Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā

80. Speciālā transporta pakalpojumu noteikumu 75.2. un 75.3. apakšpunktā minētajām personām piešķir, apstiprinot ikreizēju pakalpojuma sniegšanas nepieciešamību.

81. Speciālā transporta pakalpojumu dialīzes un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšanai noteikumu 75.4. apakšpunktā minētajām personām piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pēc personu individuālas nepieciešamības.

82. Speciālā transporta pakalpojums noteikumu 75.5. apakšpunktā minētiem bērniem tiek piešķirts uz visu mācību gadu vai līdz invaliditātes termiņa beigām.

83. Pārvalde krīzes situācijā personai var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, pamatojoties uz personas vajadzību novērtējumu.

84. Personas, kas saņem speciālā autotransporta pakalpojumus saskaņā ar noteikumu 73. punkta nosacījumiem, kalendāra gada ietvaros nevar vienlaicīgi saņemt pašvaldības pabalstu degvielas iegādei speciāli pielāgotam vieglajam automobilim.

XII. Pavadoņa pakalpojuma saņemšanas kārtība

85. Pavadoņa pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) tiek nodrošināts personām, kuras funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – persona). Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas pamatvajadzības un uzlabot tās dzīves kvalitāti.

86. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

86.1. trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības;

86.2. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās personas ar invaliditāti;

86.3. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās valsts vecuma pensijas saņemšanas vecumu sasniegušas personas.

87. Pakalpojums ietver personas pavadīšanu no mājām un atpakaļ uz valsts vai pašvaldības iestādēm, veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēm un citām organizācijām.

88. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem, pakalpojuma apjomu nepārsniedzot 20 stundas kalendāra mēnesī.

89. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts informācijas sistēmās, izvērtē personas vajadzība, kā arī nepieciešamības gadījumā, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildus informāciju no citām institūcijām.

90. Pārvalde pieņem lēmumu par:

90.1. pakalpojuma piešķiršanu;

90.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

91. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja:

91.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

91.2. persona saņem vai tai ir tiesības saņemt citu līdzvērtīgu pakalpojumu, t.sk. asistenta vai pavadoņa pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem;

91.3. personu var pavadīt tās ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

91.4. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

91.5. nepastāv tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

92. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

92.1. personai uzlabojas funkcionēšanas spējas un tā var patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa;

92.2. ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

92.3. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

92.4. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

93. Pārvalde krīzes situācijā var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, nepieprasot ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli.

94. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība. Ja persona sistemātiski neievēro minētā līguma nosacījumus vai persona ar savu uzvedību apdraud citu personu drošību, pakalpojuma sniedzējs pārtrauc pakalpojuma sniegšanu, par to informējot Pārvaldi.

95. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XIII. Dienas centra bērniem pakalpojumu saņemšanas kārtība

96. Dienas centrs bērniem (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumus no trīs līdz 18 gadus veciem bērniem no trūcīgām mājsaimniecībām un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns).

97. Dienas centra pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta:

97.1. bērnu sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

97.2. informācijas sniegšana ģimenei par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, sadarbība ar citām pašvaldības iestādēm un organizācijām bērna un viņa ģimenes interesēs.

98. Dienas centrs izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām, kā arī pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

99. Ne retāk kā vienu reizi 12 mēnešos vai pēc Dienas centra vadītāja pieprasījuma bērna likumiskais pārstāvis iesniedz ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli.

100. Viens no bērna vecākiem vai audžuvecākiem, vai bērna aizbildnis vai aizgādnis slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu.

101. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

102. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc Dienas centrs, ja netiek ievēroti noteikumu 100. punktā minētā līguma nosacījumi.

XIV. Dienas aprūpes centra pakalpojuma bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem saņemšanas kārtība

103. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina bērna individuālas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas izstrādi, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām no divu līdz 18 gadu vecumam, kurām ir ierobežotas funkcionēšanas spējas (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu bērna likumiskajiem pārstāvjiem, mazināt bērna funkcionālā traucējuma sekas un sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību.

104. Pakalpojums ietver sociālā atbalsta sniegšanu, audiologopēda, fizioterapeita un ergoterapeita pakalpojumus, kā arī citu speciālistu konsultācijas atbilstoši bērna vajadzībām.

105. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

106. Viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu, līgumā nosakot pakalpojuma sniegšanas kārtību un ilgumu.

107. Pakalpojumu pārtrauc, ja:

107.1. netiek ievēroti noteikumu 106. punktā minētā līguma nosacījumi;

107.2. bērns ar savu uzvedību apdraud citu Dienas centra apmeklētāju vai Dienas centra darbinieku drošību;

107.3. bērnam ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista noteiktas akūtas saslimšanas, kas ierobežo pakalpojuma saņemšanu;

107.4. bērnam vairs nav nepieciešams pakalpojums un par to ir saņemts Dienas centra speciālistu atzinums, pamatojoties uz bērna individuālās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas rezultātiem;

107.5. zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

108. Pakalpojumu sniedz Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

109. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XV. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība

110. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojumu sniedz pašvaldības iestādes "Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" struktūrvienība Atbalsta centrs bērniem "Paspārne" (turpmāk – centrs "Paspārne").

111. Pakalpojums ietver:

111.1. krīzes centra pakalpojumu;

111.2. bērnu izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

111.3. sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību;

111.4. palīdzību izglītības apguvē un sociālo iemaņu attīstībā;

111.5. sadarbību ar citām institūcijām bērna un viņas ģimenes interesēs, bērna tiesību aizsardzībā.

112. Lai saņemtu pakalpojumu, bērns personīgi vai bērna aizbildnis, vai cita fiziska vai juridiska personu kopā ar bērnu jebkurā diennakts laikā ierodas centrā "Paspārne" un iesniedz iesniegumu pašvaldības iestādē "Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" ar lūgumu piešķirt pakalpojumu. Noskaidrojot bērna vajadzības, centrs "Paspārne" lemj par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu līdz krīzes situācijas atrisināšanai un trīs darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas centrā "Paspārne" paziņo Pārvaldei un Jūrmalas bāriņtiesai par bērna uzņemšanas faktu.

113. Centrs "Paspārne" normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iekārto bērna personīgo lietu un pēc nepieciešamības sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

114. Centra "Paspārne" sniegtais pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XVI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas kārtība

115. Bērnu un jauniešu māja sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumus bērniem (turpmāk – bērnu aprūpes institūcija), kas nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam (turpmāk šajā nodaļā – bērns) ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu ar mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa.

116. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā nodrošina, pamatojoties uz Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu.

117. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pēc vecāku lūguma pieņem Pārvalde, pamatojoties uz:

117.1. vecāku iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

117.2. iesniegtu iztikas līdzekļu deklarāciju;

117.3. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli;

117.4. ģimenes ārsta izziņu par bērna vecāku veselības stāvokli, ja pakalpojums nepieciešams bērnam bērna vecāku ārstēšanās dēļ;

117.5. citu institūciju sniegtu informāciju pēc nepieciešamības.

118. Pakalpojums bērnu aprūpes institūcijā tiek sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un bērnu aprūpes institūcijas nolikumu. Pakalpojuma sniegšanu bērnu aprūpes institūcijā pārtrauc, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai, bērnam tiek piešķirts cits ārpusģimenes aprūpes veids vai arī bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

119. Ja jaunietis, sasniedzot 18 gadu vecumu, turpina mācības, pakalpojuma sniegšana jaunietim bērnu aprūpes institūcijā pēc 18 gadu vecuma pieļaujama līdz tekošā mācību gada beigām.

120. Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Pārvalde pieprasa samaksu par bērnam un jaunietim sniegto ārpus ģimenes aprūpi no abiem vecākiem, kuriem ar Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības.

XVII. Dienas centra pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti pakalpojuma saņemšanas kārtība

121. Dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumu personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (turpmāk šajā nodaļā – personas).

122. Dienas centrs nodrošina personām dienas laikā atbalsta un pašpalīdzības grupu nodarbības, sociālo prasmju attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

123. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai pieņem pakalpojuma sniedzējs, par to informējot Pārvaldi. Pakalpojums tiek sniegts, neizvērtējot personas iztikas līdzekļu deklarāciju.

124. Persona ar pakalpojumu sniedzēju slēdz vienošanos par dienas centra pakalpojuma saņemšanu.

125. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

126. Lēmumu par dienas centra pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja persona neievēro noteikumu 124. punktā minētās vienošanās nosacījumus vai ja persona ar savu uzvedību apdraud citu klientu vai personāla drošību.

XVIII. Īslaicīga sociālās un veselības aprūpes pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām saņemšanas un finansēšanas kārtība

127. Īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām līdz 60 dienām kalendārajā gadā, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu (turpmāk šajā nodaļā – personas). Pakalpojums tiek sniegts personas atveseļošanas periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā.

128. Pakalpojums ietver:

128.1. personas izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

128.2. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personai pēc individuāla sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas plāna;

128.3. ģimenes ārsta un citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpildi, izmantojot valsts noteiktās garantijas veselības aprūpē;

128.4. diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu atbilstoši nepieciešamībai;

128.5. sociālā darba speciālistu sniegtus pakalpojumus un konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un problēmu risināšanas nepieciešamībai;

128.6. palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

128.7. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

128.8. prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;

128.9. darba prasmju saglabāšanu, atjaunošanu vai apgūšanu personām darbaspējas vecumā.

129. Personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, ja pakalpojums ir piemērotākais sociālais pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtējumu un ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu, kā arī ģimenes locekļi nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi nodarbinātības vai citu iemeslu dēļ.

130. Pēc visu normatīvajos aktos noteikto dokumentu saņemšanas Pārvalde mēneša laikā pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par to informējot arī pakalpojuma sniedzēju, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu. Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt personai pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, Pārvalde pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai.

131. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

132. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu, pakalpojuma sniedzējs nepieciešamības gadījumā nodrošina personas transportēšanu uz pakalpojuma sniedzēja iestādi, noslēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību un veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu.

133. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

134. (Svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4)

135. Personai ir pienākums veikt samaksu par pakalpojumu. Ja, novērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim, tad maksājumu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Ja persona ir vienīgā persona mājsaimniecībā un tā sniedz apliecinājumu, ka personas vienīgie ienākumi ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti un atlīdzības, atlīdzības un valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi, tad Pārvalde personas ienākumus izvērtē pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmās norādītajiem datiem.

136. Ja, novērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim, tad persona veic samaksu par pakalpojumu, lai viņas (mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu katram ģimenes loceklim. Ja, ievērojot šo nosacījumu, persona nevar segt pilnu pakalpojuma samaksu, tad atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu par samaksas kārtību un informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek personas (mājsaimniecības) rīcībā pakalpojuma samaksai.

136.1 Persona (mājsaimniecība) var nedeklarēt savus ienākumus, ja apņemas pilnībā segt pakalpojuma izmaksas. Ja persona (mājsaimniecība), kurai ir pienākums maksāt par pakalpojumu, nedeklarē savus (mājsaimniecības) ienākumus, tad tai ir pienākums pilnībā segt pakalpojuma izmaksas.

137. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem Pārvalde, ja:

137.1. (svītrots ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes 25.01.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 4);

137.2. pakalpojuma sniegšanas rezultātā pakalpojuma sniedzēja institūcijā ir sasniegti personai noteiktie individuālās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas mērķi un persona var atgriezties dzīvesvietā;

137.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

137.4. personas vajadzības pārsniedz piedāvātā pakalpojumu apjomu;

137.5. personai tiek piešķirts cits sociālais pakalpojums.

138. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem pakalpojuma sniedzējs, informējot Pārvaldi, ja:

138.1. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

138.2. persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus;

138.3. personas vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami citu klientu vai personāla veselībai un/vai drošībai.

139. Ja pēc pakalpojuma sniegšanas termiņa beigām personas pašaprūpes spējām atbilstošs sociālais pakalpojums normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nodrošināms par pašvaldības budžeta līdzekļiem un to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu personas dzīvesvietā vai institūcijā, ja personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, tad Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku pakalpojuma sniedzēja institūcijā līdz tai tiek nodrošināts viņas pašaprūpes spējām atbilstošs pakalpojums.

140. Pakalpojumu nav tiesīgas saņemt personas ar akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē, personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas, personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju, personām ar išēmisko insultu, ja tās uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām, personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī.

XIX. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas kārtība

141. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts personai ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), lai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi mājoklī, saglabājot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā.

142. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī.

143. Servisa dzīvokļa pielāgojums ir atbilstošs personas funkcionālā traucējuma pakāpei.

144. Servisa dzīvoklī tiek nodrošināts sociālā aprūpētāja atbalsts un uzraudzība.

145. Lēmumu par servisa dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu pieņem Pārvalde.

146. Tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu ir personai, kurai apgādnieki nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti un pensionāram ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurai nepieder nekustamais īpašums, ja šī persona atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

146.1. personai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis, kas pārsniedz iespēju personai patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā;

146.2. persona ir saņēmusi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā, un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

147. Pārvalde:

147.1. veic personas vajadzību novērtējumu, un ar šo personu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai personu, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi;

147.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

147.3. iegūst ziņas par personu valsts un pašvaldības datu reģistros;

147.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

147.5. 10 darba dienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas, pamatojoties uz dzīvokļa pielāgotību personas funkcionālā traucējuma pakāpei, pieņem lēmumu:

147.5.1. par personas tiesībām saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu;

147.5.2. par servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

148. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēji dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumus sedz pilnā apmērā proporcionāli servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēju skaitam.

149. Pēc servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas ar šo personu tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri vai tiek pārtraukts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgajām personām.

150. Pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību.

151. Ja personai ir tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu, bet pakalpojumu sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

XX. Grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas kārtība

152. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas institūcijā bija Jūrmalas valstspilsētas administratīvā teritorijā un kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

153. Personām tiek nodrošināts šāds pakalpojuma apjoms:

153.1. mājoklis;

153.2. personas pašaprūpes prasmju un sociālo prasmju uzturēšana un korekcija;

153.3. personiskā atbalsta sniegšana darba meklējumos un sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu;

153.4. personas atbalsts, konsultācijas, informācijas sniegšana, personīgo interešu un tiesību aizstāvēšana;

153.5. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu.

154. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Pārvalde.

155. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, ja tai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

155.1. garīgās veselības traucējumu dēļ personai ir objektīvas grūtības patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi;

155.2. persona ir saņēmusi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pusceļa mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums vairs nav nepieciešams;

155.3. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

156. Ja pakalpojumu pieprasa noteikumu 155.1. apakšpunktā minētās personas, Pārvalde:

156.1. veic personas vajadzību novērtējumu;

156.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

156.3. pārbauda personas sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros un nepieciešamības gadījumā, lai pieņemtu lēmumu, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām;

156.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

156.5. pieņem lēmumu:

156.5.1. par personas tiesībām saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu;

156.5.2. par grupu dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

157. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu:

157.1. persona tiek deklarēta grupu dzīvoklī;

157.2. personai tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri, ja persona īrē pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo platību;

157.3. personai tiek pārtraukta ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana institūcijā pilngadīgajām personām.

158. Piecu darba dienu laikā no pakalpojuma uzsākšanas, personai ir pienākums Pārvaldē iesniegt iztikas līdzekļu deklarāciju.

159. Pakalpojuma izmaksas, izņemot izmaksas par telpu lietošanu, tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Personai ir jāveic ar grupu dzīvokļa (par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai)) lietošanu saistīto izdevumu segšanu. Persona ir tiesīga pieprasīt mājokļa pabalstu šo izdevumu segšanai.

160. Persona vai tās likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu un samaksas kārtību.

161. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

161.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

161.2. personai sociālās rehabilitācijas rezultātā nav nepieciešams pakalpojums un persona var uzsākt patstāvīgu dzīvi;

161.3. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

161.4. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

162. Ja pakalpojuma sniegšanas laikā personai rodas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar psihiatru izvērtē personai nepieciešamo pakalpojuma veidu un turpmāko risinājumu.

163. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, ja:

163.1. persona neievēro ar pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus un pakalpojuma sniedzējs par to sniedz atzinumu;

163.2. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī;

163.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

164. Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

XXI. Psihologa pakalpojuma saņemšanas kārtība

165. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ar mērķi stabilizēt personas psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes un spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību uzlabošanai un stiprināšanai ģimenē un ārpus tās. Psihologa pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu konsultācijas atbilstoši personas (ģimenes) vajadzībām, kas nodrošinātu personas (ģimenes) sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu.

166. Psihologa pakalpojumu var piešķirt uz iesnieguma pamata personai (ģimenei), kura ir noslēgusi vienošanos par sadarbību sociālā darba ietvaros.

167. Pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā vienai personai. Pamatojoties uz Pārvaldes sociālā darbinieka veiktu sociālo darbu ar ģimeni un tās rezultātā sniegtu atzinumu par krīzes situāciju, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti līdz 10 konsultācijām vienai personai.

168. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo situāciju.

169. Par psihologa pakalpojuma sniegšanu Pārvalde slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kurš veic psihologa profesionālo darbību.

XXII. Ģimenes asistenta pakalpojuma saņemšanas kārtība

170. Ģimenes asistenta pakalpojums ir sociālais pakalpojums, ko nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, atbalstot un veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu.

171. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 10 stundām nedēļā saskaņā ar Pārvaldes sociālā darbinieka veiktu sociālo darbu ar ģimeni un tās rezultātā izstrādātu individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

172. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 12 mēnešiem kalendārajā gadā.

173. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja ģimenei pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina sociālā darbinieka atzinums ģimenes individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā vai ģimene deklarē savu dzīvesvietu citā pašvaldībā.

XXII.1 Atelpas brīža pakalpojums

173.1 Atelpas brīža pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – GRT) ir sabiedrībā balstīts sociālās aprūpes pakalpojums, kas nodrošina personām ar GRT īslaicīgu sociālo aprūpi līdz 30 diennaktīm kalendārajā gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības ģimenes locekļus.