Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21

99. Jaunbūvējamās ēkās logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8, bet izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, vismaz 1:5.

100. Dabisko apgaismojumu var neparedzēt sanitārtehniskās telpās, kā arī citās cilvēku īslaicīgas uzturēšanās telpās, kur tas nav nepieciešams atbilstoši telpas lietošanas veidam un projektēšanas uzdevuma nosacījumiem, un telpās, kur tehnoloģiski nepieciešams normēts mākslīgais apgaismojums vai dabīgais apgaismojums traucē iekārtu darbu.

101. Darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu vai aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai.

102. Ražošanas telpās precīza darba veikšanai cilvēkam nodrošina kombinētu apgaismojumu – vispārējo apgaismojumu, kombinējot to ar vietējā apgaismojuma avotiem. Paredz iespēju regulēt gaismas plūsmas virzienu un spožumu.

103. Darba vietas un evakuācijas ceļus nodrošina ar atbilstošu avārijas apgaismojumu, bet kāpņu telpās, ejās, tuneļos, uz ceļu un ielu horizontālās virsmas apgaismojuma instalāciju izvieto tā, lai apgaismojums nodrošinātu cilvēku brīvu un drošu pārvietošanos. Ražošanas telpās un darba vietās apgaismojumu projektē, ievērojot darba aizsardzības prasības darba vietās.

104. Telpas logu orientāciju pret debespusēm izglītības un ārstniecības iestādēs projektē atbilstoši šā būvnormatīva 2. pielikumam.

10.2. Bezkontakta funkcionalitāte

105. Trešās grupas publisku ēku un inženierbūvju apmeklētājiem paredzētās ieejas aprīko ar bezkontakta durvīm.

106. Trešās grupas publiskās ēkās un inženierbūvēs apmeklētājiem paredzētajās tualetēs ierīko izlietnes ar bezkontakta jaucējkrāniem, tualetes podus aprīko ar bezkontakta skalošanas sensoru, kā arī tualetes telpas aprīko ar apgaismojuma slēgšanas sensoru.

107. Ja darba telpu grupās atbilstoši nodarbināto skaitam pēc aprēķina tualetē ir nepieciešamas trīs vai vairāk izlietnes, tās aprīko ar bezkontakta jaucējkrāniem, tualetes podus aprīko ar bezkontakta skalošanas sensoru, kā arī tualetes telpas aprīko ar apgaismojuma slēgšanas sensoru.

10.3. Sanitārtehniskās telpas

108. Tualešu un sanitāro iekārtu minimālo skaitu aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 3. pielikumam. Tualetēs nodrošina higiēnas prasības.

109. Ja konkrētais gadījums šā būvnormatīva 3. pielikumā nav minēts, sanitāro iekārtu minimālo skaitu nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem attiecīgajam būves veidam un funkcionālai nepieciešamībai.

110. Biroju ēku telpu grupās, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīvajiem mērķiem, vīriešu tualetēs pisuārus paredz vismaz pusi no kopējā sanitāro iekārtu skaita.

111. Ja darba telpās jebkura lietošanas veida ēkā cilvēku skaits ir mazāks par šā būvnormatīva 3. pielikumā noteikto skaitu, ierīko vienu klozetpodu atsevišķā kabīnē un priekštelpu, kurā atrodas izlietne. Šādai kopīgai tualetei ir jābūt pieejamai personām, kuras pārvietojas riteņkrēslos.

112. Publiskās un ražošanas ēkās paredz dalītas vai kopīgas tualetes telpas sievietēm un vīriešiem, precizējot to projektēšanas uzdevumā. Tualete ir pieejama no koplietošanas telpām. Ja vīriešu un sieviešu tualetes kabīnes ir izvietotas dalītos blokos, nepieciešams izveidot vismaz vienu pielāgotu tualeti ārpus vīriešu un sieviešu blokiem cilvēkiem, kuriem palīdzību sniedz pretējā dzimuma pārstāvis. Šāda pielāgota kopīga tualete ir pieejama personām, kas pārvietojas riteņkrēslos.

113. No publiskām telpām, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki, tualetes atdala ar priekštelpu, paredzot, ka tajā var iekļūt cilvēki riteņkrēslā.

114. Publiskās un ražošanas ēkās tualete vai tās priekštelpa ir aprīkota ar roku mazgātni (izlietni).

115. Publisko būvju telpu grupās projektē vismaz vienu tualetes telpu, kas ir pieejama riteņkrēslu lietotājiem, un nodrošina tai piekļuvi no jebkuras vietas (telpas, stāva). Attālums līdz tualetei nav lielāks par 50 metriem.

116. Ārstniecības iestāžu pacientu palātās paredz sanitārtehnisko telpu ar atbilstošu aprīkojumu, kas piemērota cilvēkiem riteņkrēslos.

117. Otrās un trešās grupas publiskajās būvēs paredz vismaz vienu apmeklētājiem un darbiniekiem pieejamu higiēnas telpu, ne mazāku par 2,2 x 2,5 metri. Telpā paredz klozetpodu, bidē, izlietni, vietu 2 x 0,8 metri kušetei, spoguli, bērnu pārtinamo galdiņu. Higiēnas telpu var apvienot ar sanitārtehnisko telpu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Ja vairākas otrās vai trešās grupas publiskās ēkas vienas zemes vienības robežās ir plānots izmantot kompleksa pakalpojuma sniegšanai (piemēram, zoodārza pakalpojumi, pludmales atpūtas komplekss ar kafejnīcu, inventāra noma un atrakciju trases pakalpojumi), uz visām šīm ēkām var paredzēt vienu higiēnas telpu. Attālums no tālākās šajā punktā minētās otrās vai trešās grupas publiskās ēkas ieejas vai izejas līdz higiēnas telpai nedrīkst pārsniegt 150 metrus.

118. Tualetes minimālais platums ir 0,8 metri, bet minimālais garums ir 1,4 metri. Personām ar funkcionāliem traucējumiem tualetes minimālais platums ir 1,6 metri, bet minimālais garums ir 2,2 metri.

119. Iekārtu izvietojums publisko būvju sanitārtehniskajās telpās personām ar funkcionāliem traucējumiem:

119.1. klozetpodu izvieto tā, lai vienā vai abās pusēs 0,8 metru platumā būtu brīva piekļuve riteņkrēsla lietotājam;

119.2. klozetpoda priekšā paredz brīvu manevrēšanas laukumu 1,5 x1,5 metri;

119.3. paredz divas palīdzības pogas (0,15 un 0,9 metru augstumā no grīdas), kas ir savienotas ar auklu un gaismas indikatoru. Sistēmas signālus automātiski pārraida uz kontroles un signalizācijas ierīci (pulti), kuru pastāvīgi uzrauga personāls;

119.4. klozetpoda augšējās malas augstums (bez vāka) ir 0,45–0,47 metri;

119.5. pods abās pusēs ir aprīkots ar roku balstiem, kas brīvajā poda pusē ir paceļami, uzstādīti 0,35 metri no poda centra, nodrošina divus atbalsta augstumus 0,6 metri un 0,9 metri virs grīdas un izvirzīti ne mazāk kā 0,60 metri no sienas;

119.6. tualetes papīra turētājs ir 0,8 metru augstumā no grīdas un attālums nav lielāks par 0,5 metriem līdz podam;

119.7. gaismas slēdži ir viegli saskatāmi un izmantojami un ir 0,9 metru augstumā no grīdas līmeņa;

119.8. izlietnes augšmalas augstums ir 0,80–0,85 metri no grīdas līmeņa;

119.9. zem izlietnes ir brīva vieta vismaz 0,7 metrus no grīdas līmeņa;

119.10. izlietne ir aprīkota ar vienas sviras jaucējkrānu, kura rokturi var aizsniegt cilvēks riteņkrēslā;

119.11. ziepju turētāji atrodas 0,90–1,1 metra augstumā no grīdas līmeņa;

119.12. spoguļa apakšējā mala atrodas ne augstāk kā 1 metru no grīdas līmeņa vai spogulis ir vertikāli regulējams dažādos leņķos;

119.13. roku žāvētāja, dvieļu turētāja apakšējā mala ir 1,1 metra augstumā no grīdas līmeņa;

119.14. tualetes un sanitārās telpas ir skaidri identificējamas ar atbilstošām norādēm, izmantojot atzītus starptautiskos simbolus, kas atrodas 1,6 metru augstumā no grīdas līmeņa;

119.15. pirms tualetes durvīm ir brīvs manevrēšanas laukums 1,5 metru diametrā;

119.16. durvju atvēršanas slodze ir ne vairāk par 2 kg, un tās atveras vismaz 90° leņķī;

119.17. durvju iekšpusē ir rokturis durvju platumā;

119.18. durvis ir aprīkotas ar slēdzeni, ko krīzes situācijā var atslēgt no ārpuses.

120. Dzīvojamās ēkās personām ar funkcionāliem traucējumiem dušas telpas minimālie izmēri 1,8 x 1,8 metri.

121. Vannas istabas minimālais platums personām ar funkcionāliem traucējumiem ir 1,8 metri, bet garums ir 2,3 metri.

122. Ja paredzēts savietotais sanitārais mezgls personām ar funkcionāliem traucējumiem, tā minimālais izmērs ir 2,2 x 2,5 metri.

123. Dušas telpas minimālie izmēri publiskās, ražošanas, lauksaimniecības un noliktavu ēkās:

123.1. dušas paliktnis vai platība vienai dušas vietai ir 0,8 x 0,8 metri;

123.2. platība vienai dušas vietai starp sadalošām sieniņām ir 0,9 x 0,9 metri;

123.3. brīvās telpas minimālais platums pie dušām, ja dušas izvietotas vienā rindā, ir 0,9 metri, ja izvietotas pretējās rindās, – 1,2 metri. Starp dušas ierīcēm ierīko gludas, viegli mazgājamas, dezinficējamas un necaurspīdīgas starpsienas;

123.4. ja publiskā ēkā ir paredzētas dušas telpas, tad vismaz viena no tām ir pielāgota personām, kuras pārvietojas riteņkrēslos;

123.5. iekārtu izvietojums publisko būvju dušas telpās personām, kuras pārvietojas riteņkrēslos:

123.5.1. dušas telpas durvis ir 0,90 metrus platas un sliekšņi ir ar slīpumu, ne augstāku par 1,5 cm;

123.5.2. dušas telpu aprīko ar nolaižamu sēdekli 0,50 metru augstumā no grīdas, ar paceļamiem roku balstiem, sēdekļa dziļums ir 0,30–0,40 metri, sēdekļa platums ir 0,40–0,50 metri, slodze – vismaz 120 kg;

123.5.3. dušas telpas durvīm paredz iespēju tās atvērt no ārpuses;

123.5.4. telpu aprīko ar palīdzības pogām 0,15 un 0,9 metru augstumā no grīdas līmeņa;

123.5.5. telpā ir neslīdīga grīda vai pretslīdes paklāji;

123.5.6. dušas telpu aprīko ar horizontāliem rokturiem 0,9 metru augstumā un vertikālu rokturi 0,9–1,6 metru augstumā;

123.5.7. dušas uzgaļa augstums ir regulējams no 0,9 līdz 2 metriem, dušas krāns ir 0,9 metru augstumā;

123.5.8. persona riteņkrēslā spēj aizsniegt dvieļus un ziepes, dvieļu turētājs ir 1,0–1,2 metru augstumā;

123.5.9. dušas kabīnes ūdens krāns ir ar termostata uzgali.

124. Sporta, kultūras un izklaides ēkās tās lietotājiem un apmeklētājiem ar funkcionāliem traucējumiem paredz vismaz divas pielāgotas tualetes un dušas. Vismaz viena no šīm telpām ir ar pieeju no koplietošanas telpām. Attālums līdz tualetei un dušai nav lielāks par 50 metriem.

125. Iekštelpās attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75 metrus. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150 metrus.

126. Sporta, kultūras un izklaides ēkās tās lietotājiem un apmeklētājiem nepieciešamo ģērbtuvju un dušu ietilpību projektē, vadoties pēc dalībnieku skaita, aprēķinot ar vienlaicīgu vai maiņu noslodzi. Pie ģērbtuvēm paredz atsevišķas tualetes un dušas telpas ar atdalītām dušas kabīnēm vai starp dušas ierīcēm ierīkotām starpsienām.

11. Nekaitīguma prasības būvēm

127. Būvēs drīkst iebūvēt cilvēku veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgus reglamentētās sfēras būvizstrādājumus, kuru atbilstība apliecināta saskaņā ar atbilstības novērtēšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā elektrotehniskos izstrādājumus, ko ierobežo attiecīgās jomas normatīvie akti.

128. Veselības aprūpes un izglītības ēkās lieto apdares materiālus, kuru kopējo gaistošo organisko savienojumu emisiju līmenis 28 dienas pēc ierīkošanas nepārsniedz 30 μg/m3 un kas nesatur ftalātus un formaldehīdus.

129. Nav pieļaujama svina un tā savienojumu izmantošana plastmasas būvizstrādājumos un būvdarbos, tai skaitā svina un tā savienojumu izmantošana par plastmasas stabilizatoru un šādu plastmasas būvizstrādājumu iebūvēšana būvēs. Atļauts iebūvēt reciklētus plastmasas būvizstrādājumus, kuru sastāvā ir līdz 20 % svara daļas svina stabilizatorus saturošas otrreizējas plastmasas.

130. Publiskās un dzīvojamās ēkās aizliegts iebūvēt ražotnes vai uzņēmumus, kuru darbība saistīta ar negatīvu ietekmi uz vidi un vides piesārņojumu (bioloģiskais piesārņojums, smakas, troksnis, putekļi un citi kaitīgie vides faktori).

12. Nosacījumi atsevišķu lietošanas veidu telpu grupām

12.1. Dzīvojamās ēkas

131. Minimālais attālums starp dažādu daudzdzīvokļu dzīvojamo divu un triju stāvu ēku dzīvojamo telpu logiem vai dzīvojamo un nedzīvojamo telpu logiem dažādās fasādēs, kas novietotas savstarpējā 135º leņķī vai mazāk, ir ne mazāks par 15 metriem un četru stāvu un augstākām ēkām – ne mazāks par 20 metriem.

132. Šā būvnormatīva 131. punktā minētos minimālos attālumus starp daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām var neievērot, ja ēka ir plānota kultūrvēsturiskās aizsardzības zonā, pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās perimetrālās vai daļēji perimetrālās apbūves zonās.

133. Dzīvokli projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālo zonējumu un to racionālu savstarpēju sasaisti.

134. Dzīvokļos sanitārtehniskās telpas projektē tā, lai tādā gadījumā, ja nepieciešams, tās varētu pielāgot personām ar kustību traucējumiem bez nepieciešamības skart nesošās konstrukcijas.

135. Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā ieteicams izvietot saimniecības telpas, kas paredzētas bērnu ratiņu, invalīdu riteņkrēslu un citu tehnisko palīglīdzekļu, ragaviņu, slēpju un velosipēdu novietošanai.

136. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Ir pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības, ventilācijas un ekspluatācijas drošības prasības.

137. Dzīvojamā ēkā vai tās daļā pieļaujams izvietot publiskas telpas, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

138. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās inženiertīkliem, kas neattiecas uz attiecīgā stāva dzīvokļa aprīkojumu, nepieciešamas slēgtas šahtas vai kanāli norobežojošajās konstrukcijās.

139. Visu veidu dzīvojamās ēkās, izņemot savrupmājas, dvīņu un rindu mājas, jāparedz vēdināmas telpas apkopšanas inventāram ar ūdens, kanalizācijas un, ja nepieciešams, apkures pieslēgumu. Telpu platība jāaprēķina atbilstoši apkopjamo telpu platībai, funkcijai un izmantojamā apkopšanas inventāra gabarītiem.

12.2. Viesu izmitināšanas ēkas

140. Viesu izmitināšanas ēkas, kuru kopējā platība nav lielāka par 150 m2, projektē atbilstoši šā būvnormatīva daļai par dzīvojamām ēkām.

141. Ja paredzētas divas līdz piecas viesu izmitināšanas ēkas un katras ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2, vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem paredz vismaz vienā no ēkām.

142. Ja paredzētas vairāk par piecām viesu izmitināšanas ēkām un katras ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2, vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina vismaz 20 % ēkās no kopējā ēku skaita.

143. Viesu izmitināšanas ēkās, kurās ir paredzētas vairāk nekā 20 guļamtelpu, vismaz 3 % no kopējā guļamtelpu skaita, bet ne mazāk kā vienu numuru pielāgo personām ar funkcionāliem traucējumiem.

144. Viesu izmitināšanas ēkās, kurās ir paredzētas mazāk nekā 20 guļamtelpu, vismaz vienu numuru pielāgo personām ar funkcionāliem traucējumiem.

145. Viesu izmitināšanas ēkās, kā arī kempingos nodrošina vismaz vienu tualeti un dušu, kas ir īpaši pielāgota personām ar funkcionāliem traucējumiem.

12.3. Veselības aprūpes iestādes

146. Projektējot ārstniecības un aprūpes iestādes, nepieciešamās telpu grupas un funkcijas, higiēnas prasības noteiktas attiecīgās jomas normatīvajos aktos. Minētās prasības attiecas arī uz ārstniecības un aprūpes telpu grupām, kas atrodas cita lietošanas veida būvēs.

147. Rentgena un staru terapijas kabinetus, kuros atrodas starojuma avots, radioizotopās diagnostikas laboratorijas nedrīkst izvietot virs, zem vai blakus bērnu un grūtnieču palātām.

12.4. Sporta būves

148. Sporta zāles projektē atbilstoši projektēšanas uzdevumā definētajai būvei, kādas nozīmes sporta pasākumiem tā paredzēta, norādot sacensību mērogu (starptautiska mēroga, valsts mēroga, lokāla mēroga vai treniņu vajadzībām), un atbilstoši tam piemēro starptautiskos standartus, tai skaitā sporta federāciju izdotos standartus un vadlīnijas attiecīgajam sporta veidam.

12.5. Skatītāju zāles un tribīnes

149. Skatītāju zālē nepārtrauktā rindā drīkst izvietot:

149.1. ne vairāk kā 25 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz vienu pusi;

149.2. ne vairāk kā 50 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz divām pusēm.

150. Durvju ailas skatītāju zālē projektē vismaz 1,2 metrus platas, gaiteni vai vestibilu pie zāles vismaz 2,4 metrus platu.

151. Skatītāju zālēs ar stacionārām sēdvietām eju platumu starp rindām projektē ne mazāku kā 0,45 metri.

152. Ja līmeņu starpība starp sēdvietu rindām ir lielāka nekā 0,45 metri, gar katras rindas eju nepieciešama vismaz 1,1 metru augsta norobežojoša konstrukcija, kas netraucē redzamību.

153. Zālēs ar transformējamām skatītāju vietām paredz krēslu un solu fiksāciju. Stacionārās un transformējamās skatītāju sēdvietas nodrošina pret apgāšanos vai nobīdīšanos.

154. Kultūras un izklaides iestāžu būvēs, kurās ir skatuves, nokļūšanai uz to paredz pandusu, lokālo uzbrauktuvi, liftu vai citu risinājumu, kas būtu piemērots patstāvīgai lietošanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.

155. Ar margām aprīkotu skatītāju tribīņu slīpums vaļējās un segtās būvēs nedrīkst pārsniegt 1:1,6. Ja tribīnē neierīko 1,1 metru augstas margas, tad slīpums nedrīkst pārsniegt 1:1,4.

156. Pārbūvējamām, atjaunojamām un restaurējamām skatītāju zālēm pieļaujams saglabāt esošo sēdvietas laukumu, ja nodrošināti nepieciešamie evakuācijas ceļa gabarīti.

157. Sēdvietu numurus paredz vizuāli kontrastējošus, kā arī ar taktilo virsmu.

12.6. Biroju ēkas

158. Darba telpas jānodrošina ar visiem darbiniekiem pieejamu virtuves zonu, ja stāva vai telpu grupas kopējā platība ir lielāka par 200 m2.

159. Darba telpās ar vairākām darba vietām un atvērtā plānojuma birojos jānodrošina akustiskās sieniņas vai skaņas barjeras un atsevišķas pārrunu telpas darbinieku savstarpējai komunikācijai.

12.7. Izglītības un zinātnes iestāžu ēkas

160. Izglītības iestāžu telpu minimālās platības uz vienu personu norādītas tiesību aktos par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas.

161. Laboratorijas telpu platību zinātnisko un pētniecības iestāžu būvēs nosaka atbilstoši pētniecības tehnoloģijas prasībām.

162. Auditoriju, lekciju telpu, laboratoriju un speciālo klašu platību nosaka atbilstoši šā būvnormatīva 1. pielikumam.

163. Publiskā ēkā pirmsskolas bērnu spēļu zona (izņemot bērnu iestādes) jāplāno ne augstāk par 2. stāvu un ne tālāk kā 20 metrus no evakuācijas izejas.

12.8. Tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas iestādes

164. Eju platumam tirdzniecības zālē jābūt ne mazāk kā 1,4 metri, to neaizsedz tirdzniecības letes, plaukti, preces vai mēbeles, vai cita veida aprīkojums.

165. Ja eja pilda arī evakuācijas funkcijas, tad eju platums jāparedz atbilstoši būvnormatīvam par ugunsdrošību.

12.9. Bibliotēkas

166. Bibliotēku grāmatu krātuves telpu platību aprēķina atbilstoši projektēšanas uzdevumam.

12.10. Rūpnieciskās ražošanas, lauksaimniecības un noliktavu ēkas

167. Ražošanas, lauksaimniecības un noliktavu būvju projektēšanā ņem vērā attiecīgās vides aizsardzības institūciju noteiktās prasības. Ražošanas ēkās nodrošina vides aizsardzības prasības, tai skaitā:

167.1. emisijas gaisā normatīvā līmenī;

167.2. trokšņa aizsardzība;

167.3. notekūdeņu attīrīšana;

167.4. visu veidu atkritumu uzglabāšana, šķirošana un utilizēšana.

168. Izejmateriālu uzglabāšana ražošanas telpās pieļaujama tehnoloģiskajam procesam nepieciešamā apjomā, ievērojot cilvēku un plūsmas drošības un ugunsdrošības prasības.

169. Ražošanas plūsmas un tehnoloģiju izstrādā tehnoloģiskajā daļā saskaņā ar projektēšanas uzdevumu.

170. Ja netiek norādīta tehnoloģija, projektā norāda ēkai piemērotās slodzes (no iekārtām, aprīkojuma un ugunsslodzes) un pieļaujamos izmantošanas veidus.

171. Stāvā, kas atrodas zem vai virs publiskām telpām, kā arī publiskas būves pagrabā un cokola stāvā nedrīkst atrasties noliktavas vai ražošanas telpas, kas paredzētas sprādzienbīstamu vielu un materiālu uzglabāšanai vai darbībai ar tiem.

12.11. Transporta būves

172. Transporta būvju projektēšanā pilnībā ievēro vides pieejamības prasības un universālā dizaina principus, transporta kustības drošības, gājēju drošības un ugunsdrošības prasības saskaņā ar šā būvnormatīva un citām atbilstošās jomas normatīvo aktu prasībām.

173. Vairāklīmeņu autostāvvietās paredz:

173.1. diennakts apgaismojumu;

173.2. apmeklētāju sanitārtehniskās telpas;

173.3. ceļa zīmju un marķējumu sistēmu, tai skaitā gājēju ceļus;

173.4. konstrukciju aizsargbarjeras.

13. Noslēguma jautājumi

174. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.; 2018, 84. nr.; 2020, 119. nr.) un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.; 2020, 119. nr.).

175. Būvnormatīva prasības militārajiem objektiem, kas tiek izmantoti valsts aizsardzības vajadzībām atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam, piemēro tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šos objektus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

176. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

177. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro būvnormatīva izpildei.

178. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. novembrī.

Ministru prezidents A. K. KariņšEkonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 19. oktobranoteikumiem Nr. 693

Telpu minimālā platība

Nr. p. k.	Būves veids	Telpas nosaukums (funkcija)	Telpas minimālā platība
1.	Ēkas plašizklaides pasākumiem, plašizklaides pasākumu telpu grupa	Ēkas plašizklaides pasākumiem, plašizklaides pasākumu telpu grupa	Ēkas plašizklaides pasākumiem, plašizklaides pasākumu telpu grupa
1.1.		Skatītāju zāles kamerzālēs un kinoteātros	0,9 m2/cilv.
1.2.		Zāles publiskiem pasākumiem mācību iestādēs	0,8 m2/cilv.
1.3.		Skatītāju zāles teātros un koncertzālēs	0,7 m2/cilv.
1.4.		Skatītāju zāles klubos	0,65 m2/cilv.
1.5.		Konferenču zāles	1,2 m2/cilv.
1.6.		Ieejas vestibils	0,3 m2/cilv.
1.7.		Ieejas vestibils (foajē) teātriem, klubiem, kinoteātriem, koncertzālēm	0,6 m2/cilv.
1.8.		Ieejas vestibils konferenču zālēm un sporta ēkām	0,4 m2/cilv.
1.9.		Garderobe (min. 18 m2)	0,15 m2/cilv.
2.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas, izglītības iestāžu telpu grupa	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas, izglītības iestāžu telpu grupa	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas, izglītības iestāžu telpu grupa
2.1.		Laboratorijas telpas skolās	2,4 m2/cilv.
2.2.		Laboratorijas telpas augstskolās	4,0 m2/cilv.
2.3.		Ķīmijas un fizikas klases	2,4 m2/cilv.
2.4.		Mājturības un tehnoloģiju klases	4,5 m2/cilv.
2.5.		Datorklases	3,0 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	līdz 15 vietām	2,5 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	līdz 25 vietām	2,2 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	līdz 50 vietām	1,8 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	līdz 75 vietām	1,5 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	līdz 100 vietām	1,3 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	līdz 150 vietām	1,2 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	līdz 350 vietām	1,1 m2/cilv.
2.6.	Auditorijas un lekciju telpas	vairāk par 350 vietām	1,0 m2/cilv.
2.7.	Aktu zāles (aulas)	neatkarīgi no studentu skaita	0,32 m2/cilv.
3.	Kultūrizglītības iestāžu ēkas un telpu grupas	Kultūrizglītības iestāžu ēkas un telpu grupas	Kultūrizglītības iestāžu ēkas un telpu grupas
3.1.	Mūzikas skola
3.1.1.		klase, kabinets divu vai triju grupu nodarbībām – ansamblis	3,0 m2/cilv.
3.1.2.		klase, kabinets vidēji 40 audzēkņu nodarbībām – koris	1,5 m2/cilv.
3.1.3.		mācību koncertzāle vidēji 40 audzēkņu nodarbībām (telpas augstums – ne mazāks par 4,5 metriem) – orķestris	1,5 m2/cilv. – skatuve0,6 m2/cilv. – zāle
3.1.4.		individuālo nodarbību klase, klavieres	12 m2
3.1.5.		individuālo nodarbību klase, stīgu instrumenti	12 m2
3.1.6.		individuālo nodarbību klase, pūšamie instrumenti	15 m2
3.1.7.		individuālo nodarbību klase, sitamie instrumenti	18 m2
3.1.8.		individuālo nodarbību klase, tautas instrumenti	15 m2
3.1.9.		individuālo nodarbību klase, solo dziedāšana	18 m2
3.1.10.		individuālo nodarbību klase, kordiriģēšana	15 m2
3.2.	Baleta skola
3.2.1.		nodarbību zāle 12 audzēkņu grupai (telpas augstums – ne mazāks par 4,5 metriem), nodarbības pie stieņa	4,0 m2/cilv.
3.2.2.		nodarbību zāle 16 audzēkņu grupai (telpas augstums – ne mazāks par 4,5 metriem), nodarbības pie stieņa	4,5 m2/cilv.
3.2.3.		zāle grupu nodarbībām (telpas augstums – ne mazāks par 4,5 metriem)	80 m2
3.2.4.		zāle grupu nodarbībām (telpas augstums – ne mazāks par 4,5 metriem), mēģinājumi, uzvedumi	18 x 15 x 4,5 m
3.2.5.		individuālo nodarbību klase, baleta mācības	20 m2
3.3.	Mākslas skola	klase vai kabinets grupu nodarbībām, zīmēšana, gleznošana, kompozīcija	3 m2/cilv.
4.	Bibliotēku telpu grupa	Lasītavas	2,4 m2/cilv.
5.	Darba telpas visu lietošanas veidu būvēs	Darba telpas visu lietošanas veidu būvēs	Darba telpas visu lietošanas veidu būvēs
5.1.		Darba telpa atsevišķā kabinetā	10 m2
5.2.		Darba telpa atsevišķā kabinetā ar apmeklētāju pieņemšanu	12 m2
5.3.		Atvērtā plānojuma birojā	6 m2/cilv.
5.4.		Apmeklētāju uzgaidāmās telpas
5.4.		līdz 10 cilvēkiem	2 m2/cilv.
5.4.		līdz 20 cilvēkiem	1,5 m2/cilv.
5.4.		uz katru nākamo virs 20 cilvēkiem	1,0 m2/cilv.
6.	Sabiedriskās ēdināšanas ēkas un telpu grupas	Sabiedriskās ēdināšanas ēkas un telpu grupas	Sabiedriskās ēdināšanas ēkas un telpu grupas
6.1.		Ēdamzāles skolās	0,8 m2/cilv.
6.2.		Ēdamzāles universitātēs u. tml.	1,8 m2/cilv.
6.3.		Ēdamzāles slimnīcās, kur tiek apkalpoti apmeklētāji riteņkrēslos	2,5 m2/cilv.
6.4.		Ēdamzāles slimnīcās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kurās izveidots dienas stacionārs	1,2 m2/cilv.
6.5.		Ēdamzāles restorānos, vispārējas pieejas ēdnīcās	1,8 m2/cilv.
6.6.		Ēdamzāles kafejnīcās un bāros	1,6 m2/cilv.
7.	Viesnīcu ēkas, dienesta viesnīcas	Viesnīcu ēkas, dienesta viesnīcas	Viesnīcu ēkas, dienesta viesnīcas
7.1.		Viesu istabas viesnīcās, viesu mājās, dienesta viesnīcās u. c.	4,0 m2/cilv.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

2. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 19. oktobranoteikumiem Nr. 693

Telpu logu orientācija pēc debespusēm

Nr. p. k.	Būves veids	Telpu grupa	Optimālā (vēlamā) orientācija	Pieļaujamā orientācija
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas	pirmsskolas bērnu iestāžu nodarbību telpas	dienvidi	dienvidrietumi, rietumi un austrumi
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas	pirmsskolas bērnu iestāžu guļamtelpas	austrumi	dienvidrietumi, rietumi un austrumi
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas	virtuve	ziemeļi	citas debespuses
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas	klases (auditorijas)	dienvidi, dienvidaustrumi un austrumi	dienvidrietumi un rietumi (līdz 25 % klašu)
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas	kabineti un laboratorijas	dienvidi, dienvidaustrumi un austrumi	citas debespuses (līdz 50 % kabinetu un laboratoriju)
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas	datorklases, rasēšanas un zīmēšanas kabineti	ziemeļi, ziemeļrietumi un ziemeļaustrumi	citas debespuses, izņemot dienvidaustrumus un dienvidrietumus
2.	Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	operāciju un dzemdību zāles, reanimācijas telpas, infekcijas slimnieku palātas, laboratoriju un sekciju telpas	ziemeļi, ziemeļrietumi, ziemeļaustrumi un austrumi	ziemeļaustrumi un ziemeļrietumi (līdz 10 % no gultu skaita)
2.	Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	intensīvās terapijas palātas	dienvidi, dienvidaustrumi un dienvidrietumi
2.	Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	bērnu nodaļas bērniem līdz triju gadu vecumam	visas debespuses, izņemot rietumus un dienvidrietumus
2.	Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas	bērnu nodaļu spēļu istabas	visas debespuses, izņemot rietumus

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 19. oktobranoteikumiem Nr. 693

Sanitāro iekārtu minimālais skaits

Nr. p. k.	Būves veids vai telpu grupa	Telpu lietotāji	Cilvēku skaits uz vienu klozetpodu (pisuāru)	Cilvēku skaits uz vienu izlietni
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas,muzeji, bibliotēkas un arhīvu ēkas,biroju ēkas,pārvaldes iestāžu telpu grupa,restorāni, kafejnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas, lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, noliktavas,darba telpas visu būvju grupās	vīrieši	20	40
1.	Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas,muzeji, bibliotēkas un arhīvu ēkas,biroju ēkas,pārvaldes iestāžu telpu grupa,restorāni, kafejnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas, lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, noliktavas,darba telpas visu būvju grupās	sievietes	15	30
2.	Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas,ēkas plašizklaides pasākumiem, sporta un atpūtas būves,sporta ēkas,vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas ar platību > 300 m2,sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tiem saistītās ēkas	vīrieši	60	120
2.	Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas,ēkas plašizklaides pasākumiem, sporta un atpūtas būves,sporta ēkas,vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas ar platību > 300 m2,sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tiem saistītās ēkas	sievietes	45	90

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs