Zaudējis spēku - Krāslavas novada pašvaldības nolikums

77. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, lēmumus ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu, izņemot gadījumus, kad sākotnēji balsošana notika par diviem lēmuma projektiem. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

78. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

79. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

80. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

81. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

82. Domes deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu. Ja kāds no domes deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

83. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami pēc to parakstīšanas likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Informācijas pieejamību nodrošina pašvaldības administratīvā nodaļa.

84. Deputātam ir tiesības iesniegt priekšlikumus un iesniegumus. Tos iesniedz domes administratīvajā nodaļā. Deputātu priekšlikumi tiek izskatīti kārtējā domes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, par to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

85. Pašvaldības saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atzinuma sniegšanai. Saistošie noteikumi stājas spēkā likuma "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Pašvaldības saistošie noteikumi publicējami un stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktā kārtībā. Saistošajiem noteikumiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagastu pārvaldēs, kā arī tie publicējami pašvaldības interneta mājas lapā.

86. Ja pašvaldības dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad novada domes priekšsēdētājs, vai administratīvā akta projekta izstrādātājs informē trešās personas par administratīvā akta pieņemšanu.

VI. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

87. Domes priekšsēdētājam vienu reizi nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiks - pirmdienās no plkst.1400–1700. Pašvaldības administrācijas darbinieku pieņemšanas laikus nosaka ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu.

88. Lai iepazītos ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēdes protokoliem, persona var pieteikties personīgi Administratīvajā nodaļā vai savlaicīgi informējot pa pašvaldības tālruni vai elektronisko pastu. Ja pieprasījuma dienā nav iespējams nodrošināt iepazīšanos ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēdes protokoliem, atbildīgais darbinieks vienojas ar personu par laiku, kad būs iespējams iepazīties ar pieprasīto informāciju.

89. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību, ko persona var darīt arī ar mutvārdiem.

90. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē administratīvās nodaļas vadītājs. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības struktūrvienībās un citās institūcijās nosaka, domes izdoti iekšējie normatīvie akti.

91. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

92. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas sniegšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

93. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA

94. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar Domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana. Publiskā apspriešana jārīko:

94.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

94.2. par pašvaldības attīstības programmu, teritorijas plānojumu, kā arī projektiem, kas būtiski ietekmē pašvaldības iedzīvotājus;

94.3. par citiem normatīvos aktos noteiktajiem jautājumiem.

95. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas neietilpst šā nolikuma 96. punktā, izņemot jautājumus, kas:

95.1. saistīti ar administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju;

95.2. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

95.3. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, it sevišķi administratīvu aktu izdošanu;

95.4. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

95.5. saistīti ar budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

95.6. ir citu publisko institūciju kompetencē.

96. Par publiskās apspriešanas rīkošanu pašvaldības dome var lemt ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīgā ierosinājuma saņemšanas:

96.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

96.2. pēc ne mazāk kā 5 % no Krāslavas novada administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju iniciatīvas;

96.3. pēc pašvaldības domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

96.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

97. Lai dome lemtu par publiskās apspriešanas rīkošanu pēc iedzīvotāju iniciatīvas, domē jāiesniedz ierosinājums publiskās apspriešanas sarīkošanai, ko ir parakstījuši ne mazāk kā 5 % no Krāslavas novada administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

98. Publiskās apspriešanas ilgums ir ne mazāks kā trīs nedēļas. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

99. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

99.1. tās datumu un termiņus;

99.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

99.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

99.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

99.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

100. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

VIII. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

101. Pašvaldības dome ar saistošajiem noteikumiem var deleģēt tiesības izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos pašvaldības administrācijai, ja tas nav pretrunā ar augstākstāvošajiem normatīvajiem aktiem.

102. Lai nodrošinātu pašvaldības administrācijas autonomās kompetences jomā izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu pašvaldības ietvaros, pašvaldībā izveido Administratīvo aktu strīdu komisiju. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka domes apstiprināts nolikums.

103. Administratīvo aktu strīdu komisijas vadītājs ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, tās sastāvā ir:

103.1. pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks;

103.2. domes izpilddirektors;

103.3. Administratīvās nodaļas vadītājs;

103.4. vismaz viens no novada pašvaldības juriskonsultiem, kura dalību nosaka ar atsevišķu rīkojumu.

104. Administratīvo aktu strīdu komisijā apstrīd pašvaldības padotībā esošo institūciju un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus.

105. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj Dome.

106. Pašvaldības pieņemtos administratīvos aktus pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā.

IX. KĀRTĪBA, KĀDĀ PAŠVALDĪBAS AMATPERSONAS RĪKOJAS AR PAŠVALDĪBAS MANTU UN FINANŠU RESURSIEM

107. Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem saskaņā ar domes apstiprinātiem noteikumiem. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai pašvaldības budžetam. Rīkojoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

X. KĀRTĪBA, KĀDĀ DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA NOMAIŅAS GADĪJUMĀ TIEK ORGANIZĒTA LIETVEDĪBAS UN DOKUMENTU NODOŠANA JAUNAJAM DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJAM

108. Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā dokumentu nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam organizē izpilddirektors.

109. Izpilddirektors organizē arī materiālo vērtību nodošanu jaunajam Domes priekšsēdētājam atbilstoši Grāmatvedības nodaļas izsniegtajam materiālo vērtību sarakstam.

110. Par dokumentu un materiālo vērtību nodošanu tiek sastādīts nodošanas – pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs, jaunais domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un Grāmatvedības nodaļas pārstāvis.

111. Šajā nodaļā minētās darbības veicamas divu nedēļu laikā pēc jaunā domes priekšsēdētāja ievēlēšanas.

XI. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

112. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas.

113. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Krāslavas novada pašvaldības 2017. gada 29. jūnija saistošie noteikumi Nr. 2017/9 "Krāslavas novada pašvaldības nolikums" un Dagdas novada pašvaldības 2009. gada 3. jūlija saistošie noteikumi Nr. 1 "Dagdas novada pašvaldības nolikums".

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks

1. pielikumsKrāslavas novada pašvaldības2021. gada 1. jūlijasaistošajiem noteikumiem Nr. 2021/8

Krāslavas novada pašvaldības administrācijas pārvaldes modelis (shēma)