Zaudējis spēku - Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 94Rīgā 2020. gada 14. jūlijā(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 28 14. p.)

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma50. panta otro daļu un 57. panta 1.1 daļuun Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 8. panta astoto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka kritērijus un procesus, kas Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (tālāk tekstā abas kopā – iestāde) jāievēro, novērtējot izvirzītos vai ievēlētos (ieceltos) iestādes padomes un valdes locekļus (tālāk tekstā – padomes un valdes locekļi), nosacījumus personu (darbinieku), kuras pilda pamatfunkcijas, novērtēšanai, kā arī pasākumus, kas piemērojami gadījumos, kad šīs personas nav piemērotas attiecīgajam amatam. Noteikumos noteiktos piemērotības novērtēšanas pamatprincipus attiecībā uz valdes un padomes locekļiem ievēro tās finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras darbojas galvenokārt finanšu jomā un uz kurām attiecināmi Kredītiestāžu likuma 112.2 panta vienpadsmitās daļas nosacījumi, Kredītiestāžu likuma 4.1 pantā minētās sabiedrības, kā arī ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības, uz kurām attiecināmas Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 63. panta otrās daļas prasības.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. amatpersona – valdes vai padomes loceklis vai persona, kura pilda pamatfunkcijas;

2.2. personas, kuras pilda pamatfunkcijas – personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav iestādes padomes vai valdes locekļi. Personas, kuras pilda pamatfunkcijas, ir, piemēram, iestādei specifisko darbības veidu vadītāji, iestādes izveidoto filiāļu vai meitas sabiedrību citā dalībvalstī vadītāji, atbalsta un iekšējās kontroles funkciju vadītāji, t.sk. risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona, iekšējā audita funkcijas vadītājs, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona, prokūrists, sabiedrības kontrolieris;

2.3. piemērotība – personas atbilstības novērtējums, kurā tiek ņemta vērā personas reputācija, zināšanas, prasmes un pieredze individuāli un kolektīvi, t.sk. personas spēja godprātīgi pildīt amata pienākumus un neatkarība lēmumu pieņemšanā, kā arī spēja veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei;

2.4. KPD iestāde – kredītiestāde un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014, 1. panta 2. un 5. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

2.5. attiecīgā iestāde – kredītiestāde un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība, izņemot nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kā noteikts Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 32. pantā;

2.6. nozīmīga KPD iestāde – saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteikta cita sistēmiski nozīmīga iestāde vai globāli sistēmiski nozīmīga iestāde, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014, 1. panta 2. un 5. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

2.7. pārējo terminu lietojums atbilst Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) terminu lietojumam.

2.1 Ja vien šajos noteikumos nav norādīts, ka prasības attiecas uz attiecīgajām iestādēm, KPD iestādēm vai nozīmīgām KPD iestādēm, šo noteikumu prasības attiecas uz visām tajos definētajām iestādēm.

3. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši tās organizatoriskajai struktūrai un darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai, kā arī ievērojot šo noteikumu 4. punktā minēto.

4. KPD iestāde, kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, nodrošina atbilstošu amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku un procedūru ieviešanu visās meitas sabiedrībās, kas iekļautas konsolidācijas grupā saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 (tālāk tekstā – konsolidācijas grupa), ņemot vērā tās valsts normatīvo aktu prasības, kurā atrodas meitas sabiedrība, kā arī uzrauga to īstenošanu, t.sk. nodrošina konsolidācijas grupas sabiedrību savstarpējo informācijas apmaiņu par personām, kurām tiek veikta piemērotības novērtēšana, ņemot vērā katras meitas sabiedrības organizatorisko struktūru un darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī uz to attiecināmos normatīvos aktus. KPD iestāde, kura ir uzskatāma par mātes sabiedrību, un konsolidācijas grupā ietilpstošās meitas sabiedrības nodrošina attiecīgo grupas līmeņa politiku ieviešanu arī tādās to meitas sabiedrībās, kuras veic uzņēmējdarbību ārvalstī vai kurām nav saistoši tiesību akti, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, prasības, ņemot vērā Kredītiestāžu likuma 50.9 panta otrās daļas prasības, kā arī uzrauga to īstenošanu.

5. Lai arī piemērotības novērtēšanu veic gan iestāde, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija), tas ir galvenokārt iestādes pienākums. Komisijas veiktais novērtējums saskaņā ar Kredītiestāžu likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos, kas regulē licenču kredītiestādes darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas kārtību, (tālāk tekstā – Licencēšanas normatīvie noteikumi) minēto vai cita veida veiktais novērtējums, nodrošinot uzraudzības funkcijas, neatbrīvo iestādi no pienākuma veikt šo noteikumu 2.1. punktā minēto amatpersonu novērtēšanu un neaizvieto iestādes veikto novērtējumu.

6. Iestāde novērtē amatpersonas piemērotību, pamatojoties uz šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem un pamatprincipiem, kā arī ņemot vērā Kredītiestāžu likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Komisijas iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos (tālāk tekstā – Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumi) un Licencēšanas normatīvajos noteikumos noteiktās prasības un kritērijus.

2. Piemērotības novērtēšana

2.1. Iestādes veiktais piemērotības novērtējums

7. Iestāde nodrošina, ka amatpersonām pastāvīgi un visos gadījumos ir nevainojama reputācija (piemēram, pirmreizēja iecelšana amatā, jauni apstākļi, atbildības jomas maiņa), nepieciešamā kompetence un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze veikt ikdienas amata pienākumus saskaņā ar iestādes korporatīvajās vērtībās noteiktajiem standartiem.

8. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļi, veicot savus darba pienākumus, rīkojas neatkarīgi (independence of mind), ņemot vērā šo noteikumu 51. punktā minētos kritērijus.

9. Iestāde, novērtējot padomes locekļu neatkarību (being independent), ņem vērā Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minētos nosacījumus attiecībā uz padomes locekļu kolektīvo struktūru, kā arī izmanto Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādņu "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (EBA/GL/2021/06; ESMA35-36-2319) (tālāk tekstā – Pamatnostādnes) 89. punktā noteiktos kritērijus, ņemot vērā, ka jebkura kritērijos minētā situācija ir rūpīgi jāanalizē un pati par sevi neizslēdz iespēju padomes loceklim būt neatkarīgam.

10. Iestāde veic amatpersonu novērtēšanu, pirms tās sāk pildīt amata pienākumus.

11. Iestāde pieprasa amatpersonām informāciju, kas apliecina šo personu piemērotību amata pienākumu izpildei noteiktajām prasībām, kā arī atbilstību šajos noteikumos minētajiem piemērotības kritērijiem un pamatprincipiem.

12. Iestāde nodrošina, ka amatpersonas ir individuāli atbilstošas to amata pienākumu pildīšanai visā ar iestādi nodibināto darba tiesisko attiecību periodā.

13. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļi ir kolektīvi atbilstoši, ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi, lai pārzinātu iestādes darbības veidus un specifiku, kā arī risku stratēģiju.

14. Ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto, iestādei ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt amatpersonu piemērotību.

15. Ja iestādei kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par amatpersonas zināšanām, pieredzi vai reputāciju, iestāde novērtē, kā tas ietekmē un vai var ietekmēt šīs personas piemērotību, ņemot vērā visu zināmo un novērtējumam būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

16. Iestāde dokumentē veikto padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo piemērotības novērtējumu, kā arī personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtējumu un tā rezultātus.

2.2. Iestādes veiktais padomes un valdes locekļu piemērotības novērtējums

17. Iestāde veic sākotnējo padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu šādos gadījumos:

17.1. pirms Komisijā tiek iesniegts iesniegums licences iestādes darbības uzsākšanai saņemšanai;

17.2. izvirzot amatam jaunu padomes vai valdes locekli, tostarp būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas procesa ietvaros. Šo novērtējumu attiecina tikai uz jaunievēlētajiem locekļiem.

18. Iestāde, veicot padomes vai valdes locekļu individuālo piemērotības novērtēšanu, vērtē šo personu:

18.1. reputāciju;

18.2. zināšanu, prasmju un pieredzes atbilstību ieņemamā amata pienākumu pildīšanai;

18.3. spēju rīkoties atbilstoši iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, t.sk. spēju rīkoties neatkarīgi, lai kritiski novērtētu un nepieciešamības gadījumā apstrīdētu pieņemtos lēmumus, kā arī efektīvi uzraudzītu lēmumu pieņemšanas procesu, ciktāl tas attiecināms uz konkrētā padomes vai valdes locekļa amata pienākumiem;

18.4. spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei (t.sk. komiteju, ja tādas ir izveidotas, ietvaros), bet nozīmīga KPD iestāde papildus izvērtē attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata vietu skaita ierobežojumu atbilstību Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta prasībām.

19. Iestāde, veicot padomes un valdes locekļu piemērotības novērtēšanu, ņem vērā katras amata vietas specifiskās atbilstības prasības, kas jāatspoguļo novērtēšanas procesa gaitā. Vērtējot katra padomes vai valdes locekļa individuālo atbilstību šo noteikumu 18. punktā minētajiem kritērijiem, iestāde ņem vērā, ka katrā no kritērijiem prasības padomes loceklim var būt atšķirīgas no prasībām valdes loceklim.

20. Iestāde, lai novērtētu padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību, var izmantot Pamatnostādņu I pielikuma veidni.

21. Iestāde padomes un valdes locekļu individuālo novērtēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajiem kritērijiem, vienlaikus izvērtējot padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību, t.sk. ņemot vērā iestādes politiku dažādības nodrošināšanai padomes un valdes sastāvā, ieviešot atbilstošas politikas un procedūras padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības nodrošināšanai.

22. Iestāde atkārtoti novērtē padomes vai valdes locekļa individuālo piemērotību katru reizi, kad:

22.1. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ, piemēram, ja konkrētais padomes vai valdes loceklis sāk pildīt papildu funkcijas vai veikt būtiskas aktivitātes vai ja rodas pamatotas bažas par padomes vai valdes locekļu individuālo vai kolektīvo neatbilstību, t.sk. attiecīgo padomes un valdes locekļu vai visas iestādes būtiskām reputācijas izmaiņām vai attiecīgo padomes un valdes locekļu neatbilstību iestādes interešu konflikta situāciju novēršanas politikai, vai arī mainoties iestādes darbības veidam un sarežģītībai;

22.2. padomes vai valdes loceklis tiek pārvēlēts amatā;

22.3. tiek veiktas izmaiņas padomes vai valdes locekļa veicamajos amata pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences, vai amatam tiek izvirzīti jauni padomes vai valdes locekļi, vai padomes vai valdes locekļu starpā tiek pārdalītas vai kā citādi mainītas kompetences un pienākumi;

22.4. nepieciešams nodrošināt Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minēto periodisko (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu individuālo piemērotības novērtējumu;

22.5. ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

22.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu vai pārraudzības mehānismus, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs, uzraudzības dialogā vai saistībā ar piemērotām sankcijām),

22.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības iestāde ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus,

22.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai biznesa modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

23. Iestāde atkārtoti novērtē padomes un valdes locekļu kolektīvo piemērotību katru reizi, kad:

23.1. atsevišķs tās loceklis pārtrauc vai sāk darba tiesiskās attiecības ar iestādi vai tiek pārvēlēts savā amatā vai šai personai tiek mainīts veicamo pienākumu apjoms vai pozīcija attiecīgajā padomes vai valdes struktūrā;

23.2. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ, piemēram, mainoties iestādes darbības veidam, sarežģītībai vai specifikai, veicot būtiskas izmaiņas iestādes risku stratēģijā vai norisinoties būtiskām strukturālām izmaiņām iestādē vai konsolidācijas grupā, kurā tā ietilpst;

23.3. tiek veiktas izmaiņas padomes vai valdes locekļa veicamajos pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences, vai amatam tiek izvirzīti jauni padomes vai valdes locekļi, vai tiek pārdalītas vai kā citādi mainītas kompetences un pienākumi padomes vai valdes locekļu starpā;

23.4. nepieciešams nodrošināt Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minēto periodisko (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu kolektīvo piemērotības novērtējumu;

23.5. ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

23.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu vai pārraudzības mehānismus, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs, uzraudzības dialogā vai saistībā ar piemērotām sankcijām),

23.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības iestāde ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus,

23.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbības modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

24. Ja iestāde veic piemērotības novērtēšanu šo noteikumu 22.1., 22.3., 22.5., 23.2., 23.3. vai 23.5. punktā noteiktajos gadījumos, to var veikt ierobežotā veidā, balstoties uz izvērtējumu, vai notikums, kurš bija par iemeslu atkārtotai novērtēšanai, ir ietekmējis padomes vai valdes locekļa individuālo un kolektīvo piemērotību.

25. Trūkumi kolektīvajā padomes vai valdes (vai to izveidoto komiteju) locekļu piemērotībā paši par sevi nav pietiekams iemesls, lai secinātu, ka kāds atsevišķs to loceklis nav piemērots amatam.

25.1 Iestāde, nodrošinot pastāvīgu valdes un padomes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 7. punktā noteiktajam, ņem vērā katras personas individuālo vai kolektīvo sniegumu, kā arī attiecīgos notikumus, kuru rezultātā nepieciešams veikt atkārtotu novērtēšanu.

25.2 Izvērtējot valdes un padomes locekļu individuālo vai kolektīvo sniegumu, padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, īpaši vērtē:

25.21. valdes un padomes darba procesu efektivitāti, tostarp informācijas apmaiņas efektivitāti un vadības struktūrai paredzēto pārskatu sniegšanas kārtību, ņemot vērā iekšējās kontroles funkcijas sniegtos ziņojumus un ierosinātos turpmākos pasākumus vai ieteikumus;

25.22. iestādes efektīvu un piesardzīgu pārvaldību, tostarp to, vai valdes un padomes locekļi ir rīkojušies iestādes interesēs, vienlaikus nodrošinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību ievērošanu;

25.23. valdes un padomes sēžu skaita atbilstību, dalības pakāpes, veltītā laika un iesaistes sēžu norisē intensitātes atbilstību;

25.24. konstatētos trūkumus attiecībā uz individuālo un kolektīvo piemērotību, ņemot vērā iestādes biznesa modeli, riska stratēģiju un tās izmaiņas;

25.25. valdes un padomes locekļu spēju rīkoties neatkarīgi, tostarp prasību, ka lēmumu pieņemšanā nedominē viena persona vai neliela personu grupa, un vadības struktūras locekļu atbilstību interešu konflikta novēršanas politikai;

25.26. valdes un padomes sastāva atbilstību iestādes dažādības politikā noteiktajiem mērķiem;

25.27. notikumus, kas var būtiski ietekmēt valdes un padomes locekļu individuālo vai kolektīvo piemērotību, tostarp notikumus saistībā ar izmaiņām iestādes biznesa modelī vai stratēģijā vai būtiskām strukturālām izmaiņām iestādē vai konsolidācijas grupā;

25.28. pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma un proliferācijas finansēšana vai citi finanšu noziegumi vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, tostarp pēc šādiem konstatējumiem, ko izdarījuši iekšējie vai ārējie auditori vai Komisija, vai cita kompetentā iestāde attiecībā uz iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas kontroles sistēmu un tās piemērotību.

25.3 Izvērtējot šo noteikumu 25.2 punktā norādīto, iestāde analizē visu savā rīcībā esošo informāciju, kā arī ņem vērā valdes vai padomes loceklim iestādē un attiecīgā gadījumā arī grupā uzticētos pienākumus un ziņošanas kārtību, lai noteiktu, vai uz vienu vai vairākiem atbildīgajiem valdes vai padomes locekļiem ir jāattiecina kāds būtisks fakts vai konstatējums par to, ka nepastāv saikne starp to individuālo lomu un pienākumiem vadības struktūrā un minētajiem konstatējumiem. Šajā aspektā uzticētos pienākumus nosaka, ņemot vērā visus attiecīgos dokumentus, tostarp pārvaldības politikas un procedūras, kas nosaka atbildības jomas un ziņošanas kārtību, pieejamo piemērotības novērtējumu un sniegto papildu informāciju, darba pienākumu aprakstus, kā arī valdes, padomes un komiteju sēžu protokolus.

2.3. Iestādes veiktais piemērotības novērtējums personām, kuras pilda pamatfunkcijas

26. Iestāde identificē personas, kuras pilda pamatfunkcijas, saskaņā ar atbilstošajām regulējošajām prasībām un iestādes darbības veidu, sarežģītību un specifiku un novērtē to piemērotību saskaņā ar šo noteikumu 37. punktā minēto personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas politiku.

27. Iestāde novērtē personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotību pirms to iecelšanas amatā un nepieciešamības gadījumā arī atkārtoti (piemēram, ja iestādei rodas šaubas par personas, kura pilda pamatfunkcijas, zināšanām, pieredzi vai reputāciju vai šādu personu saistībā ar kādu notikumu, t.sk. saistībā ar izmaiņām veicamajos pienākumos vai to veikšanai nepieciešamajās kompetencēs).

28. Iestāde, nodrošinot šo noteikumu 12. punktā minēto prasību izpildi, vērtē personu, kuras pilda pamatfunkcijas, atbilstību:

28.1. pirms Komisijā tiek iesniegts iesniegums licences iestādes darbībai saņemšanai;

28.2. izvirzot amatam jaunu personu, kura pilda pamatfunkcijas;

28.3. ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ, piemēram, ja rodas pamatotas bažas par personas, kura pilda pamatfunkcijas, neatbilstību, t.sk. attiecīgās personas būtiskām reputācijas izmaiņām;

28.4. nodrošinot Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minēto personāla atbilstību, kā arī valdes funkciju īstenošanu attiecībā uz iestādes darbinieku atbilstošas kvalifikācijas un pietiekamas pieredzes nodrošināšanu;

28.5. ja ir pamatotas aizdomas, ka iestāde tika vai tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā vai šo darbību mēģinājumā vai ka saistībā ar iestādi ir paaugstināts minēto darbību risks, sevišķi situācijās, kad iestāde:

28.5.1. nav ieviesusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmu vai pārraudzības mehānismus, lai uzraudzītu un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (piemēram, to, ko identificē ar uzraudzības konstatējumiem klātienes vai neklātienes pārbaudēs, uzraudzības dialogā vai saistībā ar piemērotām sankcijām),

28.5.2. pēdējo piecu gadu laikā ir pārkāpusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības, kā rezultātā uzraudzības iestāde ir piemērojusi iestādei sankcijas vai administratīvos pasākumus,

28.5.3. ir būtiski mainījusi savu saimniecisko darbību vai biznesa modeli un šādu darbību rezultātā ir ievērojami palielinājies iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks.

29. Iestāde, veicot personu, kuras pilda pamatfunkcijas, sākotnējo un atkārtoto novērtēšanu, balstās uz tiem pašiem reputācijas, godprātības, spējas rīkoties atbilstoši iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes atbilstības amata pienākumu veikšanai kritēriju pamatprincipiem, kas izmantoti, vērtējot iestādes padomes un valdes locekļus, vienlaikus ņemot vērā katras atbilstošās amata vietas individuālo pienākumu un lomas specifiku.

30. Iestāde, veicot personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu, nodrošina padomes un valdes vai izvirzīšanas komitejas, ja tāda ir izveidota, informēšanu par novērtējuma rezultātiem pirms dokumentu iesniegšanas Komisijai, t.sk., ņemot vērā Komisijas normatīvajos noteikumos par kārtību, kādā iesniedzama informācija un dokumenti iestāžu amatpersonu piemērotības novērtēšanai noteikto prasību iesniegt Komisijai iestādes veikto novērtējumu.

31. Ja iestāde, veicot personas, kura pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu, secina, ka, ņemot vērā šajos noteikumos minētos kritērijus un pamatprincipus, attiecīgais amata kandidāts nav piemērots tam paredzēto pienākumu izpildei, tā īsteno atbilstošus korektīvos pasākumus, informējot par tiem Komisiju.

2.4. Politikas amatpersonu piemērotības novērtēšanai

32. Iestāde izstrādā un dokumentē politikas amatpersonu piemērotības novērtēšanai, ņemot vērā iestādes iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipus, t.sk. iestādes pārvaldības sistēmas specifiku, korporatīvās vērtības un profesionālās rīcības un ētikas standartus, kā arī risku stratēģiju. Iestāde dokumentē jebkuras izmaiņas attiecīgajās politikās, kā arī vismaz reizi gadā pārskata politikās minēto principu īstenošanas efektivitāti.

33. Iestāde nodrošina, ka tās amatpersonu piemērotības novērtēšanas politikas ir brīvi pieejamas visiem iestādes darbiniekiem.

34. Iestāde, izstrādājot politikas amatpersonu piemērotības novērtēšanai, pēc nepieciešamības pieprasa un ņem vērā saņemto informāciju no iestādes struktūrvienībām, piemēram, iekšējās kontroles funkciju struktūrvienībām, personālvadības struktūrvienības un juridiskās struktūrvienības, kā arī iestādē izveidotajām komitejām, piemēram, izvirzīšanas komitejas.

35. Iestāde padomes un valdes locekļu atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas procedūrās un piemērotības novērtēšanas politikā nosaka vismaz:

35.1. personu vai funkciju, vai struktūrvienību, kas atbildīga par piemērotības novērtējuma veikšanu iestādē;

35.2. padomes vai valdes locekļa piemērotības novērtēšanas kārtību;

35.3. atbilstošos piemērotības novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šajos noteikumos minētos pamatprincipus, t.sk. zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai padomes vai valdes locekli (ņemot vērā veicamos pienākumus) varētu novērtēt kā pietiekami atbilstošu;

35.4. informāciju un apliecinājumus, kuri padomes vai valdes loceklim ir jāsniedz iestādei novērtēšanas īstenošanai;

35.5. padomes locekļa ievēlēšanas gadījumā kārtību, kura iestādei ir jāievēro, lai nodrošinātu, ka akcionāri pirms padomes locekļa ievēlēšanas ir informēti par amata pienākumu izpildei nepieciešamajām prasībām un ievēlējamā padomes locekļa atbilstību tām;

35.6. situācijas, kurās ir jāveic atkārtota piemērotības novērtēšana, kā arī pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

35.7. kritērijus pēctecības plānošanai, ņemot vērā prasības individuālajai un kolektīvajai piemērotībai;

35.8. prasību, ka padomes un valdes locekļiem ir rakstveidā jāziņo iestādei par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē piemērotības novērtējumu (papildus var noteikt prasību padomes un valdes locekļiem sniegt ikgadēju rakstveida paziņojumu par šādām izmaiņām vai sniegt apliecinājumu, ka attiecīgās izmaiņas nav notikušas iepriekšējā gada laikā);

35.9. veiktās amata kandidātu atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas un novērtējuma dokumentēšanas procesu;

35.10. informācijas sniegšanas Komisijai kārtību, nosakot situācijas, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nepieciešams informēt Komisiju, t.sk. padomes vai valdes locekļa kandidatūras piemērotības saskaņošanai.

36. Nozīmīga KPD iestāde papildus šo noteikumu 35. punktā minētajam padomes un valdes locekļu novērtēšanas politikā ietver papildu izvērtējumu par to, kā atlases procesā tiek īstenoti šo noteikumu 83. punktā minētie principi dažādības nodrošināšanai padomes un valdes sastāvā.

37. Iestāde personu, kuras pilda pamatfunkcijas, atlases, pirmreizējas iecelšanas amatā un atkārtotas iecelšanas amatā, kā arī amata pēctecības plānošanas procedūrās un piemērotības novērtēšanas politikā nosaka vismaz:

37.1. amatus, kuriem ir jāveic piemērotības novērtēšana, t.sk. apsvērumus, kas izmantoti, lai attiecīgo amatu novērtētu kā tādu, kura pienākumu izpilde dod iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību;

37.2. personu vai funkciju, vai struktūrvienību, kas atbildīga par piemērotības novērtējuma veikšanu iestādē;

37.3. atbilstošos piemērotības novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šo noteikumu 29. punktā noteikto;

37.4. situācijas, kurās ir jāveic atkārtota piemērotības novērtēšana, kā arī pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

37.5. kritērijus pēctecības plānošanai;

37.6. amata kandidātu atlases, iecelšanas amatā un piemērotības novērtējuma dokumentēšanas procesu;

37.7. informācijas sniegšanas Komisijai kārtību, nosakot situācijas, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nepieciešams informēt Komisiju, t.sk. personas, kura pilda pamatfunkcijas, kandidatūras piemērotības saskaņošanai.

38. Iestādes padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata šo noteikumu 35. un 37. punktā minētās politikas, ņemot vērā jebkuras būtiskas izmaiņas, kas ietekmē vai var ietekmēt attiecīgo politiku īstenošanu, kā arī uzrauga to īstenošanas efektivitāti.

3. Piemērotības novērtēšanas kritēriji

3.1. Reputācija, godprātība un atbilstība iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem

39. Iestādes amatpersonām ir jābūt nevainojamai reputācijai, jāatbilst iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, t.sk. jāveic savi pienākumi godprātīgi (honesty), ievērojot augstākos ētikas standartus (integrity), neatkarīgi no iestādes darbības veida, lieluma, specifikas un sarežģītības.

40. Amatpersonas neatbilstība iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem var tikt uzskatīta par šīs personas reputāciju un godprātību ietekmējošu aspektu.

41. Amatpersona nav uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja tās personīgā rīcība vai īstenotā komercdarbība rada pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt saprātīgu un piesardzīgu iestādes pārvaldību.

42. Amatpersona ir uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju.

43. Izvērtējot amatpersonas reputāciju, godprātību, kā arī atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, ņem vērā visu būtisko informāciju, kas ir pieejama novērtējuma veikšanai, neskarot ierobežojumus, kurus nosaka spēkā esošie normatīvie akti, un neatkarīgi no valsts, kurā attiecīgie notikumi ir norisinājušies.

44. Neskarot personas pamattiesības, amatpersonu reputācijas un godprātības izvērtēšanā ņem vērā personas sodāmību, t.sk. lietas vai apsūdzības būtību un noteikto sodu, iesaistes līmeni, procesa posmu, ja lieta ir procesā (izmeklēšana, apsūdzība, spriedums, lēmums, pārsūdzība utt.), un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Izvērtējumā ņem vērā arī jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai piemērotā soda (sankcijas) blakusapstākļus, tostarp vainu mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas brīža un attiecīgās amatpersonas rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai piemērotā soda būtiskumu, ņemot vērā attiecīgās amatpersonas pienākumus un lomu iestādes darbībā.

45. Veicot piemērotības novērtēšanu, ņem vērā arī vairāku nelielu incidentu kopumu, kuri atsevišķi neapdraud amatpersonas reputāciju, godprātību un atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, bet kopumā var būtiski to ietekmēt (kumulatīvā iedarbība).

46. Izvērtējot amatpersonas reputāciju un godprātību, īpaši ņem vērā šādus faktorus:

46.1. notiesājošs spriedums krimināllietā vai būtiskā (t.i., tādā, kas ietekmē personas vai iestādes reputāciju vai būtiski ietekmē iestādes finanšu stabilitāti) civillietā vai administratīvajā lietā (t.sk. pārsūdzības procesā esošs notiesājošs spriedums) vai ierosināta krimināllieta vai būtiska (t.i., tāda, kas ietekmē personas vai iestādes reputāciju vai būtiski ietekmē iestādes finanšu stabilitāti) civillieta vai administratīvā lieta (t.sk. saņemts oficiāls paziņojums par izmeklēšanas sākšanu vai lietas nodošanu tiesai), īpaši:

46.1.1. par pārkāpumiem finanšu tirgus jomā vai saistībā ar šo jomu, tostarp par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomā, tirgus manipulācijām vai iekšējās informācijas izmantošanu, augļošanu, korupciju,

46.1.2. par pārkāpumiem, kas saistīti ar negodprātīgu rīcību, krāpšanu vai finanšu noziegumiem,

46.1.3. par pārkāpumiem nodokļu jomā, kas izdarīti tieši vai netieši, tostarp, izmantojot nelikumīgas vai aizliegtas dividenžu izmaksas apiešanas shēmas,

46.1.4. par pārkāpumiem, kas saistīti ar komercsabiedrību darbību, bankrotu, maksātnespēju vai patērētāju interešu aizsardzību;

46.2. citi iepriekš veiktie vai pašreiz konstatētie pārkāpumi vai piemērotie pasākumi, ko piemērojusi jebkura uzraugošā vai profesionālā institūcija saistībā ar tādu noteikumu pārkāpumiem, kas reglamentē darbības iestāžu vai apdrošināšanas jomā vai kādā šo noteikumu 46.1. punktā minētajā jomā;

46.3. uzsāktas vai notikušas izmeklēšanas darbības vai piemērotie pasākumi, ko par saistošo noteikumu neievērošanu īsteno jebkura cita tiesībsargājošā, uzraugošā vai profesionālā iestāde (organizācija). Iestāde ņem vērā arī citu būtisku, ticamu un no drošiem avotiem iegūtu informāciju (piemēram, trauksmes celšanas procedūru ietvaros), kas var ietekmēt amatpersonas reputāciju.

47. Iestādes amatpersonai ir nepieciešams uzturēt augstus godprātības standartus. Reputācijas, godprātības un atbilstības iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem novērtēšanā papildus ņem vērā šādus faktorus:

47.1. pierādījumus, kas liecina, ka amatpersona savās attiecībās ar uzraudzības vai regulējošajām iestādēm nav rīkojusies atklāti un atsaucīgi (piemēram, nav sadarbojusies vai nav sniegusi patiesu informāciju, t.sk. apzināti maldinājusi uzraudzības iestādes);

47.2. faktu, ka amatpersonai atteikta, anulēta vai pārtraukta reģistrācija, autorizācija, dalībnieka statuss vai licence jebkurā profesionālā vai komercdarbības jomā;

47.3. iemeslus, kādēļ amatpersona saukta pie disciplināratbildības, t.sk. atzīšanu par nepiemērotu komercsabiedrības direktora vai vadītāja amatam, atcelšanu no atbildīga amata u.tml.;

47.4. amatpersonai atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, t.sk. būt par sabiedrības, kas nav iestāde šo noteikumu 1. punkta izpratnē, valdes vai padomes locekli vai personu, kura pilda pamatfunkcijas;

47.5. jebkuru citu amatpersonas rīcību, kas var liecināt par attiecīgās personas negodprātīgu vai korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem neatbilstošu darbību.

48. Veicot piemērotības novērtēšanu, iestāde ņem vērā arī amatpersonas bijušo un esošo komercdarbību un finansiālo nodrošinātību, kā arī šo apstākļu potenciālo ietekmi uz reputāciju, godprātību un atbilstību iestādes korporatīvajām vērtībām un profesionālās rīcības un ētikas standartiem, t.sk.:

48.1. informāciju par personas iekļaušanu parādnieku sarakstā (piemēram, nodokļu parādnieku reģistrā) vai negatīvu informāciju kredītu reģistrā;

48.2. amatpersonas īpašumā esošo vai šīs personas vadīto komercsabiedrību, kurās personai ir vai ir bijusi būtiska līdzdalība, finansiālos darbības rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot jebkuriem maksātnespējas un likvidācijas procesiem un tam, vai un kā amatpersona ir veicinājusi situāciju, kuras dēļ sākti šie procesi;

48.3. paziņojumu par fiziskās personas maksātnespēju;

48.4. civilprocesus, administratīvos vai kriminālprocesus, liela apmēra ieguldījumus vai saistības, ciktāl tie var būtiski ietekmēt personas vai tās īpašumā esošas vai vadītas komercsabiedrības, t.sk. tādas komercsabiedrības, kurā attiecīgajai personai ir būtiska līdzdalība, finanšu stabilitāti.

3.2. Padomes un valdes locekļu neatkarība

49. Padomes un valdes locekļu spēja rīkoties neatkarīgi (independence of mind) ir noteiktu darbību un personisko īpašību kopums, kas ietver ne tikai spēju aktīvi un neatkarīgi īstenot savus amata pienākumus, bet arī spēju pieņemt pamatotus, izsvērtus un objektīvus lēmumus un spriedumus savā ikdienas darbībā.

50. Neatkarīgs (being independent) padomes loceklis ir persona, kurai nav faktiskas vai noteiktu laiku iepriekš nav bijis jebkāda veida saiknes ar attiecīgo iestādi un tās padomes un valdes locekļiem, kas varētu ietekmēt attiecīgā padomes locekļa objektīvu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu, kā arī samazinātu spēju pieņemt lēmumus neatkarīgi. Šā punkta prasības attiecas uz attiecīgajām iestādēm. Padomes loceklis, kurš atzīts par neatkarīgu saskaņā ar Pamatnostādņu 89. punktā noteiktajiem kritērijiem, nav vienlaikus uzskatāms par spējīgu rīkoties neatkarīgi, ja tas neatbilst šo noteikumu 51. punktā minētajiem kritērijiem.

51. Iestāde, novērtējot katra padomes un valdes locekļa spēju rīkoties neatkarīgi, izvērtē atbilstību šādiem kritērijiem:

51.1. personai piemīt amata pienākumu izpildei nepieciešamās rakstura iezīmes, t.sk.:

51.1.1. pārliecība un spēja efektīvi novērtēt un nepieciešamības gadījumā apstrīdēt citu padomes vai valdes locekļu piedāvātos lēmumus,

51.1.2. spēja uzdot jautājumus un veicināt diskusiju iestādes padomes vai valdes struktūrās,

51.1.3. spēja atturēties no neefektīvas kolektīvo lēmumu pieņemšanas (group think);

51.2. persona neatrodas interešu konflikta situācijā vai, ja tāda tomēr tiek konstatēta, tad tā tiek pienācīgi un efektīvi pārvaldīta atbilstoši iestādes noteiktajai interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikai un šāda situācija neietekmē šīs personas spēju īstenot amatam noteiktos pienākumus objektīvi un neatkarīgi.

52. Iestāde, veicot šo noteikumu 51.1. punktā minēto amata pienākumu izpildei nepieciešamo rakstura iezīmju izvērtējumu, ņem vērā attiecīgā padomes vai valdes locekļa esošo vai iepriekšējo darba sniegumu, īpaši pašā iestādē.

53. Iestāde, izvērtējot šo noteikumu 51.2. punktā minētos padomes vai valdes locekļa faktiskos vai potenciālos interešu konfliktus, novērtē to būtiskumu atbilstoši kārtībai, kas noteikta iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikā.

54. Iestāde informē Komisiju par identificētu faktisku vai potenciālu padomes vai valdes locekļa interešu konflikta situāciju, kas var ietekmēt attiecīgās personas spēju rīkoties neatkarīgi, kā arī atbilstošiem pārvaldes pasākumiem, kas paredzēti šīs situācijas pārvaldīšanai vai novēršanai.