Zaudējis spēku - Krāslavas novada pašvaldības nolikums

Krāslavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2021/8Krāslavā 2021. gada 1. jūlijā

APSTIPRINĀTIar Krāslavas novada pašvaldības domes lēmumu (prot. Nr. 2, 1. §)Sākotnējo konsolidēto redakciju sagatavojusi Krāslavas novada dome,un tajā ir iekļauti grozījumi, kas izdarīti ar šādiem oficiālajā izdevumā"Latvijas Vēstnesis" nepublicētiem saistošajiem noteikumiem:29.07.2021. saistošie noteikumi Nr. 2021/9 (prot. Nr. 4, 11. § 11.1. p.);28.10.2021. saistošie noteikumi Nr. 2021/18 (prot. Nr. 9, 1. § 1.4. p.)Izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām"21. panta pirmās daļas 1. punktu un 24. pantu

I. PAŠVALDĪBAS TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS, PAŠVALDĪBAS DOMES UN ADMINISTRĀCIJAS STRUKTŪRA

1. Krāslavas novada pašvaldības teritorijai ir šāds iedalījums:

1.1. Aulejas pagasts

1.2. Grāveru pagasts

1.3. Indras pagasts

1.4. Izvaltas pagasts

1.5. Kalniešu pagasts

1.6. Kaplavas pagasts

1.7. Kastuļinas pagasts

1.8. Kombuļu pagasts

1.9. Krāslavas pagasts

1.10. Krāslavas pilsēta

1.11. Piedrujas pagasts

1.12. Robežnieku pagasts

1.13. Skaistas pagasts

1.14. Šķeltovas pagasts

1.15. Ūdrīšu pagasts

1.16. Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienība, kuras sastāvā ietilpst:

1.16.1. Andrupenes pagasts;

1.16.2. Andzeļu pagasts;

1.16.3. Asūnes pagasts;

1.16.4. Bērziņu pagasts;

1.16.5. Dagdas pagasts;

1.16.6. Dagdas pilsēta;

1.16.7. Ezernieku pagasts;

1.16.8. Konstantinovas pagasts;

1.16.9. Ķepovas pagasts;

1.16.10. Svariņu pagasts;

1.16.11. Šķaunes pagasts.

Krāslavas novada administratīvais centrs ir Krāslavas pilsēta.

2. Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk tekstā – Pašvaldība) iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns – Krāslavas novada pašvaldības dome (turpmāk tekstā – Dome), kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru (1. pielikums), lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un pilda pašvaldības budžetu. Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

3. Dome, atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam, sastāv no 15 deputātiem.

4. Savas darbības nodrošināšanai un domes lēmumprojektu izstrādāšanai, Dome no pašvaldības deputātiem ievēlē:

4.1. Finanšu komiteju 9 locekļu sastāvā;

4.2. Sociālo un veselības aizsardzības lietu komiteju 7 locekļu sastāvā;

4.3. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju 7 locekļu sastāvā;

4.4. Plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteju 7 locekļu sastāvā.

5. Pašvaldības administrāciju vada izpilddirektors. Pašvaldības administrācija ietver:

5.1. Administratīvo nodaļu;

5.2. Grāmatvedības nodaļu;

5.3. Attīstības nodaļu;

5.4. Krāslavas novada Tūrisma un informācijas centru;

5.5. pašvaldības speciālistus;

5.6. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļu;

5.7. Nekustamā īpašuma un infrastruktūras pārvaldības nodaļa.

6. Pašvaldībai deleģēto funkciju izpildi, kas tai noteikta ar normatīvajiem aktiem, veic sekojošas Pašvaldības iestādes:

6.1. Krāslavas novada Izglītības pārvalde;

6.2. Krāslavas ģimnāzija;

6.3. Krāslavas Varavīksnes vidusskola;

6.4. Krāslavas gr. Plāteru v. n. Poļu pamatskola;

6.5. Indras pamatskola;

6.6. Indras Mūzikas un mākslas skola;

6.7. Robežnieku pamatskola;

6.8. Krāslavas Mūzikas un mākslas skola;

6.9. Krāslavas Sporta skola;

6.10. Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs;

6.11. Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde "Pienenīte";

6.12. Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde "Pīlādzītis";

6.13. Krāslavas novada Centrālā bibliotēka;

6.14. Krāslavas novada Būvvalde;

6.15. Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļa;

6.16. Krāslavas novada Bāriņtiesa;

6.17. Krāslavas novada Pašvaldības policija;

6.18. Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs;

6.19. Krāslavas Kultūras nams;

6.20. Krāslavas novada pašvaldības aģentūra "Labiekārtošana K";

6.21. Krāslavas novada vēlēšanu komisija;

6.22. Krāslavas novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests";

6.23. Krāslavas veco ļaužu pansionāts "Priedes";

6.24. (svītrots ar Krāslavas novada domes 26.05.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/15);

6.25. Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas";

6.26. Krāslavas novada sociālās aprūpes centrs "Skuķi";

6.27. Dagdas vidusskola;

6.28. Ezernieku vidusskola;

6.29. Andrupenes pamatskola;

6.30. Priežmalas pamatskola;

6.31. Šķaunes sākumskola;

6.32. Andrupenes pirmsskolas izglītības iestāde "Avotiņš";

6.33. Dagdas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte";

6.34. Dagdas Sporta skola;

6.35. Dagdas Mūzikas un mākslas skola;

6.36. Dagdas bibliotēka;

6.37. Dagdas Kultūras centrs;

6.38. Dagdas Jauniešu iniciatīvu centrs;

6.39. Pilsētsaimniecība;

6.40. Muzejs "Andrupenes lauku sēta";

6.41. Dagdas Tūrisma informācijas punkts;

6.42. Aleksandrovas pamatskola;

6.43. Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centrs "Dagda";

6.44. Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības pārvalde.

7. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās publiskās kapitālsabiedrībās:

7.1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas slimnīca";

7.2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas nami";

7.3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dagdas komunālā saimniecība".

8. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

8.1. privātajā kapitālsabiedrībā – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "DOVA";

8.2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija".

9. Pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās:

9.1. "Eiroreģions "Ezeru zeme"";

9.2. "Krāslavas rajona partnerība";

9.3. "Latvijas piļu un muižu asociācija";

9.4. Latvijas Tūrisma informācijas asociācija "Lattūrinfo";

9.5. "Daugavas Savienība";

9.6. "Latvijas Pašvaldību savienība" un tās pašvaldību apvienības Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija un "Sabiedrība ar dvēseli Latvijai";

9.7. "Reģionālo attīstības centru apvienība" (RACA);

9.8. Latgales reģiona tūrisma asociācija "Ezerzeme".

10. Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem Krāslavas novada teritorijā nodrošina sekojošas iestādes:

10.1. Krāslavas novada pašvaldības administrācija;

10.2. Aulejas pagasta pārvalde;

10.3. Indras pagasta pārvalde;

10.4. Izvaltas pagasta pārvalde;

10.5. Kalniešu pagasta pārvalde;

10.6. Kaplavas pagasta pārvalde;

10.7. Kombuļu pagasta pārvalde;

10.8. Krāslavas pagasta pārvalde;

10.9. Piedrujas pagasta pārvalde;

10.10. Robežnieku pagasta pārvalde;

10.11. Skaistas pagasta pārvalde;

10.12. Ūdrīšu pagasta pārvalde;

10.13. Grāveru pagasta pārvalde;

10.14. Šķeltovas pagasta pārvalde;

10.15. Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības pārvalde;

10.16. Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs;

10.17. Kastuļinas pagasta pārvalde.

11. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai Dome no deputātiem, darbiniekiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi sekojošas pastāvīgās komisijas:

11.1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas komisiju;

11.2. Administratīvo komisiju;

11.3. Administratīvo aktu strīdu komisiju;

11.4. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.5. Dzīvokļu komisiju;

11.6. (svītrots ar Krāslavas novada domes 26.05.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/15);

11.7. Vēlēšanu komisiju;

11.8. Zemes nomas tiesību komisiju;

11.9. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.10. Iepirkumu komisijas;

11.11. Publisku pasākumu iesniegumu izskatīšanas komisiju;

11.12. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.13. (svītrots ar Krāslavas novada domes 29.07.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/9);

11.14. Civilās aizsardzības komisiju;

11.15. (svītrots ar Krāslavas novada domes 26.05.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/15);

11.16. Medību koordinācijas komisiju;

11.17. Komisiju par tiesiskuma uzraudzību darījumos ar lauksaimniecības zemi;

11.18. Stipendiju piešķiršanas komisiju;

11.19. Simbolikas komisiju;

11.20. Īpašuma atsavināšanas un izsoļu komisiju.

12. Pašvaldības padotībā esošo institūciju un pašvaldības izveidoto iestāžu darbību reglamentē pašvaldības domes apstiprināti nolikumi, kuros norāda institūcijas vai iestādes:

12.1. izveidošanas kārtību;

12.2. vadības struktūru;

12.3. funkcijas, uzdevumus un kompetenci;

12.4. organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas kārtību;

12.5. domes pastāvīgo komiteju, amatpersonu vai citu institūciju, kuras padotībā atrodas izveidotā institūcija, iestāde vai pastāvīgā komisija;

12.6. citus jautājumus, kurus Dome uzskata par svarīgiem.

13. Dome var izveidot citas komisijas un darba grupas likumā "Par pašvaldībām" noteikto autonomo vai deleģēto funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu pildīšanai.

II. DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA, PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKU UN IZPILDDIREKTORA PILNVARAS

14. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs:

14.1. ir politiski un tiesiski atbildīgs par pašvaldības domes darbu;

14.2. ierosina jautājumu izskatīšanu pašvaldības domē, pastāvīgajās komitejās un komisijās;

14.3. koordinē deputātu, administrācijas darbinieku un pašvaldības institūciju darbību;

14.4. domes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

14.5. atver un slēdz kontus kredītiestādēs;

14.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

14.7. (svītrots ar Krāslavas novada domes 28.10.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/18);

14.8. ierosina domei iecelt amatā pašvaldības iestāžu vadītājus;

14.9. dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

14.10. sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

14.11. piedāvā apstiprināšanai domē izpilddirektora kandidatūru;

14.12. amata zaudēšanas gadījumā nodrošina dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam;

14.13. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta noteikumos, domes lēmumos un šajā nolikumā.

15. Domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki.

16. Domes priekšsēdētāja 1. vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī pilda citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos. Domes priekšsēdētāja 1. vietnieka amats, pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, ir apmaksāts, pamatojoties uz domes lēmumu. Atlīdzības apmēru nosaka dome ar savu lēmumu.

17. Domes priekšsēdētāja vietnieka amats ir algots. Domes priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa uzdevumā vai domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja 1.vietnieka prombūtnes laikā, kā arī citus pienākumus likumā paredzētajos gadījumos un saskaņā ar domes lēmumu.

18. Pašvaldības administrācijas vadītājs ir izpilddirektors, kurš:

18.1. pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;

18.2. paraksta koplīgumu ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

18.3. organizē domes lēmumu izpildi un ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus domes pastāvīgajās komitejās;

18.4. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atceļ domes administrācijas amatpersonu un pašvaldības iestāžu vadītāju pieņemtos prettiesiskus un nelietderīgus lēmumus;

18.5. uzrauga pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darbu, kā arī uzrauga pašvaldības funkciju izpildi pašvaldības kapitālsabiedrībās;

18.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, kā arī citiem administrācijas darbiniekiem;

18.7. ierosina Domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus;

18.8. organizē teritorijas attīstības programmas, teritorijas plānojuma, publiskā pārskata un budžeta projektu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Domei;

18.9. šajā nolikumā paredzētajā kārtībā ziņo Domei par administrācijas darbu, kā arī pēc domes vai priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par pieprasītajiem jautājumiem;

18.10. ir tiesīgs saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilnīgi vai daļēji pārņemt administrācijas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē;

18.11. ir tiesīgs piedalīties Domes un komiteju sēdēs un jautājumu apspriešanā;

18.12. šajā nolikumā noteiktajā kārtībā rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu un slēdz līgumus;

18.13. veic citus pienākumus, kas paredzēti šajā nolikumā, citos normatīvajos aktos vai domes lēmumos;

18.14. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Pašvaldību.

19. Izpilddirektoram ir divi vietnieki.

20. Izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā saskaņā ar izpilddirektora rīkojumu aizvieto viens no izpilddirektora vietniekiem.

21. Pieņemot darbā izpilddirektoru, Pašvaldība noslēdz ar izpilddirektoru darba līgumu. Darba līgumu ar izpilddirektoru slēdz Pašvaldības domes priekšsēdētājs.

22. Domes priekšsēdētājs un citas vēlētas pašvaldības amatpersonas, kā arī izpilddirektors un citi pašvaldības administrācijas darbinieki saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu atbilstoši pašvaldības darbinieku atlīdzību reglamentējošiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un attiecīgiem domes lēmumiem, ciktāl to pieļauj Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

III. DOMES PASTĀVĪGO KOMITEJU KOMPETENCE, TO DARBA ORGANIZĀCIJA UN NODROŠINĀJUMS

23. Katram novada domes deputātam ir jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim. Pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta ievēlēto deputātu skaitam.

24. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot Finanšu komitejas priekšsēdētāju, no sava vidus ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Komitejas priekšsēdētājs nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes vai struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja.

25. No komitejas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu var ievēlēt komitejas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus komitejas priekšsēdētāja prombūtnes laikā.

26. Komitejas priekšsēdētājs:

26.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs par komitejas lēmumu projektu tālāku virzību un uzdevumu izpildi;

26.2. izstrādā komitejas sēdes darba kārtību;

26.3. sagatavo, sasauc un vada komitejas sēdes;

26.4. pārstāv komitejas viedokli domes sēdēs, komisijās un citās institūcijās;

26.5. veic citus pienākumus saskaņā ar šo nolikumu.

27. Lēmumu projektus, kas saistīti ar novada domes finansiālajiem jautājumiem, nodod izskatīšanai finanšu komitejai. Finanšu komiteja:

27.1. nodrošina pašvaldības budžeta projekta izstrādāšanu, izskata citu pastāvīgo komiteju sagatavotos budžeta projekta priekšlikumus un iesniedz tos izskatīšanai domes sēdē;

27.2. sniedz atzinumu par budžeta projektu, tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

27.3. sniedz atzinumu par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

27.4. sniedz priekšlikumus par pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu;

27.5. sniedz atzinumus par pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu;

27.6. savas kompetences ietvaros izskata amatpersonu, iestāžu, padomju, komisiju, darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumus un projektus;

27.7. sniedz atskaiti domei par pašvaldības budžeta izpildi, iesniedzot informāciju par līdzekļu izlietojumu;

27.8. izstrādā gada pārskatu.

28. Sociālo un veselības aizsardzības lietu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

28.1. par sociālo palīdzību;

28.2. par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;

28.3. par dzīvojamo telpu izmantošanu;

28.4. par veselības aprūpi un aizsardzību;

28.5. par ārvalstnieku un bezvalstnieku jautājumiem;

28.6. par amatpersonu, iestāžu, kapitālsabiedrību, komisiju un darba grupu budžeta līdzekļu pieprasījumiem no sociālā budžeta līdzekļiem pirms to izskatīšanas finanšu komitejā.

29. Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

29.1. par izglītības, kultūras un sporta attīstības stratēģijas izstrādi;

29.2. par mācību, sporta, un ārpusskolas, kultūras iestāžu dibināšanu, slēgšanu un reorganizāciju;

29.3. par izglītības, kultūras un sporta iestāžu darbību;

29.4. par izglītības, kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas pasākumu organizēšanu;

29.3. par sadarbību ar reliģiskajām konfesijām, biedrībām u.c. organizācijām, kuras pārstāv iedzīvotāju intereses.

30. Plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdē jautājumus:

30.1. par teritorijas attīstības plānu un apbūves kārtību;

30.2. par zemes lietām;

30.3. par īpašumu un teritorijas izmantošanu;

30.4. par teritorijas apstādījumu plānošanu;

30.5. par pasākumiem vides aizsardzībā un uzlabošanā;

30.6. par pasākumiem un sadarbību tūrisma attīstībā;

30.7. par investīciju projektu sagatavošanu un realizāciju;

30.8. par teritoriju labiekārtošanu;

30.9. par satiksmes organizāciju;

30.10. par komunālajiem pakalpojumiem.

31. Domes pastāvīgajām komitejām un deputātiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

31.1. iepazīties ar pašvaldības administrācijas, struktūrvienību, iestāžu, kapitālsabiedrību dokumentāciju un saņemt dokumentu norakstus (ja tas nav aizliegts ar likumu), kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

31.2. saņemt no pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

32. Domstarpību gadījumus starp pastāvīgajām komitejām, deputātiem un pašvaldības amatpersonām, iestādēm un kapitālsabiedrībām izskata domes priekšsēdētājs vai dome. Domes priekšsēdētājs izvērtē, kādos gadījumos domstarpības izskata dome.

33. Komiteju sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Komiteju sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā komitejas sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta. Tajās var piedalīties ikviens domes deputāts. Komitejām un tās priekšsēdētājam ir tiesības uz sēdi uzaicināt speciālistus, kuriem ir padomdevēja tiesības. Komitejas var noturēt kopīgas sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Komiteju priekšsēdētāji vienojas, kurš no viņiem vadīs kopīgo sēdi. Kopīgā vairāku komiteju sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no katras komitejas locekļiem. Lēmumu pieņem ar klātesošo komiteju locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķiroša ir tās komitejas priekšsēdētāja balss, kurš vada kopīgo komiteju sēdi.

34. Komitejas sēžu norises laiku un vietu nosaka komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju un paziņojot administratīvajai nodaļai un amatpersonai, kura ir atbildīga par attiecīgās komitejas darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Kārtējās komiteju sēdes notiek ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās domes sēdes.

34.1 Komitejas priekšsēdētājs var noteikt, ka komitejas sēde notiek videokonferencē (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) gadījumā, ja pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

34.2 Komitejas loceklis uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē. Komitejas sēdes tiešsaistē reģistrētos deputātus vārdiski fiksē komitejas sēdes vadītājs komitejas sēdes sākumā, pārliecinoties par kvoruma esamību. Elektroniskā balsošana tiešsaistē komitejas sēdē tiek veikta, komitejas loceklim savu balsojumu apstiprinot elektroniski balsojot tiešsaistē.

35. Komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina:

35.1. finanšu komiteju – Administratīvā nodaļa;

35.2. sociālo un veselības aizsardzības lietu komiteju – pašvaldības iestāde "Sociālais dienests";

35.3. izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju – Administratīvā nodaļa;

35.4. plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteju – Administratīvā nodaļa.

36. Komiteju darbības organizatoriskā un tehniskā apkalpošana ietver:

36.1. paziņošanu komitejas locekļiem par komitejas kārtējām un ārkārtas sēdēm šajā nolikumā noteiktā kārtībā;

36.2. dokumentu sagatavošanu jautājumu izskatīšanai komitejas sēdē;

36.3. komitejas sēžu protokolēšanu un komitejas sēžu protokolu sagatavošanu;

36.4. domes lēmumu projektu, kas izskatīti komitejas sēdē, sagatavošanu;

36.5. komitejas lietvedības kārtošanu, dokumentu uzskaiti un nodošanu administratīvajai nodaļai;

36.6. komitejas pieņemto lēmumu projektu sagatavošanu;

36.7. citus uzdevumus, kas pēc komitejas priekšsēdētāja rīkojuma veicami komitejas darba organizatoriskai un tehniskai nodrošināšanai.

37. Par komitejas sēžu vietu, laiku un darba kārtību attiecīgā amatpersona informē deputātus ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās komitejas sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas komitejas sēdes.

38. Komitejas darba kārtību, komitejas lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus deputāti var saņemt vēršoties pie attiecīgās amatpersonas ne vēlāk kā vienu dienu pirms komitejas kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

39. Komitejas sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komitejas locekļi.

40. Trīs darba dienu laikā pēc komitejas sēdes, attiecīgā amatpersona nodod komitejas sēdes protokolu un tā pielikumus Administratīvajai nodaļai, pievienojot šo dokumentu elektronisko versiju. Komiteju virzītie lēmuma projekti izskatīšanai domes sēdē iesniedzami Administratīvajai nodaļai ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms kārtējās domes sēdes, vai trīs stundas pirms ārkārtas domes sēdes.

41. Administratīvā nodaļa nodrošina komiteju sēžu protokolu un to pielikumu, kā arī komiteju lēmumu projektu saglabāšanu atbilstoši lietvedības noteikumiem un šo dokumentu norakstu izsniegšanu.

42. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, tad komitejas priekšsēdētājam par to jāpaziņo Domei.

43. Domes deputāti var veidot deputātu frakcijas. Katrā frakcijā ir jābūt ne mazāk kā trīs domes deputātiem. Par frakcijas sastāvu tās vadība rakstiski informē domi nākamajā sēdē pēc frakcijas izveidošanas. Par frakcijas darba organizatorisko nodrošinājumu ir atbildīgs frakcijas vadītājs.

IV. PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PROJEKTU SAGATAVOŠANAS KĀRTĪBA UN LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA

44. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauti jautājumi, kas iesniegti domes priekšsēdētājam ne vēlāk septiņas dienas pirms kārtējās domes sēdes. Par citu jautājumu iekļaušanu domes darba kārtībā likumā noteiktajā kārtībā lemj dome. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņojuma sniedzējs informē domi par lēmumu projektu izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem.

45. Domes lēmumu projekti jāiesniedz rakstveidā, tajos jābūt norādītam:

45.1. kas un kad šos lēmuma projektus ir gatavojis;

45.2. kādās institūcijās projekts izskatīts;

45.3. kas ir projekta iesniedzējs, projekta iesniedzēja paraksts un datums;

45.4. no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums, ja jautājumu izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

45.5. kad projektu vēlams izskatīt domes sēdē.

46. Domes lēmumu projektus pirms to iekļaušanas sēdes darba kārtībā saskaņo ar domes juristu vai pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei. Pašvaldības saistošo noteikumu projektam, kas izstrādāts, lai pašvaldība varētu pildīt autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu, papildus šo noteikumu 45. punktā minētajam, izskatīšanai domes sēdē jāiesniedz domes jurista atzinumu par saistošo noteikumu projekta atbilstību augstāk stāvošajiem normatīvajiem aktiem un juridiskās tehnikas noteikumiem.

47. Lēmumu projekti un materiāli, kas izskatāmi domes sēdē, jāiesniedz administratīvajā nodaļā, kura tos iereģistrē un nodod domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu un nosaka pastāvīgo komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām) un pašvaldības institūciju vai tās darbinieku, kam jāizskata un papildus jāsniedz rakstisks atzinums par sagatavoto projektu.

48. Par finanšu līdzekļu piešķiršanu lemj pašvaldības dome. Pasākumi, kas nav saistīti ar gada budžeta pieņemšanu, nevar tikt uzsākti, kamēr pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par līdzekļu piešķiršanu. Ja šādi pasākumi ir paredzēti ar likumu vai citu ārēju normatīvu aktu, tad tie var tikt uzsākti bez pašvaldības domes iepriekšēja pilnvarojuma. Jautājums par šāda finansējuma saņemšanu ir skatāms ne vēlāk kā nākamajā kārtējās domes sēdē.

49. Ja pastāvīgā komiteja nepiekrīt sagatavotajam lēmuma projektam, tad komitejai jāiesniedz domei cits lēmuma projekta variants. Par pastāvīgajās komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem domes sēdē ziņo pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem.

50. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus deputātiem nosūta elektroniski uz deputātu norādītām e-pasta adresēm ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes.

51. Ja pastāvīgajā komitejā izskata administratīvā akta projektu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, komitejas priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa un argumentu noskaidrošanai par izskatāmo jautājumu, ja personas viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nav noskaidrots. Persona var netikt uzaicināta paskaidrojumu sniegšanai, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs vai ir citi Administratīvā procesa likumā noteiktie iemesli, kad personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

52. Darba līgumus ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem slēdz pašvaldības izpilddirektors vai domes pilnvarota institūcija. Darba līgumus ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā amatos ievēlētām amatpersonām slēdz pašvaldības domes priekšsēdētājs vai domes pilnvarota institūcija.

53. Pašvaldības izpilddirektors slēdz saimnieciskos līgumus ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izvēlētajiem piegādātājiem, ja domes budžetā ir paredzēts nepieciešamais līguma finansējums. Pārējos gadījumos pašvaldības izpilddirektors ir tiesīgs slēgt līgumus tikai gadījumā, ja tam ir attiecīgi saņemts domes pilnvarojums.

54. Privāttiesiskos līgumus, kurus pašvaldības autonomās kompetences jomā slēdz uz to pilnvarotas administrācijas amatpersonas, saskaņo ar domes priekšsēdētāju vai izpilddirektoru.

55. Privāttiesiskiem līgumiem uzdotās kompetences jomā visos gadījumos nepieciešams attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes saskaņojums, ja likumā, Ministru kabineta noteikumos vai valsts tiešās pārvaldes izdotā iekšējā normatīvā aktā nav noteikts citādi.

56. Par administratīvo līgumu slēgšanu un tādu sadarbības līgumu slēgšanu, kas izriet no pašvaldības autonomu funkciju izpildes, lemj dome.

V. DOMES DARBA REGLAMENTS

57. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

58. Domes kārtējās sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

59. Domes kārtējās un ārkārtas sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, vai viņa prombūtnes laikā – domes priekšsēdētāja 1. vietnieks vai vietnieks, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta. Video un audio ieraksti, kas nav saistīti ar domes sēdes darba nodrošināšanu, sēžu zālē ir atļauti, ieraksta veicējam pirms domes sēdes reģistrējoties pie sēdes protokolētāja.

59.1 Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēde notiek videokonferencē (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) gadījumā, ja Pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

59.2 Domes deputāts uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē. Domes sēdes tiešsaistē reģistrētos deputātus vārdiski fiksē Domes sēdes vadītājs Domes sēdes sākumā, pārliecinoties par kvoruma esamību. Elektroniskā balsošana tiešsaistē Domes sēdē tiek veikta, deputātam savu balsojumu apstiprinot elektroniski balsojot tiešsaistē.

60. Pašvaldības Administratīvā nodaļa reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās domes izpilddirektoram, pašvaldības struktūrvienību un nodaļu vadītājiem, vismaz vienam no pašvaldības juriskonsultiem. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgās nodaļas vai struktūrvienības vadītājs.

61. Pašvaldības Domes priekšsēdētājs:

61.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

61.2. dod vārdu ziņotājam;

61.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

61.4. vada debates;

61.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

61.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

61.7. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par konkrēto jautājumu domes priekšsēdētājs vēlas uzstāties debatēs.

62. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

62.1. ziņojums;

62.2. deputātu jautājumi;

62.3. debates;

62.4. ziņotāja galavārds;

62.5. priekšsēdētāja viedoklis;

62.6. balsošana;

62.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

63. Par izskatāmajiem jautājumiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas klātesošo deputātu.

64. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro kāda cita persona, priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt šo personu no domes sēdes norises telpas.

65. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, viņam vairs netiek dots vārds.

66. Masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie darbinieka, kurš protokolē domes sēdes.

67. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesību piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

68. Sēdēs izskatāmajiem lēmumu projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Dokumentiem svešvalodā jāpievieno tulkojums valsts valodā.

69. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

70. Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

71. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

72. Domes sēdēs ziņotāja ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

73. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes, otrajā reizē runātājam tiek dota ne vairāk kā viena minūte.

74. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

75. Ja lēmuma pieņemšanas gaitā rodas nepieciešamība grozīt lēmuma tekstu, papildināt to vai izslēgt kādu tā daļu, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu pieņemšanu, to izskatīšanu un balsošanu par tiem.

76. Ja tiek iesniegti labojumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumu varianti, tad vispirms jābalso par to labojumu variantu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar komitejas, kura gatavojusi atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju.