Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem

Veids Noteikumi
Publicēts 2022-11-02
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 2,3 2,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 2,3 2,3
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 2,3 2,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 2,3 2,3
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 2,3 2,3
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 2,3 2,3
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 2,2 2,2
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 2,2 2,2
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 2,2 2,2
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) 2,2 2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 2,2 2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 2,2 2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 2,2 2,2
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) 2,2 2,2
Cukurniedru etanols 9,7 9,7
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela 1,8 1,8
Saulespuķu biodīzeļdegviela 2,1 2,1
Sojas pupu biodīzeļdegviela 8,9 8,9
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) 6,9 6,9
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 6,9 6,9
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela 1,9 1,9
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 1,6 1,6
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa 1,7 1,7
Hidrogenēta saulespuķu eļļa 2,0 2,0
Hidrogenēta sojas pupu eļļa 9,2 9,2
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) 7,0 7,0
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 7,0 7,0
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas 1,7 1,7
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 1,5 1,5
Tīra rapšu sēklu eļļa 1,4 1,4
Tīra saulespuķu eļļa 1,7 1,7
Tīra sojas pupu eļļa 8,8 8,8
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) 6,7 6,7
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 6,7 6,7
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas 1,4 1,4

Piezīmes.1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 1,6 1,6
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 1,6 1,6
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 1,6 1,6
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 1,6 1,6
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 1,6 1,6
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 1,6 1,6
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 1,6 1,6
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 1,6 1,6
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 1,6 1,6
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) 1,6 1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 1,6 1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 1,6 1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 1,6 1,6
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) 1,6 1,6
Cukurniedru etanols 6,0 6,0
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela 1,3 1,3
Saulespuķu biodīzeļdegviela 1,3 1,3
Sojas pupu biodīzeļdegviela 1,3 1,3
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) 1,3 1,3
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 1,3 1,3
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela 1,3 1,3
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 1,3 1,3
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa 1,2 1,2
Hidrogenēta saulespuķu eļļa 1,2 1,2
Hidrogenēta sojas pupu eļļa 1,2 1,2
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) 1,2 1,2
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 1,2 1,2
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas 1,2 1,2
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 1,2 1,2
Tīra rapšu sēklu eļļa 0,8 0,8
Tīra saulespuķu eļļa 0,8 0,8
Tīra sojas pupu eļļa 0,8 0,8
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) 0,8 0,8
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 0,8 0,8
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas 0,8 0,8

Piezīmes.1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 30,7 38,2
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 21,6 25,5
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 25,1 30,4
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 19,5 22,5
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 39,3 50,2
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 27,6 33,9
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 48,5 56,8
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 42,5 48,5
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 56,3 67,8
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) 29,5 30,3
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) 50,2 58,5
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) 44,3 50,3
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) 59,5 71,7
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) 30,7 31,4
Cukurniedru etanols 28,1 28,6
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela 45,5 50,1
Saulespuķu biodīzeļdegviela 40,0 44,7
Sojas pupu biodīzeļdegviela 42,2 47,0
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) 63,3 75,5
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 46,1 51,4
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela 11,2 14,9
Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 15,2 20,7
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa 45,8 50,1
Hidrogenēta saulespuķu eļļa 39,4 43,6
Hidrogenēta sojas pupu eļļa 42,2 46,5
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) 62,1 73,2
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 44,0 47,9
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas 11,9 16,0
Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 16,0 21,8
Tīra rapšu sēklu eļļa 38,5 40,0
Tīra saulespuķu eļļa 32,7 34,3
Tīra sojas pupu eļļa 35,2 36,9
Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) 56,4 65,5
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) 38,5 40,3
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas 2,0 2,2

Piezīmes.1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Kviešu salmu etanols 1,8 1,8
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 3,3 3,3
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 8,2 8,2
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 3,3 3,3
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 8,2 8,2
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 3,1 3,1
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 7,6 7,6
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē 3,1 3,1
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē 7,6 7,6
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,5 2,5
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,5 2,5
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,5 2,5
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,5 2,5
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- ---
Kviešu salmu etanols 0 0
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 0 0
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 4,4 4,4
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 0 0
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 4,4 4,4
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 0 0
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 4,1 4,1
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē 0 0
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē 4,1 4,1
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- ---
Kviešu salmu etanols 4,8 6,8
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 0,1 0,1
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 0,1 0,1
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 0,1 0,1
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 0,1 0,1
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 0 0
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 0 0
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē 0 0
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē 0 0
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 0 0
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- ---
Kviešu salmu etanols 7,1 7,1
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 12,2 12,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 8,4 8,4
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 12,2 12,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 8,4 8,4
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 12,1 12,1
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 8,6 8,6
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē 12,1 12,1
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē 8,6 8,6
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 7,7 7,7
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 7,9 7,9
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 7,7 7,7
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 7,9 7,9
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- ---
Kviešu salmu etanols 1,6 1,6
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 1,2 1,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 1,2 1,2
No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 1,2 1,2
No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē 1,2 1,2
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 2,0 2,0
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 2,0 2,0
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē 2,0 2,0
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē 2,0 2,0
Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,0 2,0
Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,0 2,0
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,0 2,0
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 2,0 2,0
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- ---
Kviešu salmu etanols 13,7 15,7
Koksnes atkritumu Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 15,6 15,6
Audzētās koksnes Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē 16,7 16,7
Koksnes atkritumu Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē 15,6 15,6
Audzētās koksnes Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē 16,7 16,7
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 15,2 15,2
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē 16,2 16,2
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē 15,2 15,2
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē 16,2 16,2
Fišera–Tropša dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 10,2 10,2
Fišera–Tropša benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 10,4 10,4
Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 10,2 10,2
Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas 10,4 10,4
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam

2. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 2. novembranoteikumiem Nr. 686

Biomasas kurināmo un to fosilo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma aprēķina nosacījumi

, kur
, kur
--- ---
, kur
--- ---
, kur
--- ---
Ch = Th – To
--- ---
Ch = Th
, kur
--- ---
Ch = Th – To
--- ---
Ch = Th
, kur
--- ---
, kur
--- ---
Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums
--- ---
Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 1 līdz 500 km
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 500 līdz 2 500 km
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 2 500 līdz 10 000 km
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem vairāk nekā 10 000 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 2 500 līdz 10 000 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1 līdz 500 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 500 līdz 2 500 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 2 500 līdz 10 000 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) vairāk nekā 10 000 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1 līdz 500 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 500 līdz 2 500 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 2 500 līdz 10 000 km
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) vairāk nekā 10 000 km
Šķelda no stumbra koksnes 1 līdz 500 km
Šķelda no stumbra koksnes 500 līdz 2 500 km
Šķelda no stumbra koksnes 2 500 līdz 10 000 km
Šķelda no stumbra koksnes vairāk nekā 10 000 km
Šķelda no rūpniecības atlikumiem 1 līdz 500 km
Šķelda no rūpniecības atlikumiem 500 līdz 2 500 km
Šķelda no rūpniecības atlikumiem 2 500 līdz 10 000 km
Šķelda no rūpniecības atlikumiem vairāk nekā 10 000 km
Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma1 Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma1
--- ---
Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma1 Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma1
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 3.a gad.
Stumbra koksne 1. gad.
Stumbra koksne 1. gad.
Stumbra koksne 1. gad.
Stumbra koksne 1. gad.
Stumbra koksne 2.a gad.
Stumbra koksne 2.a gad.
Stumbra koksne 2.a gad.
Stumbra koksne 2.a gad.
Stumbra koksne 3.a gad.
Stumbra koksne 3.a gad.
Stumbra koksne 3.a gad.
Stumbra koksne 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 1. gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 2.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 3.a gad.
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem 3.a gad.

Piezīme.1 1. gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram tehnoloģiskās siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantots dabasgāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.2.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros tehnoloģiskās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots šķeldas katls, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.3.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantota koģenerācijas iekārta, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu.

Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums
Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 1 līdz 500 km 95 % 92 % 93 % 90 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 500 līdz 2 500 km 89 % 83 % 86 % 80 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 2 500 līdz 10 000 km 77 % 66 % 73 % 60 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 vairāk nekā 10 000 km 57 % 36 % 48 % 23 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 1 līdz 500 km 95 % 92 % 93 % 90 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 500 līdz 2 500 km 93 % 89 % 92 % 87 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 2 500 līdz 10 000 km 88 % 82 % 85 % 78 %
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 vairāk nekā 10 000 km 78 % 68 % 74 % 61 %
Salmu granulas 1 līdz 500 km 88 % 82 % 85 % 78 %
Salmu granulas 500 līdz 10 000 km 86 % 79 % 83 % 74 %
Salmu granulas vairāk nekā 10 000 km 80 % 70 % 76 % 64 %
Cukurniedru izspaidu briketes 500 līdz 10 000 km 93 % 89 % 91 % 87 %
Cukurniedru izspaidu briketes vairāk nekā 10 000 km 87 % 81 % 85 % 77 %
Palmu augļu kodolu milti vairāk nekā 10 000 km 20 % –18 % 11 % –33 %
Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) vairāk nekā 10 000 km 46 % 20 % 42 % 14 %

Piezīmes.1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c.2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā cita starpā ietilpst, piemēram, kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.

Biogāzes ražošanas sistēma1 Biogāzes ražošanas sistēma1 Tehnoloģiskais variants Siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums
Šķidrmēsli2 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts3 146 % 94 %
Šķidrmēsli2 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts4 246 % 240 %
Šķidrmēsli2 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 136 % 85 %
Šķidrmēsli2 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 227 % 219 %
Šķidrmēsli2 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 142 % 86 %
Šķidrmēsli2 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 243 % 235 %
Viss kukurūzas augs5 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 36 % 21 %
Viss kukurūzas augs5 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 59 % 53 %
Viss kukurūzas augs5 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 34 % 18 %
Viss kukurūzas augs5 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 55 % 47 %
Viss kukurūzas augs5 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 28 % 10 %
Viss kukurūzas augs5 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 52 % 43 %
Bioloģiskie atkritumi 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 47 % 26 %
Bioloģiskie atkritumi 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 84 % 78 %
Bioloģiskie atkritumi 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 43 % 21 %
Bioloģiskie atkritumi 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 77 % 68 %
Bioloģiskie atkritumi 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 38 % 14 %
Bioloģiskie atkritumi 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 76 % 66 %

Piezīmes.1 1. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šis gadījums ir izmantojams, ja komersantam atbalsta (subsīdiju) saņemšanai nav atļauts deklarēt bruto produkciju.2. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo siltumenerģiju, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.3. gadījums attiecas uz paņēmieniem, kuros procesā nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina biogāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla. Šis gadījums attiecas uz dažām iekārtām, kurās koģenerācijas dzinējs neatrodas uz vietas un biogāze netiek attīrīta līdz biometāna kvalitātei, bet tiek pārdota.2 Biogāzes ražošanas no kūtsmēsliem vērtībās ir ietvertas negatīvās emisijas, t. i., emisijas, kas ietaupītas, izmantojot neapstrādātu kūtsmēslu apsaimniekošanu. Pieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir –45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.3 Digestāta vaļēja uzglabāšana rada metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) papildu emisijas. Šādu emisiju apjoms mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem, substrātu tipiem un sadalīšanās efektivitātes.4 Digestāta slēgta uzglabāšana nozīmē, ka digestāts, kas rodas sadalīšanās procesā, tiek glabāts gāzu necaurlaidīgā tvertnē, un uzskata, ka papildu biogāzi, kas izdalās glabāšanas laikā, izgūst papildu elektroenerģijas vai biometāna ražošanai. Minētajā procesā nav ietvertas nekādas siltumnīcefekta gāzu emisijas.5 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.

Biogāzes ražošanas sistēma Biogāzes ražošanas sistēma Tehnoloģiskais variants Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 72 % 45 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 120 % 114 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 67 % 40 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 111 % 103 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 65 % 35 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 114 % 106 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 60 % 37 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 100 % 94 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 57 % 32 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 93 % 85 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 53 % 27 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 94 % 85 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 53 % 32 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 88 % 82 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 50 % 28 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 82 % 73 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 46 % 22 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 81 % 72 %
Biometāna1 ražošanas sistēma Tehnoloģiskie varianti Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
--- --- --- ---
Šķidrmēsli Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta 117 % 72 %
Šķidrmēsli Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 133 % 94 %
Šķidrmēsli Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 190 % 179 %
Šķidrmēsli Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 206 % 202 %
Viss kukurūzas augs Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 35 % 17 %
Viss kukurūzas augs Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 51 % 39 %
Viss kukurūzas augs Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 52 % 41 %
Viss kukurūzas augs Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 68 % 63 %
Bioloģiskie atkritumi Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 43 % 20 %
Bioloģiskie atkritumi Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 59 % 42 %
Bioloģiskie atkritumi Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 70 % 58 %
Bioloģiskie atkritumi Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 86 % 80 %

Piezīmes.1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam – 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.

Biometāna1 ražošanas sistēma Tehnoloģiskie varianti Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta3 62 % 35 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta4 78 % 57 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 97 % 86 %
Kūtsmēsli – kukurūza80 % – 20 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 113 % 108 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 53 % 29 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 69 % 51 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 83 % 71 %
Kūtsmēsli – kukurūza70 % – 30 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 99 % 94 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 48 % 25 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 64 % 48 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta 74 % 62 %
Kūtsmēsli – kukurūza60 % – 40 % Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta 90 % 84 %

Piezīmes.1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam – 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.3 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), membrānu un kriogēnā uzlabošana un fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS). Šajā kategorijā ietver emisiju 0,03 megadžoulu metāna uz megadžoulu biometāna (MJ CH4/MJ biometāna) metāna emisijai izdalgāzēs.4 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), ūdeni reciklējot, spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), ķīmiska skrubēšana, fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS), membrānu un kriogēnā uzlabošana. Metāna emisijas šai kategorijai neņem vērā, jo izdalgāzē esošais metāns, ja tāds rodas, tiek sadedzināts.

Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 1–500 km 0,0 1,6 3,0 0,4 0,0 1,9 3,6 0,5
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 500–2 500 km 0,0 1,6 5,2 0,4 0,0 1,9 6,2 0,5
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem 2 500–10 000 km 0,0 1,6 10,5 0,4 0,0 1,9 12,6 0,5
Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem >10 000 km 0,0 1,6 20,5 0,4 0,0 1,9 24,6 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) 2 500–10 000 km 4,4 0,0 11,0 0,4 4,4 0,0 13,2 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 1–500 km 3,9 0,0 3,5 0,4 3,9 0,0 4,2 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 500–2 500 km 3,9 0,0 5,6 0,4 3,9 0,0 6,8 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) 2 500–10 000 km 3,9 0,0 11,0 0,4 3,9 0,0 13,2 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) >10 000 km 3,9 0,0 21,0 0,4 3,9 0,0 25,2 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 1–500 km 2,2 0,0 3,5 0,4 2,2 0,0 4,2 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 500–2 500 km 2,2 0,0 5,6 0,4 2,2 0,0 6,8 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) 2 500–10 000 km 2,2 0,0 11,0 0,4 2,2 0,0 13,2 0,5
Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) >10 000 km 2,2 0,0 21,0 0,4 2,2 0,0 25,2 0,5
Šķelda no stumbra koksnes 1–500 km 1,1 0,3 3,0 0,4 1,1 0,4 3,6 0,5
Šķelda no stumbra koksnes 500–2 500 km 1,1 0,3 5,2 0,4 1,1 0,4 6,2 0,5
Šķelda no stumbra koksnes 2 500–10 000 km 1,1 0,3 10,5 0,4 1,1 0,4 12,6 0,5
Šķelda no stumbra koksnes >10 000 km 1,1 0,3 20,5 0,4 1,1 0,4 24,6 0,5
Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem 1–500 km 0,0 0,3 3,0 0,4 0,0 0,4 3,6 0,5
Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem 500–2 500 km 0,0 0,3 5,2 0,4 0,0 0,4 6,2 0,5
Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem 2 500–10 000 km 0,0 0,3 10,5 0,4 0,0 0,4 12,6 0,5
Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem >10 000 km 0,0 0,3 20,5 0,4 0,0 0,4 24,6 0,5
Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) 1–500 km 0,0 25,8 2,9 0,3 0,0 30,9 3,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) 500–2 500 km 0,0 25,8 2,8 0,3 0,0 30,9 3,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) 2 500–10 000 km 0,0 25,8 4,3 0,3 0,0 30,9 5,2 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) >10 000 km 0,0 25,8 7,9 0,3 0,0 30,9 9,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) 1–500 km 0,0 12,5 3,0 0,3 0,0 15,0 3,6 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) 500–2 500 km 0,0 12,5 2,9 0,3 0,0 15,0 3,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) 2 500–10 000 km 0,0 12,5 4,4 0,3 0,0 15,0 5,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) >10 000 km 0,0 12,5 8,1 0,3 0,0 15,0 9,8 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) 1–500 km 0,0 2,4 3,0 0,3 0,0 2,8 3,6 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) 500–2 500 km 0,0 2,4 2,9 0,3 0,0 2,8 3,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) 2 500–10 000 km 0,0 2,4 4,4 0,3 0,0 2,8 5,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) >10 000 km 0,0 2,4 8,2 0,3 0,0 2,8 9,8 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(eikalipts – 1. gad.) 2 500–10 000 km 3,9 24,5 4,3 0,3 3,9 29,4 5,2 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(eikalipts – 2.a gad.) 2 500–10 000 km 5,0 10,6 4,4 0,3 5,0 12,7 5,3 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(eikalipts – 3.a gad.) 2 500–10 000 km 5,3 0,3 4,4 0,3 5,3 0,4 5,3 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.) 1–500 km 3,4 24,5 2,9 0,3 3,4 29,4 3,5 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.) 500–10 000 km 3,4 24,5 4,3 0,3 3,4 29,4 5,2 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.) >10 000 km 3,4 24,5 7,9 0,3 3,4 29,4 9,5 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) 1–500 km 4,4 10,6 3,0 0,3 4,4 12,7 3,6 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) 500–10 000 km 4,4 10,6 4,4 0,3 4,4 12,7 5,3 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) >10 000 km 4,4 10,6 8,1 0,3 4,4 12,7 9,8 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) 1–500 km 4,6 0,3 3,0 0,3 4,6 0,4 3,6 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) 500–10 000 km 4,6 0,3 4,4 0,3 4,6 0,4 5,3 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) >10 000 km 4,6 0,3 8,2 0,3 4,6 0,4 9,8 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.) 1–500 km 2,0 24,5 2,9 0,3 2,0 29,4 3,5 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.) 500–2 500 km 2,0 24,5 4,3 0,3 2,0 29,4 5,2 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.) 2 500–10 000 km 2,0 24,5 7,9 0,3 2,0 29,4 9,5 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) 1–500 km 2,5 10,6 3,0 0,3 2,5 12,7 3,6 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) 500–10 000 km 2,5 10,6 4,4 0,3 2,5 12,7 5,3 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) >10 000 km 2,5 10,6 8,1 0,3 2,5 12,7 9,8 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) 1–500 km 2,6 0,3 3,0 0,3 2,6 0,4 3,6 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) 500–10 000 km 2,6 0,3 4,4 0,3 2,6 0,4 5,3 0,3
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem(apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) >10 000 km 2,6 0,3 8,2 0,3 2,6 0,4 9,8 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) 1–500 km 1,1 24,8 2,9 0,3 1,1 29,8 3,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) 500–2 500 km 1,1 24,8 2,8 0,3 1,1 29,8 3,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) 2 500–10 000 km 1,1 24,8 4,3 0,3 1,1 29,8 5,2 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) >10 000 km 1,1 24,8 7,9 0,3 1,1 29,8 9,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) 1–500 km 1,4 11,0 3,0 0,3 1,4 13,2 3,6 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) 500–2 500 km 1,4 11,0 2,9 0,3 1,4 13,2 3,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) 2 500–10 000 km 1,4 11,0 4,4 0,3 1,4 13,2 5,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) >10 000 km 1,4 11,0 8,1 0,3 1,4 13,2 9,8 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) 1–500 km 1,4 0,8 3,0 0,3 1,4 0,9 3,6 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) 500–2 500 km 1,4 0,8 2,9 0,3 1,4 0,9 3,5 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) 2 500–10 000 km 1,4 0,8 4,4 0,3 1,4 0,9 5,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) >10 000 km 1,4 0,8 8,2 0,3 1,4 0,9 9,8 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) 1–500 km 0,0 14,3 2,8 0,3 0,0 17,2 3,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) 500–2 500 km 0,0 14,3 2,7 0,3 0,0 17,2 3,2 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) 2 500–10 000 km 0,0 14,3 4,2 0,3 0,0 17,2 5,0 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) >10 000 km 0,0 14,3 7,7 0,3 0,0 17,2 9,2 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) 1–500 km 0,0 6,0 2,8 0,3 0,0 7,2 3,4 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) 500–2 500 km 0,0 6,0 2,7 0,3 0,0 7,2 3,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) 2 500–10 000 km 0,0 6,0 4,2 0,3 0,0 7,2 5,1 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) >10 000 km 0,0 6,0 7,8 0,3 0,0 7,2 9,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) 1–500 km 0,0 0,2 2,8 0,3 0,0 0,3 3,4 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) 500–2 500 km 0,0 0,2 2,7 0,3 0,0 0,3 3,3 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) 2 500–10 000 km 0,0 0,2 4,2 0,3 0,0 0,3 5,1 0,3
Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) >10 000 km 0,0 0,2 7,8 0,3 0,0 0,3 9,3 0,3
Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
Biomasas kurināmā vai degvielas ražošanas sistēma Transportēšanas attālums audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas audzēšana pārstrāde transportēšana un realizācija izmantotā kurināmā vai degvielas emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m3 1–500 km 0,0 0,9 2,6 0,2 0,0 1,1 3,1 0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m3 500–2 500 km 0,0 0,9 6,5 0,2 0,0 1,1 7,8 0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m3 2 500–10 000 km 0,0 0,9 14,2 0,2 0,0 1,1 17,0 0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m3 >10 000 km 0,0 0,9 28,3 0,2 0,0 1,1 34,0 0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m3 1–500 km 0,0 0,9 2,6 0,2 0,0 1,1 3,1 0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m3 500–2 500 km 0,0 0,9 3,6 0,2 0,0 1,1 4,4 0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m3 2 500–10 000 km 0,0 0,9 7,1 0,2 0,0 1,1 8,5 0,3
Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m3 >10 000 km 0,0 0,9 13,6 0,2 0,0 1,1 16,3 0,3
Salmu granulas 1–500 km 0,0 5,0 3,0 0,2 0,0 6,0 3,6 0,3
Salmu granulas 500–10 000 km 0,0 5,0 4,6 0,2 0,0 6,0 5,5 0,3
Salmu granulas >10 000 km 0,0 5,0 8,3 0,2 0,0 6,0 10,0 0,3
Cukurniedru izspaidu briketes 500–10 000 km 0,0 0,3 4,3 0,4 0,0 0,4 5,2 0,5
Cukurniedru izspaidu briketes >10 000 km 0,0 0,3 8,0 0,4 0,0 0,4 9,5 0,5
Palmu augļu kodolu milti >10 000 km 21,6 21,1 11,2 0,2 21,6 25,4 13,5 0,3
Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) >10 000 km 21,6 3,5 11,2 0,2 21,6 4,2 13,5 0,3
Biomasas kurināmā ražošanas sistēma Biomasas kurināmā ražošanas sistēma Tehnoloģija Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ)
--- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
Biomasas kurināmā ražošanas sistēma Biomasas kurināmā ražošanas sistēma Tehnoloģija audzēšana pārstrāde izmantotā kurināmā emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas transportēšana kūtsmēslu kredīti audzēšana pārstrāde
Šķidrmēsli1 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 69,6 8,9 0,8 –107,3 0,0 97,4
Šķidrmēsli1 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 0,0 8,9 0,8 –97,6 0,0 0,0
Šķidrmēsli1 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 74,1 8,9 0,8 –107,3 0,0 103,7
Šķidrmēsli1 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 4,2 8,9 0,8 –97,6 0,0 5,9
Šķidrmēsli1 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 83,2 8,9 0,9 –120,7 0,0 116,4
Šķidrmēsli1 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 4,6 8,9 0,8 –108,5 0,0 6,4
Viss kukurūzas augs2 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 15,6 13,5 8,9 0,03 15,6 18,9
Viss kukurūzas augs2 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 15,2 0,0 8,9 0,0 15,2 0,0
Viss kukurūzas augs2 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 15,6 18,8 8,9 0,0 15,6 26,3
Viss kukurūzas augs2 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 15,2 5,2 8,9 0,0 15,2 7,2
Viss kukurūzas augs2 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 17,5 21,0 8,9 0,0 17,5 29,3
Viss kukurūzas augs2 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 17,1 5,7 8,9 0,0 17,1 7,9
Bioatkritumi 1. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 21,8 8,9 0,5 0,0 30,6
Bioatkritumi 1. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 0,0 8,9 0,5 0,0 0,0
Bioatkritumi 2. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 27,9 8,9 0,5 0,0 39,0
Bioatkritumi 2. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 5,9 8,9 0,5 0,0 8,3
Bioatkritumi 3. gad. Vaļēji uzglabāts digestāts 0,0 31,2 8,9 0,5 0,0 43,7
Bioatkritumi 3. gad. Slēgti uzglabāts digestāts 0,0 6,5 8,9 0,5 0,0 9,1

Piezīmes.1 Pieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir –45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.2 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.3 Lauksaimniecības izejvielu transportēšana uz transformēšanas staciju ir ietverta "audzēšanas" vērtībā. Kukurūzas skābbarības transportēšana veido 0,4 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biogāzes (g CO2 ekv./MJ biogāzes).

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)