Zaudējis spēku - Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai

243.3 Ārstniecības iestādes atbilstoši šo noteikumu 243. punktā noteiktajiem kritērijiem pacientu prioritizēšanu uzsāk, ja ir sasniegts intensīvās terapijas resursu maksimālais piepildījums visā valsts teritorijā.

9. Īpašie epidemioloģiskās drošības nosacījumi ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu populācijā

244. Aizliegts no citas valsts ievest Latvijas teritorijā ūdeles, izņemot gadījumu, ja tiek īstenots kāds no šādiem drošības pasākumiem:

244.1. no citas valsts ievestās ūdeles ir profilaktiski vakcinētas ar dzīvniekiem paredzētu vakcīnu pret Covid-19 infekciju (turpmāk – vakcinācija pret Covid-19 infekciju);

244.2. ja ūdeles ieved no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tad nodrošina šo noteikumu 266.1, 266.2, 266.5 un 267. punktā minēto prasību izpildi.

244.1 Latvijas Republikā ir atļauta ūdeļu profilaktiskā vakcinācija pret Covid-19 infekciju.

245. Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā Covid-19 infekcijas uzraudzības programmu ūdelēm, citiem Mustelidae dzimtas dzīvniekiem, kā arī jenotsuņiem (turpmāk – dzīvnieks).

246. Lai uzraudzītu un mazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanos dzīvnieku novietnē, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

246.1. izstrādā biodrošības pasākumu plānu saskaņā ar šo noteikumu 247. punktu, papildina iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai saskaņā ar šo noteikumu 249. punktu un nodrošina tā izpildi;

246.2. novietnē vai mītnē (telpa vai platība novietnē vai tās teritorijā, kurā tur dzīvniekus, kam ir līdzīgs veselības stāvokļa novērtējums, un kura ir atsevišķa epidemioloģiska vienība) dzīvniekus ieved no citas Latvijas teritorijā esošas novietnes vai mītnes saskaņā ar šo noteikumu 266. un 267. punktā minētajām prasībām;

246.3. izmantojot jebkuru saziņas veidu, sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam šo noteikumu 251.1. apakšpunktā noteikto informāciju;

246.4. novietnē strādājošiem darbiniekiem:

246.4.1. nodrošina Covid-19 diagnostikai obligātos rutīnas skrīninga testus;

246.4.2. veic veselības kontroli, lai novērstu dzīvnieku un darbinieku inficēšanās risku;

246.4.3. nodrošina regulāru skrīninga testēšanu, izmantojot rutīnas skrīninga testu ar 72 stundu intervālu;

246.5. kontrolē, lai novietnē strādātu tikai tādi darbinieki, kam:

246.5.1. (svītrots ar MK 13.12.2022. noteikumiem Nr. 775);

246.5.2. nav konstatēts Covid-19 infekcijas ierosinātājs;

246.5.3. nav infekcijas slimības pazīmju;

246.6. nodrošina, ka jebkura persona, kas atrodas novietnē, lieto sejas masku;

246.7. nodrošina, ka novietnē strādājošie darbinieki pirms ierašanās novietnē vai mītnē un došanās prom no tās nomaina apģērbu un apavus, kā arī mazgā un dezinficē rokas;

246.8. ierobežo citu dzīvnieku (arī grauzēju) iekļūšanu novietnē;

246.9. nodrošina regulāru virsmu (arī inventāra un darba aprīkojuma) tīrīšanu un dezinfekciju, īpašu uzmanību pievēršot virsmām un priekšmetiem, ar kuriem novietnē strādājošie darbinieki bieži saskaras;

246.10. nosaka izpildes paškontroles kārtību biodrošības pasākumu plānam un iekšējās kontroles sistēmai epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai;

246.11. vismaz reizi dienā noskatās videonovērošanas ierakstus no videonovērošanas ierīcēm, kas uzstādītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kažokzvēru turēšanai, izvērtē šo noteikumu prasību ievērošanu un, ja nepieciešams, veic korektīvas darbības. Videonovērošanas ierakstus pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam un Veselības inspekcijai.

247. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs biodrošības pasākumu plānā paredz kārtību, kādā:

247.1. tīra, dezinficē, dezinsekcē un deratizē dzīvnieku turēšanas vietas;

247.2. tīra un atbilstoši nepieciešamībai dezinficē barības uzglabāšanas rezervuārus, barības padeves iekārtas un inventāru;

247.3. dezinficē novietnes teritorijā iebraucošos transportlīdzekļus;

247.4. reģistrē dzīvnieku pārvadājumus;

247.5. reģistrē iebraucošos un izbraucošos transportlīdzekļus;

247.6. reģistrē personas, kas apmeklē novietnes teritoriju;

247.7. nodrošina, ka darbinieki un apmeklētāji ievēro biodrošības prasības un veic higiēnas pasākumus;

247.8. atbilstoši nepieciešamībai nošķir dzīvniekus, kā arī nosaka prasības nošķirto dzīvnieku kopšanai, barošanai un novērošanai;

247.9. uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, arī dzīvnieku līķus, līdz to aizvešanai uz blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu;

247.10. darbinieki tiek instruēti par biodrošības pasākumiem pirms darba uzsākšanas un turpmāk vismaz reizi ceturksnī, saņemot instruktāžu par biodrošības plāna pasākumiem;

247.11. pie ieejas novietnes teritorijā nodrošina apavu dezinfekciju.

248. Biodrošības pasākumu plānā noteikto pasākumu īstenošanu novietnē uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

249. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs papildus šo noteikumu 20. punkta nosacījumiem iekšējās kontroles sistēmā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai iekļauj šādus pasākumus:

249.1. darbinieku veselības kontroles kārtību un veicamās darbības, lai nepieļautu Covid-19 infekcijas pārnesi no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi;

249.2. obligāto rutīnas skrīninga testu organizēšanas kārtību;

249.3. kārtību un regularitāti skrīninga testēšanai, izmantojot skrīninga testu;

249.4. kārtību, kādā nodrošina, ka visas personas, kas atrodas novietnē (īpaši, ja tās nonāk saskarē ar dzīvniekiem), lieto sejas maskas;

249.5. kārtību, kādā darbinieki tiek instruēti par epidemioloģiskās drošības pasākumiem pirms darba uzsākšanas un turpmāk vismaz reizi ceturksnī, saņemot instruktāžu par epidemioloģiskās drošības pasākumiem un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

250. Šo noteikumu 249. punktā minēto pasākumu īstenošanu novietnē uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Veselības inspekciju.

251. Informāciju Pārtikas un veterinārajam dienestam sniedz:

251.1. novietnes dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

251.1.1. par dzīvnieku skaitu novietnē – mēneša pirmajā darbdienā;

251.1.2. par iepriekšējā nedēļā nobeigušos dzīvnieku skaitu novietnē – katru pirmdienu;

251.1.3. par katru gadījumu, kad dzīvniekiem novēro akūtas respiratoras infekcijas simptomus, gremošanas sistēmas darbības traucējumus, nomāktību, mazkustīgumu, atteikšanos no barības vai ūdens, vai par dzīvnieku mirstību (turpmāk – aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 infekciju), – nekavējoties;

251.1.4. par šo noteikumu 266. punktā minēto ievesto dzīvnieku, ja tas novērošanas laikā nobeidzas vai rodas aizdomas par tā saslimšanu ar Covid-19, – nekavējoties;

251.2. jebkura persona, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ja rodas aizdomas par dzīvnieka (izņemot novietnē turētā dzīvnieka) saslimšanu ar Covid-19 infekciju, – nekavējoties.

252. Pārtikas un veterinārais dienests ņem līķa paraugu vai orofaringeālās iztriepes (turpmāk – kontroles paraugs) un nosūta tās laboratoriskai izmeklēšanai Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai:

252.1. pēc tam, kad saņemta šo noteikumu 251.1.3. vai 251.1.4. apakšpunktā minētā informācija. Pārtikas un veterinārais dienests nosaka nepieciešamo kontroles paraugu apjomu, pamatojoties uz 50 % slimības izplatību ar 95 % ticamību;

252.2. pēc tam, kad saņemta šo noteikumu 251.2. apakšpunktā minētā informācija. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 infekciju:

252.2.1. līdz pieciem dzīvniekiem, – ņem vienu kontroles paraugu;

252.2.2. vairāk par pieciem dzīvniekiem, – ņem piecus kontroles paraugus pēc nejaušības principa.

253. Ja dzīvniekam apstiprināta Covid-19 infekcija:

253.1. Pārtikas un veterinārais dienests:

253.1.1. nekavējoties par to informē centru, kas sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu nodrošina epidemioloģisko izmeklēšanu, ņemot paraugus, kurus nosūta laboratoriskai izmeklēšanai SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai un ģenētiskajai sekvencēšanai, kā arī nosaka turpmākos pasākumus atbilstoši iestāžu kompetencei;

253.1.2. nosaka dzīvnieku pārvietošanas un izmantošanas ierobežojumus;

253.1.3. nosaka dzīvnieku neapstrādāto kažokādu izmantošanas ierobežojumus. Ja nepieciešams, ņem kontroles paraugus no kažokādām Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai;

253.1.4. ja nepieciešams, nosaka dzīvnieku barības izmantošanas vai pārvietošanas ierobežojumus;

253.1.5. nosaka kūtsmēslu – mēslu, vircas un izmantoto pakaišu – pārvietošanas ierobežojumus un apstrādes nosacījumus vai to pārstrādi vai likvidēšanu saskaņā ar šo noteikumu 254. punktā minētajām prasībām;

253.2. centrs veic epidemioloģiskās situācijas analīzi un, pamatojoties uz epidemioloģiskās uzraudzības datiem, konstatēto SARS-CoV-2 vīrusa ģenētiskās sekvencēšanas rezultātu un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto informāciju par biodrošības pasākumu ievērošanu novietnē, sagatavo riska novērtējumu par Covid-19 infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai, norādot turpmāko rīcību sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanai.

254. Ja apstiprināta Covid-19 infekcija, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), un Eiropas Komisijas Regulu (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, noteiktās pārstrādes vai likvidēšanas metodes un nosacījumus, kas novērš slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju.

255. Pamatojoties uz šo noteikumu 253.2. apakšpunktā minēto riska novērtējumu, centrs un Pārtikas un veterinārais dienests nosaka novietnē strādājošo darbinieku, kā arī novietnē esošo dzīvnieku kontroles paraugu noņemšanas un laboratoriskās izmeklēšanas kārtību un turpmāko rīcību Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai Covid-19 infekcijas skartajā novietnē.

256. Covid-19 infekcijas skartās dzīvnieku novietnes īpašnieks vai turētājs sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu un centru un ievēro tā sniegtos norādījumus, lai nodrošinātu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu novietnē, papildus nodrošinot, ka:

256.1. dzīvniekus tur, kopj un baro darbinieki, kuri darba laikā lieto sejas maskas;

256.2. tiek izstrādāta un ievērota atbilstoša procedūra atsevišķai darba un ielas apģērba uzglabāšanai, darba apģērba mazgāšanai un apģērba un apavu nomaiņai pirms ieiešanas novietnē un iziešanas no tās;

256.3. visi novietnē strādājošie regulāri tiek instruēti par biodrošības plāna pasākumiem un epidemioloģiskās drošības prasībām, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu;

256.4. kamēr novietnē dzīvniekiem tiek konstatēta SARS-CoV-2 vīrusa izplatība, novietnē strādājošajiem darbiniekiem veic:

256.4.1. regulāru laboratorisko skrīningu un ne retāk kā reizi nedēļā – RNS testu;

256.4.2. reizi nedēļā – antigēna testu;

256.5. intervāls starp šo noteikumu 256.4. apakšpunktā minētajiem testiem nav mazāks par 72 stundām;

256.6. kažokādu iegūšanas brīdī tās dezinficē, izmantojot dezinfekcijas līdzekli, kas iznīcina Covid-19 infekcijas ierosinātāju.

257. Covid-19 infekcijas skartajā novietnē, pamatojoties uz darbiniekiem un dzīvniekiem veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem un iegūto SARS-CoV-2 vīrusa izolātu ģenētisko sekvencēšanu, centrs atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi mēnesī analizē epidemioloģisko situāciju un sagatavo riska novērtējumu par Covid-19 infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai, norādot turpmāko rīcību sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanai.

258. Ja Covid-19 infekcija tiek apstiprināta dzīvnieku novietnē strādājošajam darbiniekam vai tā ģimenes locekļiem, centrs:

258.1. nekavējoties par to informē Pārtikas un veterināro dienestu;

258.2. veic epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē pretepidēmijas pasākumus, organizē SARS-CoV-2 vīrusa ģenētisko sekvencēšanu un, ja nepieciešams, darbinieku papildu testēšanu atbilstoši epidemioloģiskajām indikācijām.

259. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" veic dzīvnieka līķa daļēju vai pilnu sekciju, līķu iznīcināšanu un laboratoriskos izmeklējumus, lai šo noteikumu 252. punktā, 253.1.1. apakšpunktā, 255. un 264. punktā un 268.5. apakšpunktā minētajos paraugos noteiktu:

259.1. Covid-19 infekcijas ierosinātāju;

259.2. ja nepieciešams, antivielas pret Covid-19 infekcijas ierosinātāju.

260. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" šo noteikumu 259.1. apakšpunktā minētajiem paraugiem, kuros konstatēts Covid-19 infekcijas ierosinātājs, līdz 50 % apjomā nodrošina Covid-19 infekcijas ierosinātāja genoma analīzi. Covid-19 infekcijas ierosinātāja izolētu atlasi genoma analīzei veic Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā iegūto informāciju.

261. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" nekavējoties nosūta Pārtikas un veterinārajam dienestam šo noteikumu 259. un 260. punktā minēto paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus.

262. (Svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 226)

263. (Svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 226)

264. Ja saņemta šo noteikumu 258.1. apakšpunktā minētā informācija, Pārtikas un veterinārais dienests dzīvniekiem ņem kontroles paraugus un tos nosūta laboratoriskai izmeklēšanai Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai. Dienests nosaka nepieciešamo paraugu apjomu novietnē, pamatojoties uz 5 % slimības izplatību ar 95 % ticamību.

265. Pārtikas un veterinārais dienests, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju centram par cilvēku saslimstības rādītājiem ar Covid-19 infekciju attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai tās reģionā, kurā atrodas novietne.

266. Novietnē vai mītnē dzīvniekus no citas Latvijas teritorijā esošas novietnes vai mītnes ieved, ievērojot šādas prasības:

266.1. novietnei nav noteikti dzīvnieku pārvietošanas un neapstrādātu dzīvnieku ādu izmantošanas ierobežojumi;

266.2. pirms dzīvnieku ievietošanas novietnē pie pārējiem dzīvniekiem īsteno šo noteikumu 268., 269. un 271. punktā noteiktās prasības.

266.1 Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs savā novietnē var ievietot ūdeles, kas ievestas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes, kurā:

266.11. pārvietošanai paredzētās ūdeles dzimušas vai atradušās ne mazāk kā 60 dienas pirms pārvietošanas;

266.12. nav konstatēta Covid-19 infekcija vai nepastāv aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 infekciju:

266.12.1. ūdelēm;

266.12.2. novietnē strādājošajām personām 30 dienu laikā pirms paredzētās ūdeļu pārvietošanas;

266.13. nepastāv ierobežojumi neapstrādātu ūdeļu ādu izmantošanai;

266.14. oficiāla veterinārārsta uzraudzībā 30 dienu laikā pirms ūdeļu pārvietošanas divas reizes ar 14 dienu intervālu ņemti reprezentatīvi paraugi (orofaringeālās iztriepes un asins seruma paraugi), pamatojoties uz 10 % slimības izplatību ar 95 % ticamību. Paraugi ir laboratoriski izmeklēti, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS un antivielas pret SARS-CoV-2 vīrusu, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

266.2 Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kurš vēlas savā novietnē ievest ūdeles no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes, Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz:

266.21. iesniegumu par ūdeļu ievešanu un dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 266.1 punktā minēto prasību izpildi;

266.22. izstrādāto šo noteikumu 246.2. apakšpunktā minēto biodrošības pasākumu plānu.

266.3 Pārtikas un veterinārais dienests piecu darbdienu laikā no šo noteikumu 266.2 punktā minēto dokumentu iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par ūdeļu ievešanu Latvijas teritorijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

266.4 Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši nepieciešamībai pieprasa papildu informāciju:

266.41. attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei – tostarp par Covid-19 infekcijas uzraudzības rezultātiem un saslimstības rādītājiem ūdelēm attiecīgajā novietnē;

266.42. centram – par cilvēku saslimstības rādītājiem ar Covid-19 infekciju attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai tās reģionā, kurā atrodas novietne.

266.5 Ja Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši šo noteikumu 266.3 punktam pieņem pozitīvu lēmumu, tad pirms dzīvnieku ievietošanas novietnē pie pārējiem dzīvniekiem izpilda šo noteikumu 268., 269. un 271. punktā minētās prasības.

267. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina šo noteikumu 266. vai 266.1 punktā minēto dzīvnieku pārvadāšanai izmantotā transportlīdzekļa un aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinficēšanu pēc dzīvnieku pārvadāšanas. Dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas līdzekļus, kas iznīcina Covid-19 infekcijas ierosinātāju.

268. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šo noteikumu 266. vai 266.1 punktā minēto dzīvnieku ievešanas tos tur atsevišķi no pārējiem dzīvniekiem (ja tādi ir novietnē) vismaz 21 dienu (turpmāk – novērošanas periods), kuru laikā:

268.1. nodrošina šo noteikumu 247. punktā noteiktā biodrošības pasākumu plāna izpildi un šo noteikumu 249. punktā noteikto iekšējās kontroles sistēmā epidemioloģiskās drošības pasākumu nosacījumu izpildi;

268.2. izmanto atsevišķu aprīkojumu dzīvnieku turēšanai, barošanai un kopšanai;

268.3. katru dienu novēro dzīvnieku veselības stāvokli un sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam informāciju par nobeigušos dzīvnieku skaitu novietnē;

268.4. nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu par katru gadījumu, ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar Covid-19 infekciju;

268.5. ņem paraugus un nosūta tos laboratoriskai izmeklēšanai SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanai. Minētos paraugus ņem no:

268.5.1. dzīvniekiem, kuri nobeigušies;

268.5.2. dzīvajiem dzīvniekiem septītajā līdz desmitajā dienā pēc to ievešanas. Pārtikas un veterinārais dienests nosaka nepieciešamo reprezentatīvo paraugu skaitu, pamatojoties uz 20 % slimības izplatību ar 95 % ticamību.

269. Novērošanas periodā no novietnes ir aizliegts pārvietot šo noteikumu 268. punktā minētos dzīvniekus.

270. Novērošanas periodā šo noteikumu 268. un 269. punktā noteikto pasākumu īstenošanu novietnē uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

271. Ja novērošanas periodā dzīvniekiem nav konstatēts SARS-Cov-2 vīrusa RNS vai aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 infekciju, kā arī novietnes darbinieku vidū nav reģistrēta Covid-19 infekcija, ievestos dzīvniekus ievieto pie pārējiem dzīvniekiem (ja tādi ir novietnē) un tiem turpmāk veic šo noteikumu 252.1. apakšpunktā minētos laboratoriskos izmeklējumus.

272. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 256.4. un 266.14. apakšpunktā, 267. un 268. punktā minētajiem pasākumiem, tostarp paraugu ņemšanu, nosūtīšanu un laboratorisko izmeklēšanu, kā arī transportlīdzekļa un aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju.

273. (Svītrots)

10. Covid-19 ierobežošanai ieviestās informācijas sistēmas un informācijas apmaiņa

10.1. Statistisko datu apmaiņa

274. Centrālā statistikas pārvalde no centra saņem datus par personām, kas inficētas ar SARS-CoV-2 vīrusu, bet no Nacionālā veselības dienesta – datus par personām, kuras ir uzsākušas vai pabeigušas Covid-19 vakcināciju.

275. Centrālā statistikas pārvalde apstrādā saņemtos datus un apvieno tos ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu tūlītēju pseidonimizēšanu, dzēšot konkrētu personu identificējošos datus (personas kods, vārds (vārdi), uzvārds), bet saglabājot centra piešķirtos personu reģistrācijas numurus.

276. Centrālā statistikas pārvalde datu analīzes nolūkos nodrošina centram drošu attālinātu piekļuvi izveidotajam pseidonimizēto datu masīvam, kurā saglabāts centra piešķirtais personu reģistrācijas numurs, bet Ekonomikas ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram – drošu attālinātu piekļuvi pseidonimizēto datu masīvam, kurā nav saglabāts centra piešķirtais personu reģistrācijas numurs. Ekonomikas ministrija divu kalendāra nedēļu laikā veic minēto datu analīzi un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākajam darbam.

277. Centrālā statistikas pārvalde nodrošina, ka pseidonimizētajā datu masīvā ietvertie dati par personām, kas inficētas ar Covid-19 vai vakcinētas pret to, pēc to iekļaušanas datu masīvā tiek dzēsti līdz nākamā gada 31. decembrim.

278. Izglītības un zinātnes ministrija no Valsts izglītības informācijas sistēmas nodod Nacionālajam veselības dienestam šādus datus par studējošajiem augstākās izglītības programmā – vārds (vārdi), uzvārds, personas kods, augstākās izglītības iestādes reģistrācijas numurs izglītības iestāžu reģistrā un nosaukums, koledžas un augstskolas studiju programma, kurss, dzimšanas gads, dzimums, valstiskā piederība. Nacionālais veselības dienests katra mēneša pirmajā nedēļā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par stāvokli uz iepriekšējā mēneša pēdējo darbdienu par studējošo vakcinācijas aptveri sadalījumā pa iepriekš norādītajiem datu laukiem. Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības slēgt vienošanās ar augstskolām par datu apmaiņu par augstskolas nodarbināto un studējošo pārslimošanas un vakcinācijas statusu.

10.2. Vakcinācijas informācijas sistēma

279. Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Nacionālais veselības dienests.

280. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj šādus datus:

280.1. par personu:

280.1.1. vārds (vārdi);

280.1.2. uzvārds;

280.1.3. personas kods (identifikācijas numurs);

280.1.4. dzimšanas datums;

280.1.5. dzimums;

280.1.6. piederība prioritāri vakcinējamo personu grupai;

280.1.6.1 piederība papildu vakcīnas devu saņēmēju un balstvakcinējamo personu grupai;

280.1.7. vēlamā vakcinēšanās ģeogrāfiskā vieta;

280.1.8. personas kontaktinformācija:

280.1.8.1. tālrunis;

280.1.8.2. elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir);

280.1.8.3. faktiskā dzīvesvietas adrese (ja nepieciešama izbraukuma vakcinācija);

280.2. par personas izteiktu vēlmi vakcinēties pret Covid-19;

280.3. par pierakstu vakcinācijai pret Covid-19 (laiks un vakcinācijas veikšanas vieta);

280.4. par ārstniecības personu, kura veic vakcināciju, – ārstniecības personas identifikators;

280.5. par vakcinācijas faktu:

280.5.1. medikamenta nosaukums;

280.5.2. tirdzniecības atļaujas turētājs;

280.5.3. vakcinācijas gadījumu/devu skaits;

280.5.4. vakcīnas partijas numurs;

280.5.5. vakcinācijas datums;

280.5.6. vakcinācijas vieta;

280.5.7. nākamās vakcinācijas datums;

280.6. par vakcīnu pasūtījumu, faktisko piegādi, izlietojumu un vakcinēto personu skaitu;

280.7. par personas RNS testēšanas parauga paņemšanas datumu, ja apstiprināta inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu.

281. Šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj:

281.1. Nacionālais veselības dienests – saņemot pieteikumu vakcinācijai pret Covid-19 pa tālruni vai klientu apkalpošanas centrā;

281.2. persona, kas piesaka vakcināciju pret Covid-19, izmantojot vakcinācijas informācijas sistēmas portālu manavakcina.lv;

281.3. ārstniecības persona – par personu, kura vērsusies ārstniecības iestādē, lai pieteiktos vakcinācijai pret Covid-19, izmantojot vakcinācijas informācijas sistēmas portālu manavakcina.lv.

282. Šo noteikumu 280.3., 280.4. un 280.5. apakšpunktā minētos datus vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj ārstniecības iestāde, kura veic vakcināciju pret Covid-19 infekciju. Ja ārstniecības iestāde ir saņēmusi individuālu personas pieteikumu vai sarakstu kolektīvai vakcinācijai, vakcinācijas informācijas sistēmā papildus iekļauj arī šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā (izņemot šo noteikumu 280.1.8.3. ​​​​​​​apakšpunktu) minētos datus.

283. Šo noteikumu 280.6. apakšpunktā minētos datus vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj centrs un ārstniecības iestāde, kura veic vakcināciju.

284. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautajiem datiem šajos noteikumos noteiktajos gadījumos un apjomā var piekļūt:

284.1. Nacionālais veselības dienests, tai skaitā lai reģistrētu vakcinācijas pieteikumu;

284.2. centrs;

284.3. ārstniecības iestāde, kura veic vakcināciju.

285. Nacionālais veselības dienests piekļūst šo noteikumu 280.1.1., 280.1.3. un 280.1.4. apakšpunktā minētajiem datiem, lai atsauktu personas vakcinācijas pieteikumu, kas saņemts pa tālruni vai klientu apkalpošanas centrā.

286. Ārstniecības iestāde piekļūst šo noteikumu 280.1.1., 280.1.2., 280.1.3., 280.1.4., 280.1.5., 280.1.6., 280.1.6.1, 280.1.8.1., 280.1.8.2., 280.2., 280.3., 280.5.1. un 280.5.5. apakšpunktā minētajiem datiem, lai reģistrētu vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju, kā arī pierakstītu personu vakcinācijai vai atceltu personas pierakstu.

287. Nacionālais veselības dienests apstrādā šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus, lai:

287.1. noteiktu personas tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret Covid-19, salīdzinot šos datus ar Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošo veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi;

287.2. veidotu prioritāri vakcinējamo personu sarakstu nodošanai ārstniecības iestādēm, kuras veiks vakcināciju.

288. Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības apstrādāt šo noteikumu 280.1.1., 280.1.2., 280.1.3., 280.1.4., 280.1.5., 280.1.6., 280.1.6.1 un 280.5. apakšpunktā minētos datus, salīdzināt tos ar veselības informācijas sistēmā esošajiem datiem, apstrādāt Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmās esošos personu dzīvesvietas datus un kontaktinformāciju, kā arī veselības informācijas sistēmā esošos personas norādītos datus par kontaktpersonu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs), pieprasīt no ārstniecības iestādēm un Vienotās pašvaldību sistēmas Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) šo noteikumu 280.1.8.1., 280.1.8.2. un 280.1.8.3. apakšpunktā minēto informāciju, ja tā nav pieejama Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmās, lai informētu personas par iespēju saņemt vakcīnu pret Covid-19, papildu vakcīnas devu vai balstvakcīnu, īstenotu informēšanas pasākumus digitālajā telpā par vakcinācijas drošumu un nepieciešamību un nodotu šo noteikumu 280.1.1., 280.1.2., 280.1.3., 280.1.8.1., 280.1.8.2. un 280.1.8.3. apakšpunktā minētos personu datus ārstniecības iestādēm vakcinācijas nodrošināšanai pret Covid-19 infekciju.

289. Lai noteiktu personas atbilstību prioritāri vakcinējamo personu grupai – persona ar hroniskām slimībām vai papildu vakcīnas devu saņēmēju un balstvakcinējamo personu grupa – un atbilstības gadījumā nodrošinātu personai tiesības vakcinēties, saņemt papildu vakcīnas devu vai balstvakcīnu, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus apstrādāt, lai salīdzinātu ar:

289.1. Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma";

289.2. Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošo Vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu;

289.3. centra pārziņā esošo ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistru (PREDA).

290. Lai noteiktu personas atbilstību prioritāri vakcinējamo personu grupai "izglītības iestāžu pedagogi un darbinieki, kas, veicot darba pienākumu, ir ciešā saskarē ar izglītojamo" un atbilstības gadījumā nodrošinātu personai tiesības vakcinēties, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus apstrādāt, lai salīdzinātu ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem.

291. Centrs apstrādā šo noteikumu 280.6. apakšpunktā minētos datus, lai veidotu vakcīnu pasūtījumu ārstniecības iestādei un kontrolētu vakcīnu izlietojumu.

292. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautās ziņas identificējamā veidā glabā:

292.1. trīs gadus pēc personas vakcinācijas pabeigšanas brīža – attiecībā uz datiem par vakcinācijas faktu;

292.2. līdz personas vakcinācijas pabeigšanas brīdim – attiecībā uz datiem, kas saistīti ar vakcinācijas pieraksta faktu, bet ne ilgāk kā vienu gadu no brīža, kad persona pieteikusies vakcinācijai.

293. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautie dati pēc to glabāšanas termiņa beigām tiek anonimizēti.

10.3. Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēma

294. Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas sastāv no kontaktu noteikšanas un brīdināšanas mobilās lietotnes (turpmāk – lietotne) un aizmugursistēmas.

295. Centrs ir kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzinis un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgais pārzinis Latvijā.

296. Lietotnē apstrādā šādu informāciju:

296.1. īslaicīgu unikālu identifikatoru (turpmāk – atslēga) arhīvu par pēdējām 14 dienām, kas saistīts ar katru lietotnes lietotāju;

296.2. to lietotāju unikālās atslēgas, ar kuriem bijusi saskare pēdējo 14 dienu laikā;

296.3. inficēto lietotāju atslēgas no aizmugursistēmas;

296.4. brīvprātīgi sniegtos kontakttālruņa numurus.

297. Aizmugursistēmā apstrādā šādus datus par personām, kurām laboratoriski vai klīniski ir noteikta Covid-19 diagnoze vai par kurām saskaņā ar lietotnē iestrādātajiem algoritmiem ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos:

297.1. inficēšanās gadījuma verifikācijas kodu un koda akceptēšanas faktu;

297.2. saslimšanas datumu;

297.3. simptomu esību;

297.4. brīvprātīgi sniegtos kontakttālruņu numurus;

297.5. šo noteikumu 296.3. apakšpunktā minētās atslēgas;

297.6. šo noteikumu 296.3. apakšpunktā minēto atslēgu izcelsmes valstis;

297.7. katras saskares datumu, ilgumu, signāla stiprumu un riska vērtējumu;

297.8. informāciju par to, vai centrs personu ir vai nav atzinis par kontaktpersonu.

298. Šo noteikumu 297.1., 297.4., 297.5., 297.6., 297.7. un 297.8. apakšpunktā minētos datus kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā lietotnes lietotājs brīvprātīgi augšupielādē no lietotnes vai no citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu brīdināšanas mobilajām lietotnēm, izmantojot Eiropas federatīvo vārteju.

299. Centram un lietotnes lietotājam nav piekļuves šo noteikumu 296.1. un 296.2. apakšpunktā minētajiem datiem.

300. Centram ir šādi pienākumi:

300.1. ieviest kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas uzlabojumus, tai skaitā atbilstoši epidemioloģiskās drošības stāvoklim valstī un Eiropas Savienībā;

300.2. noteikt prasības kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas uzturēšanai un drošības pārvaldībai un kontrolēt šo prasību izpildi;

300.3. nodrošināt lietotājiem kontaktpunkta funkcijas;

300.4. nodrošināt brīdinājuma sagatavošanu un nosūtīšanu personām, par kurām saskaņā ar lietotnē iestrādātajiem algoritmiem ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos;

300.5. nodrošināt tehniskos un organizatoriskos pasākumus (tai skaitā lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus) atbilstoši personas datu aizsardzības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

300.6. dzēst visus uzkrātos datus 14 dienas pēc kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas sistēmas darbības pārtraukšanas;

300.7. nodrošināt datu apmaiņu ar Eiropas federatīvo vārteju.

301. Centram ir tiesības apstrādāt šo noteikumu 297. punktā minētos datus, lai:

301.1. veidotu inficēšanās gadījuma verifikācijas kodu;

301.2. noteiktu personas, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un brīdinātu tās par iespējamu kontaktu ar Covid-19 inficētu personu;

301.3. nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām.

302. Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajam pārzinim Latvijā ir šādi pienākumi:

302.1. nodrošināt informāciju par sistēmā iekļauto datu apstrādi Eiropas federatīvajā vārtejā nacionālo lietotņu sadarbspējas vajadzībām;

302.2. nodrošināt kontaktpunkta funkcijas saziņai ar Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajiem pārziņiem;

302.3. nodrošināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajiem pārziņiem citās valstīs, tai skaitā saņemt pieprasījumu no datu subjekta, kas neietilpst kopīgā pārziņa Latvijā darbības jomā, un nekavējoties to pārsūtīt attiecīgajam Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajam pārzinim;

302.4. nodrošināt visus organizatoriskos, fiziskos un loģiskos drošības pasākumus datu aizsardzībai sistēmā un sadarboties ar Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajiem pārziņiem, lai identificētu un risinātu drošības incidentus, kā arī datu aizsardzības pārkāpumus, kas saistīti ar datu apstrādi Eiropas federatīvajā vārtejā;

302.5. nodrošināt datu pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā starp citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu nacionālajām kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm.

303. Sistēmas tehnisko uzturēšanu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" atbilstoši kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārziņa deleģējumam.

304. Aizmugursistēmā iekļautos datus centrs glabā 14 dienas no informācijas saņemšanas brīža un dzēš nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to glabāšanas termiņa beigām.

305. Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas sistēmā pastāvīgi glabā anonimizētus statistikas datus.

10.4. Personu uzraudzības informācijas sistēma

306. Personu uzraudzības informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

307. Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļauj šādas ziņas:

307.1. par personu:

307.1.1. vārds (vārdi);

307.1.2. uzvārds;

307.1.3. personas kods (identifikācijas numurs);

307.1.4. dzimšanas datums, ja nav piešķirts personas kods (identifikācijas numurs);

307.2. par ceļošanas dokumentu:

307.2.1. ceļošanas dokumenta izdevējvalsts;

307.2.2. ceļošanas dokumenta numurs;

307.3. par pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu personu, kurai nav piemērojami pašizolācijas nosacījumi:

307.3.1. par personas ieceļošanu Latvijā:

307.3.1.1. ieceļošanas datums un laiks;

307.3.1.2. ieceļošanas veids (gaisa kuģis, kuģošanas līdzeklis, autobuss, vilciens vai cits);

307.3.2. par personas uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī (valstīs) pēdējo 10 dienu laikā:

307.3.2.1. valsts;

307.3.2.2. datums, kad persona izceļojusi no valsts;

307.3.3. personas kontaktinformācija:

307.3.3.1. tālrunis;

307.3.3.2. elektroniskā pasta adrese;

307.3.3.3. dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijā, kurā persona būs sasniedzama;

307.3.4. derīgs sadarbspējīgs sertifikāts vai dokuments, kas apliecina vakcinēšanos vai pārslimošanu;

307.4. par personu, kurai ir piemērojami pašizolācijas nosacījumi:

307.4.1. par personas ieceļošanu Latvijā:

307.4.1.1. ieceļošanas datums un laiks;

307.4.1.2. ieceļošanas veids (gaisa kuģis, kuģošanas līdzeklis, autobuss, vilciens vai cits);

307.4.2. par personas uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī (valstīs) pēdējo 10 dienu laikā:

307.4.2.1. valsts;

307.4.2.2. datums, kad persona izceļojusi no valsts;

307.4.3. personas kontaktinformācija:

307.4.3.1. tālrunis;

307.4.3.2. elektroniskā pasta adrese;

307.4.3.3. dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijā, kurā persona būs sasniedzama, ja personai jāievēro pašizolācija;

307.4.4. datums, līdz kuram tiek uzraudzīta personas pašizolācijas pienākuma ievērošana;

307.5. par personu, kurai ir piemērojami izolācijas vai mājas karantīnas nosacījumi:

307.5.1. personas kontaktinformācija:

307.5.1.1. tālrunis;

307.5.1.2. elektroniskā pasta adrese;

307.5.1.3. dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijā, kurā persona būs sasniedzama izolācijas vai mājas karantīnas laikā;

307.5.2. datums, līdz kuram tiek uzraudzīta personas izolācijas vai mājas karantīnas pienākuma ievērošana.

308. Papildus šo noteikumu 307. punktā minētajām ziņām personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļauj:

308.1. Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldības policijas, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas un Veselības inspekcijas norādītās ziņas par personas apliecinājuma anketas iesniegšanu vai pašizolācijas, izolācijas vai mājas karantīnas noteikumu ievērošanu, tostarp par pašizolācijas, izolācijas vai mājas karantīnas pārtraukšanu;

308.2. norādi par personas apliecinājuma anketas statusu (aktīvs, neaktīvs, slēgts).

309. Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautās ziņas glabā 30 dienas no personas apliecinājuma anketas iesniegšanas brīža.

310. Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautās ziņas dzēš nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to glabāšanas termiņa beigām.

311. Personu uzraudzības informācijas sistēmā neatkarīgi no ziņu dzēšanas pastāvīgi glabā anonimizētus statistikas datus, kas sastāv no šo noteikumu 307.4.1.1. apakšpunktā minētā datuma un šo noteikumu 307.4.1.2. un 307.4.2. apakšpunktā minētajām ziņām. Statistikas datus informācijas sistēmas pārzinis publicē Latvijas Atvērto datu portālā.

312. Personu uzraudzības informācijas sistēmā izmanto tiešsaistes datu pārraides režīmu.