Zaudējis spēku - Ķekavas novada pašvaldības nolikums

73. Par komitejās izskatītajiem lēmumprojektiem domes sēdē ziņo komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem. Ja komiteja vienbalsīgi balsojusi "pret" lēmumprojektu, tādējādi to noraidot, tad to nevirza izskatīšanai domes sēdē.

74. Elektronisku pieeju domes sēdes darba kārtībai, lēmumprojektiem, atzinumiem par tiem, izziņas materiāliem, deputātu iesniegumiem, priekšlikumiem un jautājumiem domes deputātiem nodrošina elektroniskajā dokumentu vadības sistēmā ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā vienu dienu pirms ārkārtas sēdes.

75. Ja komiteja izskata personai nelabvēlīgu administratīvā akta projektu, un, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots, komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu vai nosūta lēmumprojektu adresātam viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu. Personu var neuzaicināt paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs, vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

VI. Līgumu noslēgšanas procedūra

76. Domes priekšsēdētājs budžeta ietvaros ir tiesīgs bez domes saskaņojuma pašvaldības vārdā parakstīt līgumus par naudas summu, kas nepārsniedz 70 000,00 euro.

77. Izpilddirektors vai pašvaldības iestāžu vadītāji pašvaldības vārdā budžeta ietvaros ir tiesīgi parakstīt līgumus un preču pavadzīmes par summu, kas nepārsniedz 35 000,00 euro kā arī no tiem izrietošos dokumentus. Izpilddirektors ar rīkojumu ir tiesīgs uzdot citai administrācijas amatpersonai vai darbiniekam pašvaldības vārdā slēgt administrācijas darbības nodrošināšanai nepieciešamos līgumus un preču pavadzīmes par summu, kas nepārsniedz 14 000,00 euro, kā arī no tiem izrietošos dokumentus.

78. Lēmumu par tādu līgumu noslēgšanu, kuru summas pārsniedz 76. un 77. punktā noteiktos limitus, pieņem dome, norādot par līguma noslēgšanu atbildīgo amatpersonu vai struktūrvienību, līguma noslēgšanas termiņu un pilnvarojumu attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam līgumu noslēgt. Šajā nolikumā noteiktā kārtība neattiecas uz iepirkumu pašvaldības vajadzībām.

79. Līguma projekta virzītājs nodrošina, lai pirms tā saskaņošanas ar domes juristu līguma projekts tiktu saskaņots:

79.1. ar citām struktūrvienībām, kuru kompetencē ir līguma projektā ietvertie jautājumi;

79.2. ar centrālās administrācijas atbildīgo struktūrvienību vai darbinieku, ja līguma izpilde saistīta ar pašvaldības budžetu;

79.3. ar lēmumprojekta par līguma noslēgšanu sagatavotāju.

80. Administratīvo līgumu slēdz izpilddirektors, pamatojoties uz domes lēmumu.

81.Sadarbības līgumus ar valsts vai pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, kuru priekšmets ir abpusēja sadarbība un kuri nav saistīti ar pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu, slēdz šā nolikuma 16. punktā izveidoto pašvaldības iestāžu vadītāji pašvaldības vārdā. Par citu sadarbības līgumu slēgšanu lemj dome un līgumu uz domes lēmuma pamata slēdz domes lēmumā pilnvarotā persona.

82. Dome ar lēmumu var deleģēt savas pilnvaras pieņemt lēmumus citām pašvaldības institūcijām, kā arī vēlētām un administratīvām amatpersonām, izņemot jautājumos, kas ir domes ekskluzīvajā kompetencē.

VII. Domes darba organizācija

83. Domes sēdes ir kārtējās un ārkārtas.

84. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša otrās un ceturtās nedēļas trešdienās plkst. 11:00, vai pēc nākamajam mēnesim sastādītā plāna. Klātienes domes sēdes notiek Ķekavas novada pašvaldības Baložu pilsētas pārvaldes ēkā, kas atrodas Uzvaras prospektā 1A, Baložu pilsētā, Ķekavas novadā.

85. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, apstiprinot sēdes darba kārtību. Atklātās domes sēdes centrālās administrācijas atbildīgā struktūrvienība fiksē audio formātā un nodrošina videoieraksta tiešraidi pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv.

86. Domes sēžu audio formāta un videoieraksta veikšanas mērķis ir fiksēt sēdes gaitu, tajā notiekošās debates, nodrošināt, ka ir atpazīstama katra konkrētā persona, kas sēdes gaitā ir izteikusies, šīs personas sacītais un deputātu balsojumi. Audio formātu un videoierakstu izmanto attiecīgās sēdes protokola precizēšanai un iebildumu pamatotības izvērtēšanai, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā izmantoto argumentu noskaidrošanai.

87. Centrālās administrācijas atbildīgā struktūrvienība videoierakstu par domes sēdes atklāto daļu un slēgto daļu veic atsevišķi, saglabā informācijas nesējos un nodrošina to glabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktām prasībām.

88. Centrālās administrācijas atbildīgā struktūrvienība videoierakstu par domes sēdes atklāto daļu izvieto pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv divu darba dienu laikā pēc domes sēdes protokola parakstīšanas.

89. Lai iepazītos ar domes sēdes slēgtās daļas videoierakstu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, persona centrālās administrācijas atbildīgajā struktūrvienībā iesniedz rakstisku pieteikumu, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. Pēc centrālās administrācijas atbildīgās struktūrvienības apstiprinājuma saņemšanas attiecīgā jautājuma videoierakstu var noskatīties centrālās administrācijas telpās vai arī attiecīgā jautājuma videoieraksts tiek nosūtīts informācijas pieprasītājam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtību.

90. Domes un komitejas sēdes norisei izmanto datortehniku un internetā pieejamo elektronisko dokumentu vadības sistēmu, kura nodrošina elektronisku piekļuvi sēžu materiāliem un atklātu vārdisko balsošanu. Piekļuvi elektroniskajai dokumentu vadības sistēmai nodrošina deputātam izsniegts unikāls "Lietotāja vārds" un "Parole". Šos datus aizliegts nodot citām personām.

91. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē izmanto videokonferenci (attēla un skaņas pārraidi reālajā laikā) likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos. Deputāti dalībai domes sēdei reģistrējas elektroniskajā dokumentu vadības sistēmā, kurā ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē. Tehnoloģisko risinājumu, kādā domes sēdes norisē izmanto videokonferenci, nosaka domes priekšsēdētājs, izdodot attiecīgu rīkojumu.

92. Laikā, kad valstī, valsts daļā vai administratīvās teritorijas daļā ir izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, kas saistīts ar veselības apdraudējumu vai ir noteikti pārvietošanās ierobežojumi, domes priekšsēdētājs ar rīkojumu var noteikt, ka ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā domes sēdes notiek attālināti, ievērojot šo noteikumu 91. punktā minētos nosacījumus. Domes priekšsēdētāja rīkojumā norāda, kādā veidā sabiedrību informē par attālinātās domes sēdes norisi.

93. Domes sēžu sekretārs reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Par domes sēdē klātesošajiem deputātiem ir uzskatāmi tie deputāti, kuri ir ierakstīti sēdes protokolā. Ja deputāts atstāj domes sēdi, viņš par to informē sēdes vadītāju. Protokolā norāda sēdes atstāšanas laiku un iemeslu.

94. Ja deputāts nevar ierasties vai piedalīties attālināti, izmantojot videokonferenci, domes vai tās komitejas sēdē, kuras sastāvā ievēlēts, tad līdz sēdes sākumam viņš par to paziņo attiecīgi domes priekšsēdētājam vai komitejas priekšsēdētājam, vai administratīvās pārvaldes vadītājam par neierašanās iemesliem. Ja deputāts neievēro šā punkta noteikumus, tad neierašanos uz sēdi atzīst par neattaisnotu.

95. Deputāts, ja viņš uz brīdi iziet no zāles sēdes norises laikā, fiksē savu prombūtni elektroniskajā dokumentu vadības sistēmā, vai par to paziņo sēžu sekretārei, lai protokolā fiksētu deputāta prombūtni.

96. Domes sēdē piedalās izpilddirektors un to struktūrvienību vadītāji, kuru sagatavotos lēmumprojektus izskata domes sēdē. Citu darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

97. Personas, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdē, kā arī citas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kuri vēlas klātienē klausīties domes sēdi, pirms sēdes reģistrējas pie sēžu sekretāres.

98. Sēdēs izskatāmos lēmumprojektus un citus dokumentus iesniedz valsts valodā. Ja sēdē iesniedz dokumentus citā valodā, tiem pievienojams tulkojums valsts valodā.

99. Domes sēdi vada domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai persona, kas sasaukusi domes sēdi (turpmāk tekstā – sēdes vadītājs). Sēdes vadītājs:

99.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

99.2. dod vārdu ziņotājam;

99.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

99.4. vada debates;

99.5. ierosina balsošanu;

99.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

99.7. ja domes sēdi vada domes priekšsēdētājs, viņš nodod sēdes vadīšanu domes priekšsēdētāja vietniekam par jautājumiem, kas attiecas uz viņu personīgi, un jautājumiem, kuros domes priekšsēdētājs uzstājas debatēs.

100. Sēdes vadītājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja deputāts atkārtoti neievēro domes sēdes kārtību, to fiksē protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, sēdes vadītājam ir tiesības izraidīt vainīgo personu no domes sēdes norises telpas.

101. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtoto domes sēdi sasauc ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

102. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

102.1. ziņojums;

102.2. deputātu jautājumi;

102.3. debates;

102.4. ziņotāja galavārds;

102.5. sēdes vadītāja viedoklis;

102.6. balsošana;

102.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

103. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības centrālās administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildu vai precizējošu informāciju.

104. Domes sēdēs ziņotājam par izskatāmo jautājumu dod ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

105. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc sēdes vadītāja vai ziņotāja priekšlikuma tām dod vārdu, un tikai pēc tam notiek debates.

106. Ja komitejas sēdē, izskatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots komitejas pārstāvis ziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates neatklāj, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

107. Visus labojumus lēmumprojektiem iesniedz elektroniskajā dokumentu vadības sistēmā līdz debašu uzsākšanai par jautājumu.

108. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, sēdes vadītājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

109. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs un jebkādā veidā traucēt sēdes gaitu.

110. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis sēdes vadītājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski ir iesniedzis sēdes vadītājam priekšlikumu piedalīties debatēs par apspriežamo jautājumu.

111. Uzstājoties debatēs, katram runātājam dod ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

112. Ja deputāts, runājot debatēs, neievēro domes sēdes kārtību, tad sēdes vadītājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs vārdu nedod.

113. Par debašu beigām paziņo sēdes vadītājs.

114. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

115. Ja iesniedz labojumus lēmumprojektam, balso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja ir iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms balso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmumprojekta. Šaubu gadījumā sēdes vadītājs konsultējas ar tās komitejas, kura gatavojusi atzinumu par lēmumprojektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem lēmumprojektu labojumiem, nosaka sēdes vadītājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmumprojekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmumprojektiem nesaņem pietiekamu balsu skaitu, rīko atkārtotu balsošanu par tiem diviem lēmumprojektiem, kuri pirmajā balsošanā ir saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmumprojekts ir noraidīts.

116. Ja lēmumprojekta apspriešanas gaitā deputāts iesniedz priekšlikumu, kas neattiecas uz konkrēto lēmumprojektu, par to nebalso, bet to fiksē sēdes protokolā un sēdes vadītājs nosaka, kurā komitejā šis priekšlikums izskatāms un lemts par tā tālāko virzību.

117. Pirms balsojuma par lēmumprojekta labojumiem uzklausa lēmumprojekta sagatavotāju un saskaņotāju viedokli. Ja uz balsošanu virza lēmumprojektu bez lēmumprojekta sagatavotāja un saskaņotāju akcepta, tad par lēmumprojekta sagatavotāju norāda domi.

118. Ja balsošana notiek ar vēlēšanu biļeteniem, tad no deputātiem ievēl balsu skaitīšanas komisiju trīs cilvēku sastāvā. Šajā gadījumā balsu skaitīšanas komisija balsu skaitīšanas rezultātus iesniedz sēdes vadītājam, kurš paziņo balsošanas rezultātus.

118.1 Ja domes sēde notiek šī nolikuma 91. vai 92. punktā noteiktajā kārtībā un ir nepieciešams veikt balsošanu ar vēlēšanu biļeteniem, to veic atbilstoši šī nolikuma 2. pielikumā noteiktajai kārtībai.

119. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņš par to paziņo sēdes vadītājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas neievēro. Balsošanas rezultātus paziņo sēdes vadītājs.

120. Deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt fiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļus, kuri ir saņemti pirms protokola parakstīšanas, pievieno protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

121. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus neizskata vienā sēdes dienā, sēde turpinās nākamajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti.

122. Atsevišķus jautājumus, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju un kuru izskatīšana atklātā sēdē saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām nav iespējama, var skatīt atklātas sēdes slēgtajā daļā. Sēdes slēgtajā daļā nedrīkst veikt audio un video ierakstus, kas nav saistīti ar sēdes protokolēšanu. Atklāto sēžu slēgtajās daļās pieņemtajiem lēmumiem var piešķirt ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Personas, kuras piedalās slēgtajā domes sēdē vai atklātās domes sēdes slēgtā daļā, ir personīgi atbildīgas par saņemtās informācijas un pieņemto lēmumu neizpaušanu.

123. Domes sēžu protokoli ir brīvi pieejami pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv un centrālajā administrācijā. Centrālās administrācijas atbildīgā struktūrvienība vai darbinieks ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc domes sēdes protokola parakstīšanas ievieto protokolu un pilnus lēmumu tekstus pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv PDF formātā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas un personas datu aizsardzības prasības.

124. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar domes sēdes protokolu. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē līdz sēdes darba kārtības apstiprināšanai ir tiesības rakstiski (iesniedzot elektroniskajā dokumentu aprites sistēmā) prasīt ieraksta precizēšanu. Pretenziju par domes sēdes protokolu izskata domes sēdē, un dome balso par iesniegto prasību ieraksta precizēšanai vai noraidīšanu. Ja līdz nākamajai kārtējai domes sēdei pretenzijas nav iesniegtas, deputāts nevar prasīt veikt protokola labojumus.

125. Deputāti var saņemt jebkuru informāciju vai dokumentu kopijas, administrācijā iesniedzot rakstisku iesniegumu, bez maksas ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

126. Katrs deputāts personīgi atbild par viņa rīcībā esošo dokumentu kopiju, saņemto dokumentu elektronisko versiju vai videoierakstu izmantošanu vienīgi deputāta funkciju veikšanai, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma, Informācijas atklātības likuma un citu normatīvo aktu prasībām informācijas izmantošanas un izplatīšanas jomā, kā arī to iznīcināšanu nelasāmā veidā un nenokļūšanu trešo personu rokās.

127. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas skar trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt Ķekavas novada pašvaldības bezmaksas informatīvajā biļetenā "Ķekavas Novads".

128. Fiziskās un juridiskās personas, par kurām lēmums ir pieņemts, kā arī administrācijas amatpersonas vai darbinieki, kurām ir uzdota tā izpilde vai kontrole, lēmumu var saņemt izraksta veidā no domes sēdes protokola bez maksas.

129. Trešās personas uz tām neattiecināmos pašvaldības izstrādātos oficiālos dokumentus un apliecinātas kopijas var saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu un samaksājot attiecīgu pašvaldības nodevu.

VIII. Iedzīvotāju pieņemšana un iesniegumu izskatīšanas kārtība

130. Domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem un izpilddirektoram iedzīvotāju pieņemšanas laiks ir divas reizes nedēļā:

130.1. pirmdienās no plkst. 9:00 līdz 13:00 centrālās administrācijas ēkā;

130.2. ceturtdienās no plkst. 14:00 līdz 19:00 centrālās administrācijas ēkā.

131. Deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā reizi divos mēnešos. Informāciju par to izvieto centrālās administrācijas informācijas stendā un pārvalžu ēkās, kā arī publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv.

132. Administrācijas atbildīgie darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar domes priekšsēdētāja apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas laiku sarakstu, kas izvietots informācijas stendā un publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv.

133. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot gadījumus, ja tie satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

134. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu veic administrācijas atbildīgais darbinieks. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram administrācijas darbiniekam bez reģistrācijas. Dokumentu aprite pašvaldībā notiek saskaņā ar attiecīgu iekšējo normatīvo aktu.

135. Administratīvos aktus, nosūtāmās pašvaldības vēstules un atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem paraksta:

135.1. domes priekšsēdētājs;

135.2. domes priekšsēdētāja vietnieki;

135.3. izpilddirektors;

135.4. aģentūru direktori;

135.5. iestāžu vadītāji;

135.6. komisiju vadītāji.

136. Komiteju vadītāji ir tiesīgi parakstīt nosūtāmās vēstules un atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem saistībā ar jautājumiem, kas izskatīti komiteju sēdēs.

137. Centrālās administrācijas struktūrvienību vadītāji pašvaldības vēstules un atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem paraksta atbilstoši savai kompetencei iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un izdod administratīvos aktus likumā noteiktajos gadījumos.

138. Ja izskata personai nelabvēlīgu administratīvā akta projektu, projekta sagatavotājs organizē personas uzaicināšanu vai nosūta lēmumprojektu adresātam viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots.

139. Administrācijas darbinieki, kuri iesniedz dokumenta (vēstules) projektu parakstīšanai, dokumentā norāda sagatavotāja uzvārdu un tālruņa numuru. Dokumenta sagatavotājs dokumenta projektu apstiprina elektroniskajā dokumentu vadības sistēmā un ir atbildīgs par sagatavotā dokumenta kvalitāti un saturu.

140. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

141. Saņemot anonīmu iesniegumu, vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā administrācijas darbinieka pienākums ir to noteiktajā kārtībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja administrācijai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad administrācijas darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, sagatavo ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

142. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir administrācijas amatpersonu vai darbinieku pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

143. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību administrācijā un tiesības iesniegt papildinājumus un precizējumus. Gadījumā, ja izskatot iesniegumu darbinieks konstatē, ka atbilde uz iesniegumu nevar tikt sagatavota normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, tas sagatavo starpatbildi un informē iesniedzēju par dokumentu turpmāko virzību.

IX. Publiskās apspriešanas kārtība

144. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas ir noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar domes lēmumu visās pašvaldības administratīvajās teritorijās vai tās daļā, organizē publisku apspriešanu šādos gadījumos:

144.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

144.2. par pašvaldības attīstības programmām un projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

144.3. ja ceļ sabiedriski nozīmīgu būvi;

144.4. ja apbūve ir paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

144.5. citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

145. Publisku apspriešanu rīko arī tad, ja ir iesniegts priekšlikums par pakalpojumu centru apvienošanu vai likvidēšanu. Šādā gadījumā publiskajā apspriešanā piedalās tās teritorijas iedzīvotāji, kura ir attiecīgā pakalpojumu centra pakalpojumu sniegšanas objekts.

146. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisku apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav norādīti šajā nolikumā, izņemot jautājumus, kas:

146.1. ir saistīti ar amatpersonu iecelšanu vai atcelšanu un citiem personāla jautājumiem;

146.2. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it īpaši administratīvu aktu pieņemšanu;

146.3. ir saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu vai deleģēšanu;

146.4. ir budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

146.5. ir citu publisko institūciju kompetencē.

147. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas dome var lemt:

147.1. pēc ne mazāk kā divām trešdaļām no visu deputātu iniciatīvas;

147.2. pēc novada iedzīvotāju iniciatīvas;

147.3. pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

147.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

148. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas domē.

149. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas rīkošanai, norāda:

149.1. tās datumu un termiņu;

149.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

149.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

149.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

149.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem ir jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai to uzskatītu par notikušu.

150. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu ir atbildīgs izpilddirektors, kura pienākums ir:

150.1. nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu;

150.2. informatīvā ziņojuma (kopsavilkuma) par apspriešanas rezultātiem publicēšana Ķekavas novada pašvaldības bezmaksas informatīvajā biļetenā "Ķekavas Novads", kā arī pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv;

150.3. pieņemtā domes lēmuma, kurā ir izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, publicēšana Ķekavas novada pašvaldības bezmaksas informatīvajā biļetenā "Ķekavas Novads", kā arī pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekavasnovads.lv.

151. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisku apspriešanu, kuru organizē likumā paredzētajos gadījumos.

152. Publiskās apspriešanas rezultātus ņem vērā, ciktāl tas iespējams, ņemot vērā visu novada iedzīvotāju intereses.

X. Administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

153. Administrācija var izdot administratīvos aktus savas autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, vai, ja šādas tiesības, atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, ir noteiktas šajā nolikumā.

154. Dome ar saistošajiem noteikumiem var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības iestādēm un amatpersonām citos jautājumos, ja tas nav pretrunā ar augstāka spēka normatīvajiem aktiem.