Legalize / Latvija / Rīkojums

Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānu 2021.–2023. gadam

Veids Rīkojums

Publicēts 2022-11-03

Statuss Spēkā esošs

Izdevējs Ministru kabinets

Avots likumi.lv

panti Not indexed

Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 795 Rīgā 2022. gada 3. novembrī (prot. Nr. 55 36. §)

1. Apstiprināt Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānu 2021.–2023. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina plāna pasākumu īstenošanu.

3. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām institūcijām plānā iekļautos pasākumus 2022. gadā īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, var tikt īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts par pasākuma īstenošanu noteiktās atbildīgās ministrijas iesniegtais prioritārā pasākuma pieteikums.

4. Plānā noteiktajām līdzatbildīgajām institūcijām iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanu:

4.1. līdz 2023. gada 1. martam – par plāna pasākumu īstenošanu 2021. un 2022. gadā;

4.2. līdz 2024. gada 1. martam – par plāna pasākumu īstenošanu 2023. gadā.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot plāna īstenošanas novērtējumu, un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojuma Nr. 436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" 3. punktu.

6. Plāna pasākumu "1.1.4.1. Nodrošināt pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu" un "1.1.4.2. Pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli, tostarp izvērtējot pedagogu slodžu līdzsvarošanu starp pirmsskolas izglītības un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem" izpildē un šā rīkojuma 5. punktā minētā novērtējuma sagatavošanā Izglītības un zinātnes ministrija ņem vērā informatīvajā ziņojumā "Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu" (izskatīts Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra sēdē (prot. Nr. 47 1. §)) iekļautos uzdevumus.

7. Plāna 3.1.1.1. pasākuma īstenošanai Pārresoru koordinācijas centram atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 10. panta otrajā daļā paredzētajam izņēmumam noslēgt līgumu ar Turku universitāti par licences iegādi piecu gadu periodam (sākot no 2022. gada līdz 2026. gadam), lai nodrošinātu profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa pāridarījumu izplatības mazināšanai izglītības vidē adaptēšanu un sagatavošanu tālākai ieviešanai vispārējās izglītības iestādēs.

8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojumu Nr. 331 "Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2015.–2017. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 126. nr.).

Ministru prezidents A. K. KariņšIzglītības un zinātnes ministre A. Muižniece

(Ministru kabineta2022. gada 3. novembrarīkojums Nr. 795)

Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"RĪCĪBAS PLĀNS 2021.–2023. GADAM

Saīsinājumi

a.g.	akadēmiskais gads
AIC	Akadēmiskās informācijas centrs
AII	augstākās izglītības institūcija
AiM	Aizsardzības ministrijas
ANM	Atveseļošanas un noturības mehānisms
CFLA	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DESI	digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss
DTPN	Digitālās transformācijas pamatnostādnes
DVB	darba vidē balstītas (mācības)
ECVET	Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām (European credit system for vocational education and training)
EK	Eiropas Komisija
EM	Ekonomikas ministrija
EQAR	Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs (European Quality Assurance Register for Higher Education)
EQAVET	Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training)
Erasmus+	Eiropas Savienības programma izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā
ES	Eiropas Savienība
ESF	Eiropas Sociālais fonds
EUROSTAT	Eiropas Savienības Statistikas birojs
FM	Finanšu ministrija
ICCS	Starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījums (International Civic and Citizenship Education Study)
IEA	Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (International Association for the Evaluation of Educational Achievement)
IEM	Iekšlietu ministrija
IKVD	Izglītības kvalitātes valsts dienests
IMK	individuālais mācību konts
IZM	Izglītības un zinātnes ministrijas
JSPA	Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
KM	Kultūras ministrijas
LAKMA	Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija
LBAS	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDDK	Latvijas Darba devēju konfederācija
LIKTA	Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija
LIVA	Latvijas izglītības vadītāju asociācija
LIZDA	Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība
LJZA	Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
LLU	Latvijas Lauksaimniecības universitāte
LM	Labklājības ministrijas
LNB	Latvijas Nacionālā bibliotēka
LNKC	Latvijas Nacionālais kultūras centrs
LOSP	Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padome
LSA	Latvijas Studentu apvienība
LU	Latvijas Universitāte
LUA	Latvijas Universitāšu asociācija
LVA	Latviešu valodas aģentūra
LZP	Latvijas Zinātnes padome
m.g.	mācību gads
MIKC	mākslu izglītības kompetences centrs
MIP	modulārās izglītības programma
MJK	mācību jomu koordinators
MK	Ministru kabinets
NAP	Nacionālais attīstības plāns
NEET	jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)
NEP	nozaru ekspertu padome
NKS	nozares kvalifikāciju struktūra
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO	nevalstiskās organizācijas
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
PB	Pasaules Banka
PIB	Profesionālās izglītības biedrība
PII	profesionālās izglītības iestāde
PINTSA	Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome
PIPP	Pieaugušo izglītības pārvaldības padome
PISA	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījums (Programme for International Student Assesement)
PKC	Pārresoru koordinācijas centrs
PKE	profesionālās kvalifikācijas eksāmens
PR	politikas rezultāts
PS/PKP	profesijas standarts / profesionālās kvalifikācijas prasība
RP	rektoru padome
RR	rezultatīvais rādītājs
RTU	Rīgas Tehniskā universitāte
SAM	specifiskais atbalsta mērķis
SIIC	Starpnozaru izglītības inovāciju centrs
SIVA	Sociālās integrācijas valsts aģentūra
STEM	dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science, technology, engineering, and mathematics)
TALIS	starptautisks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas mācību vides pētījums (Teaching and Learning International Survey)
TM	Tieslietu ministrija
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VBTAI	Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
VB	valsts budžets
VIAA	Valsts izglītības attīstības aģentūra
VIIS	Valsts izglītības informācijas sistēma
VISC	Valsts izglītības satura centrs
VM	Veselības ministrijas
VPD	Valsts probācijas dienests
VRAA	Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VZI	valsts zinātniskais institūts
ZM	Zemkopības ministrijas
ZPD	zinātniski pētnieciskais darbs

I. PLĀNA KOPSAVILKUMS

II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

N.p.k.	Rezultatīvais rādītājs (RR)	Datu avots	Bāzes gada vērtība2	2024. gada vērtība	Komentārs
1	2	3	4	5	6
1. Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze	1. Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze	1. Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze	1. Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze	1. Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze	1. Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze
1.1.	Pieaudzis akadēmiskā personāla, kuri nodarbināti pilna laika slodzē augstākās izglītības institūcijās, īpatsvars (pēc ISCED, 5–8. izglītības pakāpes līmenis).	Eurostat	15,2 % (2019)	25 %	Pieaugumus 10 % robežās
1.2.	Pedagogu noturība: izmaiņas pedagogu ar optimālu darba stāžu proporcijā:1) pedagogu, kuri pedagoģisko izglītību un/vai skolotāja kvalifikāciju ieguvuši pēdējo 5 gadu laikā, īpatsvars;2) pedagogu, kuru darba stāžs ir 6–10 gadi, īpatsvars.	TALIS (OECD)	1) 8,9 %(2013–2018)2) 6,5 %(TALIS 2018)	1) 10 %,2) 8 %	Pieaugumus 1-1,5 % robežās.TALIS aptauja tiks īstenota 2024.g., dati pieejami 2025.g.
2. Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība	2. Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība	2. Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība	2. Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība	2. Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība	2. Kvalitatīva un mūsdienīga izglītība
2.1.	Bērnu no 1 gada vecuma līdz 4 gadu vecumam, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu, īpatsvars.	CSP, IZM	70,1 %(2020/2021)	72 %	Pieaugums 2 % robežās.Aktualizēta bāzes vērtība, jo ir vērojams pieaugums pret Pamatnostādnēs iekļauto vērtību 68 % (2018/2019), tāpat ir mainīta arī starpvērtība, paredzot pieaugumu līdz 72 %.
2.2.	Skolēni (15 gadu vecumā) ar augstiem mācību rezultātiem (pēc PISA ‒ 5. un 6. kompetences līmenis):1) lasīšanā,2) matemātikā,3) dabaszinātnēs.	PISA (OECD)	1) 4,8 %2) 8,5 %3) 3,8 %(2018)	1) 6 %,2) 9 %,3) 5 %	Pieaugumus 0,5 % (matemātika) – 1,2 % robežās.OECD PISA pētījums notiks 2022g., dati būs pieejami 2023.g.
2.3.	Skolēni (15 gadu vecumā) ar zemiem mācību rezultātiem (zemāk par PISA 2. kompetences līmeni):1) lasīšanā,2) matemātikā,3) dabaszinātnēs.	PISA (OECD)	1) 22,4 %2) 17,3 %3) 18,5 %(2018)	1) 20 %,2) 16 %,3) 17 %(PISA 2022)	Samazinājums 1,3 % (matemātika) – 2,4 % robežās.OECD PISA pētījums notiks 2022g., dati būs pieejami 2023.g.
2.4.	1. Iedzīvotāji (15–74 gadu vecumā), kas ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību).2. Iedzīvotāji, kas pabeiguši pamatskolu un turpina izglītību.3. Iedzīvotāji, kas pabeiguši vidusskolu un turpina izglītību.	CSP	1. 22,3 %. (2021)2. Mācības vidusskolā turpina58,5 %, profesionālajā izglītībā ‒37,4 %, mācības neturpina4,1 % (2020)3. Mācības augstākajā izglītībā un koledžāsturpina 62 %, profesionālās izglītības iestādēs ‒6,7 %,mācības neturpina 31,3 %. (2020).	1. 21,5 %2. Attiecīgi ‒56 %; 39 %;3,8 %.3. Attiecīgi ‒68 %; 7 %;26%.	Iedzīvotāju (15–74 g.v.), kas ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību īpatsvara samazinājums. Samazinājums pret Pamatnostādnēs plānoto ir straujāks, tāpēc attiecīgais rādītājs 2024. gadam ir koriģēts no 25,5 % uz 21,5 %. Tāpat arī koriģēts rādītājs attiecībā uz iedzīvotājiem, kas ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību un mācības neturpina, mainot īpatsvaru no 5 % uz 3,8 % (2024.g.)Straujāks pieaugums plānots rādītāja vērtībai "Iedzīvotāji, kas pabeiguši vidusskolu un turpina izglītību profesionālās izglītības iestādēs": Pamatnostādnēs plānotā vērtība 2024.g. 6 %, koriģētā vērtība 7 %.
2.5.	Pieaugušo (25–64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars.	Darbaspēka apsekojums, LFS (Eurostat)	8,6 %(2021)	10%	2022.gadā Eurostat plāno koriģēt rādītāju. Rādītāja formulējumu plānos mainīt no "iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas" uz "iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo 12 mēnešu laikā pirms aptaujas".Izvērtējot 2020. un 2021.gada datus, rādītājam ir mainīta bāzes vērtība pret Pamatnostādnēm. 2020.g. rādītāja vērtība samazinājusies līdz 6,6 %, savukārt 2021.g. palielinājies līdz 8,6%, pārsniedzot prognozēto starpvērtību. Ņemot vērā minēto, 2024. g. vērtība ir koriģēta no 8 % uz 10 %.
2.6.	Digitālo prasmju apguve un pilnveide (16–74 gadus veciem iedzīvotājiem) ‒ vismaz pamata līmeņa digitālās prasmes.	DESI indekss	43 %(2019)	54 %	Pieaugums 12 % robežās.
2.7.	Augstākās izglītības absolventu nodarbinātība 0. līdz 3. profesiju pamatgrupā (vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti), salīdzinot ar kopējo augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaitu).	Augstākās izglītības absolventu monitoringa dati (CSP)	82,6 %(2020)	82,6%	Absolventu nodarbinātības īpatsvara saglabāšana esošajā līmenī (82,6 %)
3. Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei	3. Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei	3. Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei	3. Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei	3. Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei	3. Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei
3.1.	Vērtējuma labi, ļoti labi, teicami un izcili īpatsvars profesionālās kvalifikācijas eksāmenos.	VISC	28% (9 un 10 balles)47% (7 un 8 balles)(2020/2021)	28 % (9 un 10 balles)50 % (7 un 8 balles)	Vērtējumu teicami un izcili īpatsvars 2020./2021. m.g. pieaudzis par 3,5% salīdzinot ar 2019.g. rādītāja bāzes vērtību, kas atspoguļota Pamatnostādnēs. Ņemot vērā minēto līdz 2024.g. plānota īpatsvara saglabāšana esošajā līmenī (28 %, 9 un 10 balles)
3.2.	Skolēni, kas piedzīvojuši dažāda (emocionālus, fiziskus u. c.) veida pāridarījumus skolā.	PISA (OECD)	35 % (PISA 2018)	27 %(PISA 2022)	Samazinājums par 8 %.OECD PISA pētījums notiks 2022g., dati būs pieejami 2023.g.
3.3.	Profesionālās un profesionālās vidējās izglītības programmās un augstākās izglītības programmās uzņemto un absolvējušo skaita attiecība (intervāls: teorētiskais studiju laiks plus 2 gadi).	VIIS(IZM)	1) 54 % profesionālās izglītības programmās (2018)2) 50 % augstākās izglītības programmās (2020)	1) 60 %2) 55 %	Plānots pieaugums profesionālās izglītības programmās par 6%, augstākās izglītības programmās par 5 % (rādītājs aktualizēts 2020.g., Pamatnostādnēs atspoguļotā vērtība 2018.g. bija 44 %)Rādītājs ir pakārtots OECD datu apkopošanas ciklam un aprēķins tiek veikts reizi trijos gados.
3.4.	Jaunieši (18–24 gadus veci), kas neturpina izglītību,1) koprādītājs,2) rādītājs grupā ar lielāko jauniešu proporciju, kas neturpina izglītību (vīrieši, kas dzīvo laukos).	Darbspēka apsekojums, LFS(CSP, Eurostat)	1) 7,3 %2) 11,6 % vīriešu, kas dzīvo laukos, (2021)	1) 7 %2) 11 % vīriešu, kas dzīvo laukos	Plānots samazinājums robežās no 0,3 – 0,6 %. Rādītāju vērtības aktualizētas 2021.g., Pamatnostādnēs atspoguļotā bāzes vērtība 2019.g. bija attiecīgi: 1) 8,7 % un 2) 16,6 %.
3.5.	Izglītojamo, kas apguvuši jaunas prasmes, mācoties darbavietā, īpatsvars.	VIIS (IZM)	39,6 %(profesionālā izglītība, 2021)	40,5 %	Pieaugums 1 % robežās.Pamatnostādnēs atspoguļotā bāzes vērtība 2019.g. bija 16,6 %, 2020.g. rādītāja vērtība sasniedza 38 %.
3.6.	Nodarbināto (25–64 gadus vecu), kuri piedalījušies izglītības procesā apmaksātu darba stundu laikā, īpatsvars, salīdzinot ar šīs vecumgrupas nodarbinātajiem, kuri piedalījušies izglītības procesā jebkādā veidā un laikā.	CSP	34,9% (2020)	47 %	Pieaugums 12 % robežās.
3.7.	Skolēnu proporcija, kuru pilsoniskā kompetence (kognitīvie un uzvedību ietekmējošie mācīšanās rezultāti) atbilst augstākajam līmenim.	ICCS (IEA)	19,5 %(2016)	26 %2022, dati pieejami 2023)	Pieaugums 6,5 %.Pētījums tiks īstenots 2022.g., dati būs pieejami 2023.g.
3.8.	Jauniešu (15–29 gadus vecu), kas nav iesaistīti izglītībā, nestrādā (nav nodarbinātie) vai neapgūst arodu (NEET), īpatsvars.	Eurostat	12,1%(2021)	7 %	Samazinājums 3-5 % robežās.2019.gadā rādītāja vērtība bija 10,3 %, bet 2021.g. tā ir palielinājusies par 1,8 %.
3.9.	Bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām, kas turpina izglītību pēc obligātās izglītības iegūšanas, īpatsvars.	IZM	28 % (2019)	33 %	Pieaugums 5 %.
4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība	4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība	4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība	4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība	4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība	4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība
4.1.	Izglītības programmu, kas ir akreditētas uz noteikto akreditācijas periodu bez papildu nosacījumiem, īpatsvars.	IZM, IKVD	0 %3	50 %	Pieaugums 50 %.
4.2.	Finansējums uz vienu pilna laika ekvivalenta studējošo (% no OECD vidējā rādītāja).	OECD	60,4 %(2018)	70 %	Pieaugums 10 % robežās.Rādītāja bāzes vērtība 2016. g. bija 48 %, bet 2018. g. sasniedza 60,4 %, tāpēc ir aktualizēta gan bāzes, gan arī starpposma vērtība, kas jāsasniedz 2024.g., palielinot to no 60 % uz 70 %.

III. 1. MĒRĶIS: AUGSTI KVALIFICĒTI, KOMPETENTI UN UZ IZCILĪBU ORIENTĒTI PEDAGOGI UN AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

N.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs4	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
1	2	3	4	5	6	7
1.1.1.	Uzdevums: ATTĪSTĪT PEDAGOGU SAGATAVOŠANAS SISTĒMU.	Uzdevums: ATTĪSTĪT PEDAGOGU SAGATAVOŠANAS SISTĒMU.	Uzdevums: ATTĪSTĪT PEDAGOGU SAGATAVOŠANAS SISTĒMU.	Uzdevums: ATTĪSTĪT PEDAGOGU SAGATAVOŠANAS SISTĒMU.	Uzdevums: ATTĪSTĪT PEDAGOGU SAGATAVOŠANAS SISTĒMU.	Uzdevums: ATTĪSTĪT PEDAGOGU SAGATAVOŠANAS SISTĒMU.
1.1.1.1.	Ieviest sistēmu regulārai un pierādījumos balstītai pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei un stratēģiskai plānošanai.	Ieviest sistēmu regulārai un pierādījumos balstītai pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei un stratēģiskai plānošanai.	Ieviest sistēmu regulārai un pierādījumos balstītai pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei un stratēģiskai plānošanai.	Ieviest sistēmu regulārai un pierādījumos balstītai pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei un stratēģiskai plānošanai.	Ieviest sistēmu regulārai un pierādījumos balstītai pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei un stratēģiskai plānošanai.	Ieviest sistēmu regulārai un pierādījumos balstītai pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma analīzei un stratēģiskai plānošanai.
1.1.1.1.a.		Izveidots konceptuāls modelis pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai un nodarbinātības plānošanai (amati, slodzes, valsts finansējuma plānošana pedagogu sagatavošanai un profesionālai pilnveides vajadzību identificēšanai) izglītības iestādes, pašvaldības un valsts līmenī.	Īstenots pētījums (ES fondu 2014.-2020.g. perioda SAM 8.3.6.2.pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide" ietvaros), lai apzinātu pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas un nodarbinātības plānošanas sistēmas vajadzības:1.1.) pedagogu sākotnējās izglītības plānošana;1.2) budžeta vietu plānošana sākotnējā augstākajā izglītībā;1.3) nodarbināto skaita prognozes īstermiņā (1 gads), vidējā termiņā (5 gadi) un ilgtermiņā (10 gadi un vairāk);1.4) pedagogu nodarbinātības prakse (slodžu modeļi, mobilitāte, u.c.).	IZM		2023.g. 4.cet.
1.1.1.2.	Ieviest un nostiprināt jaunu pedagogu sagatavošanas sistēmu.	Ieviest un nostiprināt jaunu pedagogu sagatavošanas sistēmu.	Ieviest un nostiprināt jaunu pedagogu sagatavošanas sistēmu.	Ieviest un nostiprināt jaunu pedagogu sagatavošanas sistēmu.	Ieviest un nostiprināt jaunu pedagogu sagatavošanas sistēmu.	Ieviest un nostiprināt jaunu pedagogu sagatavošanas sistēmu.
1.1.1.2.a.		Notikusi pāreja uz jaunām pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības programmām.	1. 8.2.1. SAM (ES fondu 2014.-2020.g. periods) ietvaros īstenoti 6 augstskolu projekti, izstrādājot, licencējot, aprobējot un akreditējot jaunas pedagogu sagatavošanas studiju programmas un apakšprogrammas.2. Uzsākta studentu uzņemšana 27 jaunveidotās pedagogu sagatavošanas programmās.3. Sagatavotas pedagogu tālākizglītības programmas "Mentors" un "Sociālais pedagogs; logopēdu un speciālo pedagogu (arī kā otro specialitāti) sagatavošanas programmas visu reģionu vajadzībām.	IZM	AII,	2023.g. 4.cet.
1.1.1.2.b.		Izstrādāti atbalsta mehānismi un sniegts atbalsts jaunu pedagogu piesaistei un noturēšanai.	1. Sniegts atbalsts (profesionālās pilnveides grupas, personīgās izaugsmes piezīmes, stundu vērošana u.c. atbalsta formas) skolotāja kvalifikāciju ieguvušajiem 1 gadu pēc studiju pabeigšanas, lai piesaistītu un noturētu izcilus pedagogus:1.1.) Izstrādāti un MK iesniegti grozījumi MK 09.01.2018. noteikumos Nr. 27 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi", lai nodrošinātu indukcijas gada īstenošanu 2021./2022. a.g.1.2.) 8.2.1.SAM projekta īstenošana, ieviešot indukcijas gada atbalstu 1-gadīgajā skolotāju sagatavošanas studiju programmā 2021./2022.a.g.1.3.) Izstrādāti 4.2.2. SAM pasākuma "Indukcijas gada ieviešana pedagogu sagatavošanas studiju programmās" īstenošanas nosacījumi un projekta vērtēšanas kritēriji.1.4.) Uzsākta projekta īstenošana, ieviešot indukcijas gada atbalstu skolotāju sagatavošanas studiju programmās 2022./2023.a.g.2. Noteikti mentora darbības kritēriji un darba apjoma īpatsvars, izstrādāts mentora amata apraksta paraugs (pienākumi) sasaistē ar profesionālo kompetenču analītiskā rīka 4.līmenī definētajām kompetencēm.3. Izstrādāta emocionālā atbalsta programma jaunajiem pedagogiem, balstoties pirmo trīs gadu noslodzes datos, kas paredz mentora un emocionālā atbalsta grupas pieejamību (piemēram, iesaistot citus jaunos skolotājus pašvaldībā).	IZM	AII, izglītības iestāžu dibinātāji, izglītības iestādes	1.1.) un 1.2.) 2022.g. 4.cet.1.3.) un 1.4.) 2023.g. 4.cet. (turpinās līdz 2027.g.)2. 2022. g. 2.cet.3. 2023.g. 3. cet.
1.1.1.2.c.		Izstrādāts pedagogu profesionālo kompetenču ietvars.	1. Visām pedagogu grupām (t.sk. pirmsskolas izglītības pedagogiem) nodefinētas aktuālas profesionālās kompetences (12 kritēriji, 4 snieguma līmeņa apraksti).2. Pedagogu profesionālo kompetenču ietvars saskaņots ar jauno pedagogu sagatavošanas programmu saturu un pētījumu "Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā".	IZM		2022.g. 4.cet.
1.1.1.2.d.		Paplašināti pedagogu darba nosacījumi, uzsākot darbu pēc studiju pabeigšanas.	Izstrādāti un iesniegti grozījumi Izglītības likumā nosakot, ka par pedagogu var strādāt persona, kas ieguvusi vai iegūst pedagoģisko izglītību (darbs profesijā uzsākams pēc pirmā studiju gada, turpmāk nosakot slodzes procentuālo pieaugumu).	IZM		2023.g. 2.cet.
1.1.1.2.e.		Noteikti skolotāja palīga amata pienākumi.	1. Izstrādātas vadlīnijas skolotāja palīga izglītības prasībām un amata pienākumiem.2. Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumā.	IZM		2022.g. 4.cet.
1.1.2.	Uzdevums: NODROŠINĀT KVALITATĪVU UN REGULĀRU PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES NOVĒRTĒŠANU UN PILNVEIDI, METODISKO UN KONSULTATĪVO ATBALSTU, MĒRĶTIECĪGI KOORDINĒJOT DAŽĀDU PUŠU IESAISTI UN SADARBĪBU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KVALITATĪVU UN REGULĀRU PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES NOVĒRTĒŠANU UN PILNVEIDI, METODISKO UN KONSULTATĪVO ATBALSTU, MĒRĶTIECĪGI KOORDINĒJOT DAŽĀDU PUŠU IESAISTI UN SADARBĪBU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KVALITATĪVU UN REGULĀRU PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES NOVĒRTĒŠANU UN PILNVEIDI, METODISKO UN KONSULTATĪVO ATBALSTU, MĒRĶTIECĪGI KOORDINĒJOT DAŽĀDU PUŠU IESAISTI UN SADARBĪBU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KVALITATĪVU UN REGULĀRU PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES NOVĒRTĒŠANU UN PILNVEIDI, METODISKO UN KONSULTATĪVO ATBALSTU, MĒRĶTIECĪGI KOORDINĒJOT DAŽĀDU PUŠU IESAISTI UN SADARBĪBU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KVALITATĪVU UN REGULĀRU PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES NOVĒRTĒŠANU UN PILNVEIDI, METODISKO UN KONSULTATĪVO ATBALSTU, MĒRĶTIECĪGI KOORDINĒJOT DAŽĀDU PUŠU IESAISTI UN SADARBĪBU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KVALITATĪVU UN REGULĀRU PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES NOVĒRTĒŠANU UN PILNVEIDI, METODISKO UN KONSULTATĪVO ATBALSTU, MĒRĶTIECĪGI KOORDINĒJOT DAŽĀDU PUŠU IESAISTI UN SADARBĪBU.
1.1.2.1.	Īstenot stratēģisku un sistēmisku pieeju pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.	Īstenot stratēģisku un sistēmisku pieeju pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.	Īstenot stratēģisku un sistēmisku pieeju pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.	Īstenot stratēģisku un sistēmisku pieeju pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.	Īstenot stratēģisku un sistēmisku pieeju pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.	Īstenot stratēģisku un sistēmisku pieeju pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.
1.1.2.1.a.		Izveidota sistēmiska pieeja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides vajadzību un prioritāšu noteikšanai un profesionālās kompetences pilnveides piedāvājuma plānošanai.	1. Izstrādāts un 2-3 pašvaldībās aprobēts tehniskais risinājums (rīks) vispārējās izglītības, t.sk. pirmsskolas izglītības un profesionālās izglītības pedagogu ikgadējam kompetenču pašnovērtējumam; sagatavots metodiskais materiāls rīka ieviešanai.2. Izstrādāti un iesniegti MK noteikumi par kompetenču pašnovērtēšanas procesu un kārtību.3. Izveidots un īstenots pedagogu profesionālās kompetences pilnveides ikgadējs plāns, kurā definētas prioritārās tēmas.4. Nodrošinātas ESF finansētas mācības profesionālās kompetences pilnveidei profesionālajā izglītībā iesaistītajiem pedagogiem, prakses vadītājiem, amata meistariem, DVB mācību vadītājiem. Profesionālo kompetenci pilnveidojuši 2806 pedagogi, prakses vadītāji, amata meistari, DVB mācību vadītāji.	IZM		1. 2022.g. 4.cet.2. 2023.g. 4.cet.3. 2021., 2022., 2023.g. 1.cet.4. 2022.g. 4.cet.
1.1.2.2.	Izveidot vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu, t.sk. stratēģiski koordinējot visas iesaistītās puses augstas kvalitātes metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā.	Izveidot vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu, t.sk. stratēģiski koordinējot visas iesaistītās puses augstas kvalitātes metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā.	Izveidot vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu, t.sk. stratēģiski koordinējot visas iesaistītās puses augstas kvalitātes metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā.	Izveidot vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu, t.sk. stratēģiski koordinējot visas iesaistītās puses augstas kvalitātes metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā.	Izveidot vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu, t.sk. stratēģiski koordinējot visas iesaistītās puses augstas kvalitātes metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā.	Izveidot vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu, t.sk. stratēģiski koordinējot visas iesaistītās puses augstas kvalitātes metodiskā un konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā.
1.1.2.2.a.		Pārskatīta esošā metodiskā un konsultatīvā atbalsta sistēma un izveidots redzējums par tās attīstību, kā arī uzsākta sistēmas ieviešana.	1. Izstrādāts koncepts par vienotu informatīvu sistēmu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei, t.sk. izvērtējot esošo iesaistīto pušu lomu, koncepta ietveros iekļauts redzējums par mācību jomu profesionālo organizāciju darbības virzieniem.2. Izstrādāts sistēmas ieviešanas modelis, identificējot iesaistīto pušu lomas, salāgojot valsts budžeta un struktūrfondu finansējuma iespējas un nodrošinot sistēmas ilgtspēju.3. Izstrādāti 4.2.2. SAM 4.2.2.3.pasākuma "Pedagoga profesijas attīstība un prestiža uzlabošana" īstenošanas nosacījumi, projektu vērtēšanas kritēriji, lai uzsāktu ESF projekta īstenošanu pedagogu metodiskā atbalsta sistēmas izveidošanai.4. Stiprināta VISC kapacitāte nacionāla mēroga metodiska un konsultatīva atbalsta vadībai, t.sk. izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā; sagatavots sistēmas ieviešanai nepieciešamo resursu plāns un izstrādāts sistēmas ieviesēja darbības nolikums (funkciju un atbildību apraksts).5. VPP "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" ietvaros izpētīti mācīšanas un mācīšanās modeļi (t.sk. kombinētās mācīšanās) un izstrādāti inovatīvi risinājumi mācīšanās procesa pilnveidei (t.sk. digitālajai transformācijai).	IZM	1.-4. VISC3. AII, NVO, pašvaldības, PI	1.-2. 2022.g. 4.cet.3.-5. 2023.g 4.cet.
1.1.2.2.b.		Nodrošināta pedagogu profesionālā pilnveide un pieredzes apmaiņas iespējas starptautiskā vidē Erasmus+ programmas 1.pamataktivitātes (mācību mobilitātes projektu) ietvaros.	1. Īstenota informatīva kampaņa (vispārēji, reģionāli un sektorāli informatīvi semināri, starptautisks kontaktseminārs skolu sektorā) un sniegts atbalsts starptautisku kontaktu veidošanā un mobilitātes projektu izstrādē.2. Palielinājies Erasmus+ akreditāciju ieguvušo pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu skaits: Erasmus+ akreditēto vispārējās izglītības iestāžu skaits pieaudzis par 20%.	VIAA		2023.g. 4.cet. (turpinās līdz 2027.g.)
1.1.3.	Uzdevums: VEIDOT ILGTSPĒJĪGUS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APMAIŅAS UN SADARBĪBAS TĪKLUS.	Uzdevums: VEIDOT ILGTSPĒJĪGUS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APMAIŅAS UN SADARBĪBAS TĪKLUS.	Uzdevums: VEIDOT ILGTSPĒJĪGUS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APMAIŅAS UN SADARBĪBAS TĪKLUS.	Uzdevums: VEIDOT ILGTSPĒJĪGUS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APMAIŅAS UN SADARBĪBAS TĪKLUS.	Uzdevums: VEIDOT ILGTSPĒJĪGUS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APMAIŅAS UN SADARBĪBAS TĪKLUS.	Uzdevums: VEIDOT ILGTSPĒJĪGUS PROFESIONĀLĀS PIEREDZES APMAIŅAS UN SADARBĪBAS TĪKLUS.
1.1.3.1.	Stiprināt profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus mācīšanas un mācīšanās labās prakses pārnesei un izglītības inovāciju attīstībai.	Stiprināt profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus mācīšanas un mācīšanās labās prakses pārnesei un izglītības inovāciju attīstībai.	Stiprināt profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus mācīšanas un mācīšanās labās prakses pārnesei un izglītības inovāciju attīstībai.	Stiprināt profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus mācīšanas un mācīšanās labās prakses pārnesei un izglītības inovāciju attīstībai.	Stiprināt profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus mācīšanas un mācīšanās labās prakses pārnesei un izglītības inovāciju attīstībai.	Stiprināt profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus mācīšanas un mācīšanās labās prakses pārnesei un izglītības inovāciju attīstībai.
1.1.3.1.a.		Nodrošināta savstarpēja labās prakses apmaiņa, zināšanu pārnese (sadarbības kopienas, metodiski materiāli, labās prakses izplatīšana).	1. Izveidotas pieredzes apmaiņas kopienas ar mērķi rosināt savstarpēju pieredzes apmaiņu un atbalstīt citam citu pilnveidotā mācību satura īstenošanā. Mērķauditorija: pārvalžu vadītāji un metodiķi; skolu un pirmsskolu vadītāji;- pirmsskolu un skolu pedagogi;mācību jomu koordinatori (Valodu, Sociālā un pilsoniskā, Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, Dabaszinātņu, Matemātikas, Tehnoloģiju, Veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās, Pirmsskola un sākumskola, Iekļaujošās izglītības koordinators, Izglītības tehnoloģiju mentors, Plašāka skolēna izglītības pieredzes koordinators); pirmsskolu un skolu mācīšanās konsultanti.2. Sagatavoti un izplatīti labās prakses e-piemēri dabaszinātnēs un matemātikā (video formātā).3. Savstarpējās prakses apmaiņai tiek izmantoti: Skola2030 ziņu izdevumi, klausāmsarunas, sociālie tīkli, mājas lapa.4. Nodrošināta izglītības iestāžu un nozaru savstarpējā sadarbība un zināšanu pārnese (1-2 pilotprojekti prioritārās jomās), t.sk. pētniecības izglītības inovāciju pārnese, izmantojot VISC inovatīvas skolas.	VISC (projekts Skola 2030)	LU SIIC un biedrība IIC	2023. g. 4.cet.
1.1.3.1.b.		Nodrošināta pieredzes apmaiņa un inovāciju izstrāde skolu sektorā Erasmus+ programmas 2.pamataktivitātes (partnerības sadarbībai) ietvaros.	1. Īstenota informatīva kampaņa un sniegts atbalsts starptautisku kontaktu veidošanā un projektu izstrādē: informatīvi pasākumi un projektu izstrādes semināri, atbalstīta dalība starptautiskajās mācību un sadarbības aktivitātēs stratēģisko partnerību izveidei.2. Īstenota kvalitatīvu stratēģisko partnerību projektu atlase un finansēšana ES programmas "Erasmus+ ietvaros skolu sektorā: iesniegto projektu pieteikumu vērtēšana, projektu apstiprināšana horizontālajās prioritātēs: mācību priekšlaicīga pamešana, pedagoga profesijas stiprināšana, pamatkompetenču attīstīšana, visaptverošas pieejas veicināšana valodu apguves jomā, intereses par STEM veicināšana, augstas kvalitātes agrīnā pirmsskolas izglītība, iekļaušana, cīņa pret klimata pārmaiņām, digitālās pārveides īstenošana, pilsoniska līdzdalība.3. Nodrošināta uzraudzība, sniegts atbalsts un konsultācijas projektu īstenotājiem.	VIAA		2023.g. 4.cet. (turpinās līdz 2027.g.)
1.1.3.2.	Stiprināt pedagogu profesionālo organizāciju darbību pedagoga profesijas un izcilības attīstībai.	Stiprināt pedagogu profesionālo organizāciju darbību pedagoga profesijas un izcilības attīstībai.	Stiprināt pedagogu profesionālo organizāciju darbību pedagoga profesijas un izcilības attīstībai.	Stiprināt pedagogu profesionālo organizāciju darbību pedagoga profesijas un izcilības attīstībai.	Stiprināt pedagogu profesionālo organizāciju darbību pedagoga profesijas un izcilības attīstībai.	Stiprināt pedagogu profesionālo organizāciju darbību pedagoga profesijas un izcilības attīstībai.
1.1.3.2.a.		Uzsākta grantu programma metodiskā atbalsta, zināšanu pārneses nodrošināšanai mācību jomās.	Izstrādāts grantu programmas konkursa nolikums obligātajos mācību priekšmetos, STEM mācību jomās.	IZM, VISC	LDDK, LNKC, KM	2023. g. 4.cet.
1.1.4.	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGU ATALGOJUMU.5	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGU ATALGOJUMU.5	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGU ATALGOJUMU.5	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGU ATALGOJUMU.5	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGU ATALGOJUMU.5	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGU ATALGOJUMU.5
1.1.4.1.	Nodrošināt pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.	Nodrošināt pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.	Nodrošināt pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.	Nodrošināt pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.	Nodrošināt pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.	Nodrošināt pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.
1.1.4.2.	Pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli, tostarp izvērtējot pedagogu slodžu līdzsvarošanu starp pirmsskolas izglītības un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem.	Pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli, tostarp izvērtējot pedagogu slodžu līdzsvarošanu starp pirmsskolas izglītības un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem.	Pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli, tostarp izvērtējot pedagogu slodžu līdzsvarošanu starp pirmsskolas izglītības un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem.	Pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli, tostarp izvērtējot pedagogu slodžu līdzsvarošanu starp pirmsskolas izglītības un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem.	Pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli, tostarp izvērtējot pedagogu slodžu līdzsvarošanu starp pirmsskolas izglītības un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem.	Pilnveidot pedagogu atalgojuma modeli, tostarp izvērtējot pedagogu slodžu līdzsvarošanu starp pirmsskolas izglītības un vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem.
N.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
---	---	---	---	---	---	---
1	2	3	4	5	6	7
1.2.1.	Uzdevums: NODROŠINĀT JAUNAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT JAUNAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT JAUNAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT JAUNAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT JAUNAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT JAUNAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES SISTĒMAS IEVIEŠANU.
1.2.1.1.	Izstrādāt un ieviest jaunu doktorantūras modeli.	Izstrādāt un ieviest jaunu doktorantūras modeli.	Izstrādāt un ieviest jaunu doktorantūras modeli.	Izstrādāt un ieviest jaunu doktorantūras modeli.	Izstrādāt un ieviest jaunu doktorantūras modeli.	Izstrādāt un ieviest jaunu doktorantūras modeli.
1.2.1.1.a.		Izstrādāts normatīvais ietvars doktorantūras modeļa ieviešanai.	Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai (Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, MK noteikumi.)	IZM	KM, VM, ZM, AiM, IeM, AIC, RP, LUA, AII, LJZA	2022. g. 2. cet.(turpinās līdz 2024. g. 4.cet.)
1.2.1.1.b.		Nodrošinātas konsultācijas augstskolām un to sadarbības partneriem par jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu institūcijas līmenī.	1. IZM izveidota darba grupa jauna doktorantūras modeļa izstrādei.2. Nodrošinātas konsultācijasaugstskolām un to sadarbības partneriem.3. Notikuši tiešsaistes semināri.	IZM		2022.g. 2.cet.(turpinās līdz 2024. g. 4.cet.)
1.2.1.1.c.		Sniegts atbalsts AII doktorantu iesaistei un noturēšanai darbā augstskolā.	1. Īstenoti 8 projekti, kuru ietvaros 14 augstskolas saņēmušas atbalstu doktorantūras grantu pieejas aprobācijai:1.1.) atbalsts 341 doktorantam / zinātniskā grāda pretendentam;1.2.) atbalsts 30 ārvalstu pasniedzējiem, tostarp latviešu diasporas akadēmiskajam personālam.2. 8.2.2. SAM 3. kārtas (ES fondu 2014.-2020.g. periods) ietvaros atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā - 121.	IZM	FM (CFLA)	2023.g. 4. cet. (pēdējie dati par RR izpildi būs pieejami no 2024.g. 2.cet.
1.2.1.2.	Spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu (digitālās kompetences, studentcentrēts studiju process u.c.) un mācīšanas un mācīšanās inovāciju pārnesi.	Spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu (digitālās kompetences, studentcentrēts studiju process u.c.) un mācīšanas un mācīšanās inovāciju pārnesi.	Spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu (digitālās kompetences, studentcentrēts studiju process u.c.) un mācīšanas un mācīšanās inovāciju pārnesi.	Spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu (digitālās kompetences, studentcentrēts studiju process u.c.) un mācīšanas un mācīšanās inovāciju pārnesi.	Spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu (digitālās kompetences, studentcentrēts studiju process u.c.) un mācīšanas un mācīšanās inovāciju pārnesi.	Spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu (digitālās kompetences, studentcentrēts studiju process u.c.) un mācīšanas un mācīšanās inovāciju pārnesi.
1.2.1.2.a.		Sadarbībā ar Pasaules Banku īstenots pētījums jauna akadēmiskās karjeras ietvara veidošanai un ieviešanai Latvijā, vienlaikus nodrošinot, ka nozarē ir izpratne par jauno ietvaru un turpmākajiem soļiem tā ieviešanā.	1. Notikušas aptaujas, individuālas konsultācijas, 4 starptautiskas studiju vizītes, lai iepazītos ar tendencēm un labu praksi.2. Organizēti vismaz 4 darbsemināri un 2 informatīvie pasākumi ar IZM veidoto darba grupu jauna akadēmiskās karjeras ietvara izstrādei, kā arī, pētījuma noslēguma fāzē, ar augstākās izglītības un zinātnes sektora pārstāvjiem.3. Kopīgs IZM un PB ekspertu darbs pie starpziņojumu un rekomendāciju ziņojuma sagatavošanas - sagatavoti 3 starpziņojumi un 1 rekomendāciju ziņojums.	IZM	Eiropas Komisija, Pasaules Banka	2021. g. 4. cet.
1.2.1.2.b.		Sadarbībā ar IZM veidoto darba grupu jauna akadēmiskās karjeras ietvara izstrādei un balstoties Pasaules Bankas rekomendācijās, izstrādāts konceptuālais ziņojums par jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā.	Izstrādāts un MK iesniegts konceptuālais ziņojums par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā.	IZM	VM, RP, LIZDA, KM, ZM, AiM, LJZA, LUA, VZI, AII	2022. g. 2. cet.
1.2.1.2.c.		Izstrādāti grozījumi tiesiskajā regulējumā atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam risinājumam par jaunas akadēmiskās karjeras ieviešanu Latvijā.	Izstrādāti Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma grozījumi, kā arī grozījumi saistītajos normatīvajos aktos.	IZM	VM, RP, LIZDA, KM, ZM, AiM, LJZA, LUA, VZI, AII	2022. g. 4. cet.
1.2.1.2.d.		Sadarbībā ar IZM veidoto darba grupu jauna akadēmiskās karjeras ietvara izstrādei, sagatavots informatīvais ziņojums.	1. Izstrādāts un MK iesniegts informatīvais ziņojums "Akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveides sistēmas izveide".2. Izstrādāti un iesniegti grozījumi Augstskolu likumā un MK 25.02.2021. noteikumos Nr. 129 "Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta un amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtība" (turpmāk – MK not. Nr. 129), iespējams, sagatavoti jauni MK noteikumi, atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveides sistēmas izveide" ietvertajam risinājumam.	IZM	VM, RP, LIZDA, KM, ZM, AiM, LJZA, LUA, VZI, AII	1. 2022. g. 4. cet.2. 2023. g. 2. cet.
1.2.1.2.e.		Nodrošināts atbalsts mācībspēku atjaunotnei, ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei un akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveidei.	8.2.2 SAM6 1.kārtas ietvaros 18 AII projektos nodrošināts atbalsts:1) Doktorantu darbam AII - 232 doktorantiem/zinātniskā grāda pretendentiem;2) 225 ārvalstu pasniedzēju piesaistei;3) 1513 akadēmiskā personāla pārstāvjiem kompetenču pilnveidei.2.kārtas ietvaros 6 AII projektos tiek nodrošināts atbalsts:1) Doktorantu darbam AII - 40 doktorantiem/zinātniskā grāda pretendentiem;2) 40 ārvalstu pasniedzēju piesaistei;3) 226 akadēmiskā personāla pārstāvjiem kompetenču pilnveidei.	IZM	AII	2023.g. 4. cet.
1.2.1.2.f.		Sagatavoti risinājumi starptautiski konkurētspējīga akadēmiskā personāla, īpaši latviešu diasporas akadēmiskā personāla, potenciāla piesaistei augstākās izglītības institūcijās.	1. Izstrādāts jauns normatīvais regulējums, lai sekmētu starptautiski konkurētspējīga, t.sk. latviešu diasporas, akadēmiskā personāla piesaisti Latvijas augstskolām.2. Sniegts atbalsts augstskolām ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei darbam Latvijas AII: ārvalstu docētāju skaits, kuri 6 mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina darbu Latvijas AII - 100.	IZM	VIAA, JSPA, KM, ZM, VM, LM, AiM, EM, IeM, AIC, sociālie partneri, pašvaldības, citi dibinātāji	2023.g. 4. cet.
1.2.2.	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATALGOJUMA SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATALGOJUMA SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATALGOJUMA SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATALGOJUMA SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATALGOJUMA SISTĒMAS IEVIEŠANU.	Uzdevums: NODROŠINĀT KONKURĒTSPĒJĪGAS AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATALGOJUMA SISTĒMAS IEVIEŠANU.
1.2.2.1.	Izveidot un ieviest pievilcīgu un uz sniegumu balstītu atalgojuma sistēmu augstākajā izglītībā.	Izveidot un ieviest pievilcīgu un uz sniegumu balstītu atalgojuma sistēmu augstākajā izglītībā.	Izveidot un ieviest pievilcīgu un uz sniegumu balstītu atalgojuma sistēmu augstākajā izglītībā.	Izveidot un ieviest pievilcīgu un uz sniegumu balstītu atalgojuma sistēmu augstākajā izglītībā.	Izveidot un ieviest pievilcīgu un uz sniegumu balstītu atalgojuma sistēmu augstākajā izglītībā.	Izveidot un ieviest pievilcīgu un uz sniegumu balstītu atalgojuma sistēmu augstākajā izglītībā.
1.2.2.1.a.		Augstākās izglītības institūcijas ir informētas un savā darbībā iekļāvušas uz sniegumu balstītu akadēmiskā personāla atalgojuma noteikšanu.	Izstrādāti akadēmiskā personāla atalgojuma un darba slodzes veidošanas principi.	IZM	VM, KM, ZM, LM, AiM, LIZDA, AII, VZI, RP, LUA, LJZA	2022. g. 4. cet.
1.2.2.1.b.		Izstrādāti priekšlikumi jaunai augstākās izglītības finansēšanas pieejai, kas paredz pāreju no pašreizējā modeļa (IZM un nozaru ministriju VB finansētām studiju vietām) uz institucionālo finansēšanu.	1. Izstrādāts konceptuālais ziņojums par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā.2. Notikušas konsultācijas IZM veidotajā jauna akadēmiskās karjeras ietvara izstrādes darba grupā.3. Izstrādāts grozījumu projekts Augstskolu likumā, AII finansēšanas no VB līdzekļiem MK 12.12.2006. noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk – MK not. Nr. 994), kā arī pedagogu darba samaksas MK not. Nr. 445.	IZM	1. un 2. VM, RP, LIZDA, KM, ZM, AiM, IEM, LJZA, LUA, VZI, AII, LSA.3. VM, KM, ZM, LM, AiM, IEM, LIZDA, AII, VZI, RP, LUA, LJZA, LSA	1. un 2. 2022. g. 3.cet.3. 2023. g. 1.cet.
1.2.2.1.c.		Izstrādāts tiesiskais regulējums, kas nosaka akadēmiskā personāla darba samaksas veidošanas principus.	Izstrādāti jauni MK noteikumi, kas nosaka principus, kuri institūcijām jāievēro, piemēram, ka akadēmiskās karjeras četru posmu amati ir samērojami ar noteiktām amatu un atalgojumu grupām, kas ir atskaites punkts, lai noteiktu konkurētspējīgu atalgojumu. Principiem jānosaka, kā attālināties no kontaktstundu uzskaites.	IZM	VM, KM, ZM, LM, AiM, LIZDA, AII, VZI, RP, LUA, LJZA	2022. g. 4. cet.

IV. 2. MĒRĶIS: MŪSDIENĪGS, KVALITATĪVS UN UZ DARBA TIRGŪ AUGSTI NOVĒRTĒTU PRASMJU ATTĪSTĪŠANU ORIENTĒTS IZGLĪTĪBAS PIEDĀVĀJUMS.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)