Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 27/2022Ogrē 2022. gada 22. decembrī (prot. Nr. 29; 39.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,11. panta ceturto daļu, 12. pantu, 14. panta pirmās daļas 6. punktuun astoto daļu, 15. pantu, 19.1 panta trešo daļu, 21.1 panta otro daļu,21.5 panta ceturto daļu, 21.6 panta otro daļu, 21.7 panta pirmo daļu,21.9 panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu, 26. panta pirmoun otro daļu, 27. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. institūcijas, kurām Ogres novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) dome deleģē pieņemt lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība) un minētā lēmuma pieņemšanas noteikumus;

1.2. dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību;

1.3. kārtību, kādā pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, izīrējot pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu;

1.4. pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums;

1.5. personu kategorijas, kurām piešķirama palīdzība, un kritērijus personu kvalificēšanai pie attiecīgām kategorijām atbilstoši palīdzības veidam;

1.6. kritērijus pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas piedāvāšanai īrēšanai attiecīgo personu kategorijām atbilstoši palīdzības veidam;

1.7. citas maznodrošinātu personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, papildus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 14. panta pirmajā daļā noteiktajām;

1.8. citas personu kategorijas, kuras nav minētas Likuma 13. un 14. pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu (personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā);

1.9. darbības nozares vai ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešami speciālisti, kuru piesaistei pašvaldība ir tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu;

1.10. kārtību, kādā pašvaldībai piederošai dzīvojamai telpai, kura neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, piešķir sociālā dzīvokļa statusu;

1.11. citas personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli, papildus Likuma 21.6 pantā noteiktajām personu kategorijām;

1.12. kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī kārtību un secību, kādā pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi;

1.13. kārtību, kādā tiek noteikta sociālo dzīvokļu īres maksa un ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu daļa, kuru sedz pašvaldība;

1.14. kārtību, kādā pašvaldība sniedz palīdzību pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu;

1.15. kārtību, kādā pašvaldība piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, kā arī šā pabalsta apmēru;

1.16. kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas, kā arī šīs palīdzības apmērus;

1.17. kārtību, kādā pašvaldība sniedz palīdzību speciālistam, sedzot dzīvojamo telpu īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, ja pašvaldībā nepieciešami speciālisti tās funkciju nodrošināšanai pārvaldes jomā, un šīs palīdzības apmēru.

2. Lēmumus par palīdzības sniegšanu un citus Likumā un šajos noteikumos noteiktos lēmumus, kas saskaņā ar Likumu un šiem noteikumiem nav pašvaldības domes kompetencē, pieņem pašvaldības domes izveidota Ogres novada Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija), ievērojot Likuma noteikumus un šos noteikumus. Komisija darbojas uz pašvaldības domes apstiprināta nolikuma pamata.

3. Noteikumos lietotie jēdzieni un termini atbilst Likumā, Dzīvojamo telpu īres likumā un citos ārējos normatīvajos aktos lietotajiem jēdzieniem un terminiem. Par maznodrošinātu personu vai mājsaimniecību šo noteikumu izpratnē uzskatāmas arī personas un mājsaimniecības, kurām noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

4. Visiem noteikumos minētajiem dokumentiem jāatbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām. Persona iesniedz pašvaldībā, Komisijā un citās šajos noteikumos minētajās institūcijās dokumenta oriģinālu vai atbilstoši apliecinātu dokumenta atvasinājumu. Iesniedzot dokumentu klātienē, persona var uzrādīt dokumenta oriģinālu un pašvaldība, Komisija vai cita kompetenta institūcija apliecina dokumenta atvasinājumu saņemšanas brīdī.

2. Palīdzības reģistrs

5. Palīdzības reģistrus Likuma 3. panta 1., 2., 3., 4., 6., 8. un 11. punktos noteiktajiem palīdzības veidiem veido un administrē Komisija.

6. Palīdzības reģistru Likuma 3. panta 5. un 5.1 punktā noteiktajam palīdzības veidam veido un administrē Ogres novada Sociālais dienests.

7. Likuma 3. panta 1. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto trīs palīdzības reģistrus:

7.1. 1. reģistrs – dzīvojamās telpas (bez īpaša statusa) izīrēšana;

7.2. 2. reģistrs – servisa dzīvokļa izīrēšana;

7.3. 3. reģistrs – krīzes dzīvokļa izīrēšana.

8. Palīdzības 1. reģistrā Komisija personas reģistrē divās grupās:

8.1. personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;

8.2. personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā.

9. Likuma 3. panta 2. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 4. reģistru – sociālā dzīvokļa izīrēšana. Šajā reģistrā reģistrē arī personas, kuras pretendē uz sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu tās īrētai dzīvojamajai telpai.

10. Likuma 3. panta 4. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 5. palīdzības reģistru – palīdzība dzīvojamās telpas apmaiņā.

11. Likuma 3. panta 6. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 6. palīdzības reģistru – vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam.

12. Likuma 3. panta 8. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 7. palīdzības reģistru – dzīvojamās telpas remonts.

13. Likuma 3. panta 11. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 8. palīdzības reģistru – palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

14. Likuma 3. panta 3. punktā noteiktajam palīdzības veidam Komisija iekārto 9. palīdzības reģistru – nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu.

15. Personu var reģistrēt vienlaikus divos vai vairākos palīdzības reģistros, ja tā kvalificējas vairāk kā vienam palīdzības veidam.

3. Dzīvojamo telpu izīrēšana

3.1. Pašvaldības dzīvojamais fonds

16. Pašvaldības dzīvojamajā fondā (turpmāk – dzīvojamais fonds) ieskaita visas pašvaldībai piederošās un tās nomātās dzīvojamās telpas (turpmāk – dzīvojamās telpas).

17. Dzīvojamo telpu fonda valdītāja funkciju izpildi nodrošina pašvaldības Centrālā administrācija (turpmāk – arī valdītājs) tieši vai pastarpināti, pašvaldības vārdā uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt pašvaldības padotībā esošai iestādei vai kontrolētai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana (turpmāk – pilnvarotais pārvaldnieks).

18. Pilnvarotais pārvaldnieks pašvaldības vārdā slēdz līgumus par:

18.1. dzīvojamajā fondā ietilpstošo pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu pārvaldīšanu ar daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopību izvēlētiem pārvaldniekiem vai pilnvarotām personām (turpmāk – pārvaldnieks);

18.2. pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanu ar īrniekiem, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirtas dzīvojamās telpas īres tiesības, un atbild par noslēgto līgumu izpildes kontroli.

19. Pilnvarotais pārvaldnieks nodrošina savlaicīgu pašvaldības Centrālās administrācijas un Komisijas informēšanu par dzīvojamo telpu fondu, tai skaitā:

19.1. ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz atskaiti Komisijai par noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem;

19.2. septiņu dienu laikā informē Komisiju par dzīvojamās telpas atbrīvošanos, vienlaikus apliecinot šīs telpas derīgumu dzīvošanai;

19.3. septiņu dienu laikā informē Centrālo administrāciju un Komisiju par izmaiņām dzīvojamo telpu fonda sastāvā sakarā ar izmaiņām nekustamā īpašuma sastāvā, lietošanas mērķa maiņu, pašvaldības nomas tiesību uz dzīvojamo telpu iegūšanu vai izbeigšanos, dzīvojamo telpu būtiskiem bojājumiem vai bojāeju avārijas vai citas katastrofas rezultātā u.c. apstākļiem, kuru dēļ minētā telpa vairs neatbilst tās iekļaušanai dzīvojamā fonda sastāvā;

19.4. savlaicīgi informē Komisiju par apstākļiem, kas īslaicīgi ietekmē neizīrētās dzīvojamās telpas izmantošanu dzīvošanai tajā, piemēram, novēršama avārija, būvdarbi, uz laiku apturot minētās dzīvojamās telpas izīrēšanu;

19.5. veic dzīvojamās telpas īres maksas aprēķinu, informē par to Komisiju, paziņo dzīvojamās telpas īrniekam par pašvaldības īres maksas noteikšanu.

20. Dzīvojamā fonda neizīrēto dzīvojamo telpu vienoto uzskaiti veic Komisija.

21. Par īrētās dzīvojamās telpas uzturēšanu dzīvošanai derīgā stāvoklī atbild īrnieks.

22. Ja pēc dzīvojamās telpas atbrīvošanās konstatēts, ka tā nav derīga dzīvošanai un turpmākai izīrēšanai, dzīvojamā fonda pilnvarotais pārvaldnieks ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā nodrošina nepieciešamo remontdarbu veikšanu par pašvaldības piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

23. Ja dzīvojamās telpas defekti radušies iepriekšējā īrnieka saistību neizpildes dēļ, remonta izdevumu vērtība piedzenama no vainīgā īrnieka. Ja piedziņa nav iespējama, jo īrnieks ir miris vai iestājies saistību izpildes noilgums, pašvaldība zaudējumus noraksta.

24. Līdz dzīvojamās telpas izīrēšanai neizīrētās dzīvojamās telpas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas sedz pašvaldība.

25. Papildus Likumā noteiktajam, lai dzīvojamā telpa būtu uzskatāma par dzīvošanai derīgu un izīrējamu, dzīvojamajai telpai ar speciālo statusu – servisa dzīvoklis – tiek noteikta papildus prasība – dzīvojamā telpa ir pielāgota dzīvošanai personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tostarp, personai, kura pārvietojas ratiņkrēslā.

26. Personām ar funkcionāliem traucējumiem izīrējamām dzīvojamām telpām un tām piegulošajai teritorijai jābūt nodrošinātai ar atbilstošiem vides pielāgojumiem.

3.2. Dzīvojamo telpu statuss

27. Dzīvojamajā fondā ietilpst:

27.1. dzīvokļi un dzīvojamās telpas pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā;

27.2. ārpus sociālajām dzīvojamajām mājām esoši sociālie dzīvokļi un dzīvojamās telpas;

27.3. speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas;

27.4. servisa dzīvokļi;

27.5. krīzes dzīvokļi;

27.6. dzīvojamās telpas bez noteikta speciāla statusa.

28. Šo noteikumu 27.1–27.5. apakšpunktos noteikto speciālo statusu iegūst:

28.1. ar pašvaldības domes lēmumu par sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšanu automātiski visi šajā mājā esošie dzīvokļi un dzīvojamās telpas;

28.2. ar Komisijas lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu konkrētai dzīvojamajai telpai ārpus sociālās dzīvojamās mājas neizīrēta vai izīrēta dzīvojamā telpa;

28.3. ar Komisijas lēmumu par speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu neizīrēta dzīvojamā telpa;

28.4. ar Komisijas lēmumu par servisa dzīvokļa statusa noteikšanu izīrēta vai neizīrēta dzīvojamā telpa;

28.5. ar Komisijas lēmumu par krīzes dzīvokļa statusa noteikšanu neizīrēta dzīvojamā telpa.

29. Šo noteikumu 28.2., 28.3. un 28.4. apakšpunktu noteiktajā kārībā piešķirtais dzīvojamās telpas speciālais statuss izbeidzas bez īpaša lēmuma termiņā, uz kādu statuss piešķirts.

30. Lēmumu par neterminēta speciālā statusa atcelšanu dzīvojamajai telpai pieņem institūcija, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir kompetenta lemt par statusa noteikšanu.

31. Dzīvojamo telpu ar speciālo statusu daudzumu nosaka, ņemot vērā pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo personu (mājsaimniecību) pieprasījumu, pašvaldības iespējas un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos noteiktos rīcības virzienus, prioritāri attīstāmās jomas un pakalpojumus, pakalpojumu pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanas nepieciešamību tirgus nepilnības apstākļos.

32. Lēmumam par krīzes dzīvokļa statusa piešķiršanu un informācijai par krīzes dzīvokļa atrašanās vietu ir ierobežotas pieejamības statuss.

3.3. Personu kategorijas, kurām piešķirama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu

33. Papildus Likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā, 2., 3., 4., 41. un 5. punktā noteiktajām personu kategorijām, pašvaldība nosaka šādas personu kategorijas, kas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām:

33.1. personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā, ja tās ir:

33.1.1. daudzbērnu ģimenes;

33.1.2. pensijas vecuma personas bez apgādniekiem;

33.1.3. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

33.2. maznodrošinātas personas (mājsaimniecības), kuru pastāvīgā dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 5 gadus un:

33.2.1. tās īrē avārijas stāvoklī esošu dzīvojamo telpu;

33.2.2. tās aprūpē trīs vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

33.2.3. tās aprūpē bērnu ar invaliditāti;

33.2.4. tās ir personas darbspējīgā vecumā, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir stājas un pārvietošanās traucējumi un tās īrētās dzīvojamās telpas vide nav pielāgota personas patstāvīgai mobilitātei bez citu personu vai palīglīdzekļu atbalsta (persona savā dzīvesvietā nespēj pārvietoties patstāvīgi, kā arī ir grūtības iekļūt mājoklī un izkļūt no tā, apmeklēt izglītības iestādi, darbu un citas aktivitātes);

33.3. personas, kurām Sociālais dienests piešķīris tiesības uz aprūpes mājās pakalpojumu servisa dzīvoklī.

34. Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

34.1. mājsaimniecības, kuras aprūpē nepilngadīgu bērnu un kuras vismaz 36 mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas pašvaldības administratīvajā teritorijā un normatīvo aktu noteiktajā kārtībā paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo telpu un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem pakalpojumiem;

34.2. mājsaimniecības, kas aprūpē vismaz vienu bērnu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nepārtraukti deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 5 gadus.

35. Sociālo dzīvokli sociālajā dzīvojamajā mājā vai ārpus tās ir tiesīgas īrēt šādas personas:

35.1. Likuma 21.6 panta pirmajā daļā noteiktās;

35.2. bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

35.3. personas, kuru deklarētā dzīvesvieta palīdzības pieprasīšanas brīdī un vismaz 1 gadu nepārtraukti pirms tam ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tās ir:

35.3.1. maznodrošinātas personas, kuras ar tiesas nolēmumu tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. un 25. pantā paredzētajā gadījumā un:

35.3.1.1. tās ir pensijas vecuma personas bez apgādniekiem;

35.3.1.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

35.3.1.3. kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī persona ar invaliditāti;

35.3.2. sociāli mazaizsargātas (tai skaitā maznodrošinātas) personas (mājsaimniecības), kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, kuru ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 110 % no pašvaldības noteiktā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa pirmajai personai, un tās ir:

35.3.2.1. daudzbērnu ģimenes;

35.3.2.2. mājsaimniecības, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti;

35.3.2.3. mājsaimniecības, kurās visi pilngadīgie locekļi ir sasnieguši pensijas vecumu vai kuriem ir noteikta invaliditāte;

35.3.2.4. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku vai apgādniekiem ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;

35.3.2.5. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku vai apgādniekiem ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;

35.3.3.6. politiski represētās personas.

35.3.3. maznodrošinātas vai šo noteikumu 35.3.2. apakšpunktā minētas sociāli mazaizsargātas personas, kuru īrētā dzīvojamā telpa ir pastāvīgai dzīvošanai nederīga.

36. Dzīvojamo telpu, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss, Komisija ir tiesīga izīrēt:

36.1. pašvaldības attīstības programmā ietvertā attīstāmajā nozarē (rīcības virzieni, jomas u.c.) pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarbinātam kvalificētam speciālistam, tai skaitā:

36.1.1. sociālās aizsardzības sistēmā;

36.1.2. veselības aprūpes sistēmā;

36.1.3. zināšanās un inovācijās balstītā, zaļā ekonomikā darbojošos uzņēmumos;

36.1.4. integrētā izglītības sistēmā;

36.1.5. lauku teritoriju apdzīvojuma sistēmas saglabāšanai nodrošināmajos rīcības virzienos;

36.2. speciālistam, kas pašvaldības administratīvajā teritorijā veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu kādā no jomām, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, tai skaitā:

36.2.1. izglītības jomā;

36.2.2. sociālās aizsardzības jomā;

36.2.3. medicīnas un veselības aprūpes jomā.

37. Servisa dzīvokli ir tiesīga īrēt persona, kurai Sociālais dienests piešķīris aprūpes mājās pakalpojumu pašvaldības servisa dzīvoklī atbilstoši pašvaldības 2022. gada 27. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1/2022 "Par sociālajiem pakalpojumiem" noteiktajiem kritērijiem un kārtībai. Ja persona atbilst šo noteikumu 35. punktā noteiktajiem kritērijiem, tā ir tiesīga īrēt servisa dzīvokli ar sociālā dzīvokļa statusu.

38. Krīzes dzīvokli ir tiesīgas īrēt personas, kuras iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ir nonākušas krīzes situācijā un tām ir nepieciešama īslaicīga izmitināšana, un kurām Sociālais dienests piešķīris krīzes dzīvokļa pakalpojumu saskaņā ar 2022. gada 27. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 1/2022 "Par sociālajiem pakalpojumiem".

39. Lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, izīrējot pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu, pieņem:

39.1. Likuma 7. panta piektajā daļā minētajos gadījumos;

39.2. ja dzīvojamās telpas īres līgums ar personu ir izbeigts uz Dzīvojamās telpas īres likuma 22. panta pamata un kopš līguma izbeigšanas nav pagājuši 5 gadi.

3.4. Dokumenti, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību, izīrējot dzīvojamo telpu

40. Lai saņemtu palīdzību, izīrējot dzīvojamo telpu (turpmāk šajā nodaļā – palīdzība), persona iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu, kurā norāda iespējamos personai vēlamos palīdzības veidus (turpmāk šajā nodaļā un apakšnodaļā – Palīdzības iesniegums), un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt izvēlētā veida palīdzību. Palīdzības iesniegumā var norādīt vēlamo izīrējamās dzīvojamās telpas atrašanās vietu (novada pilsētu vai pagastu).

41. Palīdzības iesniegumu par pieprasīto palīdzības veidu, kas attiecināms uz Palīdzības iesnieguma iesniedzēja mājsaimniecības personām, paraksta arī attiecīgās mājsaimniecības pilngadīgās personas. Šādā gadījumā Palīdzības iesniegumā norāda informāciju par mājsaimniecības sastāvu.

42. Personas vai mājsaimniecības atbilstību konkrēta palīdzības veida saņemšanai noteiktajiem kritērijiem, Palīdzības iesnieguma izskatīšanā svarīgus faktus un apstākļus apliecina šādi dokumenti:

42.1. maznodrošinātas mājsaimniecības statusu – Sociālā dienesta izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un Sociālajā dienestā aizpildīta iztikas līdzekļu deklarācija;

42.2. sociāli mazaizsargātas mājsaimniecības ienākumus – Sociālā dienestā aizpildīta iztikas līdzekļu deklarācija par pēdējiem trīs mēnešiem;

42.3. pensijas vecuma sasniegšanu – pensionāra apliecība;

42.4. invaliditāti – invaliditātes apliecība vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums vai izziņa;

42.5. izlikšanu no dzīvojamās telpas – likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums ar attiecīgo tiesisko pamatojumu;

42.6. dzīvojamās telpas īres tiesības – dzīvojamās telpas īres līgums;

42.7. politiski represētas personas statusu – politiski represētas personas apliecība;

42.8. tiesības īrēt servisa dzīvokli – Sociālā dienesta lēmums par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu servisa dzīvoklī;

42.9. tiesības īrēt krīzes dzīvokli – Sociālā dienesta lēmums par krīzes dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu;

42.10. pašvaldības attīstības programmā ietvertā attīstāmajā nozarē nodarbināta kvalificēta speciālista statusu – darba līgums vai darba devēja izziņa par darba tiesiskajām attiecībām ar speciālistu un pašvaldības izpilddirektora vai viņa pilnvarotas personas saskaņojums;

42.11. speciālista, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu kādā no jomām, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, statusu – darba līgums vai darba devēja izziņa par darba tiesiskajām attiecībām ar speciālistu, darba devēja piekrišana un pašvaldības izpilddirektora vai viņa pilnvarotas personas saskaņojums, ja darba devējs nav pašvaldība;

42.12. nepilngadīga bērna aprūpi – bērna dzimšanas apliecība, tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē vai aizbildņa iecelšanu;

42.13. daudzbērnu ģimenes statusu – mājsaimniecības aprūpē esošu trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu vai pilngadīgu bērnu, kas nav sasnieguši 24 gadu vecumu, dzimšanas apliecības un izziņas no izglītības iestādēm, kas apliecina, ka pilngadīgie bērni iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;

42.14. bez vecāku gādības palikuša bērna ārpusģimenes aprūpes beigšanos – Sociālā dienesta apliecinājums;

42.15. repatrianta statusu – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegta izziņa par repatrianta statusu;

42.16. ārvalstīs dzīvojošas ģimenes statusu – dokuments, kas pierāda ģimenes pastāvīgu atrašanos (dzīvošanu) ārvalstīs, pievienojot tulkojumu latviešu valodā;

42.17. apgādnieku neesību – Sociālā dienestā aizpildīta iztikas līdzekļu deklarācija;

42.18. aizgādnību – bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu;

42.19. atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas pēc soda izciešanas – ieslodzījuma vietas administrācijas paziņojums pašvaldībai;

42.20. īrētās dzīvojamās telpas avārijas stāvokli – būvvaldes izziņa;

42.21. citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas neesību – Palīdzības iesnieguma iesniedzēja apliecinājums, ka personai (mājsaimniecībai) nav spēkā esošu īpašuma vai lietošanas tiesību uz dzīvojamo telpu;

42.22. dzīvojamās telpas tehnisko raksturojumu, lai izvērtētu personas nodrošinājumu ar atsevišķu istabu vai dzīvojamās telpas ērtības un telpas atbilstību dzīvošanai derīgas telpas noteikumiem – dzīvojamās telpas kadastrālās uzmērīšanas lieta vai telpas plāns un dzīvojamās telpas pārvaldnieka izziņa;

42.23. dzīvojamās telpas vides pielāgojumu atbilstību personas ar stājas un pārvietošanās traucējumiem patstāvīgai mobilitātei bez citu personu vai palīglīdzekļu atbalsta – Sociālā dienesta apsekojuma akts;

42.24. personas, kura izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes, spēju dzīvot patstāvīgi – Sociālā dienesta atzinums;

42.25. gaitas un pārvietošanās traucējumus – ārsta izziņa par veselības stāvokli.

43. Likumā un šajos noteikumos noteikto faktu un apstākļu noskaidrošanai, kas nepieciešami, lai objektīvi un vispusīgi izvērtētu Palīdzības iesniegumu un pieņemtu lēmumu, Komisija ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju un dokumentus.

44. Palīdzības reģistrā papildus Likumā noteiktajām ziņām Komisija norāda:

44.1. nepieciešamos dzīvojamās telpas specifiskos pielāgojumus;

44.2. vēlamo izīrējamās dzīvojamās telpas atrašanās vietu (novada pilsētu vai pagastu).

3.5. Palīdzības, izīrējot dzīvojamo telpu, piešķiršanas kārtība

45. Lai piešķirtu palīdzību, izīrējot dzīvojamo telpu, Komisija veic Likumā noteiktās darbības, tai skaitā:

45.1. izskata personas Palīdzības iesniegumu un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā palīdzības veida saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību un par lēmuma pieņemšanu paziņo iesniedzējam uz tā norādīto adresi, nosūtot rakstveida paziņojumu;

45.2. reģistrē personu pieprasītajam palīdzības veidam atbilstošajā palīdzības reģistrā, attiecīgajā palīdzības reģistra grupā;

45.3. pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra;

45.4. pieņem lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu speciālistam;

45.5. pieņem lēmumu par Likuma 13. pantā noteiktās palīdzības sniegšanu;

45.6. rakstveidā piedāvā īrēt dzīvojamo telpu attiecīgajai personai un izvērtē personas atteikuma no piedāvātās palīdzības pamatotību;

45.7. lemj par dzīvojamās telpas, tai skaitā sociālā dzīvokļa, izīrēšanu, nosakot, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums;

45.8. nosaka sociālā dzīvokļa īres maksu un ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu atvieglojumus;

45.9. pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu.

46. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt Likuma 13. pantā minētajām personām, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja Komisijas rīcībā nav aktuālu palīdzības pieprasījumu no Likuma 13. pantā minētajām personām, dzīvojamo telpu piedāvā īrēt palīdzības reģistros reģistrētām personām, atbilstoši telpas statusam katra palīdzības reģistra ietvaros personu reģistrācijas secībā.

47. Dzīvojamo telpu bez īpaša statusa vispirms piedāvā īrēt šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā 1. reģistra pirmajā grupā reģistrētajām personām. Ja visas šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā 1. reģistra pirmās grupas reģistra personas atteikušās īrēt dzīvojamo telpu vai šajā reģistra grupā nav reģistrēta neviena persona, dzīvojamo telpu piedāvā īrēt šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētā 1. palīdzības reģistra otrajā grupā reģistrētajām personām.

48. Servisa dzīvokli piedāvā īrēt 2. reģistrā reģistrētām personām.

49. Krīzes dzīvokli piedāvā īrēt 3. reģistrā reģistrētām personām. Ja persona (mājsaimniecība) krīzes situācijā palikusi bez pajumtes, pašvaldības Sociālā dienesta vadītājs, iepriekš sazinoties ar Komisijas priekšsēdētāju, 24 stundu laikā no apstākļu konstatēšanas pieņem vienpersonisku lēmumu nodrošināt personu (mājsaimniecību) ar pagaidu patvērumu krīzes dzīvoklī līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai par krīzes dzīvokļa izīrēšanu.

50. Neizīrētu dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamajā mājā vai ārpus tās piedāvā īrēt 4. reģistrā reģistrētām personām, izņemot personas, kuras reģistrētas sociālā statusa saņemšanai tās īrētajai dzīvojamajai telpai.

51. Izīrētu dzīvojamo telpu īrnieku iesniegumus par sociālā statusa piešķiršanu viņu īrētajai dzīvojamajai telpai izskata iesniegumu iesniegšanas secībā. Ja iesniegumam nav pievienoti visi tā izskatīšanai nepieciešamie dokumenti vai iesniegumā sniegtā informācija nav pilnīga, Komisija atliek iesnieguma izskatīšanu līdz informācijas saņemšanai un var izskatīt nākamos reģistrā esošos iesniegumus.

52. Speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu piedāvā īrēt 8. palīdzības reģistrā reģistrētām personām.

53. Jebkuru dzīvojamo telpu Komisija var piedāvāt īrēt 9. palīdzības reģistrā reģistrētām personām, izvērtējot personas nodrošināšanas ar pagaidu dzīvojamo telpu neatliekamību.

54. Komisija piedāvā īrēt dzīvojamo telpu Likumā noteiktajā kārtībā.

55. Izvērtējot personas atteikuma no piedāvātās palīdzības pamatotību, Komisija ņem vērā šādus attaisnojošus apstākļus:

55.1. īrēšanai piedāvātās dzīvojamās telpas atrašanās vieta (novada pilsēta vai pagasta) būtiski apgrūtina vai ierobežo personas nodarbinātības, izglītošanās, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas iespējas, vai krīzes dzīvokļa atrašanās vieta nenodrošina personas aizsardzību no varmākas;

55.2. citi personas norādīti, pamatoti iemesli, kādēļ īrēšanai piedāvātā dzīvojamā telpa nav piemērota personas (mājsaimniecības) pastāvīgai dzīvošanai vai palīdzības saņemšana atliekama uz vēlāku laiku.

56. Lēmumā par dzīvojamās telpas izīrēšanu Komisija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums, ņemot vērā sekojošo:

56.1. dzīvojamās telpas bez īpaša statusa īres līguma termiņš nav ilgāks par 10 gadiem;

56.2. servisa dzīvokļa īres līguma termiņš atbilst periodam, kādā personai piešķirts aprūpes mājās pakalpojums pašvaldības servisa dzīvoklī;

56.3. krīzes dzīvokļa īres līguma termiņš atbilst periodam, kādā personai piešķirts krīzes dzīvokļa pakalpojums, bet nav ilgāks par trīs mēnešiem;

56.4. sociālā dzīvokļa īres līguma termiņš nav ilgāks par diviem gadiem;

56.5. speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgums slēdzams uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par trim gadiem;

56.6. pagaidu dzīvojamās telpas īres līguma termiņš nav ilgāks par gadu.

57. Īres līgumu noslēdz mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts Komisijas lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu. Ja šajā termiņā personas vainas dēļ nav noslēgts īres līgums, uzskatāms, ka persona atteikusies no palīdzības, Komisijas lēmums par dzīvojamās telpas izīrēšanu zaudē spēku un persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra.

58. Dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas vai tiek izbeigts pirms termiņa Likumā un Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajos gadījumos.

59. Ja pēc īres līguma termiņa beigām persona nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu, personai ir tiesības prasīt, lai tiek noslēgts jauns īres līgums.

60. Ja pēc īres līguma termiņa beigām persona ir zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu, tai kopā ar ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu līdz dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās brīdim. Vienlaikus personai ir tiesības prasīt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot Likuma noteikumus.

61. Personai, kurai piešķirta palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli, nosakot sociālā dzīvokļa statusu personas īrētajai dzīvojamajai telpai, pēc sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšanās ir tiesības atjaunot iepriekšējo statusu, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu uz iepriekšējā īres līguma nosacījumiem.

62. Personai ir pienākums savlaicīgi iesniegt Komisijai dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka personai saglabājas tiesības turpināt īrēt dzīvojamo telpu pēc īres līguma termiņa beigām un īres līguma darbības laikā, tai skaitā:

62.1. sociālā dzīvokļa īres līguma darbības laikā ne retāk, kā ik pēc sešiem mēnešiem iesniegt Komisijā Sociālā dienesta izziņu par maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un Sociālajā dienestā aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju par sociāli mazaizsargātas vai maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumiem;

62.2. izbeidzoties speciālistam izīrētās dzīvojamās telpas īres līguma termiņam, ja speciālists joprojām ir nodarbināts šo noteikumu 36. punktā noteiktajā jomā un ir spēkā sadarbības līgums ar speciālista darba devēju, iesniedzot Komisijā šo noteikumu 42.10. vai 42.11. apakšpunktos minēto informāciju;

62.3. ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pašvaldībai piederošas vai nomātas dzīvojamās telpas īrnieka nāves vai dzīvesvietas maiņas pilngadīgā persona, kura kopā ar īrnieku saņēmusi palīdzību atbilstoši Likumam vai šiem noteikumiem, iesniedz iesniegumu par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā;

62.4. pēc Komisijas pieprasījuma iesniegt informāciju un dokumentus, lai apliecinātu, ka personai nav zudušas tiesības uz palīdzības saņemšanu.

63. Ja, izbeidzoties īres līguma termiņam, persona ir vērsusies pašvaldībā ar lūgumu pagarināt īres līguma termiņu vai noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu, personai tiek saglabātas īrētās dzīvojamās telpas īres tiesības uz iepriekšējā īres līguma nosacījumiem vienu mēnesi pēc īres līguma termiņa beigām.

64. Komisija 15 darbdienu laikā pieņem lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu vai jauna īres līguma noslēgšanu.

65. Ja, izbeidzoties īres līguma termiņam, persona ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tai nav tiesību saņemt citu Likumā vai šajos noteikumos noteikto palīdzību, īrējot pašvaldības dzīvojamo telpu, un tai noteiktajā sociālā dzīvokļa atbrīvošanas termiņā nav izdevies atrast citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, Komisijai ir tiesības nodrošināt šo personu ar pagaidu dzīvojamo telpu šo noteikumu 77. punktā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā Komisija var noteikt līdz šim īrētajam sociālajam dzīvoklim pagaidu dzīvojamās telpas statusu. Pirms pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanas personai jāveic gala norēķins par sociālā dzīvokļa lietošanu saskaņā ar sociālā dzīvokļa īres līguma nosacījumiem.

3.6. Īres maksa un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu atvieglojumi

66. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas, kas tiek izīrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā, īres maksu (turpmāk – īres maksa) nosaka tā, lai tā pilnīgi segtu dzīvojamās telpas izīrētāja (pilnvarotā pārvaldnieka) izdevumus, kas saistīti ar izīrējamā objekta pārvaldīšanu izīrēšanas periodā. Īres maksā neiekļauj peļņu.

67. Īres maksu aprēķina pilnvarotais pārvaldnieks.

68. Sociālā dzīvokļa īres maksas un ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu atvieglojumus nosaka Komisija.

69. Atsevišķām sociālo dzīvokļu īrnieku kategorijām tiek piemēroti šādi sociālā dzīvokļa īres maksas un ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu atvieglojumi:

69.1. 100 % apmērā:

69.1.1. atsevišķi dzīvojošai trūcīgai personai, kura ir grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, vai ir darba nespējīga grūtniecības vai dzemdību dēļ;

69.1.2. trūcīgai personai – bārenim, kurš iegūst izglītību vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē;

69.1.3. trūcīgai mājsaimniecībai, kuras vienīgais apgādnieks ir grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, vai ir darba nespējīgs grūtniecības vai dzemdību dēļ;

69.1.4. trūcīgai mājsaimniecībai, kuras vienīgais apgādnieks aprūpē bērnu ar invaliditāti;

69.1.5. trūcīgai daudzbērnu ģimenei;

69.1.6. trūcīgai mājsaimniecībai, kurā visas personas ir nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti un/vai nepilngadīgi bērni;

69.1.7. atsevišķi dzīvojošai trūcīgai personai ar invaliditāti vai pensionāram;

69.2. 90 % apmērā – šo noteikumu 69.1. apakšpunktā neminētai trūcīgai mājsaimniecībai;

69.3. 70 % apmērā – maznodrošinātai mājsaimniecībai;

69.4. 40 % apmērā – šo noteikumu 35.3.2. apakšpunktā minētai sociāli mazaizsargātai mājsaimniecībai.

70. Ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus šo noteikumu 69. punktā noteiktajā apjomā sedz pašvaldība.

71. Ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītie maksājumi, kuriem piemērojami šo noteikumu 69. punktā noteiktie atvieglojumi, ir:

71.1. izdevumi par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);

71.2. izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, patērētais ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;

71.3. izdevumi par pakalpojumu uzskaites skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju;

71.4. izdevumi par dūmvadu tīrīšanu un dūmu detektoru uzstādīšanu.

72. Sociālā dzīvokļa īres maksas un ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu atvieglojumi ir spēkā sociālā dzīvokļa īres līguma darbības laikā. Ja mainās apstākļi, kas ir pamats atvieglojumu apmēra noteikšanai, personai ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt par to Komisiju. Komisijai ir tiesības veikt apstākļu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata personai vai mājsaimniecībai noteikti sociālā dzīvokļa īres maksas un ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu atvieglojumi. Komisija viena mēneša laikā no informācijas par apstākļu maiņu saņemšanas vai konstatēšanas nosaka jaunajiem apstākļiem atbilstošus sociālā dzīvokļa īres maksas un ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu atvieglojumus.

3.7. Neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu

73. Komisija sniedz neatliekamu palīdzību, izīrējot dzīvojamo telpu, Likuma 13. pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

74. Pašvaldības amatpersona, kura ir atbildīga par civilās aizsardzības uzdevumu izpildes organizēšanu (pašvaldības policijas priekšnieks), informē Komisiju par Likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem apstākļiem (dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā).

75. Ja persona (mājsaimniecība), kuras dzīvesvieta cietusi terora akta, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas rezultātā, atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, vai personas (mājsaimniecības) turpmākā atrašanās šajā dzīvojamajā telpā var apdraudēt tās veselību vai dzīvību, pašvaldības amatpersona, kura ir atbildīga par civilās aizsardzības uzdevumu izpildes organizēšanu (pašvaldības policijas priekšnieks), iepriekš sazinoties ar Komisijas priekšsēdētāju, 24 stundu laikā no apstākļu konstatēšanas pieņem vienpersonisku lēmumu nodrošināt personu (mājsaimniecību) ar pagaidu patvērumu. Šādā gadījumā ar personas rakstveida piekrišanu to var izmitināt atsevišķā izolētā dzīvojamajā telpā kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

76. Komisija lemj par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu Likuma 13. trešajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā.

3.8. Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu

77. Komisija sniedz palīdzību, izīrējot pagaidu dzīvojamo telpu, Likuma 23. pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

4. Palīdzība dzīvojamās telpas apmaiņā

78. Komisija sniedz palīdzību pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu 5. palīdzības reģistrā reģistrētām personām, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret kādu no šādām dzīvojamām telpām:

78.1. mazāku vai lielāku dzīvojamo telpu;

78.2. dzīvojamo telpu ar augstāku vai zemāku labiekārtojuma līmeni;

78.3. dzīvojamo telpu ar zemāku īres maksu un/vai ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem pakalpojumiem;

78.4. dzīvojamo telpu zemākā stāvā (personas veselības stāvokļa dēļ);

78.6. dzīvojamo telpu citā novada administratīvā dalījuma teritorijā (pilsētā, pagastā, ciemā).