Zaudējis spēku - Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi

152. Ja iestāde piemēro indeksācijas metodi, tā ievēro šo noteikumu 82.5 punkta prasības.

153. Iestāde nodrošina iekšējo un ārējo vērtētāju atbilstību šo noteikumu 73.2–73.3 punktam.

154. Viens vērtētājs var veikt nekustamā īpašuma vērtēšanu, tostarp vērtības atjaunināšanas vērtēšanu, ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas. Pēc tam iestāde nodrošina vērtētāju rotāciju.

155. (Svītrots ar FKTK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 83)

156. Iestāde regulāri salīdzina un dokumentē nekustamā īpašuma vērtēšanā izmantotos pieņēmumus (tostarp piemēroto diskonta (haircut) likmi neatkarīga vērtētāja veiktajam vērtējumam) ar tirgus un iestādes datiem par līdzīgu objektu pārdošanu (back-testing), pārbaudes rezultātus attiecinot uz bilancē esošajiem aktīviem.

157. Iestāde kredītlietā uzglabā informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, pārņemtajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī informāciju par veiktajiem darījumiem ar šādiem īpašumiem, norādot nekustamā īpašuma veidu, tehnisko stāvokli, platību, atrašanās vietu (pilnu adresi), nekustamā īpašuma vērtību, visu vēsturisko vērtējumu datumu, vērtētāju, vērtēšanas metodi un pārdošanas cenu, tostarp norāda, vai pārdošana notikusi piespiedu kārtā.

158. Iestāde dokumentē informāciju par katru aktīvu, kurš novērtēts individuāli, saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma prasībām.

Aktīvi, kas vērtējami grupās

159. Aktīvus, kas netiek vērtēti individuāli, vērtības samazināšanās noteikšanai apvieno grupās, pamatojoties uz līdzīgiem kredītriska parametriem, piemēram, uz iekšējās aktīvu klasifikācijas kategorijām, kurās savukārt ņem vērā aktīva veidu, nozari vai tirgus segmentu, ģeogrāfisko novietojumu, informāciju par darījumu partnera ienākumiem un to stabilitāti, kavējumus, informāciju par pārskatīšanu un citus faktorus. Ienākumus nenesošos aktīvus negrupē kopā ar ienākumus nesošiem aktīviem. Izvēlētie riska parametri ir svarīgi aktīvu grupas nākotnes naudas plūsmas noteikšanai, jo tie raksturo darījumu partnera spēju pildīt savas saistības saskaņā ar līguma nosacījumiem.

160. Iestāde izmanto informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem nākotnes naudas plūsmas noteikšanai un nodrošina, ka informācija par vēsturiskajiem zaudējumiem tiek piemērota aktīvu grupām, kuru kredītriska parametri ir līdzīgi aktīvu grupām, kuru vēsturiskā zaudējumu likme tiek izmantota. Iestādes lietotā metode nodrošina iespēju attiecināt uz katru aktīvu grupu informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem, kas veidojas aktīvu grupām ar līdzīgiem kredītriska parametriem, un attiecīgos datus, kas atspoguļo pašreizējos apstākļus.

161. Iestāde koriģē vēsturisko zaudējumu likmi, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguļotu tādu pašreizējo apstākļu ietekmi, kas nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv, un ņem vērā:

161.1. izmaiņas iestādes aktīvu portfeļa apmērā un riska profilā, kā arī līguma nosacījumos;

161.2. jebkādas aktīvu koncentrācijas esamību un koncentrācijas līmeņa izmaiņas;

161.3. izmaiņas kavēto aktīvu apmērā, aktīvu ar paaugstinātu risku īpatsvaru, pārskatīto aktīvu un citu aktīvu ar mainītiem līguma nosacījumiem skaitu, šo izmaiņu tendences un būtiskumu;

161.4. izmaiņas starptautiskajā un vietējā ekonomiskajā un uzņēmējdarbības situācijā.

162. Iestāde izstrādā metodiku uzkrājumu veidošanai aktīvu grupām, ņemot vērā šādus faktorus:

162.1. metodikā izmantoto parametru pamatā ir laika rindas (time series) dati, pamatojoties uz pārbaudāmu un skaitliski izteiktu informāciju, minimāli piemērojot vadības vai ekspertu vērtējumu;

162.2. izmantotie parametri atspoguļo katras aktīvu grupas raksturīgākās pazīmes (characteristics), īpaši tad, ja iestāde zaudējumu aprēķinā izmanto saistību neizpildes zaudējumus (LGD), atveseļošanās rādītājus (cure rates) un atkārtotas saistību neizpildes rādītājus (re-default rates);

162.3. metodikā izmantotie ekonomiskie rādītāji ietver faktorus, kas ietekmē paredzamo zaudējumu apmēru, tostarp makroekonomiskos rādītājus, paredzamo tiesvedību ilgumu, paredzamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības prognozes;

162.4. iestāde ņem vērā arī paredzamās izmaiņas iestādes riska profilā kopumā, kā arī kreditēšanas, aktīvu pārskatīšanas, kredītu norakstīšanas un atgūšanas politikās.

163. Iestāde var izmantot iekšējās un ārējās statistikas datubāzes, ja tā var pamatot, ka šie dati piemērojami attiecīgajai iestādes izveidotajai aktīvu grupai.

164. Vērtības samazināšanās atzīšana aktīvu grupai, pamatojoties uz šādu aktīvu kopējo novērtējumu, ir starpposms vērtības samazināšanās atzīšanai šādiem aktīviem individuāli. Ja iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina par konkrēta aktīva, kas iekļauts grupā, būtisku kredītriska pieaugumu, aktīvu no grupas izslēdz un vērtē individuāli vai iekļauj citā kredītu grupā atbilstoši aktīva riska parametriem.

165. Iestāde regulāri pārskata izveidoto aktīvu grupu atbilstību ekonomiskajai situācijai un iestādes stratēģijai un pēc nepieciešamības veic pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas kredītu grupās.

166. Iestāde dokumentē informāciju par katru aktīvu grupu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma prasībām.

Ienākumu atzīšana

167. Iestāde atzīst procentu ienākumus saskaņā ar grāmatvedības standartiem un iekšējā uzskaitē nodrošina informāciju par procentiem, kas:

167.1. uzkrāti NPL;

167.2. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem, kuriem pārskatīšanas brīdī bija maksājumu kavējumi vairāk par 90 dienām, un neatkarīgi no maksājumu kavējumu ilguma pārskatīšanas brīdī pārskatītajiem aktīviem, kuri gada laikā bija pārskatīti atkārtoti;

167.3. kapitalizēti, veicot aktīva pārskatīšanu;

167.4. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem divu gadu laikā pēc pārskatīšanas.

168. Informācija par uzkrātajiem procentiem, kas minēti šo noteikumu 167. punktā, tiek ņemta vērā pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar šo noteikumu 177. punkta nosacījumiem.

Uzkrājumu samazināšana (reversal)

169. Zaudējumus no aktīva vērtības samazināšanās apvērš, ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka vērtības samazinājums ir mazāks par iepriekš aplēsto, izmantojot iepriekšējā aprēķina brīdī pieejamo informāciju. Pazīmes, kas liecina par zaudējumu samazināšanos, ir šādas:

169.1. darījumu partneris ir atmaksājis būtiski lielāku summu, nekā tika paredzēts iepriekšējā zaudējumu no vērtības samazināšanās aprēķinā;

169.2. darījumu partnera pašreizējā naudas plūsma un naudas plūsmas prognoze ir pozitīva un stabila;

169.3. darījumu partneris pēc iepriekšējā zaudējumu no vērtības samazināšanās aprēķina ir iesniedzis papildu nodrošinājumu, tādējādi ievērojami palielinot kopējo kredīta nodrošinājuma vērtību.

Neatgūstamo aktīvu norakstīšana

170. Ja iestāde aktīvu vai tā daļu uzskata par neatgūstamu, tā laikus noraksta aktīvu vai tā daļu no bilances. Iestāde izvērtē aktīvu atgūstamību ilgtermiņā, īpaši pievēršot uzmanību aktīviem, kuri ilgstoši kavēti un par kuriem sākts maksātnespējas process. Iestāde nosaka maksimālo laika periodu, kurā ienākumus nenesošam, nenodrošinātam aktīvam vai tā nenodrošinātajai daļai izveido uzkrājumus 100 procentu apmērā no nenodrošinātās summas un noraksta šādu aktīvu vai tā daļu no bilances.

171. Iestāde uzglabā informāciju par kredītiem, kuri ir norakstīti no bilances, un iestādei tiek saglabātas tiesības uz šo kredītu atgūšanu.

Pārņemto aktīvu novērtēšana

172. Iestāde galvenokārt klasificē un novērtē pārņemtos aktīvus kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 5. Starptautisko Finanšu pārskatu standartu, jo šādus aktīvus iestāde iegūst savā īpašumā izsniegta kredīta neatmaksāšanas rezultātā, proti, šādi aktīvi ir uzskatāmi par problemātiska kreditēšanas darījuma turpinājumu un to iegūšana īpašumā nav bijis iestādes sākotnējais mērķis, izsniedzot aizdevumu. Ja iestāde izņēmuma gadījumā pārņemto aktīvu klasificē kā ieguldījuma īpašumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde dokumentē šāda lēmuma pamatojumu. Ja pārņemtā aktīva patiesā vērtība ir noteikta atbilstoši 2. vai 3. līmeņa patiesās vērtības noteikšanas hierarhijai grāmatvedības standartu izpratnē, iestāde izvērtē nepieciešamību piemērot diskontu (haircut) atkarībā no aktīvu atrašanās vietas, stāvokļa un tirgus aktivitātes, kā arī atrašanās ilguma iestādes bilancē. Iestāde novērtē pārņemtos aktīvus saskaņā ar šo noteikumu 150. un 153.–157. punktā noteikto kārtību. Ja pārņemtā aktīva turēšanas ilgums iestādes bilancē pārsniedz piecus gadus, iestāde piemēro diskontu (haircut) vismaz 30 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta prasībām, un sagatavo un iesniedz Komisijā realizācijas plānu atbilstoši šo noteikumu 223. punkta prasībām. šajā punktā minēto diskontu (haircut) iestāde atzīst finanšu pārskatos vai piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 177. punkta prasībām.

Ārpusbilances saistību novērtēšana

173. Iestādes izsniegtos galvojumus un garantijas, neizmantotās kredītlīnijas, kā arī citus darījumus, kuriem piemīt kredītrisks un kuri tiek atspoguļoti ārpusbilancē, iestāde vērtē un veido tiem uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, un savus pieņēmumus pamato ar vēsturiskajiem datiem, kā arī salīdzina aplēstos zaudējumus ar faktiskajiem zaudējumiem saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu.

Komisijas pieeja aktīvu kvalitātes un uzkrājumu veidošanas procesa novērtēšanai

174. Komisija, vērtējot iestādes aktīvu portfeļa kvalitāti, metodoloģiju un izveidoto uzkrājumu pietiekamību, pamatojas uz iestādes sniegtās informācijas un pārskatu analīzi un ņem vērā, vai:

174.1. iestādes aktīvu kvalitātes pārbaudes sistēma ir efektīva un nodrošina aktīvu kvalitātes pasliktināšanās laicīgu identificēšanu, problemātisku kredītu pārraudzību un laicīgu nepieciešamo pasākumu veikšanu;

174.2. iestādes vadība tiek regulāri informēta par aktīvu portfeļa kvalitāti, izveidotajiem uzkrājumiem un nepieciešamo papildu kapitālu paredzamo zaudējumu segšanai (tostarp pašu kapitāla korekcijām);

174.3. iestādes pieņēmumi, aplēses un secinājumi ir saprātīgi un atbilstoši pamatoti un dokumentēti;

174.4. iestādes metodoloģija nodrošina, ka uzkrājumu apmērs atbilst piesardzīgi aplēstajiem un laicīgi atzītajiem aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem un iestāde pienācīgi novērtē paredzamos zaudējumus, proti:

174.4.1. procedūra, kuru iestāde piemēro, lai noteiktu uzkrājumu apmēru individuāli vērtējamam aktīvam, ir piesardzīga un balstās uz nākotnes naudas plūsmas aplēsi, kurā ņemtas vērā šo noteikumu prasības;

174.4.2. iestādes pieeja uzkrājumu noteikšanai ir pamatota;

174.4.3. kopējais izveidoto uzkrājumu un pašu kapitāla korekciju apmērs ir pietiekams, ņemot vērā kopējo kredītrisku iestādes aktīvu portfelī;

174.4.4. uzkrājumu veidošanas un kapitāla korekcijas noteikšanas process ir pienācīgi dokumentēts;

174.4.5. atzītie procentu ienākumi ir piesardzīgi vērtēti;

174.4.6. neatgūstamos aktīvus iestāde noraksta no bilances;

174.4.7. iestādes atbilstošās politikas, procedūras un prakse atbilst šo noteikumu prasībām.

175. Komisijai ir pamats uzskatīt iestādes aktīvu kvalitātes novērtēšanas procesu par apmierinošu un piekrist tās aplēsēm, ja iestāde:

175.1. uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu aktīvu kvalitātes problēmu identificēšanai, monitoringam un savlaicīgai pasākumu veikšanai aktīva kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

175.2. pienācīgi analizē visus būtiskos kvalitatīvos faktorus, kuri ietekmē aktīvu portfeļa kvalitāti novērtēšanas brīdī;

175.3. ir izveidojusi grāmatvedības standartu prasībām atbilstošu uzkrājumu noteikšanas procedūru gan individuālajiem aktīviem, gan aktīvu grupām;

175.4. paredzamo zaudējumu noteikšanā ir ietvērusi saprātīgus un pienācīgi pamatotus pieņēmumus, vērtējumus un spriedumus.

176. Uzkrājumi aktīvu grupām vai individuāliem aktīviem ir izveidoti pietiekamā apmērā, ja iestāde ir nodrošinājusi, ka:

176.1. NPL, kuriem NPL statuss ir vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā divus gadus, iestāde, novērtējot nodrošinājumu, ņem vērā ne tikai to tirgus vai bilances vērtību, bet arī iespējas nodrošinājumu realizēt un izveido uzkrājumus visai nenodrošinātajai daļai;

176.2. NPL, kuriem NPL statuss ir vismaz divus gadus, iestāde par efektīvu nodrošinājumu uzskata tikai nekustamo īpašumu un tādus nodrošinājuma veidus, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas kritērijiem;

176.3. NPL, kuriem NPL statuss ir vismaz divus gadus un iestādes rīcībā ir efektīvs nodrošinājums atbilstoši šo noteikumu 176.2. punkta prasībām, iestāde piesardzīgi novērtē nodrošinājumu un katru gadu izvērtē nepieciešamību samazināt nodrošinājuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājuma realizācijas iespējas un ar to saistītos izdevumus, bet ne mazāk kā 3 procentus ceturtajā gadā, 12 procentus piektajā gadā, 30 procentus sestajā gadā un 60 procentus septītajā gadā;

176.4. NPL nenodrošinātās daļas aprēķina vajadzībām šo noteikumu 176.3. punktā noteikto minimālo samazinājuma apmēru piemēro mazākajam no šādiem nodrošinājuma vērtējumiem:

176.4.1. pēdējam nodrošinājuma vērtējumam, kas veikts, pirms aktīvs tika klasificēts kā NPL;

176.4.2. pēdējam aktualizētajam nodrošinājuma vērtējumam;

176.5. NPL, kuriem NPL statuss ir vismaz septiņus gadus, iestāde izveido uzkrājumus 100 procentu apmērā pilnai atlikušajai aktīva vērtībai, tai skaitā nodrošinātajai daļai.

177. Ja iestādes finanšu pārskatos atzītais uzkrājumu apmērs nav pietiekams, lai segtu paredzamos zaudējumus, Komisija, realizējot piesardzības pieeju un ņemot vērā iestādes riska profilu, nosaka iestādei pienākumu izveidot papildu uzkrājumus aplēstajiem paredzamajiem zaudējumiem finanšu pārskatos vai veikt 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju uzraudzības pārskatos. Iestāde, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, minēto korekciju norāda Regulas Nr. 2021/451 pārskata "C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)" rindā "524" saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 3. pantu.

IX. Papildu prasības iestādēm ar paaugstinātu ienākumus nenesošu kredītu īpatsvaru

Vispārīgās prasības

178. Iestāde aprēķina ienākumus nenesošo kredītu rādītāju (turpmāk – NPL rādītājs) katra ceturkšņa beigās, izmantojot Eiropas Banku iestādes riska rādītāju metodikas rokasgrāmatu (The EBA risk indicators methodological guide) un balstoties uz Regulas Nr. 2021/451 pārskata "F 18.00.a (NPE) informācija par ienākumus nesošiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem" datiem. Saskaņā ar metodoloģiju, lai aprēķinātu rādītāju, skaitītājā izmanto ienākumus nenesošus kredītus (non-performing loans and advances), kas klasificēti amortizētajā iegādes vērtībā, pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un saucējā izmanto visus kredītus, kas klasificēti amortizētajā iegādes vērtībā, pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (gross carrying amount loans and advances). Iestāde aprēķina NPL rādītāju gan no konsolidēto uzraudzības pārskatu datiem, gan iestādes individuālo uzraudzības pārskatu datiem.

179. Iestāde veic darbības vides novērtējumu, sagatavo un ievieš NPL pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu un ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz NPL pārvaldību, ja iestāde atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

179.1. iestādes kopējais NPL rādītājs pārsniedz 5 procentus individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī, vai subkonsolidēti divus ceturkšņus pēc kārtas;

179.2. iestādes kopējais NPL rādītājs ir zemāks par 5 procentiem, bet iestādei ir būtiska NPL koncentrācija kādā atsevišķā kredītu portfelī, kādai nozarei vai savstarpēji saistītu klientu grupai, vai kādā reģionā izsniegtajiem kredītiem.

180. Ja iestādes kredītu, kas izsniegti nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām, portfelis nepārsniedz 20 procentus no kopējiem aktīviem, NPL skaits ir neliels un NPL pieaugums ir īslaicīga rakstura, iestāde var izņēmuma kārtā, saskaņojot ar Komisiju, nepildīt šo noteikumu 179. punktā minētās prasības.

181. Komisija var noteikt iestādei pienākumu sagatavot un ieviest šo noteikumu 179. punktā minēto stratēģiju un pārvaldības prasības, ja tā uzraudzības procesā novēro kredītu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes – būtisku jaunu NPL pieplūdumu, būtisku pārskatīšanas pasākumu piemērošanas pieaugumu, būtisku pārņemtu aktīvu pieaugumu, zemus zaudējumu seguma (coverage) rādītājus, agrīnās brīdināšanas rādītāju neievērošanu vai nepietiekamas kredītu pārskatīšanas darbības.

182. Iestāde iesniedz Komisijai pārskatu par darbības vides novērtējumu, NPL pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu sešu mēnešu laikā no brīža, kad noticis šo noteikumu 179. punktā minētais pārsniegums. Pēc tam iestāde iesniedz atjauninātu darbības vides novērtējumu, grozījumus stratēģijā un nākamā gada stratēģijas ieviešanas plānu katru gadu kopā ar pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu. Ja šo noteikumu 179. punktā noteiktie kritēriji nav izpildīti divus ceturkšņus pēc kārtas, iestāde pārtrauc Komisijai iesniegt pārskatu par darbības vides novērtējumu, NPL pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu.

183. Iestāde šīs nodaļas prasības ievieš atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī NPL apmēram, koncentrācijai un specifikai, tostarp kredītu veidam (piemēram, fiziskas vai juridiskas personas, mazie un vidējie uzņēmumi) un nodrošinājumam.

Pārskats par darbības vides novērtējumu

184. Pirms NPL pārvaldības stratēģijas sagatavošanas iestāde veic darbības vides novērtējumu, kura ietvaros:

184.1. izvērtē līdzšinējās prakses efektivitāti NPL, tostarp pārskatītu NPL, pārvaldībā un izsniegto līdzekļu atgūšanā un detalizēti izvērtē NPL apmēru un veidošanās iemeslus, kā arī analizē faktorus (drivers) un sakarības, kas veicina NPL pieaugumu (in-flow) un samazināšanos (out-flow);

184.2. izvērtē esošo iekšējo resursu pietiekamību, tostarp izmantotos procesus un instrumentus, datu kvalitāti, procesu automatizācijas pakāpi, darbinieku pieredzi un kompetenci, lēmumu pieņemšanu un iekšējo politiku vismaz šādos kredītriska pārvaldības procesa posmos:

184.2.1. agrīnā brīdināšana par kredīta kvalitātes pasliktināšanos un NPL statusa piešķiršana;

184.2.2. pārskatīšanas pasākumu piemērošana;

184.2.3. uzkrājumu veidošana un kredītu norakstīšana no bilances;

184.2.4. NPL nodrošinājuma novērtēšana;

184.2.5. kredīta atgūšana, tiesvedības un nodrošinājuma pārņemšana;

184.2.6. pārņemto aktīvu pārvaldība;

184.2.7. kredītriska pārskatu kvalitāte;

184.2.8. NPL pārraudzība un atgūšanas risinājumu efektivitāte;

184.3. veic ārējās darbības apstākļu un vides izvērtējumu, ietverot vismaz šādus faktorus:

184.3.1. makroekonomiskie apstākļi, tostarp nekustamā īpašuma tirgus dinamika un dažādu nozaru, kas iestādei ir nozīmīgas, attīstības tendences, ņemot vērā iestādes NPL portfeļa specifiku;

184.3.2. normatīvie, juridiskie un tiesiskie aspekti valstīs, kurās atrodas kredītņēmējs vai nodrošinājums, tostarp tiesvedības procesa vidējais ilgums, paredzamais tiesvedības procesa iznākums, riska darījumu hierarhija (nodrošināti un nenodrošināti riska darījumi) un tās ietekme uz procesa iznākumu, nodrošinājuma un garantijas veidu (piemēram, otrās vai trešās kārtas prasījuma tiesības un personīgās garantijas) ietekme uz procesa iznākumu, ar patērētāju aizsardzību saistīto jautājumu ietekme uz tiesas lēmumiem (īpaši fizisku personu kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku) un tiesvedības vidējās kopējās izmaksas.

185. Papildus šo noteikumu 184. punktā minētajiem aspektiem iestāde var novērtēt arī šādas jomas, ja tās piemērojamas iestādes darbībai un NPL stratēģijas īstenošanai:

185.1. tirgus gaidas attiecībā uz pieļaujamajiem NPL rādītājiem un segumu, tostarp reitingu aģentūru, tirgus analītiķu, tirgus pētījumu veicēju un klientu gaidas;

185.2. vietējā un starptautiskā NPL tirgus tendences un dinamika attiecībā uz kredītu vai to portfeļu pārdošanu;

185.3. NPL apkalpošanas nozares pakalpojumu pieejamība;

185.4. nodokļu regulējuma ietekme uz uzkrājumu veidošanu un NPL norakstīšanu.

186. Pamatojoties uz šo noteikumu 184. punktā noteikto izvērtējumu, iestāde sagatavo pārskatu par darbības vides novērtējumu, kurā apkopo pašnovērtējuma rezultātus, iezīmējot iestādes spēcīgākās puses un norādot uz nepilnībām, ko nepieciešams novērst, lai veiksmīgi ieviestu NPL pārvaldības stratēģiju.

187. Iestādes risku kontroles funkcija vai ārējs neatkarīgs eksperts periodiski veic izvērtējumu, vai iestādes resursi ir pietiekami NPL efektīvai pārvaldībai.

NPL pārvaldības stratēģijas saturs

188. Iestādes NPL pārvaldības stratēģija ir daļa no iestādes kopējās stratēģijas, un tā ir saskaņota ar iekšējo kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP un ILAAP), riskiem, kādus iestāde kopumā vēlas uzņemties, lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus (risk appetite), darbības atjaunošanas plānu, iestādes atalgojuma politiku un budžetu, ņemot vērā potenciālos zaudējumus, kas varētu rasties NPL atgūšanas procesā.

189. Iestāde sagatavo NPL pārvaldības stratēģiju, kurā izklāsta savu pieeju un mērķus efektīvai NPL pārvaldībai (maksimālai kredītu atgūšanai) un NPL apmēra samazināšanai skaidrā, efektīvā un reāli sasniedzamā veidā katram būtiskam NPL vai kredītu grupai ar līdzīgām kredītriska pazīmēm atbilstoši iestādes NPL portfeļa specifikai. Ja iestādei ir būtisks pārņemto aktīvu portfelis, tā NPL pārvaldības stratēģijā ietver arī pārņemto aktīvu realizācijas stratēģiju.

190. NPL pārvaldības stratēģijā iestāde ietver:

190.1. stratēģijas ieviešanas ietekmes uz pašu kapitāla rādītājiem izvērtējumu, piemērojot dažādus ekonomikas attīstības scenārijus, un risinājumus, ko iestāde plāno piemērot, ja kādā no scenārijiem iestāde nespēs izpildīt kapitāla prasības;

190.2. stratēģijas īstenošanas plānu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, izvēloties attiecīgajam kredītam vai kredītu grupai piemērotāko risinājumu, piemēram, kredīta turēšanu vai pārskatīšanas pasākumu piemērošanu, pārdošanu, neatgūstamo aktīvu norakstīšanu, nodrošinājuma pārņemšanu, maksātnespējas procesu, mierizlīgumu vai citus risinājumus. Ja iestāde, pamatojoties uz veikto izvērtējumu, secina, ka neviens no risinājumiem nav efektīvs kādam kredītam vai kredītu grupai, iestāde attiecīgi veido šādam kredītam vai kredītu grupai uzkrājumus vai noraksta to no bilances kā neatgūstamu;

190.3. iestādes izvirzītos mērķus, kvantitatīvi nosakot būtiskāko NPL vai kredītu grupu samazinājumu īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī paredzēto kopējo un būtiskāko NPL portfeļu absolūto un relatīvo samazinājumu, piemērojot šo noteikumu 190.2. punktā minētos risinājumus. NPL portfeļu absolūto un relatīvo samazinājumu norāda ar un bez izveidotajiem uzkrājumiem. Nosakot mērķus NPL apmēra samazināšanai, iestāde paredz aktīvu darbu ar NPL un nepaļaujas tikai uz tādu samazinājumu, kas izriet no pozitīvām makroekonomiskajām prognozēm. Iestāde plānošanā, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un nozares rādītājiem, nosaka to NPL daļu būtiskākajos NPL portfeļos un iestādē kopumā, ko nebūs iespējams atgūt īstermiņā vai vidējā termiņā un kas saglabāsies iestādes bilancē arī ilgtermiņā.

Stratēģijas ieviešanas plāns (operational plan)

191. Stratēģijas ieviešanas plānā iestāde nosaka, kā tā no operacionālā viedokļa plāno īstenot savu NPL stratēģiju īstermiņā un vidējā termiņā, norādot iekšējos faktorus, kas traucē stratēģijas veiksmīgai īstenošanai. Stratēģijas ieviešanas plānā iestāde ietver vismaz šādus elementus:

191.1. noteiktā termiņā sasniedzamie mērķi stratēģijā noteikto mērķu realizēšanai;

191.2. veicamie atgūšanas pasākumi būtiskāko kredītu vai kredītu grupu līmenī;

191.3. atgūšanas procesa pārvaldība, tostarp atbildības sadalījums un ziņošanas kārtība par atgūšanas pasākumiem un to rezultātiem;

191.4. iestādes noteiktie rādītāji stratēģijas ieviešanas virzības mērīšanai;

191.5. nepieciešamie personāla un citi resursi;

191.6. nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi;

191.7. plānotie NPL stratēģijas īstenošanas ienākumi un izdevumi;

191.8. iekšējā un ārējā sadarbība un komunikācija, kas nepieciešama, lai īstenotu NPL stratēģiju, tostarp darbinieku informēšana par iestādes NPL stratēģijā paredzētajiem pasākumiem un tās sasaisti ar iestādes kopējo un risku stratēģiju.

192. Iestāde izstrādā atbilstošus iekšējos normatīvos dokumentus, lai sasniegtu stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā noteiktos mērķus, nosakot atbildības sadalījumu un ziņošanas kārtību par atgūšanas pasākumiem un to efektivitāti.

193. Ja iestāde konstatē būtiskas novirzes no stratēģijas ieviešanas plāna, tā par šādām novirzēm un to iemesliem ziņo iestādes vadībai un Komisijai.

Vadības loma NPL pārvaldībā

194. Iestādes vadība ir atbildīga par darbības vides novērtējuma sagatavošanu, NPL pārvaldības stratēģijas un pārvaldības prasību ieviešanu iestādē. Iestādes vadība apstiprina NPL pārvaldības stratēģiju, pārskatu par darbības vides novērtējumu un stratēģijas ieviešanas plānu.

195. Iestādes padome:

195.1. apstiprina un periodiski pārskata NPL pārvaldības stratēģiju, pārskatu par darbības vides novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 184. punkta prasībām, un stratēģijas ieviešanas plānu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 191. punkta prasībām;

195.2. pārrauga NPL pārvaldības stratēģijas īstenošanu;

195.3. periodiski izskata paveikto NPL pārvaldības stratēģijas ieviešanā un stratēģijas ieviešanas plānā noteikto mērķu sasniegšanā;

195.4. regulāri izskata iestādes iekšējās kontroles funkciju sagatavoto pārskatu par NPL pārvaldībā atklātajiem būtiskākajiem trūkumiem;

195.5. regulāri izskata iestādes sagatavoto ziņojumu par šo noteikumu 207. punktā minēto rādītāju izpildi;

195.6. nodrošina, ka padomes locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā arī tie velta pietiekami daudz laika NPL pārvaldības jautājumu izskatīšanai.

196. Iestādes valde:

196.1. regulāri izskata paveikto NPL pārvaldības stratēģijas ieviešanā un darbības plānā noteikto mērķu sasniegšanā;

196.2. nosaka kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus un mērķus tiem darbiniekiem, kuru pienākumos ir kredītu atgūšana;

196.3. apstiprina lielāko riska darījumu līdzekļu atgūšanas risinājumus;

196.4. apstiprina un vismaz reizi gadā pārskata ar līdzekļu atgūšanu saistītās politikas un procedūras un iepazīstina darbiniekus ar to saturu;

196.5. nodrošina pietiekamu iekšējo kontroli pār NPL pārvaldības procesu, īpašu uzmanību pievēršot NPL statusa piešķiršanai un pārtraukšanai, uzkrājumu veidošanai, aktīvu norakstīšanai no bilances, nodrošinājuma novērtēšanai un pārskatīšanas darbību efektivitātei;

196.6. regulāri izskata iestādes iekšējās kontroles funkciju sagatavoto pārskatu par NPL pārvaldībā atklātajiem būtiskākajiem trūkumiem;

196.7. regulāri izskata iestādes sagatavoto ziņojumu par šo noteikumu 207. punktā minēto rādītāju izpildi;

196.8. nodrošina, ka valdes locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā arī tie velta pietiekami daudz laika NPL pārvaldības jautājumu izskatīšanai.

NPL pārvaldība

197. Iestāde nodrošina NPL pārvaldību atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī NPL apmēram un specifikai, tostarp kredītu veidam, klientu segmentam (piemēram, fiziskas vai juridiskas personas, mazie un vidējie uzņēmumi) un nodrošinājumam.

198. Iestāde izveido atsevišķu struktūrvienību vai struktūrvienības, kas nodarbojas ar NPL pārvaldību. Iestāde var pārvaldīt NPL vienā struktūrvienībā vai izveidot vairākas struktūrvienības atbilstoši kredīta dzīves cikla posmam – agrīnā brīdināšana (kavējums līdz 90 dienām), pārskatīšanas pasākumu piemērošana, kredīta atgūšana, tiesvedības un nodrošinājuma pārņemšana un pārņemto aktīvu pārvaldība.

199. Iestāde šo noteikumu 198. punktā minētajā struktūrvienībā vai struktūrvienībās nodrošina atbilstošus resursus, tostarp speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi NPL pārvaldībā. šo struktūrvienību darbiniekiem iestāde nosaka atalgojuma mainīgo daļu, veic darbinieku snieguma novērtējumu un veido darbinieku attīstības plānus saskaņā ar NPL stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā paredzētajiem mērķiem, iekļaujot galvenokārt kvantitatīvus rādītājus, kas saistīti ar stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā paredzēto mērķu sasniegšanu. Iestāde nodrošina, ka to valdes locekļu un citu augstākās vadības pārstāvju, kas ir atbildīgi par NPL pārvaldību, sniegums tiek vērtēts atbilstoši stratēģijas un stratēģijas ieviešanas plāna izpildei.

200. Iestāde skaidri nosaka rādītājus (triggers), kurus pārsniedzot kredīts tiek nodots šo noteikumu 198. punktā noteiktās struktūrvienības vai vairāku struktūrvienību atbildībā vai pārvietots starp minētajām struktūrvienībām. Iestāde nodrošina, ka nodošanas process un rādītāji ir skaidri noteikti un atkāpšanās no šo rādītāju piemērošanas ir pieļaujama tikai izņēmuma situācijās ar atbilstošu apstiprinājumu.

201. Iestāde nodrošina, ka NPL pārvaldības funkcija ir nodalīta no kredītu piešķiršanas funkcijas, tostarp izveidota atsevišķa struktūrvienība, formāli nodota atbildība par attiecību uzturēšanu ar klientu pēc kredīta kvalitātes pasliktināšanās, lēmumu pieņemšanas procesā netiek iesaistīti darbinieki, kuru pienākumos ir kredītu piešķiršana, tostarp lēmumus par kredīta atgūšanu vai pārskatīšanu nepieņem kredītkomiteja. Ja nav iespējams pilnībā izvairīties no darbinieku, kuri ir iesaistīti kredītu piešķiršanas procesā, iesaistes lēmumu pieņemšanā par kredītiem ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm, iestāde izstrādā un ievieš kontroles procedūras, kas nodrošina pastāvošo vai potenciālo interešu konflikta situāciju novēršanu, tostarp nosaka limitus, kuru pārsniegšanas gadījumā lēmumus apstiprina valde vai cita šim nolūkam speciāli izveidota lēmējinstitūcija, kas ir neatkarīga no kreditēšanas procesa. Iestāde nodrošina informācijas apmaiņu par kredītu kvalitāti un atgūšanas rezultātiem starp to struktūrvienību darbiniekiem, kas nodarbojas ar kredītu piešķiršanu un kredītu atgūšanu.

202. Iestāde nodrošina savam NPL apmēram un specifikai atbilstošu informācijas sistēmu, kurā ir pieejama pilnīga un regulāri atjaunināta informācija par katru NPL un kredītiem ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm, tostarp informācija par aizņēmēju un ar to saistītām personām, kā arī nodrošinājumu un saņemtajām garantijām, veiktajiem pārskatīšanas pasākumiem, informācija par komunikāciju ar klientu un saņemtajiem maksājumiem. Iekšējais audits vai ārējs, neatkarīgs eksperts regulāri veic informācijas sistēmas, tostarp datu kvalitātes, pārbaudi.

203. Ja iestādei pašai nav atbilstošu resursu NPL pārvaldībai, iestāde piesaista neatkarīgus, kvalificētus ārējos ekspertus. Ja iestāde nodod daļu no NPL pārvaldības pasākumiem ārpakalpojumā, tā nodrošina ārpakalpojumā nodoto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes pārraudzību.

204. Iestādes risku kontroles funkcija uzrauga NPL radītā riska mērīšanu iestādē kopumā un būtiskākajos portfeļos, kuros ir augsts NPL īpatsvars, tostarp šāda riska ietekmes uz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu mērīšanu, kā arī novērtē NPL pārvaldības modeli kopumā un būtiskākos tā elementus, kā arī iesaistās būtisku darījumu ar paaugstinātu risku un sarežģītību izvērtēšanā, pirms iestāde pieņem lēmumu par darījuma noslēgšanu (piemēram, atkārtoti ilgtermiņa pārskatīšanas pasākumi, būtisku aktīvu norakstīšana, nodrošinājuma novērtēšana). Iestādes risku kontroles funkcija uzrauga arī agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un efektivitāti (cik efektīvi iestādes izmantotā pazīmju kopa agrīnai brīdināšanai par kredītu kvalitātes pasliktināšanos un iestādes veiktie pasākumi agrīnā stadijā uzlabo kredītu atgūšanu).

205. Iestādes darbības atbilstības funkcija regulāri novērtē NPL pārvaldības procesu atbilstību iestādes kopējai politikai un likumiem, noteikumiem un standartiem atbilstības jomā. Atbilstības funkcija izvērtē vismaz NPL statusa piešķiršanu, nodrošinājuma novērtēšanu, pārskatīšanas pasākumu piemērošanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, neatgūstamo kredītu norakstīšanu, kā arī saistību neizpildes definīcijas piemērošanu iestādē.

206. Iestādes iekšējā audita funkcija veic regulāras pārbaudes un pārliecinās, ka iestādes prakse NPL pārvaldības jomā atbilst iestādes iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, un ziņo par pārbaužu rezultātiem un atklātajiem trūkumiem iestādes padomei. Pārbaužu regularitāti un tvērumu nosaka atbilstoši NPL apmēram un iepriekšējās pārbaudēs konstatēto trūkumu būtiskumam.

207. Iestāde nosaka galvenos darbības rādītājus (key performance indicators) NPL analīzei, ko iestāde regulāri salīdzina ar mērķiem, kas noteikti stratēģijas ieviešanas plānā, kā arī izmanto cenas noteikšanā kredītiem un sagaidāmo zaudējumu aplēsēs. Nosakot rādītājus, iestāde var izmantot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2018/06 2. pielikumā minētos rādītājus vai citus darbības rādītājus, ja tie labāk raksturo iestādes darbību. Ziņojumos iestādes vadībai iekļauj vismaz šādus rādītājus iestādē kopumā un būtiskākajos kredītu portfeļos:

207.1. NPL rādītājs, pārņemto aktīvu apmērs, kredītu, kas kavēti mazāk nekā 90 dienas, apmērs, to salīdzinājums ar budžetu un NPL stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā noteikto;

207.2. informācija par izveidotajiem uzkrājumiem NPL, nodrošinājuma veids un tā vērtība, uzkrājumu seguma rādītājs, atrašanās ilgums NPL statusā, paredzamais laiks līdz atgūšanai;

207.3. izmaiņas NPL apmērā, tostarp no jauna klasificētie NPL un kredīti, kuriem ir atcelts NPL statuss, pārskatīto NPL skaits un pārskatīto NPL apmērs, kredīti, kas kavēti līdz 90 dienām;

207.4. informācija par klientiem ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm, īpaši tādiem, kuriem vērojamas turpmākas kvalitātes pasliktināšanās tendences, un lielajiem riska darījumiem;

207.5. informācija par veiktajām pārskatīšanas darbībām, tostarp darījumiem, kuros kredīts samainīts ar aktīvu (debt to asset swap), un atkārtotām pārskatīšanas darbībām, lai izvērtētu to efektivitāti;

207.6. peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītie procentu ieņēmumi no NPL;

207.7. informācija par atgūšanā esošajiem kredītiem, tostarp perioda laikā atgūto kredītu apmērs, atgūtā vērtība, atgūšanas veids, paredzamais atgūšanas procesa ilgums;

207.8. pārņemto īpašumu skaits un kustība pārskata perioda laikā, tostarp pārdošanas rezultāti, turēšanas ilgums un salīdzinājums ar budžetu būtiskāko nekustamā īpašuma portfeļu līmenī, peļņa vai zaudējumi no pārņemto īpašumu pārdošanas.

X. Kredītriska stresa testi, kritisko situāciju novērtējums un pasākumi to nepieļaušanai vai novēršanai