Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem

38. Centrālā statistikas pārvalde informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem attiecībā uz Enerģētikas likuma 58.6 pantā minētajām iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, iegūst no Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā apkopojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem, ko Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām.

39. Šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētais komersants, kura iekārtās netiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kam nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, katru gadu līdz 31. maijam energoresursu informācijas sistēmā iesniedz šādu informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šo noteikumu ​II, ​III un IV nodaļā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:

39.1. ja apliecināšanai tiek izmantota brīvprātīgā shēma vai nacionālā shēma​:

39.1.1. šo shēmu ietvaros izsniegtā sertifikāta (atbilstības apliecinājuma) vai ilgtspējas apliecinājuma numurs;

39.1.2. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas ilgtspējas apliecinājums vai kas tiek deklarēts sertifikāta ietvaros;

39.2. ja apliecināšanai tiek izmantota komersanta shēma:

39.2.1. šo noteikumu 18.2 punktā minētais Ministru kabineta rīkojums;

39.2.2. šo noteikumu 47.3 punktā minētais pašapliecinājums vai neatkarīga auditora pārbaudes novērtējums vai ziņojums;

39.2.3. šo noteikumu 47.71. apakšpunktā minētais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts, šo noteikumu 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts (atbilstības apliecinājums), šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētie dokumenti vai šo noteikumu 47.92. apakšpunktā minētais pārbaudes apliecinājums;

39.2.4. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegtie dokumenti un kas tiek deklarēts komersanta shēmas ietvaros;

39.3. ja saskaņā ar šo noteikumu VIII1 nodaļu tiek izmantots biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais:

39.3.1. dokumenti, kas apliecina cietā biomasas kurināmā iegādi biomasas biržā;

39.3.2. biomasas biržas izsniegtais ziņojums par konkrētā biomasas iegādātā apjoma ilgtspējību;

39.3.3. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegti dokumenti un kas tiek deklarēts kā iegādāts biomasas biržā;

39.4. šo noteikumu 31.1 punktā minētā ticamības deklarācija.

40. Valsts vides dienests apkopo šo noteikumu 35. un 39. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:

40.1. šo noteikumu 35. punktā minētos apliecinājumus un ar tiem saistīto no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru ir izsniegti atbilstības apliecinājumi;

40.2. šo noteikumu 39.1.2., 39.2.4. un 39.3.3. apakšpunktā minēto datu apkopojumu;

40.3. informāciju par šo noteikumu 39. punktā minētā biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi.

40.1 Centrālā statistikas pārvalde katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts vides dienestam datus par Enerģētikas likuma 58.6 pantā minētajām iekārtām, izņemot šo noteikumu 40.2 punktā minētās iekārtas, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu), konkrētās iekārtas nosaukumu un kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

40.2 Valsts vides dienests katru gadu līdz 31. martam Latvijas Atvērto datu portālā publicē datus par iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu) un konkrētās iekārtas nosaukumu. Valsts vides dienests minēto sarakstu atjauno, tiklīdz kādai iekārtai tiek no jauna piešķirta vai atcelta iepriekš izsniegtā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

41. Centrālā statistikas pārvalde šo noteikumu 37.1. apakšpunktā, 38. un 40. punktā minētos datus izmanto, lai nodrošinātu apkopotus kopējos datus par atjaunīgo enerģiju un detalizētos datus par atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas, kā arī transporta enerģijas izmantošanā.

42. Piegādātājs visus šajos noteikumos minētos datus un informāciju uzglabā vismaz 10 gadus.

VIII1. Atbilstības apliecināšana biomasas biržā un uzraudzība

42.1 Komersants, kas darbojas kā biomasas birža, apliecina no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja tas izstrādā un piemēro atbilstošas atbilstības apliecināšanas procedūras un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

42.11. ir iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā;

42.12. tam Valsts vides dienests ir izsniedzis atļauju apliecināt no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu ​III, ​IV, ​VI un VII nodaļā minētajām prasībām.

42.2 Latvijā reģistrēts komersants, kas darbojas kā biomasas birža, šo noteikumu ​42.12. apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

42.21. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas (tās izejvielu) atbilstība ilgtspējas kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par meža biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem;

42.22. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērija izpildi, kā arī informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā un vai darījuma laikā būs iespēja papildināt datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām;

42.23. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks veikta meža biomasas izcelsmes izsekošana visā darījumu ķēdē un izcelsmes apliecināšana un kā notiks informācijas par biomasas izcelsmi nodošana no biomasas pārdevēja biomasas pircējam. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā, ja nepieciešams, biomasas birža pārliecināsies par minētās informācijas pareizību;

42.24. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā biomasas kurināmā pircējam tiks sniegts biržas ziņojums (apliecinājums) par to, ka biomasas kurināmā pircēja iegādātais biomasas kurināmais atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem;

42.25. informācijas tehnoloģiju risinājumu aprakstus, kā biomasas biržā tiks iestrādātas šo noteikumu 42.21., 42.22., 42.23. un 42.24. apakšpunktā minētās procedūras.

42.3 Valsts vides dienests izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda tajos norādītās informācijas patiesumu un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Pieņemto lēmumu paziņo konkrētajam komersantam. Valsts vides dienests izsniegtās atļaujas publicē savā tīmekļvietnē.

42.4 Valsts vides dienests uzrauga Latvijā reģistrētos komersantus, kas darbojas kā biomasas birža, attiecībā uz to darbības atbilstību šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. Minētie komersanti pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma iesniedz tam visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai.

42.5 Ja, veicot uzraudzības darbības, tiek konstatēta neatbilstība šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, Valsts vides dienests uzdod minētajam komersantam veikt visas noteiktās darbības neatbilstības novēršanai. Ja, veicot uzraudzības darbības, Valsts vides dienests konstatē, ka minētais komersants neveic nepieciešamās darbības neatbilstības novēršanai vai neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt komersanta izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta vai Valsts vides dienests ir tiesīgs atcelt šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minēto atļauju.

42.6 Klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu, kas darbojas kā biomasas birža, iekļaut šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību.

42.7 Klimata un enerģētikas ministrs nekavējoties ierosina citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vairs nav spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību. Valsts vides dienests par saņemto informāciju nekavējoties informē kurināmā piegādātājus un šo noteikumu 2.12. un 2.13. apakšpunktā minētos komersantus.

42.8 Šo noteikumu 42.7 punktā minētajā iekārtā izmantotais no meža biomasas izejvielām ražotais cietais biomasas kurināmais, kas iegādāts šo noteikumu 42.1 vai 42.6 punktā minētajā biomasas biržā, ir atzīstams par atbilstošu šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja šī atbilstība ir apliecināta biomasas biržā ar attiecīgo marķējumu un biržas ziņojumu. Minētais nosacījums ir attiecināms uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu biomasas biržu, ja šajā dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj biomasas biržai apliecināt atbilstību.

IX. Brīvprātīgo shēmu darbība un uzraudzība

43. Lai Eiropas Komisija atzītu brīvprātīgo shēmu par atbilstīgu ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, attiecīgais brīvprātīgās shēmas pārstāvis iesniedz Eiropas Komisijā atzīšanas pieteikumu, kurā iekļauj informāciju par sistēmas ietvaros īstenojamo dokumentācijas pārvaldību, piemērotajiem neatkarīgā audita standartiem un masu bilances sistēmas pārbaudi (to veic vienlaikus ar shēmas kritēriju ievērošanas pareizības pārbaudi).

44. Atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kā arī biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes vai biomasas kurināmā atbilstību nosacījumiem par zemu vai augstu tiešas vai netiešas zemes izmantošanas maiņas risku brīvprātīgā shēma apliecina saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.

45. Ja brīvprātīgā shēma ir darbojusies vismaz 12 secīgus kalendāra mēnešus, persona, kas atbildīga par brīvprātīgo shēmu, katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Eiropas Komisijā ziņojumu, kurā iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, XI pielikumā noteikto informāciju.

46. Brīvprātīgās shēmas tīmekļvietnē vismaz reizi gadā publicē to sertificēšanas institūciju sarakstu, kuras brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru šādu institūciju norādot valsti un tās iestādi, kura ir akreditējusi minēto sertificēšanas institūciju un veic tās darbības uzraudzību.

47. Neatkarīgas revīzijas brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai akreditētas vai atzītas citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.

IX1. Komersanta shēmas darbības nosacījumi

47.1 Komersanta shēmas ietvaros piegādes ķēdē iesaistītie var pamatot atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un šo noteikumu IV nodaļā ​​​​​noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem tikai attiecībā uz biomasas kurināmo, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas.

47.2 (Svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)

47.3 Atbilstību šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ņemot vērā šo noteikumu VI nodaļā noteiktos nosacījumus, komersants nosaka, izmantojot vienu no zemākajiem minētajiem aprēķinu veidiem:

47.31. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina rīku, kuru sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētās atbilstības pašapliecinājumu komersants iesniedz energoresursu informācijas sistēmā;

47.32. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, kuru komersants veicis saskaņā ar šiem noteikumiem un kura pareizību ir pārbaudījis un atbilstību šo noteikumu III nodaļā un 2. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem apliecinājis neatkarīgs auditors.

47.4 Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā un regulas Nr. 2022/996 VII pielikumā noteiktajiem nosacījumiem katru gadu līdz 20. decembrim aprēķina šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā minētās meža biomasas izejvielu ieguves un audzēšanas emisijas visai Latvijas teritorijai (šo noteikumu 2. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētais eec rādītājs) un meža biomasas gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam (šo noteikumu 2. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētais el rādītājs).

47.5 Kurināmā piegādātājs un šo noteikumu 2.13. apakšpunktā noteiktais komersants:

47.51. izstrādā piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras;

47.52. ievieš un izmanto masas bilances sistēmu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem;

47.53. izstrādā un īsteno cietā biomasas kurināmā partiju identificēšanas un uzskaites procedūras;

47.54. pēc šo noteikumu 47.51. un 47.53. apakšpunktā minēto procedūru izstrādes un masas bilances sistēmas ieviešanas ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina minēto procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu, ko veic ar komersantu nesaistīts neatkarīgs auditors, ja komersantam nav izsniegti šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētie sertifikāti. Komersants neatkarīgo auditu var veikt biežāk, ja komersantam rodas šaubas par procedūru piemērošanu vai izejvielu izcelsmi.

47.6 Kurināmā piegādātājs šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētajam komersantam, kuram tas piegādā biomasas kurināmo, iesniedz šādu informāciju:

47.61. normatīvajos aktos lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā noteiktajos gadījumos – valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numuru vai paziņojuma numuru;

47.62. ja attiecināms – apliecinājumu, ka meža biomasas kurināmais ir piegādāts iekārtai uzreiz no meža biomasas ieguves vietas;

47.63. ja attiecināms – šo noteikumu 26. punktā minētās faktiskās vērtības, kas aprēķinātas piegādātajam biomasas kurināmajam;

47.64. šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētā sertifikāta numuru un informāciju par sertifikāta izsniegšanu un derīguma termiņu.

47.7 Šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētais komersants, lai apliecinātu, ka atbilstība ir pamatota, atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas nosacījumiem:

47.71. var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību;

47.72. var izmantot regulas Nr. 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību;

47.73. katru gadu nodrošina izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu attiecībā uz tā cietā biomasas kurināmā apjomu, kura atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav apliecināta brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un uz kuru nav attiecināms šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts, kas izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros vai brīvprātīgas shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros;

47.74. var izmantot šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus, ja meža biomasas izejvielu kurināmais iekārtai tiek piegādāts uzreiz no meža biomasas ieguves vietas.

47.8 Šo noteikumu 47.73. apakšpunktā minēto auditu var veikt:

47.81. sertificēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

47.82. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, 8. pantā noteiktā pārraudzības organizācija, kuru ir atzinusi Eiropas Komisija.

47.9 Šo noteikumu 47.8 punktā minētā institūcija vai pārraudzības organizācija:

47.91. veic masas bilances izmantošanas un piegādes ķēdes izsekojamības pārbaudi, tai skaitā ievērojot regulas Nr. 2022/996 19. pantu un I pielikumu;

47.92. sagatavo pārbaudes ziņojumu un izdod pārbaudes apliecinājumu, kas apliecina komersanta atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem un ir spēkā līdz nākamajai pārbaudei.

47.10 (Svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)

IX2. Eiropas Savienības datubāze

47.11 Regulas Nr. 2022/996 2. panta 11. punktā minētais komersants regulas Nr. 2022/996 2. panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datu bāzē (turpmāk – Savienības datubāze) ievada datus un informāciju, kas ir nododama piegādes ķēdes ietvaros:

47.111. datus par veiktajiem darījumiem un darījumā iesaistītās biodegvielas, pārstrādātās oglekļa degvielas, gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ilgtspējas rādītājiem un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas punkta līdz brīdim, kad minētie enerģijas veidi tiek laisti tirgū;

47.112. datus par gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ievadīšanu regulas Nr. 2022/996 2. panta 18. punktā minētajā starpsavienotajā infrastruktūrā, kuru uzskata par vienotu masas bilances sistēmu, un izņemšanu no minētās infrastruktūras, datus par veiktajiem darījumiem un ilgtspējas raksturlielumiem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz brīdim, kad tā ievadīta starpsavienotajā infrastruktūrā;

47.113. informāciju par to, vai konkrētajā sūtījumā iekļautajai enerģijas ražošanai ir sniegts atbalsts un, ja tāds ir sniegts, informāciju par atbalsta shēmas veidu;

47.12 Ja par sūtījumā iekļauto gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ir izsniegti izcelsmes apliecinājumi, tie tiek pārsūtīti no izcelsmes apliecinājumu reģistra uz Savienības datubāzi brīdī, kad minētais sūtījums tiek reģistrēts Savienības datubāzē, un tiek anulēti pēc tam, kad sūtījums tiek izņemts no starpsavienotās infrastruktūras. Šādi izcelsmes apliecinājumi pēc pārsūtīšanas nav tirgojami ārpus Savienības datubāzes, nodrošinot, ka tie tiek atcelti izcelsmes apliecinājumu reģistrā.

X. Noslēguma jautājumi

48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 111. nr.; 2019, 42. nr.).

49. Šo noteikumu 35., 36., 37. un 39. punktā minēto prasību izpildi nodrošina ar 2024. gada 1. janvāri.

50. Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" līdz 2023. gada 1. oktobrim izstrādā šo noteikumu 47.31. apakšpunktā minēto rīku.

51. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" līdz 2023. gada 1. oktobrim veic šo noteikumu 47.4 punktā minēto aprēķinu par 2022. un 2023. gadu.

52. Šo noteikumu 47.73. apakšpunktā minēto auditu pirmo reizi komersants nodrošina līdz 2023. gada 1. augustam. Pirmajā auditā jāaptver viss biomasas kurināmais, kas tiek izmantots, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tai skaitā arī tas meža biomasas izejvielu apjoms, kas ir iegūts līdz 2023. gada 1. janvārim, un tas meža biomasas kurināmā apjoms, kas ir saražots vai iegādāts līdz 2023. gada 1. janvārim.

53. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda, summējot visu stacionāro tehnoloģisko sadedzināšanas iekārtu jaudu, ir 20 megavati vai lielāka cietajam biomasas kurināmajam vai 2 megavati vai lielāka gāzveida biomasas kurināmajam, šos noteikumus piemēro no 2023. gada 1. augusta.

54. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurai nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, 38. panta 6. punktu, šie noteikumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz bioloģiski šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo, kas ir izmantots laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

55. Šo noteikumu III nodaļā noteiktie ilgtspējas kritēriji netiek attiecināti uz Latvijā audzēto un līdz 2022. gada 31. decembrim (ieskaitot) iegūto meža biomasu.

56. Būvniecības valsts kontroles birojs izmaiņas Energoresursu informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 35. un 39. punktam veic līdz 2023. gada 31. decembrim.

57. Šo noteikumu 47.2 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2023. gada 20. decembrim.

57.1 Šo noteikumu 18.3 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2026. gada 20. aprīlim.

58. Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina šo noteikumu 26.1 punktā minētā ziņojuma izstrādi līdz 2024. gada 30. maijam un iesniedz to Eiropas Komisijā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

59. Šo noteikumu 42.1 punktā minēto atbilstības apliecinājumu ir tiesīgi izsniegt Latvijā reģistrēti komersanti, kuri šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā iekļauti līdz 2023. gada 31. decembrim.

60. Šo noteikumu 13. punktā minēto mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc 2026. gada 31. janvāra.

61. Šo noteikumu 47.54. apakšpunktā noteikto auditu komersants pirmo reizi nodrošina līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.

Ministru prezidents A. K. KariņšEkonomikas ministre I. Indriksone

1. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 2. novembranoteikumiem Nr. 686

Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā un to fosilo degvielu vai kurināmā komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi

Piezīmes.1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.

Piezīme.1 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.

Piezīme.1 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.

Piezīmes.1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.

Piezīme.1 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.