto.

XXII. Kopienas centra pakalpojums

105. Kopienas centrs nodrošina aktivitātes, kas vairo iedzīvotāju līdzdalību, sociālo aktivitāti un piederības sajūtu kopienai, uzlabo kopienas centra apmeklētāju pašorganizēšanās prasmes, attīsta neformālā sociālā atbalsta tīklojumu, veicina atbildības sajūtu par savu rīcību un apkārtējo vidi, attīsta brīvprātīgo darbu, veicina iedzīvotāju neformālo pašpalīdzības grupu radīšanu, lai identificētu, veidotu un paplašinātu kopienas aktīvus un resursu sistēmu, aktivizē kopienā esošās nevalstiskās organizācijas, iesaistot tās kopienas vajadzību un esošo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā, kā arī veic citas ar kopienas centra apmeklētāju sociālajām iniciatīvām saistītas organizatoriskās darbības.

106. Kopienas centrs nodrošina pakalpojumu vienai vai vairākām mērķa grupām.

XXIII. Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra pakalpojums

107. Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs nodrošina vairāku veidu sociālos pakalpojumus dažādām klientu grupām.

108. Katru daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā sniegto sociālo pakalpojumu personai ir tiesības saņemt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai konkrētā sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtībai.

XXIV. Ģimenes asistenta pakalpojums

109. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

110. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

110.1. jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes, personai bez noteiktas dzīvesvietas vai citas mērķa grupas personai, kura uzsākusi patstāvīgu dzīvi un kurai ir sociālās funkcionēšanas grūtības – līdz 10 stundām nedēļā;

110.2. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna audzināšanā un aprūpē – līdz 14 stundām nedēļā;

110.3. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem un personai ar pazīmēm par garīga rakstura traucējumiem, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, tai skaitā nodarbinātības jautājumu risināšanā, un mājsaimniecības vadīšanā – līdz 24 stundām nedēļā.

111. Ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina:

111.1. persona ar augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, augstāko izglītību pedagoģijā vai psiholoģijā, vai profesionālo vidējo izglītību sociālās vai veselības aprūpes jomā;

111.2. persona ar augstāko izglītību, kas nav minēta saistošo noteikumu 111.1. apakšpunktā, vai persona, kura ir augstākās izglītības iestādes vismaz trešā kursa students, ja tā ir saņēmusi sociālā pakalpojuma sniedzēja nodrošinātu apmācību, lai sniegtu ģimenes asistenta pakalpojumu;

111.3. (svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 29.01.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-320-sn).

XXV. Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem

112. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 07.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-155-sn)

113. (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 07.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-155-sn)

XXV.1 Drošās ģimenes vides pakalpojums

112.1 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn)

112.2 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn)

113.1 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn)

XXVI. Sociālā darba pakalpojums

114. Sociālā darba pakalpojuma mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

115. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā, sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijā, klienta dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, kurā strādā sociālie darbinieki.

116. Sociālais dienests par sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanu var slēgt līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju.

XXVII. Gadījumi, kad izbeidz sniegt sociālo pakalpojumu

117. Sociālo pakalpojumu izbeidz sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

117.1. persona rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

117.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

117.3. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

117.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

117.5. ir beidzies sociālās rehabilitācijas kurss;

117.6. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;

117.7. sociālais pakalpojums tiek nodrošināts cita sociālā pakalpojuma ietvaros;

117.8. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

117.9. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības vai bez attaisnojoša iemesla neuzsāk saņemt sociālo pakalpojumu;

117.10. persona maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

117.11. iestājusies personas nāve;

117.12. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona (ģimene) neiesniedz spēkā esošu iztikas līdzekļu deklarāciju sociālā pakalpojuma samaksas noteikšanai (neattiecas uz sociālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus), kā arī citus sociālā pakalpojuma saņemšanu pamatojošus dokumentus;

117.13. persona (ģimene) neveic samaksu par pakalpojumu, ja samaksa ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

118. Sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem izbeidz sniegt, ja:

118.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos ģimenē;

118.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

118.3. bērns sasniedzis pilngadību un uzsāk patstāvīgu dzīvi.

119. Krīzes centra pakalpojumu izbeidz sniegt, ja:

119.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanos ģimenē;

119.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

119.3. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

120. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu izbeidz sniegt papildus saistošo noteikumu 117. punktā noteiktajam, ja:

120.1. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam (izņemot gadījumus, ja persona ārstējas stacionārajā psihiatriskajā ārstniecības iestādē). Ja persona ārstējas ilgāk par 12 mēnešiem, Sociālais dienests izvērtē personas situāciju, atbilstoši kurai pieņem lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanas turpināšanu vai izbeigšanu;

120.2. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

120.3. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu mājā (dzīvoklī).

121. Ja konstatēti apstākļi, kuru dēļ personai sociālais pakalpojums jāizbeidz sniegt, Sociālais dienests pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu (izņemot saistošo noteikumu 117.2., 117.5. un 117.11. apakšpunktā minētos apstākļus). Ja persona saņem saistošo noteikumu 7.1.1., 7.3.1., 7.3.3., 7.3.4., 7.4.7. (pilngadīgām personām), 7.4.8. apakšpunktā, 29., 29.1 un 92. punktā minēto sociālo pakalpojumu, lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs.

XXVIII. Gadījumi, kad sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt

122. Sociālo pakalpojumu, izņemot grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu un pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

122.1. (svītrots ar Rīgas domes 26.05.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 50);

122.2. personai ir akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības u.c.) pazīmes, kas var ietekmēt sociālā pakalpojuma sniegšanu vai citu personu veselību;

122.3. persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot sociālos pakalpojumus šīs mērķa grupas klientiem;

122.4. (svītrots ar Rīgas domes 26.05.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 50);

122.5. persona apdraud vai izsaka draudus sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijas darbiniekiem un/vai klientiem.

122.1 (Svītrots ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes 22.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-189-sn)

123. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

XXIX. Sociālo pakalpojumu samaksas kārtība

124. Par saistošo noteikumu 7. punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem samaksā klients, cita fiziska vai juridiska persona un/vai pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.

125. Nosakot sociālā pakalpojuma samaksu, kā arī lemjot par materiālā atbalsta piešķiršanu aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai, tiek vērtēti personas (mājsaimniecības) ienākumi atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmajā daļā un normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktajam.

126. Klienta apgādnieks, cita fiziska vai juridiska persona, vēršoties Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt starpību starp klienta maksu par pakalpojumu un pakalpojuma cenu mēnesī vai pilnu pakalpojuma cenu mēnesī, nedeklarē savus ienākumus.

127. Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma (izņemot patversmes, naktspatversmes pakalpojumu) samaksas personas (mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 75% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēra katram ģimenes loceklim.

128. Pēc sociālās aprūpes dzīvesvietā, saistošo noteikumu 29. punktā minētā (līdz 60 dienām kalendāra gadā) un saistošo noteikumu 30. punktā minētā (līdz 30 dienām kalendāra gadā) pakalpojuma samaksas personas (mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim.

128.1 Par saistošo noteikumu 45.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu pilngadīgām personām ar I grupas invaliditāti sociālā pakalpojuma maksa nedrīkst pārsniegt 200 euro mēnesī.

129. Ja, piešķirot sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, saņēmēja ģimenei, kurā nav darbspējīgas personas, pēc ienākumu izvērtēšanas noteikts atbrīvojums no sociālā pakalpojuma samaksas, tad atkārtoti personas (mājsaimniecības) ienākumi tiek vērtēti, ja persona ar iesniegumu vērsusies Sociālajā dienestā un informējusi par izmaiņām personas (mājsaimniecības) ienākumos, vai sociālajā situācijā (mainījies ģimenes sastāvs).

130. Sociālais dienests ne retāk kā ik pēc divpadsmit mēnešiem attālināti pārbauda Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par saistošo noteikumu 129. punktā minētās sociālā pakalpojuma, kā arī materiālā atbalsta aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai saņēmēja personas (mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju.