Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā

Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 51Jūrmalā 2022. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 16, 18. p.)

Izdots saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes unsociālās rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumuizmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu, pakalpojumu piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību.

2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas valstspilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsēta un tās ir sasniedzamas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, ja tās nonākušas krīzes situācijā. Pakalpojumu persona pieprasa vēršoties Jūrmalas Labklājības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) vai pie pakalpojuma sniedzēja noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

3. Pārvalde pieņem lēmumu par:

3.1. sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības kompetencē;

3.2. pakalpojuma nepieciešamību un nosūta to attiecīgai institūcijai lēmuma pieņemšanai, ja nodrošināt pakalpojumu nav pašvaldības kompetencē.

4. Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvalde:

4.1. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas, un lēmumā norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

4.2. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Pašvaldība sniedz šādus pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.3. dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

5.4. naktspatversme;

5.5. speciālā transporta pakalpojumi;

5.6. dienas centrs bērniem;

5.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.8. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.9. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti;

5.10. īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.11. higiēnas centra pakalpojums;

5.12. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.13. pavadoņa pakalpojums;

5.14. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.15. servisa dzīvokļa pakalpojums;

5.16. grupu dzīvokļa pakalpojums;

5.17. psihologa pakalpojums;

5.18. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.19. atelpas brīža pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem.

6. Lai noteiktu personai noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.15., 5.16. vai 5.19. apakšpunktā noteikto pakalpojumu, Pārvalde nosaka personas aprūpes līmeni atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Ja iesniegumu un noteikumos noteiktos dokumentus pakalpojuma saņemšanai Pārvaldē iesniedz personas likumiskais pārstāvis, iesniegumam tiek pievienota pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

8. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par šādu pakalpojumu piešķiršanu:

8.1. dienas centrs bērniem;

8.2. naktspatversme (līdz septiņām naktīm);

8.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

8.4. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

II. Aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtība

9. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Ja personai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, tad aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši šādiem līmeņiem:

9.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

9.2. II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

9.3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

9.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas, palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība ģērbjoties un fizioloģisko procesu norisē, t.sk. inkontinences līdzekļu nomaiņā.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti darba dienās un:

10.1. I līmenī – ne vairāk kā 16 stundas mēnesī;

10.2. II līmenī – ne vairāk kā 32 stundas mēnesī;

10.3. III līmenī – ne vairāk kā 60 stundas mēnesī;

10.4. IV līmenī – ne vairāk kā 100 stundas mēnesī.

11. Ja aprūpes mājās pakalpojums ir nepieciešams vairākiem ģimenes locekļiem, pakalpojums tiek piešķirts katram ģimenes loceklim atsevišķi, izvērtējot katra ģimenes locekļa individuālās vajadzības un nosakot katram ģimenes loceklim aprūpes līmeni.

12. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pakalpojumu sniedzējs uzsāk ne vēlāk, kā 10 darba dienu laikā pēc lēmuma par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās apgādnieku Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (turpmāk – apgādnieks) par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

13. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu Pārvalde pieņem, ja:

13.1. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

13.2. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar noteikumu 9. punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

13.3. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kā ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe;

13.4. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

14. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzējs par to informējot Pārvaldi, ja:

14.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski neievēro līguma nosacījumus;

14.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

14.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

15. Pakalpojuma sniegšana tiek apturēta no dienas, kad persona sāk saņemt sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, un atsākts, kad persona atgriežas dzīvesvietā. Pakalpojuma sniedzējs informē Pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas apturēšanu vai pārtraukšanu.

III. Aprūpes mājās pakalpojumu finansēšanas kārtība

16. Personas un tās apgādnieka (turpmāk šajā nodaļā – maksātājs) pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pārvalde izvērtē maksātāja iespējas samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu, pamatojoties uz personas iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu (turpmāk – iztikas līdzekļu deklarācija) un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktiem nosacījumiem. Iztikas līdzekļu deklarācija ir jāiesniedz vienu reizi sešu mēnešu periodā. Aprūpes mājās pakalpojumi var tikt finansēti:

16.1. no maksātāju finanšu līdzekļiem;

16.2. no maksātāju līdzekļiem ar noteikta apmēra pašvaldības līdzfinansējumu;

16.3. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā.

17. Maksātāja rīcībā esošie līdzekļi nevar būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli.

18. Ja persona nevar segt pilnu vai daļēju maksu par aprūpes mājas pakalpojumu un viņai ir apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai minētā pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieki.

19. Maksājumu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība, ja:

19.1. personai nav apgādnieku un tās ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni;

19.2. personas un vienlaicīgi visu tās apgādnieku ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni;

19.3. personai ir noteikts politiski represētās personas statuss.

20. Ja, novērtējot maksātāja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki par 17. punktā noteikto ienākumu līmeni, tad maksātājs veic samaksu par pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par 17. punktā noteikto maksātāja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek maksātāja ģimenes rīcībā aprūpes mājas pakalpojuma samaksai.

20.1 Pārvalde, par to informējot pakalpojuma sniedzēju, var atbrīvot maksātāju no pienākuma veikt samaksu par pakalpojumu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

20.1 1. maksātājs ir persona ar I grupas invaliditāti;

20.1 2. maksātājs ir persona ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumiem;

20.1 3. maksātājs ir persona līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, kurš apgūst izglītību pamatizglītības programmā, vidējo izglītību, profesionālo vai augstāko izglītību;

20.1 4. ir iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums par to, ka maksātājam nav pienākums uzturēt personu, kura saņem pakalpojumu;

20.1 5. maksātāja (mājsaimniecības) ienākumi nepārsniedz 17. punktā noteikto ienākumu līmeni.

20.2 Pašvaldība sedz tikai to pakalpojuma izmaksu daļu, kuru būtu jāsedz maksātājam, kurš ir atbrīvots no pienākuma veikt samaksu.

21. Maksātājs var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja personas apgādnieks, kuram ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tam ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.

22. Ceļa izdevumus un citus papildu izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam noteikumu 9. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

23. Ja persona dzīvo viena mājsaimniecībā un tai nav apgādnieku, tad ziņas par saviem ienākumiem tai ir jāsniedz vienu reizi 12 mēnešu periodā.

23.1 Ja ar personu ir noslēgts uztura līgums, tad Pārvalde izvērtē uztura līguma nosacījumus attiecībā uz personas aprūpi, un ir tiesīga samazināt piešķiramā aprūpes mājās pakalpojuma apjomu atbilstoši noslēgtā uztura līguma nosacījumiem.

23.2 Ja personai aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams steidzami (ārkārtas situācijas (stihiskas nelaimes) un situācijas ārpus Pārvaldes darba laika), persona var uzsākt pakalpojuma saņemšanu, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli. Šādā gadījumā dokumentus par ienākumiem personas (mājsaimniecības) ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai ir jāiesniedz 15 darba dienu laikā no pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas brīža.

IV. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu saņemšanas kārtība

24. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums pensijas vecuma personām un personām, kurām ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, jā tās vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk IV un V nodaļā – persona).

25. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

26. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju. Apgādnieks vienu reizi sešu mēnešu periodā iesniedz informāciju par saviem ienākumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu.

27. Ja personai ir tiesības saņemt pieaugušo aprūpi institūcijā, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā. Pārvalde prioritārā kārtībā piešķir sociālo pakalpojumu pakalpojuma saņēmēju rindā reģistrētai personai, kurai nav apgādnieku. Persona saņem pakalpojumu vienā no pašvaldības noteiktajām sociālo pakalpojumu saņemšanas vietām.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma finansēšanas kārtība

28. Personas un tās apgādnieka pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem. Persona pirms pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas slēdz līgumu ar Pārvaldi un pakalpojumu sniedzēju. Apgādniekam pirms pakalpojuma saņemšanas uzsākšanas ir pienākums noslēgt līgumu ar Pārvaldi par pakalpojuma samaksas kārtību.

29. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

30. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai nav apgādnieku, tad pašvaldība sedz summu līdz pilnai pakalpojuma maksai.

31. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai ir apgādnieki, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma maksai pašvaldībai sedz personas apgādnieki (turpmāk šajā nodaļā – maksātājs).

32. Maksātāja ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas nevar būt mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli. Pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma samaksas kārtību pamatojoties uz maksātāja ģimenes sniegtajām ziņām par tās ienākumiem.

33. Ja, novērtējot maksātāja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir lielāki par 32. punktā noteikto ienākumu līmeni, tad apgādnieks veic samaksu par minēto pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par 32. punktā noteikto maksātāja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē apgādnieku par naudas līdzekļiem, kas paliek maksātāja rīcībā minētā pakalpojuma samaksai.

33.1 Pārvalde var atbrīvot maksātāju no pienākuma veikt samaksu par pakalpojumu, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

33.1 1. maksātājs ir persona ar I grupas invaliditāti un ir vienīgā persona mājsaimniecībā un tā sniedz apliecinājumu, ka personas vienīgie ienākumi ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti un atlīdzības, atlīdzības un valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi, tad Pārvalde personas ienākumus izvērtē pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmās norādītajiem datiem;

33.1 2. maksātājs ir persona ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumiem;

33.1 3. maksātājs līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, kurš apgūst izglītību pamatizglītības programmā, vidējo izglītību, profesionālo vai augstāko izglītību;

33.1 4. ir iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums par to, ka maksātājam nav pienākums uzturēt personu, kura saņem pakalpojumu;

33.1 5. maksātāja ģimenes ienākumi nepārsniedz 32. punktā noteikto ienākumu līmeni.

33.2 Pašvaldība sedz tikai to pakalpojuma izmaksu daļu, kuru būtu jāsedz maksātājam, kurš ir atbrīvots no pienākuma veikt samaksu.

33.3 Ja maksātājs ir persona ar I grupas invaliditāti, kura dzīvo viena mājsaimniecībā, vai visas parējās personas maksātāja ģimenē nav darbspējīgā vecumā, tad, novērtējot maksātāja maksātspēju, netiek ņemti vērā maksātāja saņemti valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti un atlīdzības, kā arī valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi.

34. Maksātājs var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja personas apgādnieks, kuram ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tam ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.

VI. Higiēnas centra pakalpojuma saņemšanas kārtība

35. Higiēnas centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pasākumu kopums personas higiēnas nodrošināšanai, lai uzlabotu tās sociālo funkcionēšanu.

36. Pakalpojums ietver:

36.1. dušas izmantošanu ar funkcionālo pauzi (īslaicīgs, līdz vienai stundai, pasākums slodzes seku kompensēšanai, kuras laikā persona atrodas atpūtas telpā ar iespēju saņemt siltu dzērienu (tēju));

36.2. veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu pakalpojuma sniedzēja darbinieka vai sociālā aprūpētāja uzraudzībā;

36.3. matu griešanu.

37. Noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, ja tām nav iespējas nodrošināt personīgo higiēnu dzīvesvietā un tā ir:

37.1. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība;

37.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

37.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas;

37.4. krīzes situācijā nonākušas personas;

37.5. šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktās personas.

38. Noteikumu 36.3. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt noteikumu 37.1. un 37.5. apakšpunktā minētās personas.

39. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

40. Pārvalde pieņem lēmumu par:

40.1. pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma veidu saskaņā ar noteikumu 36. punktu un pakalpojuma sniegšanas termiņu;

40.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

41. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

41.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

41.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

41.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

42. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, par to informējot Pārvaldi, ja persona ar savu uzvedību apdraud citu Higiēnas centra apmeklētāju vai darbinieku drošību.

43. Pakalpojuma saņemšanas apjoms nevar pārsniegt:

43.1. vienai personai divus veļas mazgāšanas un žāvēšanas ciklus kalendāra mēnesī. Viens cikls ietver veļas mazgāšanu un žāvēšanu līdz 5 kg, izmantojot pakalpojuma sniedzēja mazgāšanas līdzekli;

43.2. matu griešana vienu reizi mēnesī.

44. Pakalpojuma termiņu personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām var noteikt līdz sešiem mēnešiem, pārējām personām termiņu nosaka laika periodam, kurā personai ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss. Krīzes situācijā nonākušām personām, kā arī šo noteikumu 2. punktā noteiktām personām pakalpojuma ilgumu nosaka, pamatojoties uz personas individuālajām vajadzībām. Pakalpojumu piešķir līdz kalendāra gada beigām.

45. Pakalpojuma sniedzēju Pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka iepirkumu procedūras organizēšanu un veikšanu.

VII. Dienas aprūpes centra personām ar garīgas veselības traucējumiem pakalpojumu saņemšanas kārtība

46. Dienas aprūpes centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) personām ar garīgas veselības traucējumiem ir pakalpojums dienas laikā personām no 18 gadu vecuma, nodrošinot:

46.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

46.2. grupu veselību veicinošās vingrošanas nodarbības;

46.3. sensorās istabas pakalpojumu;

46.4. individuālās psihologa konsultācijas;

46.5. mākslas terapijas nodarbības.

46.1 Pakalpojums tiek sniegts personām ar garīga rakstura traucējumiem un nestrādājošām (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai strādājošām nepilnu darba laiku personām ar invaliditāti ar garīgās veselības traucējumiem, kuras neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus.

47. Pilngadību sasniegušām personām pakalpojums tiek piešķirts, ja tām ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, atbilstoši noteikumu 6. punktā noteiktajam. Nepilngadīgām personām pakalpojums tiek piešķirts, izvērtējot personas vajadzības.

48. Persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

49. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Vienas dienas ietvaros klients vienlaicīgi nedrīkst saņemt pakalpojumu un Specializētās darbnīcas pakalpojumu.

50. Pārvalde pieņem lēmumu atteikt piešķirt vai pārtraukt pakalpojumu, ja:

50.1. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu;

50.2. persona izsaka vēlmi pārtraukt pakalpojumu.

51. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja:

51.1. persona neievēro noteikumu 48. punktā minētā līguma nosacījumus;

51.2. persona lūdz pārtraukt pakalpojumu;

51.3. persona ar savu uzvedību apdraud citu pakalpojuma sniedzēja klientu vai personāla drošību.

VIII. Specializētās darbnīcas pakalpojuma saņemšanas kārtība

52. Specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums), kur speciāli pielāgotā darba telpā ar speciālistu atbalstu tiek veicinātas personu ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – persona) darbspējas un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, kā arī attīstītas viņu sociālās un funkcionēšanas prasmes. Pakalpojums ietver:

52.1. nodarbības šūšanas darbnīcā;

52.2. nodarbības keramikas darbnīcā.

53. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, un, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

54. Pārvalde pieņem lēmumu par:

54.1. pakalpojuma piešķiršanu;

54.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

55. Pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem bez personas mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas.

56. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

56.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

56.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

56.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

57. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

58. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, informējot par to Pārvaldi, ja persona sistemātiski neievēro noteikumu 57. punktā minētā līguma nosacījumus.

59. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Naktspatversmes pakalpojumu saņemšanas kārtība

60. Naktspatversmes pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pakalpojums ar naktsmītnes, vakariņu, brokastu un personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu personām bez deklarētas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām (turpmāk šajā nodaļā – personas).

61. Lai personu uzņemtu naktspatversmē, persona, ierodoties pakalpojuma saņemšanas vietā, iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

62. Pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu līdz septiņām naktīm, par to informējot Pārvaldi.

63. Trīs darba dienu laikā pēc uzņemšanas naktspatversmē personas pienākums ir konsultēties ar naktspatversmes sociālo darbinieku, kurš veic personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu. Personas pienākums ir veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar tuberkulozi, iesniedzot par to naktspatversmē ārsta izziņu.

64. Pakalpojumu sniedzējs personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un iesniegumu iesniedz Pārvaldē.

65. Saņemot pakalpojuma sniedzēja sociālā darbinieka veikto personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un personas iesniegumu, Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai naktspatversmē.

66. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, naktspatversme slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma sniegšanu.

67. Personai, uzturoties naktspatversmē, ir pienākums ievērot naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzdalības maksājumu 0,30 euro apmērā par katru naktspatversmē pavadīto nakti.

68. Ja personai nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par līdzdarbības pienākumu veikšanu, kurus paredz savstarpējā līgumā.

69. Personas ir atbrīvotas no līdzdalības maksājuma veikšanas par laika periodu no uzņemšanas dienas naktspatversmē līdz Pārvaldes lēmuma pieņemšanai.

70. Personas var uzturēties naktspatversmē 90 naktis kalendārajā gadā. Ja persona pilda naktspatversmes sociālā darbinieka izstrādātu klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku naktspatversmē.

71. Personas, kuras reģistrētas rindā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties naktspatversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

72. Lēmumu par personai sniegtā naktspatversmes pakalpojuma pārtraukšanu pieņem naktspatversmes pakalpojumu sniedzējs, ja persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus, par ko pakalpojumu sniedzējs rakstiski informē Pārvaldi.

X. Speciālā transporta pakalpojumu saņemšanas kārtība

73. Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Speciālā transporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai personām, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī.

74. Speciālā transporta pakalpojums ietver:

74.1. ar pavadoņa palīdzību personas iekļūšanu un izkļūšanu no atrašanās vietas, palīdzību personai iekļūt speciālajā autotransporta līdzeklī un izkļūt no tā;

74.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli;

74.3. personas gaidīšanu pakalpojuma sniegšanas laikā.

75. Speciālā transporta pakalpojumu var saņemt:

75.1. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvajā sistēmā personai ir norādītas transporta indikācijas;

75.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku, ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu;

75.3. personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

75.4. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un ir nepieciešama dialīze, un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšana;

75.5. bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu no dzīvesvietas līdz Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā esošai vispārējās izglītības iestādei un atpakaļ;

75.6. personas bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas valstspilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un kuras saskaņā ar ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izziņu nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

76. Speciālā transporta pakalpojumus piešķir noteikumu 75.2., 75.3., 75.6. apakšpunktos minētajām personām, lai tās saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos ilgstošos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, ja tas nav iekļauts sociālā pakalpojuma ietvarā, kā arī lai nokļūtu un atgrieztos no ārstniecības iestādes pēc stacionāra ārstniecības kursa saņemšanas.

77. Personai vai ārstniecības personai noteikumu 75.2., 75.3. un 75.4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā papildus iesniegumam jāiesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, un, ja nepieciešams saņemt ārstniecības pakalpojumus, izrakstā papildus jānorāda veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē un apmeklējumu laiks.

XI. Speciālā transporta pakalpojumu finansēšanas kārtība

78. Speciālā transporta pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta.

79. Šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pakalpojuma apmērs ir ne vairāk kā 600 kilometri 12 mēnešu periodā. Pakalpojumu piešķir uz laiku, kamēr personai ir noteiktas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem. Ja pakalpojumu piešķir uz laiku mazāku par 12 mēnešiem, tad pakalpojuma apmēru aprēķina attiecīgu mēnešu skaitu reizinot ar 50 km. Pakalpojumu piešķir par pilnu mēnesi, kurā saņemts iesniegums un kurā personai zūd tiesisks pamats saņemt pakalpojumu.