Zaudējis spēku - Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi

55. Ja iestādes padomes vai valdes loceklis vienlaikus ir akcionārs, īpašnieks vai cita amata veicējs (darbinieks) iestādē vai jebkurā citā saistītā sabiedrībā vai uzņēmumā vai ir iestādes vai jebkuras citas sabiedrības, kas ietilpst ar iestādi vienā konsolidācijas grupā, klients, tad šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstību spējai rīkoties neatkarīgi, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 51. punktā minētajiem kritērijiem un ir saskaņā ar Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos minētajām prasībām iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikai attiecībā uz iestādes amatpersonām, kā arī citiem atbilstošajiem normatīvajiem aktiem.

56. Attiecīgā iestāde ņem vērā, ka neatkarīgu padomes locekļu iecelšana padomē ir uzskatāma par labu pārvaldības praksi, un izvērtē iespēju nodrošināt padomē vismaz vienu neatkarīgu padomes locekli, kas pilda uzraudzības funkcijas.

56.1 Nozīmīga KPD iestāde nodrošina pietiekama neatkarīgu padomes locekļu skaita iecelšanu padomē, lai izpildītu vismaz Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumos noteiktās prasības par komitejas locekļu sastāvu.

56.2 Novērtējot padomes locekļu neatkarības statusu, izmanto Pamatnostādņu 89. punktā noteiktos kritērijus. Tas, ka uz padomes locekli attiecas viens vai vairāki Pamatnostādņu 89. punktā minētie kritēriji, automātiski nenozīmē, ka padomes loceklis nav neatkarīgs, tomēr iestādei ir jāspēj pamatot iemeslus, kāpēc situācija neietekmē padomes locekļa spēju izdarīt objektīvus un izsvērtus spriedumus un pieņemt neatkarīgus lēmumus.

57. Ja attiecīgās iestādes padomes loceklis vienlaikus ir tās akcionārs vai klients un šīs personas līdzdalība kapitālā vai ar to kā ar klientu noslēgto darījumu kopsumma nepārsniedz apmēru, kas radītu pamatu būtiskam interešu konfliktam, šāds statuss pats par sevi nav uzskatāms par neatbilstību neatkarības kritērijiem, ciktāl tas nav pretrunā ar Pamatnostādņu 89. punktā minētajiem kritērijiem. Attiecīgās iestādes interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikā attiecībā uz amatpersonām ņem vērā šajā punktā norādītās situācijas.

3.3. Zināšanas, prasmes un pieredze

58. Novērtējot iestādes amatpersonu zināšanas, prasmes un pieredzi, ņem vērā iestādes darbības veidu, būtību, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amata pienākumus. Zināšanu, prasmju un pieredzes, kas tiek vērtēta valdes loceklim, apjoms un prasības var atšķirties no tām, kas tiek vērtētas padomes loceklim.

59. Iestādes padomes un valdes locekļiem ir jābūt ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi, kas ietver iestādes darbības un risku stratēģiju pārzināšanu atbilstoši ne tikai saviem individuālajiem amatam noteiktajiem pienākumiem, bet arī atbilstoši kolektīvās padomes un valdes piemērotības nodrošināšanai.

60. Iestādes padomes un valdes locekļiem ir jāpārzina iestādes iekšējās kontroles sistēmu, sava loma un pienākumi šajā sistēmā, kā arī konsolidācijas grupas, kurā ietilpst iestāde, struktūra un iespējamie interešu konflikti gan iestādē, gan konsolidācijas grupā, kā arī ir jānodrošina iestādes korporatīvo vērtību un profesionālās rīcības un ētikas standartu ievērošana gan iestādē, gan padomē un valdē.

61. Novērtējot amatpersonu zināšanas, prasmes un pieredzi, ņem vērā gan to lomu, pienākumus un attiecīgajam amatam nepieciešamo kvalifikāciju, gan akadēmiskās zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko profesionālo pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Izvērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras amatpersonas ir ieguvušas un pielietojušas praksē savā profesionālajā darbībā.

62. Iestāde, novērtējot amatpersonu prasmes, var izmantot Pamatnostādņu II pielikumā minēto uzskaitījumu, ņemot vērā katra individuālā padomes vai valdes locekļa amata lomu un funkcijas.

63. Izvērtējot amatpersonu akadēmisko pieredzi, īpaši ņem vērā iegūtās izglītības līmeni un kvalifikāciju, kā arī to, vai tā ir saistīta ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem vai citām tādām nozarēm, kas saistītas ar konkrētās iestādes darbības specifiku un veidu. Izglītību kredītiestāžu un finanšu, ekonomikas, tiesību, grāmatvedības un audita, administrēšanas, finanšu sektora uzraudzības, informācijas tehnoloģiju un kvantitatīvo metožu (piemēram, statistikas, ekonometrijas, kvantitatīvo modeļu izveides) jomā var uzskatīt par saistītu ar kredītiestāžu un finanšu pakalpojumiem.

64. Amatpersonu pieredzes novērtēšana neaprobežojas tikai ar izglītību (zinātnisko grādu) un pierādījumiem par noteiktu nostrādātu laika posmu kredītiestādē, citā finanšu iestādē vai komercsabiedrībā, bet iestāde izvērtēšanas procesā ņem vērā arī šo noteikumu 65.–67. punktā noteiktās prasības.

65. Novērtējot padomes vai valdes locekļa zināšanas, prasmes un pieredzi, īpaši ņem vērā teorētisko un praktisko pieredzi, kas saistīta ar:

65.1. finanšu tirgiem;

65.2. šo noteikumu 1. punktā minēto iestāžu tiesisko regulējumu un regulējošajām prasībām;

65.3. stratēģisko plānošanu un izpratni par iestādes darbības stratēģiju vai darbības ekonomisko pamatojumu (darbības plānu) un tā izpildi;

65.4. risku pārvaldīšanu (galveno risku veidu apzināšanu, novērtēšanu, uzraudzību, kontroli un samazināšanu, tostarp vides, sociālajiem un pārvaldības (environmental, social and governance) riskiem un riska faktoriem);

65.5. grāmatvedību, auditu un revīziju;

65.6. veiktajiem pasākumiem kredītiestādes vai citas finanšu iestādes darbības efektivitātes izvērtēšanā, efektīvā pārvaldībā, pārraudzības un kontroles izveidošanā;

65.7. kredītiestādes vai citas finanšu iestādes finanšu informācijas analīzi, būtiskāko jautājumu, kas balstās uz šo informāciju, apzināšanu un atbilstīgas kontroles un pasākumu īstenošanu;

65.8. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām.

66. Lai izvērtētu, vai valdes loceklim ir pietiekama praktiskā un profesionālā pieredze vadošā amatā, novērtēšanā var ņemt vērā arī īstermiņa vai pagaidu amatus, tomēr to nevar uzskatīt par pietiekamu pieredzi. Iepriekšējos amatos gūtā praktiskā un profesionālā pieredze būtu jānovērtē, īpašu uzmanību pievēršot:

66.1. vadošā amata veidam, kā arī tā vietai sabiedrības struktūrā;

66.2. nostrādātajam laikam;

66.3. sabiedrības, kurā ieņemts amats, veidam un sarežģītībai, t.sk. tās organizatoriskajai struktūrai;

66.4. kompetences jomai, lēmumu pieņemšanas pilnvarām un pienākumiem;

66.5. tehniskajām zināšanām par sabiedrības, kurā ieņemts amats, darbību un riskiem;

66.6. pakļautībā esošo darbinieku skaitam.

67. Padomes loceklim ir pietiekama pieredze, ja tā ļauj nodrošināt konstruktīvu lēmumu atbilstības izvērtēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā šo lēmumu apstrīdēšanu un efektīvu iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzību. Šī pieredze var būt gūta akadēmiskos, administratīvos vai citos amatos un īstenojot finanšu iestāžu un citu komercsabiedrību pārvaldību, uzraudzību vai kontroli.

67.1 Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās amatpersonas ir ar labām zināšanām, prasmēm un atbilstīgu pieredzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska noteikšanas un novērtēšanas jomā, tostarp iestādes politikas, kontroles un procedūru jomā, kā arī ar izpratni par to, cik lielā mērā iestādes biznesa modelis to pakļauj noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam.

3.4. Spēja veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei

68. Iestāde novērtē un uzrauga katra padomes un valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu amata pienākumu izpildei (time commitment), t.sk. komiteju ietvaros, ja tādas ir izveidotas, veicot iestādes risku pārvaldības nodrošināšanu un uzraudzību, kā arī īstenojot iestādes darbības un risku stratēģiju, bet nozīmīga KPD iestāde papildus izvērtē un uzrauga attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata vietu skaita ierobežojuma atbilstību Kredītiestāžu likuma 26.1 panta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 9. panta prasībām, ņemot vērā šo noteikumu pielikumā minētos padomes un valdes locekļa ieņemamo amata vietu kopējā skaita ierobežojumus.

69. Iestādes padomes un valdes loceklim jābūt spējīgam veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei arī paaugstinātas intensitātes darba apstākļos, piemēram, restrukturizācijas vai apvienošanās gadījumos.

70. Iestāde, izvērtējot padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei, ņem vērā vismaz:

70.1. faktiskās amata vietas finanšu un nefinanšu sabiedrībās, ņemot vērā šo amata vietu iespējamo savstarpējo sasaisti, piemēram, konsolidācijas grupas ietvaros;

70.2. attiecīgās sabiedrības, kurā padomes vai valdes loceklis ieņem vadošu amatu, darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, īpaši, ja minētā sabiedrība nav reģistrēta dalībvalstī;

70.3. amata pienākumu izpildei, kā arī ceļošanai nepieciešamo laiku, lai nodrošinātu amata pienākumu izpildi klātienē;

70.4. iestādes plānoto padomes vai valdes sēžu (sapulču) skaitu;

70.5. amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, piemēram, bezpeļņas vai labdarības organizācijās, profesionālās apvienībās u.tml.;

70.6. jebkuras citas sanāksmes, kas plānotas attiecīgajam padomes vai valdes loceklim ar citiem ārējiem vai iekšējiem interesentiem papildus regulārajām plānotajām sēdēm;

70.7. attiecīgā padomes vai valdes locekļa amata specifiku un pienākumus, piemēram, izpilddirektora vai priekšsēdētāja statusu, un to, vai amata specifika paredz attiecīgajai personai ieņemt citus amatus šo noteikumu 70.1. punktā minētajās sabiedrībās papildus tās amatam iestādē;

70.8. attiecīgā padomes vai valdes locekļa cita veida ārējās profesionālās vai politiska rakstura aktivitātes, t.sk. jebkuras citas funkcijas un būtiskas darbības gan finanšu, gan nefinanšu sektorā Eiropas Savienībā un ārpus tās;

70.9. nepieciešamās apmācības un citu veidu pasākumus, stājoties amatā, vai attiecīgā padomes vai valdes locekļa izvirzīšanu papildu darbam citā amata vietā;

70.10. jebkuras citas aktivitātes un situācijas, kuras būtu uzskatāmas par būtiskām, novērtējot attiecīgā padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

71. Nozīmīga KPD iestāde dokumentē ne tikai katra padomes un valdes locekļa amata lomu, pienākumus un nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju (piemēram, zināšanas, prasmes un pieredzi), bet arī pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

72. Iestāde, kas nav nozīmīga pēc tās organizatoriskās struktūras, darbības apjoma, veidiem, sarežģītības un specifikas, var dokumentēt pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu tikai padomes un valdes struktūru dalījumā.

73. Iestāde nodrošina, ka katrs padomes un valdes loceklis ir informēts par paredzamo pienākumu izpildei nepieciešamo laika patēriņu.

74. Iestāde uzglabā dokumentāciju, kas iegūta, veicot novērtēšanu par katra padomes un valdes locekļa pietiekamu laika patēriņu savu pienākumu izpildei par visu periodu, kurā attiecīgā persona ir iecelta par padomes vai valdes locekli. Iestāde nodrošina, ka atbilstošā dokumentācija tiek atjaunota katru reizi, kad ir konstatētas kādas izmaiņas, kā arī veic atkārtotu padomes vai valdes locekļa novērtēšanu, ja konstatētās izmaiņas var radīt vai rada pamatu apšaubīt attiecīgā padomes vai valdes locekļa spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

3.5. Padomes un valdes locekļu kolektīvās piemērotības novērtēšana

75. Iestādes padomes un valdes locekļiem jāspēj kolektīvi pieņemt atbilstošus lēmumus, ņemot vērā iestādes darbības specifiku, veidu, risku stratēģiju, t.sk. riskus, kurus iestāde vēlas uzņemties.

76. Iestādes padomes locekļu kolektīvā piemērotība tiek vērtēta atsevišķi no valdes locekļu kolektīvās piemērotības.

77. Iestādes padomes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai pieredzei, lai tiktu nodrošināta atbilstoša un konstruktīva pieņemto lēmumu izvērtēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā apstrīdēšana un efektīva iestādes valdes, iekšējās kontroles funkciju un citu pārvaldības struktūrvienību pārraudzība.

78. Iestādes valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamai praktiskajai pieredzei, zināšanām un prasmēm iestādes pārvaldībā.

79. Iestādes padomes un valdes locekļiem kolektīvi ir jābūt pietiekamām zināšanām visās ar iestādes darbību saistītajās jomās. Katram iestādes padomes un valdes loceklim jāspēj motivēti pamatot savu viedokli, kā arī jāspēj efektīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu attiecīgajā padomes vai valdes struktūrā.

80. Iestādes padomei un valdei ir jābūt attiecīgi strukturētai, lai nodrošinātu atbilstošu pienākumu izpildi, kas nozīmē, ka šīm struktūrām kolektīvi ir nepieciešamā izpratne par attiecīgajām atbildības jomām, kā arī tām ir nepieciešamās prasmes, lai efektīvi pārvaldītu un pārraudzītu situāciju iestādē, tostarp šādus aspektus:

80.1. iestādes darbību un ar to saistītos galvenos riskus, kuriem tā pakļauta;

80.2. katru iestādes būtisko aktivitāti;

80.3. galvenās kompetences finanšu jomā, t.sk. par finanšu un kapitāla tirgiem, maksātspējas aspektiem, iestādes darbībā izmantotajiem iekšējiem modeļiem, vides, sociālajiem un pārvaldības (environmental, social and governance) riskiem un riska faktoriem;

80.4. finanšu grāmatvedību un informācijas atklāšanu;

80.5. risku pārvaldību, darbības atbilstību un iekšējo auditu;

80.6. informācijas tehnoloģijas un drošību;

80.7. vietējos, reģionālos un globālos finanšu tirgus, ja tas attiecināms uz iestādes darbības specifiku;

80.8. nacionālo regulējuma vidi;

80.9. administratīvās prasmes un pieredzi;

80.10. spēju veikt stratēģisko plānošanu;

80.11. konsolidācijas un subkonsolidācijas grupā, kurā ietilpst iestāde, īstenoto pārvaldības ietvaru un riskus, kuriem grupas struktūra ir pakļauta.

80.1 Novērtējot atsevišķa vadības struktūras locekļa piemērotību, iestāde tajā pašā laikā novērtē vadības struktūras kolektīvo piemērotību, kā arī to, vai specializēto komiteju sastāvs kopumā ir atbilstošs. Atsevišķi izvērtē, kādas zināšanas, iemaņas un pieredzi persona sniedz vadības struktūras kolektīvajai piemērotībai un vai vadības struktūras kopējais sastāvs atspoguļo pietiekami plašu zināšanu, iemaņu un pieredzes klāstu, lai izprastu iestādes darbības un galvenos riskus.

80.2 Novērtējot kolektīvo piemērotību, iestāde novērtē, vai iestādes valde un padome ar saviem lēmumiem ir apliecinājusi pietiekamu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un to, kā tas ietekmē iestādes darbības, un ir pierādījusi šā riska pienācīgu pārvaldību, tostarp, vajadzības gadījumā īstenojot koriģējošus pasākumus.

4. Dažādības politika

81. Iestāde izstrādā, dokumentē un realizē politiku dažādības (diversity) īstenošanai padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā iestādes padomes un valdes locekļus, tiek veicināta viedokļu, pieredzes un kompetenču daudzveidība iestādes padomes un valdes ikdienas darbībā. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka tās vadības struktūrās tiek ievērota visu dzimumu pienācīga pārstāvība, kā arī ievēro vienlīdzīgu iespēju principu tās vadības struktūras locekļu atlasē.

82. Iestāde pēc iespējas nodrošina, ka padomes un valdes locekļu dažādība tiek īstenota vismaz attiecībā uz šādiem aspektiem:

82.1. izglītību un profesionālo pieredzi;

82.2. dzimumu;

82.3. vecumu;

82.4. ģeogrāfisko izcelsmes vietu atsevišķiem padomes un valdes locekļiem, ja iestāde ir starptautiski aktīva sabiedrība un šāds kritērijs nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

83. Nozīmīga KPD iestāde nodrošina savā dažādības politikā kvantitatīva mērķa ieviešanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes sastāvā. Nozīmīgas KPD iestādes izvirzīšanas komiteja lemj par politikām un procedūrām, kas ietver plānoto iestādes rīcību un pasākumus, lai nodrošinātu kvantitatīvā mērķa sasniegšanu attiecībā uz nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvību padomes un valdes struktūrās, kā arī par papildu pasākumiem, ja izvirzīšanas komiteja konstatē, ka paredzētajā laika periodā iepriekš noteiktie mērķi nav sasniegti.

84. Nozīmīga KPD iestāde, sagatavojot gada pārskatu par vadības struktūras sastāvu, dokumentē atbilstību dažādības politikā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Ja nav sasniegti dažādības politikas mērķi vai izpildīti uzdevumi, nozīmīga KPD iestāde dokumentē iemeslus un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu šo mērķu un uzdevumu izpildi.

85. Iestādes dažādības politika var paredzēt darbinieku pārstāvniecību padomes vai valdes struktūrās, kas nodrošina papildu praktisko zināšanu un pieredzes apmaiņu iestādes ikdienas pārvaldībā.

85.1 Iestāde nodrošina, ka dažādības politikā noteiktie mērķi tiek ņemti vērtā, ieceļot amatā jaunu padomes vai valdes locekli, kā arī paaugstinot amatā par iestādes padomes vai valdes locekli citu iestādes darbinieku, un paredz pēc būtības vienādus un kādu dzimumu nediskriminējošus nosacījumus un iespējas visiem jaunajiem amata kandidātiem.

85.2 Nosakot dažādības politikas mērķus, iestāde ņem vērā dažādības salīdzinošās vērtēšanas rezultātus, ko publicējusi Komisija, Eiropas Banku iestāde vai citas attiecīgās starptautiskās organizācijas.

5. Padomes un valdes locekļu iecelšana amatā un nepieciešamās apmācības

86. Iestāde izstrādā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācību organizēšanas politiku un atbilstošās procedūras ar mērķi veicināt jauniecelto amatpersonu izpratni par iestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, iestādes darbības un risku stratēģiju, darbības veidu un organizāciju, pārvaldības ietvaru, kā arī amatā ieceļamo personu lomu iestādē.

87. Iestāde nodrošina pietiekamus resursus padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa īstenošanai un nepieciešamo apmācību nodrošināšanai, piemēram, personālvadības jomā un nepieciešamo apmācību nodrošināšanas jomā.

88. Iestāde nodrošina, ka amatā ieceltie padomes un valdes locekļi tiek iepazīstināti ar visu tiem būtisko amata pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju ne vēlāk kā mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas, bet nepieciešamās apmācības tiek nodrošinātas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas.

89. Iestādes padomes un valdes locekļiem nepieciešamo apmācību politikas un procedūras ietver vismaz:

89.1. mērķus nepieciešamajām apmācībām atsevišķi padomes un valdes struktūras dalījumā, kā arī ņemot vērā katra amata pienākumu izpildei nepieciešamo individuālo zināšanu, pieredzes un prasmju kopumu un plānoto dalību iestādes komitejās;

89.2. nepieciešamo apmācību nodrošināšanā iesaistīto darbinieku lomu un pienākumus, ņemot vērā iestādes plānotos finanšu un darbaspēka resursus, kas atvēlēti šiem procesiem, plānotās apmācības, kā arī, ja iespējams, tuvākā gada laikā (vai ilgāk) nākotnē plānotā padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa organizāciju;

89.3. skaidri saprotamas un padomes un valdes locekļiem brīvi pieejamas apmācības, t.sk. paredz iespēju pēc nepieciešamības saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

90. Iestādes padome vai izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, izstrādājot iecelšanas amatā procesa un nepieciešamo apmācību politikas un procedūras, ņem vērā iestādes personālvadības struktūrvienības viedokli un tās sniegto informāciju, kā arī citu iestādes struktūrvienību viedokļus, kuri ir būtiski attiecīgo politiku un procedūru izstrādē.

91. Iestāde nodrošina attiecīgo jomu, kurās padomes un valdes locekļiem individuāli un kolektīvi ir nepieciešamas apmācības, identificēšanu, ņemot vērā iestādes biznesa funkciju un kontroles funkciju sniegto viedokli par iestādes darbības specifiku, veidu un sarežģītību.

92. Iestāde nodrošina, ka padomes un valdes locekļu iecelšanas amatā procesa un apmācību politika un atbilstošās procedūras tiek dokumentētas, kā arī vismaz reizi gadā atjaunotas, ņemot vērā būtiskas izmaiņas iestādes darbībā vismaz attiecībā uz iestādes pārvaldības struktūru, stratēģiskajiem mērķiem, ieviestajiem jaunajiem produktiem vai veiktajām būtiskajām izmaiņām esošajos produktos. Iestāde ne retāk kā reizi gadā pārbauda īstenoto pasākumu un darbību kvalitāti un atbilstību politikā un procedūrās noteiktajam.

6. Pārvaldības prasības padomes un valdes locekļu novērtēšanai un kolektīvās struktūras veidošanai

93. Iestāde nodrošina, ka tās padomes un valdes struktūras sastāv no pietiekama skaita padomes un valdes locekļu, kas atbilst iestādes organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai saskaņā ar Komerclikuma vai līdzvērtīgu pārvaldības struktūru regulējošu normatīvo aktu prasībām. Iestāde nodrošina, ka padomes locekļu skaits ir sabalansēts ar valdes locekļu skaitu.

94. Iestāde nodrošina adekvātu padomes un valdes locekļu amata pēctecības plānošanas procedūru situācijā, kad nepieciešams atcelt vienlaikus visus vai vairākus padomes vai valdes locekļus no amata pienākumu izpildes, ietverot iestādes lēmumu pieņemšanas procesa nepārtrauktības nodrošināšanu ar dažādu veidu pagaidu risinājumiem, vienlaikus ņemot vērā šajos noteikumos minētos padomes un valdes locekļu piemērotības nodrošināšanas pamatprincipus.

95. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, sniedz atbalstu un aktīvi iesaistās padomes un valdes locekļa amata kandidātu atlasē, sadarbojoties ar personu vai struktūrvienību, kas atbildīga par piemērotības novērtējuma veikšanu, nodrošinot:

95.1. katras atsevišķās amata vietas lomas un tai nepieciešamo prasmju aprakstu;

95.2. pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes, kas nepieciešama katrai padomes un valdes locekļa amata vietai, izvērtējumu;

95.3. izvērtējumu par katra padomes un valdes locekļa sagaidāmo spēju veltīt pietiekami daudz laika pienākumu izpildei;

95.4. izvērtējumu par padomes un valdes locekļu kolektīvo atbilstību dažādības politikā noteiktajiem mērķiem.

96. Iestādes padome un izvirzīšanas komiteja, ja tāda ir izveidota, nepieciešamības gadījumā nodrošina akcionāru laicīgu informēšanu par potenciālo amata kandidātu piemērotības novērtējuma rezultātiem pirms attiecīgās akcionāru sapulces, kurā plānots iecelt amatā vai pārvēlēt amatā padomes vai valdes locekli. Akcionāriem sniegtajai informācijai ir jābūt pietiekamai, lai varētu pieņemt atbilstošu lēmumu.

97. Iestāde nodrošina, ka tās akcionāriem ir brīvi pieejama visa padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības novērtēšanā iegūtā informācija un veiktās novērtēšanas rezultāti.

7. Padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības nodrošināšana

98. Iestāde nodrošina padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās piemērotības uzraudzību, kas paredz, izmantojot iekšējos vai ārējos resursus, izvērtēt padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības rezultātu efektivitāti, ņemot vērā visus notikumus, kas veicinājuši atkārtotu piemērotības novērtēšanu.

99. Iestādes padomes vai izvirzīšanas komitejas, ja tāda ir izveidota, pašas vai, izmantojot ārējos resursus, veiktajā padomes un valdes locekļu individuālās un kolektīvās darbības efektivitātes novērtēšanā ņem vērā vismaz:

99.1. padomes un valdes locekļu darba efektivitāti, izvērtējot, piemēram, ziņošanas kanālu un informācijas aprites efektivitāti;

99.2. efektīvas un piesardzīgas iestādes pārvaldības struktūras funkcionēšanu, kas paredz, piemēram, iestādes padomes un valdes locekļiem rīkoties iestādes ilgtermiņa interesēs;

99.3. padomes un valdes locekļu spēju ikdienas darbā koncentrēties uz iestādei būtiskākajiem jautājumiem;

99.4. padomes un valdes sēžu biežumu, to apmeklētības līmeni, kā arī atsevišķu padomes un valdes locekļu veltīto laiku sēžu darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem;

99.5. jebkuras padomes un valdes struktūru izmaiņas, t.sk. to ietekmi uz potenciālajiem trūkumiem individuālajā un kolektīvajā piemērotībā, ņemot vērā iestādes darbības specifiku;

99.6. iepriekš noteiktos iestādes padomes un valdes darbības efektivitātes mērķus;

99.7. padomes un valdes locekļu spēju rīkoties neatkarīgi, kā arī atbilstību Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumu prasībām attiecībā uz atsevišķas personas vai nelielas personu grupas dominances ierobežojumu padomes un valdes struktūrā un lēmumu pieņemšanā;

99.8. padomes un valdes struktūru atbilstību iestādes dažādības politikā noteiktajiem mērķiem;

99.9. jebkurus citus notikumus vai apstākļus, kas būtiski ietekmē vai var potenciāli ietekmēt padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo piemērotību.

100. Iestāde nodrošina, ka regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā tiek dokumentēts veiktais padomes un valdes locekļu individuālais un kolektīvais novērtējums par atbilstību piemērotības kritērijiem un pamatprincipiem un visi trūkumi vai ieteikumi, kas fiksēti novērtējuma rezultātā. Ja piemērotības novērtējums ir veikts biežāk nekā reizi gadā, iestāde dokumentē šāda novērtējuma veikšanas iemeslus.

101. Iestāde nodrošina, ka tiek veikts periodisks (vismaz reizi gadā) padomes un valdes locekļu individuālo un kolektīvo zināšanu, prasmju un pieredzes izvērtējums un tā rezultāti tiek paziņoti padomei, kā arī nepieciešamības gadījumā valdei, bet tikai par daļu, kas attiecas uz valdi.

102. Iestāde nodrošina, ka tiek veikts periodisks (vismaz reizi gadā) padomes un valdes organizatoriskās struktūras, lieluma, sastāva un darbības efektivitātes izvērtējums un tā rezultāti tiek paziņoti padomei, kā arī nepieciešamības gadījumā valdei, bet tikai par daļu, kas attiecas uz valdi.

103. Iestādes valde ņem vērā informāciju par tās novērtējuma rezultātiem, kā arī nodrošina sniegto rekomendāciju īstenošanu. Ja šīs rekomendācijas netiek īstenotas, tad valde to dokumentē, t.sk. paskaidro attiecīgo rekomendāciju neīstenošanas apstākļus un iemeslus.

104. Iestāde pēc pieprasījuma informē Komisiju par ikgadējā padomes un valdes locekļu individuālā un kolektīvā novērtējuma rezultātiem. Iestāde informē Komisiju jebkurā gadījumā par jebkura cita saistīta novērtējuma, kas veikts, ņemot vērā noteiktu būtisku apstākļu vai notikumu iestāšanos, rezultātiem.

8. Korektīvie pasākumi

105. Ja iestāde, veicot sākotnējo piemērotības novērtēšanu, secina, ka persona nav piemērota ievēlēšanai (iecelšanai) par padomes vai valdes locekli, iestāde nodrošina, ka šī persona netiek ievēlēta (iecelta) attiecīgajā amatā. Ja šāda persona jau ir ievēlēta (iecelta) amatā vai tas, ka persona nav piemērota, ir atklājies, veicot atkārtoto piemērotības novērtēšanu, iestāde par to informē Komisiju un īsteno atbilstošus pasākumus, lai savlaicīgi nodrošinātu padomes vai valdes locekļa piemērotību, vai atbilstošus pasākumus tā aizstāšanai ar citu personu.

106. Iestāde saskaņā ar šo noteikumu 105. punktā minēto ne vēlāk kā piecu dienu laikā informē Komisiju par jebkuru identificēto padomes un valdes locekļu individuālo vai kolektīvo neatbilstību, kas atklāta novērtējuma rezultātā, kā arī jebkuriem korektīvajiem pasākumiem, kas ir piemēroti vai ko ir plānots piemērot attiecīgās neatbilstības novēršanai.

107. Padomes vai valdes locekļa neatbilstība šo noteikumu 3.1. nodaļas kritērijiem nav uzskatāma par novēršamu vai kā citādi koriģējamu.

108. Iestāde, īstenojot šo noteikumu 105. punktā minētos pasākumus, ņem vērā konkrēto situāciju un padomes vai valdes locekļa neatbilstības iemeslus. Atbilstoši korektīvie pasākumi, kurus iestāde var veikt attiecībā uz konkrētās personas zināšanām, prasmēm un pieredzi, spēju veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei un neatkarību, ciktāl tas nav pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un principiem, ir pienākumu precizēšana vai pārdale starp padomes un valdes locekļiem, noteiktu personu aizstāšana, papildu padomes vai valdes locekļu iecelšana amatā, iestādes rīcība interešu konflikta situāciju novēršanai vai pārvaldīšanai un atsevišķu vai visu padomes un valdes locekļu apmācība, lai nodrošinātu pietiekamu padomes un valdes kolektīvo kvalifikāciju un pieredzi.

109. Iestāde nodrošina, ka jebkuras sākotnējā novērtēšanā konstatētās padomes vai valdes locekļu individuālās vai kolektīvās piemērotības neatbilstības tiek novērstas, pirms Komisijai tiek iesniegts iesniegums licences iestādes darbībai saņemšanai, kā arī pirms tiek iesniegts iesniegums saskaņojuma saņemšanai padomes vai valdes locekļu iecelšanai amatā vai pārvēlēšanai saskaņā ar Komisijas normatīvajos noteikumos noteikto kārtību, kādā iesniedzama informācija un dokumenti iestāžu amatpersonu piemērotības novērtēšanai.

9. Noslēguma jautājums

110. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2019. gada 27. novembra normatīvie noteikumi Nr. 186 "Valdes un padomes locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnēm "Pamatnostādnes par vadības struktūras locekļu un personu, kuras pilda pamatfunkcijas, piemērotības novērtēšanu" (Joint ESMA and EBA Guidelines on the assessment of the suitability of members of the management body and key function holders (EBA/GL/2021/06;ESMA35-36-2319)).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile