Zaudējis spēku - Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 242Rīgā 2020. gada 22. decembrī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomessēdes protokols Nr. 54 3. p.)

Izdoti saskaņā arKredītiestāžu likuma 34.2 panta ceturto daļu un 55. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk – noteikumi) nosaka kredītriska pārvaldīšanas, aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas minimālās prasības.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 1. panta 2. un 5. punktā, (turpmāk abas kopā – iestāde).

2.1 Citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, kuras ir tiesīgas sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 6. panta trešajai daļai piemēro šo noteikumu 38. punktā noteiktās prasības attiecībā uz fiziskai personai izsniegtā kredīta mājokļa iegādei un patēriņa kredīta maksimālā atmaksas termiņa ierobežojumiem un 51.–65. punktā noteiktās prasības, veicot fizisku personu kredītspējas vērtēšanu.

3. Kredītiestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, šie noteikumi piemērojami, ja Eiropas Centrālā banka nav noteikusi savas prasības kredītriska pārvaldībai un aktīvu kvalitātes novērtēšanai. Attiecīgi šo noteikumu VII, VIII un IX nodaļa nav saistoša kredītiestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.

4. Noteikumus ieteicams piemērot Latvijas Republikā reģistrētām krājaizdevu sabiedrībām, izņemot šo noteikumu VII–X nodaļu, un tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 1. panta 2. un 5. punktā, ja šie noteikumi ir attiecināmi uz to darbību.

5. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, nodrošinot prudenciālās konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā šo noteikumu prasībām atbilstošu kredītriska pārvaldīšanu.

6. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

6.1. kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja darījumu partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret iestādi;

6.2. kredīts – jebkuras līgumiskas attiecības, kuras līdzējam veido saistības vai iespējamas saistības pret otru pusi un rada vai nākotnē varētu radīt iestādei kredītrisku;

6.3. kredītsaistības – saistības vai iespējamās saistības, kas izriet no kredīta līguma;

6.4. uzkrājumi – saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi;

6.5. procentu maksājumu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai tās samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina;

6.6. grāmatvedības standarti – Starptautisko Grāmatvedības standartu padomes izdotie Starptautiskie Grāmatvedības standarti, Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijas, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

6.7. pirmajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas nav būtiski pieaudzis 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.8. otrajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis, bet nav samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.9. trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem ir samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.10. pārskatīts aktīvs (forborne asset) – riska darījums, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) 47.b panta izpratnē ir pārskatīts riska darījums;

6.11. ienākumus nenesošs aktīvs (non-performing loan, turpmāk arī – NPL) – riska darījums, kas Regulas Nr. 575/2013 47.a panta izpratnē ir ieņēmumus nenesošs riska darījums, tostarp tāds riska darījums, kurā netiek pildītas saistības (defaulted) saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu, vai trešajā posmā esošs aktīvs saskaņā ar grāmatvedības standartiem;

6.12. Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

6.13. finanšu iestādes – kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, līzinga sabiedrības, licencētie kredītu devēji un iespēju robežās citas iestādes, kas atbilst "Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. "K" nozares "Finanšu un apdrošināšanas darbība"" definīcijai;

6.14. mikrouzņēmums, mazs un vidējs uzņēmums – Eiropas Komisijas ieteikuma 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju izpratnē;

6.15. komerciāls nekustamais īpašums – Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ieteikuma ESRK/2016/14 (2016. gada 31. oktobris) par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu 2. iedaļas 1. punkta 4. apakšpunkta izpratnē;

6.16. vides ilgtspējīgi kredīti (environmentally sustainable lending) – kredīti, kuri piešķirti ar mērķi finansēt vidi saudzējošas, ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Tā ir daļa no plašāka jēdziena "ilgtspējīgs finansējums", kas ietver jebkuru finanšu pakalpojumu vai ieguldījumu, tostarp pašu kapitāla vai parāda instrumentu, garantiju vai riska pārvaldības instrumentu;

6.17. Pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2020/06 – Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2020/06 "Pamatnostādnes par kredītu iniciēšanu un pārraudzību";

6.18. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam Kredītiestāžu likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Regulā Nr. 575/2013, Regulā Nr. 2021/451, grāmatvedības standartos, Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanu un procentu likmju pārskatu sagatavošanu un regulē Kredītu reģistra darbību, Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi, Komisijas normatīvajos noteikumos par kredītriska kapitāla prasības aprēķināšanu un Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka prasības ar iestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildei.

6.1 Iestāde ievieš šo noteikumu prasības, ievērojot šādus nosacījumus:

6.11. prasības, kas attiecas uz iekšējo pārvaldību, piemēro atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai;

6.12. prasības, kas saistītas ar kredītspējas izvērtēšanu, kredīta un nodrošinājuma novērtēšanu un pārraudzību kredīta dzīves cikla laikā iestāde piemēro atbilstoši kreditēšanas darījuma veidam, apmēram un sarežģītībai.

7. Katra iestāde veido savai darbībai piemērotu kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, ņemot vērā kredītu kopējo apmēru, kredītu veidus, darījumu partneru raksturojumu, kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto struktūrvienību daudzumu un citus faktorus, kuri būtiski ietekmē konkrētās iestādes kredītriska līmeni. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanu, ņemot vērā tā mijiedarbību ar pārējiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem. Kredītriska pārvaldīšana tiek veikta nepārtraukti visā kredītriskam pakļautā darījuma pastāvēšanas laikā.

8. Darījumu partnera kredītrisks šo noteikumu izpratnē arī tiek uzskatīts par kredītrisku.

9. Noteikumu prasības ir attiecināmas uz visu veidu darījumiem, kam saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 piemīt kredītrisks, (turpmāk arī – kredītriskam pakļauti darījumi), tai skaitā finanšu aktīviem, kas ir parāda instrumenti, tostarp kredītiem, kā arī Regulas Nr. 575/2013 1. pielikumā minētajos ārpusbilances posteņos iekļautajiem darījumiem. Noteikumu prasības ir attiecināmas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kam saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 piemīt kredītrisks.

10. Noteikumu prasības piemēro visām iestādes darbības jomām un pakalpojumiem, kuriem piemīt kredītrisks, neatkarīgi no tā, vai tie ir iekļauti netirdzniecības portfelī vai tirdzniecības portfelī.

11. Par kredītriska efektīvu pārvaldīšanu atbild iestādes padome (ja tāda ir izveidota) un valde (turpmāk abas kopā – vadība), kas nodrošina, ka iestāde:

11.1. izstrādā un apstiprina kredītriska stratēģiju un politikas un nosaka vadības atbildību kredītriska pārvaldīšanas jomā, nodrošinot tās darbībai atbilstošu kredītriska pārvaldīšanas vidi;

11.2. nodrošina skaidri noteiktu kredītu piešķiršanas kritēriju izmantošanu;

11.3. izveido un uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu;

11.4. nodrošina adekvātu kredītriska kontroli iestādē un prudenciālās konsolidācijas grupā vai subkonsolidēti;

11.5. nodrošina nepārtrauktu kredītu administrēšanu un kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību.

II. Kredītriska stratēģija un iekšējie normatīvie dokumenti tās īstenošanai

12. Kredītriska stratēģija ir daļa no iestādes kopējās risku stratēģijas, kas ir pieskaņota iekšējam kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam (ICAAP un ILAAP) un atspoguļo pieļaujamo (risk tolerance) un vēlamo kredītriska līmeni (risk appetite), minimālos kredītu izsniegšanas standartus, vēlamo kredītportfeļa struktūru, kredītportfeļa diversifikācijas līmeni, kredītu koncentrācijas limitus un citus kredītrisku raksturojošos parametrus. Kredītriska stratēģijas detalizācijas līmeni nosaka atbilstoši iestādes kredītu kopējam apmēram un biznesa modelim. Pieļaujamā kredītriska līmeņa un citu kredītriska parametru noteikšana balstās uz iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanas rezultātiem.

13. Iestāde nosaka galējo iespējamo kredītriska līmeni, kuru tā spēj absorbēt ar sev pieejamiem resursiem (risk capacity), ņemot vērā citus iestādes darbībai piemītošos riskus, kas izriet no iestādes risku stratēģijas. Iestāde izstrādā, dokumentē un konsekventi piemēro metodoloģiju iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanai, kurā nosaka izmantojamās metodes vai modeļus, kā arī to parametrus, pieņēmumus un aplēses. Ņemot vērā, ka iestādes spēja uzņemties kredītrisku ir atkarīga no iestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra, kredītu kopējā apmēra un kredītu kvalitātes, kā arī no ienākumiem un izdevumiem, kas rodas no kredītriskam pakļautajām darbībām, metodoloģijā var izmantot šādu iestādes darbību raksturojošo rādītāju analīzi:

13.1. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska pašu kapitāla prasības lielums, kas noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām;

13.2. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas normatīvo noteikumu par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi prasībām;

13.3. iepriekšējo gadu un plānotie ienākumi un izdevumi, kas saistīti ar kredītrisku;

13.4. iepriekšējo gadu un plānotais kredītu kopējais apmērs;

13.5. dažādu scenāriju stresa testu rezultāti.

14. Kredītriska stratēģija nosaka vismaz:

14.1. kredītu veidus, kurus iestāde paredz piešķirt, (piemēram, komerckredīti, patēriņa kredīti, ar mājokļa hipotēku nodrošināti kredīti, kredīti, kuru kredītņēmēja ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas, tai skaitā pret valūtas risku nenodrošināti kredīti), tautsaimniecības nozares, ģeogrāfisko izvietojumu, dažādu kredītu veidu pieļaujamo koncentrācijas līmeni, valūtu, termiņus un ienesīgumu;

14.2. pieļaujamo kredītriska līmeni un peļņu, kādu iestāde vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo kredītrisku;

14.3. kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu;

14.4. pamatprincipus kredītu klasifikācijai atbilstoši to kvalitātei;

14.5. kredītu vēlamo kvalitātes līmeni un kredītu kopējā apmēra palielinājumu vai samazinājumu;

14.6. paredzētās kredītriska mazināšanas metodes;

14.7. vides, sociālo un pārvaldības (environmental, social and governance) (turpmāk – ESG) faktoru ietekmi uz kredītriska uzņemšanos un pārvaldīšanu.

14.1 Iestāde, izstrādājot kredītriska stratēģiju, ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas nolūkos noteikto klientu riska profilu. Iestādes iekšējie normatīvie dokumenti nosaka, kā iestāde pārvalda NILLTPF riskus, kas izriet no kredītu piešķiršanas un administrēšanas visā kredīta dzīves cikla laikā.

15. Izstrādājot kredītriska stratēģiju, iestāde izvērtē tās īstenošanai nepieciešamo darbinieku kvalifikāciju un pieejamību, kā arī vadības informācijas sistēmas un organizatoriskās struktūras iespējas šīs stratēģijas īstenošanai.

15.1 Iestāde nosaka un īsteno risku kultūru kredītriska pārvaldīšanas jomā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Komisijas normatīvajos noteikumos par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, un Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 26.–29. punktā noteikto.

16. Iestāde izstrādā iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši tās lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī kredītriskam pakļauto riska darījumu apmēram un struktūrai un nodrošina to piemērošanai nepieciešamos resursus, tostarp speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi kredītu piešķiršanas procesā, kredītriska pārvaldīšanā un kredītriska kontroles jomā.

17. Iestādes pienākums ir panākt, ka tās iekšējie normatīvie dokumenti kredītriska jomā nodrošina kredītriska stratēģijas īstenošanu un nosaka pilnvaras un noteikumus efektīvai kredītu piešķiršanai, kredītu administrēšanai, kredītriskam pakļauto darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai, kredītriska identificēšanai, mērīšanai, novērtēšanai un uzkrājumu veidošanai, kredītu pārraudzībai, kredītu pārskatīšanai, NPL pārvaldībai, kredītriska kontrolei un mazināšanai, kā arī ar kredītiem saistītu krāpšanas gadījumu noteikšanai. Iekšējie normatīvie dokumenti nosaka vismaz tikpat piesardzīgas prasības kā regulējošās prasības. Iestāde izstrādā un dokumentē ar kredītriska pārvaldību saistītos iekšējos normatīvos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma prasībām.

18. Iestāde nosaka ziņošanas kārtību par atkāpēm no apstiprinātajiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

19. Iestāde regulāri pārskata kredītriska pārvaldības iekšējos normatīvos dokumentus, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes biznesa modelim, darbības stratēģijai, makroekonomiskajai situācijai un nākotnes prognozēm, kā arī labākajai starptautiskajai praksei un mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem.

20. Iestāde nosaka vēlamo kredītportfeļa struktūru (piemēram, pēc klientu profila, kredītu veida) un atbilstoši tai nosaka vismaz šādus kredītu koncentrācijas limitus:

20.1. limitus darījumiem ar vienu klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu;

20.2. limitus darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi;

20.3. limitus iekšgrupas darījumiem;

20.4. limitus prasībām pret iestādēm;

20.5. limitus darījumiem ar klientiem, kas saistīti ar noteiktu tautsaimniecības nozari vai ģeogrāfisko reģionu;

20.6. limitus darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu vai viena emitenta finanšu instrumentiem;

20.7. limitus kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā.

21. Iestāde grupē divus vai vairākus klientus savstarpēji saistītu klientu grupā, kā arī izstrādā šo noteikumu 50.1 punktā minēto procedūru savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2018. gada 23. februāra pamatnostādnēs EBA/GL/2017/15 "Pamatnostādnes par savstarpēji saistītiem klientiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu" (turpmāk – Pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2017/15) noteiktajām prasībām. Papildus iestāde ņem vērā, ka:

21.1. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 22. panta 1. un 2. punktu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pantu;

21.2. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 23. pantu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 64., 65., 66., 67. un 68. pantu.

22. Iestāde izvērtē nepieciešamību darījumiem, uz kuriem attiecas tiesību aktos noteiktie ierobežojumi, noteikt zemāku iekšējo limitu.

23. Noteiktos kredītu un citu kredītriskam pakļauto darījumu limitus un iestādes apstiprinātos standartizētos kredīta izsniegšanas noteikumus stingri ievēro, un tos nedrīkst pielāgot kredītņēmēja vajadzībām. Ja iestādes politikās ārkārtas gadījumos paredzēta iespēja atkāpties no noteiktajiem limitiem, šo atkāpšanos apstiprina valde vai šim nolūkam pilnvarota komiteja.

24. Ja iestādes stratēģija paredz piešķirt kredītus aizņēmējiem, kuru finansiālais stāvoklis un kredītsaistību izpilde ir atkarīga no citas dalībvalsts vai ārvalsts ekonomiskās, sociālās vai politiskās situācijas, iestāde izstrādā, apstiprina un īsteno politikas un procedūras, lai identificētu un pārvaldītu valsts risku un pārveduma risku, kas ir valsts riska komponents un ir saistīts ar kredītņēmēja spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, lai pildītu saistības pret iestādi. šādu politiku un procedūru nosacījumos ņem vērā attiecīgajā valstī pastāvošos ierobežojumus ārvalstu valūtā saņemto ienākumu izmantošanai.

25. Kredītu ar iestādi saistītām personām un komercsabiedrībām, kurās ar iestādi saistītām personām ir būtiska ietekme vai kurās šīs personas ieņem vadošus amatus vai ir valdes vai padomes locekļi, piešķiršanas noteikumi un līguma pārskatīšanas nosacījumi nedrīkst būt labvēlīgāki par to kredītu noteikumiem, kuri piešķirti vai pārskatīti ar iestādi nesaistītām personām līdzīgos apstākļos.

26. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai pirms iekļaušanās jaunā tirgū iestāde analizē ar šiem pakalpojumiem saistīto iespējamo kredītriska apmēru un tā ietekmi uz iestādes kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu. Iestāde izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus jau piemērojamajās politikās vai procedūrās. Minētās prasības attiecas ne tikai uz jaunajiem finanšu pakalpojumiem, bet arī uz tādiem esošajiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi būtiski mainās.

26.1 Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka, kuri darījumi ir uzskatāmi par darījumiem ar augstu sviras rādītāju (leveraged transaction), ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada maijā izdotajos norādījumos par darījumiem ar augstu sviras rādītāju (Guidance on leveraged transactions)1 norādītos kritērijus. Ja iestāde uzņemas šādus darījumus, tā piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 49.–52. punkta prasības.

III. Iestādes vadības atbildība kredītriska pārvaldīšanas jomā

27. Iestādes padome ir atbildīga par kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

27.1. apstiprina kredītriska stratēģiju, kurā noteikts pieļaujamais kredītriska līmenis un darbības mērķi, kurus iestāde plāno sasniegt, veicot kredītriskam pakļautās darbības;

27.2. apstiprina kredītriska stratēģijas īstenošanai svarīgākās politikas;

27.3. uzrauga un kontrolē, kā iestādes valde pārvalda iestādes darbībai piemītošo kredītrisku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītriska stratēģiju un politikām;

27.4. nosaka, ka iekšējā audita funkcija regulāri pārbauda un novērtē iestādes darbības atbilstību tās kredītriska stratēģijai, politikām un procedūrām un ziņo padomei par pārbaužu rezultātiem;

27.5. nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp padomi un valdi, piemēram, valde reizi ceturksnī iesniedz iestādes padomei ziņojumu par kredītriska pārvaldīšanu, kurā tā apkopo informāciju par kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ziņo par stresa testu rezultātiem un nepieciešamības gadījumā iesniedz rīcības plānu kritisko situāciju pārvarēšanai;

27.6. nodrošina, ka iestādes atalgojuma politika nav pretrunā ar tās kredītriska stratēģiju un neveicina īstermiņa peļņas gūšanu, kas apdraud vidēja un ilgtermiņa mērķus, veicot kredītriskam pakļautus darījumus;

27.7. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pamatojoties uz iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem un darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos, ekonomiskajā situācijā, tirgos, prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata kredītriska stratēģiju un svarīgākās politikas un novērtē iestādes pašu kapitāla pietiekamību kredītriska, kuru tā uzņēmusies vai uzņemsies, segšanai;

27.8. uzrauga aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesu.

28. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes apstiprinātās kredītriska stratēģijas īstenošanu un kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

28.1. nodrošina kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādāšanu;

28.2. nodrošina iestādes kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru piemērošanu;

28.3. nosaka pilnvaru, pienākumu un atbildības par kredītriska pārvaldīšanu sadalījumu starp iestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem;

28.4. apstiprina stresa testēšanas kārtību, scenārijus un pārskatu par kredītriska stresa testu rezultātiem iesniegšanas kārtību, nosakot struktūrvienību vai darbiniekus, kas atbild par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu valdei, un kontrolē to savlaicīgumu;

28.5. nodrošina kredītu piešķiršanā un kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku informēšanu par kredītriska stratēģiju, politikām un procedūrām un atbildību par iestādes politiku un procedūru ievērošanu;

28.6. nodrošina tādu darbinieku piesaisti, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem kredītriska pārvaldīšanas jomā;

28.7. nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievēroti kredītu piešķiršanas kritēriji un uzturēti augsti ētikas standarti, veicot kredītriska pārvaldīšanu;

28.8. apstiprina kredītu koncentrācijas limitus un nodrošina to ievērošanu;

28.9. regulāri izskata un izvērtē aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību.

IV. Vadības informācijas sistēma

29. Iestāde ievieš vadības informācijas sistēmu, kas ļauj kvantitatīvi noteikt kredītriska apmēru un nodrošina kvalitatīvu (uzticamu, precīzu, izsekojamu), detalizētu un savlaicīgu informāciju par pārvaldāmo kredītu portfeļu struktūru, par klientiem, tai skaitā par klientu savstarpējo saistību, informāciju, kas nodrošina šo noteikumu 25. punktā minēto personu identificēšanu, informāciju par dažādu kredītu koncentrāciju lielumu un limitu ievērošanu, kā arī datus par vēsturiskajiem rezultātiem no kredītu atgūšanas un pārskatīšanas pasākumu piemērošanas (atgūšanas izmaksas, ilgums, faktiskā peļņa vai zaudējumi) pa kredītu veidiem.

29.1 Vadības informācijas sistēma nodrošina nepārtrauktu informāciju par kredītu, kredīta nodrošinājumu un to savstarpējo sasaisti visā kredīta dzīves cikla laikā. Iestāde var izmantot Eiropas Banku iestādes izveidotās veidnes2 NPL realizācijai otrreizējā tirgū kā nepieciešamo datu lauku piemēru.

30. Vadības informācijas sistēma nodrošina savlaicīgu informācijas sniegšanu attiecīgā līmeņa vadībai, ja koncentrācijas vai citi limiti ir pārsniegti.

31. Vadības informācijas sistēma nodrošina tādu informāciju, kas ļauj iestādes vadībai pienācīgi pārraudzīt kredītriska pārvaldīšanu visā kredīta dzīves cikla laikā, ieskaitot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla uzturēšanu un stresa testu rezultātu izskatīšanu. Vadības informācijas sistēma ļauj savlaicīgi un ticami novērtēt gan kopējo iestādes kredītriska apmēru, gan arī dažādu portfeļu vai darbību kredītriska apmēru un spriest par minētā kredītriska apmēra atbilstību kredītriska stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

32. Iestādes vadības informācijas sistēma nodrošina, ka visi kredītriska avoti tiek identificēti, ņemot vērā arī makroekonomisko situāciju, kredītriska apmērs tiek mērīts un novērtēts un notiek kredītriska pārraudzība jebkura portfeļa, struktūrvienības, meitas sabiedrības, prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti.

33. Iestāde izveido un atbilstoši dokumentē pārskatāmu komunikācijas un ziņošanas mehānismu, lai nodrošinātu iestādes vadībai, struktūrvienībām un darbiniekiem iespēju saņemt informāciju par kredītriska pārvaldīšanu, tostarp izmaiņām kredītriska līmenī, un paredzamo zaudējumu aprēķina salīdzinājumu ar faktiskajiem zaudējumiem, kredītriska mērīšanu, analīzi un pārraudzību un apmainīties ar to.

34. Iestāde kredītriska mērīšanā un pārvaldīšanā, tostarp kredītu piešķiršanas procesā, pēc iespējas izmanto tos pašus datus, pieņēmumus, definīcijas un procesus, ko tā izmanto savu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanā un budžeta veidošanā. Pirms ārēju vai iekšēju datu izmantošanas kredītriska pārvaldībā iestāde veic atbilstošas datu kvalitātes pārbaudes un pārliecinās par datu pareizību un atbilstību to izmantošanas mērķim.

V. Kredītu piešķiršana

Vispārīgās prasības

35. Iestāde nosaka un ievēro stingrus un skaidri definētus kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus, kas nodrošina iestādes kredītriska politikas realizēšanu saskaņā ar kredītriska stratēģiju un ir piemērojami, vērtējot plānotā riska darījuma ietekmi uz iestādes kredītrisku un spēju to absorbēt. Kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus nosaka katram kreditēšanas mērķa tirgum, izsniedzamo kredītu veidam (tai skaitā nenodrošinātiem kredītiem), mērķim un kredītņēmēja kredīta atmaksas spējai (turpmāk – kredītspēja), tai skaitā nosaka kredīta apmēra limitu attiecībā pret nodrošinājuma vērtību un pret kredītņēmēja ienākumiem. Iestāde var izmantot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 1. pielikumā minētos kredītu piešķiršanas kritērijus atbilstoši kredīta veidam.

35.1 Iestāde regulāri veic kredītu piešķiršanas kritēriju atbilstības un efektivitātes novērtējumu. Kredītu piešķiršanas procesa kvalitātes uzraudzību nodrošina arī struktūrvienības, kas veic biznesa funkcijas (first line of defence), saskaņā ar Komisijas normatīvajos noteikumos par iekšējās kontroles sistēmas izveidi minētajiem risku pārvaldīšanas principiem.

36. Iestāde nodrošina, ka kredītriska vērtējums ietver kredītņēmēja kredītspējas un kredītrisku mazinošo faktoru, tai skaitā nodrošinājuma (ja tāds ir), novērtējumu. Nodrošinājuma esamība neaizstāj kredītņēmēja kredītspējas novērtējumu un tai nepieciešamās informācijas saņemšanu.

36.1 Nodrošinājums nav noteicošais kritērijs, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu, un to neuzskata par primāro kredīta atmaksas avotu, izņemot kredītus, kuriem līgumā ir paredzēta kredīta atmaksa no nodrošinājumā esošā īpašuma realizācijas vai iestāde ir saņēmusi likvīdu finanšu nodrošinājumu.

37. Iestāde nodrošina veiktā kredītspējas novērtējuma, kā arī lēmuma par kredīta piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu dokumentēšanu. Dokumentētie rezultāti ir pietiekami, lai pamatotu priekšlikumu apstiprināt vai noraidīt kredīta līguma slēgšanu.

38. Iestāde nosaka pieļaujamo maksimālo kredīta atmaksas termiņu dažādu veidu kredītiem, izņemot pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, kredītlīnijas un norēķinu karšu kredītus vai līdzīgus produktus, kuru izsniegšanu un atmaksu nenosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks, kā arī to izsniegšana vai dzēšana ir iespējama visu līguma attiecību periodu noteikta limita ietvaros, (turpmāk visi kopā – pārsnieguma kredīti). Fiziskajai personai izsniegtā kredīta mājokļa iegādei maksimālais atmaksas termiņš ir 30 gadi, bet patēriņa kredīta (tai skaitā finanšu līzinga darījumiem) maksimālais atmaksas termiņš ir septiņi gadi.

39. Iestāde nosaka kredīta veidam un kredītņēmēja specifikai atbilstošu kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu un kādā kredītņēmējs veic maksājumus, šā lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju, kā arī valdes, izveidoto komiteju (kredītkomitejas) un kredītu piešķiršanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību kredītu piešķiršanā, tai skaitā tādā kredītu piešķiršanā, kas notiek, izmantojot automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus. Iestāde nosaka lēmuma par kredīta piešķiršanu maksimālo derīguma termiņu, kuru pārsniedzot atbildīgajiem darbiniekiem ir pienākums atjaunot kredīta lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

39.1 Iestāde nodrošina, ka darbinieki, kas pieņem lēmumu par kredīta piešķiršanu, līguma grozījumiem vai pirmstermiņa izbeigšanu, ir neatkarīgi un objektīvi, kā arī interešu konflikta situācijas tiek pārvaldītas atbilstoši Komisijas noteikumiem, kas nosaka prasības iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai. Iestādes darbinieks vai amatpersona nepiedalās lēmuma pieņemšanā par kredītu, ja:

39.11. darbiniekam vai amatpersonai ar kredītņēmēju ir personiskas vai profesionālas attiecības ārpus iestādes;

39.12. darbiniekam vai amatpersonai ar kredītņēmēju ir ekonomiskas vai cita rakstura attiecības, tostarp tiešas vai netiešas, faktiskas vai iespējamas, finansiālas vai nefinansiālas;

39.13. kredītņēmējam ir politiska rakstura ietekme vai politiska saikne ar darbinieku vai amatpersonu;

39.14. darbiniekam vai amatpersonai ir interešu konflikts attiecībā uz kredīta nodrošinājumu vai tā novērtēšanu.

39.2 Iestāde nosaka kredītkomiteju darba organizācijas principus, tostarp katra dalībnieka lomu un balsošanas kārtību. Ja iestāde risku direktoram piešķir veto tiesības lēmumu pieņemšanā, tā piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 69. punktu.

40. Ja iestāde piedalās sindicētā kredīta piešķiršanā, tā pirms lēmuma par kredīta piešķiršanu pieņemšanas neatkarīgi no galvenā sindicētā kredīta pārvaldītāja veiktās analīzes veic kredītriska un kredīta noteikumu analīzi.

41. Iestāde, izsniedzot kredītu, slēdz ar kredītņēmēju līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus. Iestāde slēdz līgumu ar kredītņēmēju tikai tad, kad visi lēmumā par kredīta piešķiršanu noteiktie nosacījumi, kas izpildāmi pirms līguma noslēgšanas, ir izpildīti. Kredīta naudas līdzekļus izmaksā tikai pēc kredīta līgumā noteikto izsniegšanas nosacījumu izpildes. Ja iestāde un kredītņēmējs vienojas par izsniegšanas nosacījumu grozījumiem, tad kredīta naudas līdzekļus izmaksā pēc grozījumos noteikto nosacījumu izpildes.

42. Piešķirot kredītu, iestādei ir pienākums pirms līguma noslēgšanas iepazīstināt kredītņēmēju ar patiesu un pilnīgu informāciju par visiem līguma nosacījumiem un riskiem, tai skaitā:

42.1. ar kredītņēmēja regulārā maksājuma, kas saistīts ar kredīta atmaksu, struktūru (kredīta pamatsummas un procentu maksājumi) un apmēru;

42.2. ja kredītlīgums ir ar mainīgo procentu likmi, brīdināt par riskiem, kas saistīti ar procentu likmju pieauguma ietekmi uz kredītņēmēja veicamo kredītmaksājumu apmēru, sniedzot aprēķina piemērus, kas ilustrē, kā procentu likmes pieaugums var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru un to attiecību pret kredītņēmēja ienākumiem;

42.3. ja kredīta valūta un kredītņēmēja ienākumu valūta nesakrīt, brīdināt pret valūtas risku neapdrošinātu kredītņēmēju par riskiem, kas saistīti ar minēto valūtu kursu iespējamām izmaiņām kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā, un šādu izmaiņu ietekmi uz veicamo maksājumu apmēru, salīdzinot ar situāciju, kad kredītņēmēja ienākumu valūta sakrīt ar kredīta valūtu. Iestāde iepazīstina šādu kredītņēmēju ar aprēķina piemēriem, kuri ilustrē, kā kredīta valūtas kursa izmaiņas var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru un to attiecību pret kredītņēmēja ienākumiem. Ja kredītņēmēja ienākumu valūtas kurss ir piesaistīts kredīta valūtas kursam, iestāde skaidro valūtu piesaistes noteikumus;

42.4. ja kredītņēmējs ir finanšu iestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai cits finanšu tirgus dalībnieks, kuram ir pietiekamas zināšanas un pieredze finanšu risku pārvaldībā, iestāde var samazināt sniedzamās informācijas apjomu, ja kredītņēmējs tam piekrīt.

43. Iestāde var izmantot ar tehnoloģijām saistītus automatizētus risinājumus (turpmāk – automatizēti risinājumi) aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā par kredīta piešķiršanu aizņēmējam, ievērojot šādus nosacījumus:

43.1. iestāde paredz nosacījumus automatizētu risinājumu izmantošanas procesam, tostarp nosaka produktus un limitus, kuriem atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iestādes automatizēto risinājumu iespēju robežas;

43.2. iestāde savās riska pārvaldības un kontroles sistēmās pienācīgi iekļauj riskus, kas saistīti ar automatizēto risinājumu izmantošanu, paredzot atbilstošus kontroles mehānismus to ierobežošanai, piemēram, agrīnās brīdināšanas kritērijus un kritērijus automatizētu risinājumu darbības apturēšanai;

43.2.1 iestādes izmantotais modelis atbilst tā piemērošanas mērķim;

43.3. iestāde pārliecinās par modeļa ievades datu kvalitāti, modeļa pamatā esošo pieņēmumu atbilstību un piemēroto metodoloģiju, spēj izskaidrot izmantoto automatizēto risinājumu pamatā esošo modeli un nodrošina tā izsekojamību un stabilitāti;

43.4. iestāde regulāri uzrauga automatizēto risinājumu darbības rezultātus un salīdzina to faktisko sniegumu ar modelēto sniegumu lēmumu pieņemšanas brīdī;

43.5. iestāde pienācīgi dokumentē un periodiski pārskata automatizētos procesus un modeļus;

43.6. iestāde nodrošina, ka iestādes valdei ir pietiekama izpratne par iestādes izmantotajiem automatizētajiem risinājumiem, to ierobežojumiem un ietekmi uz kredītu piešķiršanas procesu.

43.1 Iestādes riska profilu ietekmējošo amatu un citu darbinieku, kas ir iesaistīti kredītu piešķiršanā, atalgojuma politika, tostarp atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas principi, neveicina risku uzņemšanos ārpus iestādes stratēģijā noteiktā pieļaujamā kredītriska līmeņa, iekļauj darba novērtēšanas kritērijus atbilstoši iestādes vēlmei uzņemties kredītrisku, kā arī ņem vērā interešu konfliktu, kas rodas, piesaistot darbinieku atalgojumu noteiktu apjomu pārdošanai.

Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšana

Vispārīgās prasības

44. Noteikumi nosaka minimālās prasības kredītņēmēja kredītspējas vērtēšanai. Iestāde var piemērot arī stingrākas prasības.

45. Kredītņēmēja ienākumus uzskata par galveno kredīta atmaksas resursu, savukārt nodrošinājums vai citi riska mazināšanas faktori nodrošina papildu aizsardzību.