Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

79. Priekšnosacījums palīdzības sniegšanai divu izīrētu vienāda statusa un specializācijas dzīvojamo telpu apmaiņā ir apmaināmo dzīvojamo telpu īrnieku savstarpēja vienošanās, kuru parakstījuši arī visi īrnieku pilngadīgie mājsaimniecību locekļi.

80. Komisija pieņem lēmumu par divu izīrētu dzīvojamo telpu apmaiņu un jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšanu ar katru dzīvojamās telpas īres tiesību ieguvēju vai atteikumu atļaut dzīvojamo telpu apmaiņu, ievērojot šādus nosacījumus:

80.1. apmaiņu atļauj, ja apmaināmo dzīvojamo telpu īrniekiem nav parāda par dzīvojamo telpu īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītiem pakalpojumiem vai abu īrnieku vienošanās satur dzīvojamās telpas pārvaldnieka saskaņotus noteikumus par parādsaistību pārņemšanu un apmaksas termiņu;

80.2. jauno dzīvojamās telpas īres līgumu termiņi tiek noteikti atbilstoši katram īrniekam pirms apmaiņas piešķirtās palīdzības veidam paredzētajam īres tiesību termiņam;

80.3. dzīvojamās telpas īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmērs un atvieglojumi tiek noteikti atbilstoši katram īrniekam (mājsaimniecībai) pirms apmaiņas piešķirtajam palīdzības veidam;

80.4. apmainot dzīvojamās telpas ar atšķirīgu statusu:

80.4.1. Komisija vienlaikus lemj par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu un/vai atcelšanu, nodrošinot personai (mājsaimniecībai) pirms apmaiņas piešķirtā palīdzības veida saglabāšanu;

80.4.2. Komisija var lemt par servisa dzīvokļa apmaiņu tikai gadījumā, ja persona (mājsaimniecība), kas apmaiņas rezultātā iegūs servisa dzīvokļa īres tiesības atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām šāda palīdzības veida saņemšanai, ir reģistrēta 2. palīdzības reģistrā un šajā reģistrā nav nevienas citas personas, kam būtu tiesības pirmajām īrēt servisa dzīvokli;

80.5. krīzes dzīvokļa apmaiņa nav atļauta;

80.6. pagaidu dzīvojamās telpas apmaiņa nav atļauta;

80.7. speciālistam izīrējamo dzīvojamo telpu apmaiņa atļauta tikai savstarpēji apmainot šāda statusa dzīvojamās telpas vai Komisijai izvērtējot un pieņemot lēmumu par dzīvojamās telpas statusa maiņu.

81. Palīdzību izīrētas dzīvojamās telpas apmaiņā pret neizīrētu dzīvojamo telpu sniedz uz atsevišķa Komisijas lietderības izvērtējuma pamata šādos gadījumos:

81.1. ja apmaiņas rezultātā atbrīvojamā dzīvojamā telpa ir vairāk piemērota 1., 2., 4. vai 9. palīdzības reģistrā reģistrēto personu specifiskajām vajadzībām;

81.2. ja neizīrētā dzīvojamā telpa ir vairāk piemērota personai (mājsaimniecībai), kura lūdz palīdzību dzīvojamo telpu apmaiņā, šai personai ir tiesības uz Likumā vai šajos noteikumos paredzēto palīdzību un apmaiņas rezultātā persona atslogo palīdzības reģistru, nepretendējot uz citu palīdzības veidu.

82. Lai saņemtu palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņā, persona iesniedz pašvaldībā rakstveida iesniegumu, kurā norāda informāciju par tās īrēto dzīvojamo telpu, uz kādu dzīvojamo telpu to vēlas apmainīt, apmaiņas pamatojumu, kā arī vai un kurā palīdzības reģistrā persona ir reģistrēta cita veida palīdzības saņemšanai. Ja personas savstarpēji patstāvīgi vienojušās par dzīvojamo telpu apmaiņu, iesniegumu paraksta abi apmaināmo dzīvojamo telpu īrnieki. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

82.1. īrētās dzīvojamās telpas īres līgumu;

82.2. rakstveida vienošanos ar apmaināmās dzīvojamās telpas īrnieku par dzīvojamo telpu īres tiesību apmaiņu un apmaināmās dzīvojamās telpas īres līgumu, ja apmaiņas partneris atrasts patstāvīgi;

82.3. dzīvojamās telpas pārvaldnieka izsniegtu izziņu par dzīvojamās telpas īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu maksājumu parāda neesību vai minēto maksājumu rēķinus par iepriekšējo norēķinu periodu, kas satur informāciju par parāda neesību;

82.4. ārsta izziņu par veselības stāvokli gadījumā, ja dzīvojamās telpas apmaiņa pamatota ar personas veselības stāvokli.

83. Likumā un šajos noteikumos noteikto faktu un apstākļu noskaidrošanai, kas nepieciešami, lai objektīvi un vispusīgi izvērtētu palīdzības piešķiršanas pamatojumu un pieņemtu lēmumu, Komisija ir tiesīga pieprasīt papildu informāciju un dokumentus.

84. Piedāvājot dzīvojamās telpas apmaiņai un pieņemot lēmumu par apmaiņu Komisija vadās no šo noteikumu 46., 47., 50., 54., 55. un 56. punktos noteiktās kārtības

85. Apmaināmo dzīvojamo telpu jaunie īres līgumi noslēdzami saskaņā šo noteikumu 57. punktā noteikto.

5. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

86. Vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam piešķir 6. palīdzības reģistrā reģistrētām personām Likuma 13. panta ceturtās daļas 1. punkta b) apakšpunktā un 26. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

87. Pabalsta apmērs nosakāms ne vairāk kā 6000 euro, ņemot vērā šādus kritērijus:

87.1. trūcīgai personai (mājsaimniecībai) – 100 % apmērā no kopējiem remonta izdevumiem;

87.2. maznodrošinātai personai (mājsaimniecībai) – 70 % apmērā no kopējiem remonta izdevumiem;

87.3. šo noteikumu 35.3.2. apakšpunktā minētai sociāli mazaizsargātai personai (mājsaimniecībai) – 40 % apmērā no kopējiem remonta izdevumiem;

87.4. šo noteikumu 87.1.–87.3. apakšpunktos neminētām personām 10 % apmērā no kopējiem remonta izdevumiem.

88. Pabalstu nepiešķir, ja personai remonta izdevumu segšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt apdrošināšanas atlīdzību vai krīzes pabalstu. Ja krīzes pabalsts vai apdrošināšanas atlīdzība ir mazāka par šo noteikumu 87. punktā noteikto pabalsta apmēru, pabalsts tiek piešķirts kā starpība starp kopējo apdrošināšanas atlīdzības un krīzes pabalsta summu un maksimālo attiecīgai personai paredzēto pabalsta apmēru.

89. Iesniegumu palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskās nelaimes, avārijas vai citas katastrofas, kā ietekmē personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi.

90. Komisija izvērtē attiecīgās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli, lai konstatētu, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no Likuma 13. panta ceturtās daļas 1. punktā minētajiem lēmumiem.

91. Ja pabalstam nepieciešamais finansējums nav paredzēts attiecīgā gada pašvaldības budžetā vai paredzētais finansējums izlietots, Komisijas lēmumu par pabalsta piešķiršanu ar lēmumu apstiprina vai noraida pašvaldības dome, izvērtējot ietekmi uz pašvaldības budžetu un pašvaldības finansiālās iespējas.

6. Dzīvojamās telpas remonts

92. Pašvaldība var sniegt organizatorisku un materiālu palīdzību maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās dzīvojamās telpas, kas nepieder pašvaldībai, vai remontējot šo personu īpašumā esošās dzīvojamās telpas, ja izpildās šādi nosacījumi:

92.1. attiecīgā gada pašvaldības budžetā šim mērķim ir paredzēts finansējums;

92.2. personai, kura pieprasījusi palīdzību:

92.2.1. nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa;

92.2.2. nav piešķirta šo noteikumu 5. nodaļā minētā palīdzība – vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

92.2.3. nav spēkā esošas sodāmības par likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētu administratīvi sodāmu pārkāpumu, kas izdarīts pašvaldības administratīvajā teritorijā;

92.2.4. nav parādsaistību par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, nodokļiem un nodevām.

93. Palīdzības apmērs dzīvojamās telpas remontam nosakāms šo noteikumu 86. punktā minētajā kārtībā, ievērojot 87.1. un 87.2. apakšpunktos noteiktos kritērijus.

94. Palīdzību sniedz, organizējot Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pantā noteiktā atsevišķā īpašuma elementu remontdarbus vai nomaiņu, lai nodrošinātu dzīvojamās telpas atbilstību Likuma 16. pantā noteiktajām prasībām.

95. Remontu pašvaldības uzdevumā veic pašvaldības izvēlēts ārpakalpojuma sniedzējs vai pašvaldības pilnvarots darbu veicējs (pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība). Remontdarbu izmaksas sedz pašvaldība.

96. Palīdzību nekompensē naudā.

97. Palīdzības saņemšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai pilnvarotā persona pašvaldībā iesniedz iesniegumu par palīdzības piešķiršanu, norādot remontējamās dzīvojamās telpas adresi un raksturojošu informāciju. Iesniegumam pievieno:

97.1. Sociālā dienesta izziņu, kas apliecina maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un Sociālajā dienestā aizpildītu iztikas ienākumu deklarāciju, kas apliecina, ka personai nepieder cita dzīvojamā telpa;

97.2. izrakstu no zemesgrāmatas vai izdruku no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par remontējamās dzīvojamās telpas īpašuma un/vai lietošanas tiesībām;

97.3. dzīvojamās telpas īres vai patapinājuma līgumu, ja persona vai tās ģimenes loceklis nav dzīvojamās telpas īpašnieks;

97.4. dzīvojamās telpas īpašnieka vai izīrētāja rakstisku piekrišanu remontdarbu veikšanai un apliecinājumu, ka nepastāv tiesisks pamats dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no dzīvojamās telpas, ja iesniedzējs nav dzīvojamās telpas īpašnieks;

97.5. personas apliecinājumu, ka tai nav parādsaistību par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, nodokļiem un nodevām.

98. Pašvaldība izvērtē attiecīgās dzīvojamās telpas tehnisko stāvokli, lai konstatētu, vai dzīvojamā telpa ir dzīvošanai derīga un sastāda dzīvojamās telpas defektu aktu.

99. Palīdzības izmaksu apmēru nosaka dome, izskatot ieinteresētās personas iesniegumu un to pamatojošos dokumentus. Lēmumu par palīdzības sniegšanu vai atteikumu sniegt palīdzību dome pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

7. Citi palīdzības veidi

100. Pašvaldības palīdzību dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus Likuma 27.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām pašvaldība var sniegt saskaņā ar atsevišķiem saistošajiem noteikumiem.

101. Pašvaldība var sniegt palīdzību šo noteikumu 36.2. apakšpunktā minētajam speciālistam (turpmāk šajā nodaļā – speciālists), sedzot dzīvojamo telpu īres maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus 20 % apmērā, ja pašvaldībā nepieciešams piesaistīt speciālistus tās funkciju nodrošināšanai pārvaldes jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums.

102. Lēmumu par šo noteikumu 101. punktā minētās palīdzības sniegšanu pieņem Komisija, izskatot speciālista rakstveida iesniegumu, ievērojot šādus nosacījumus:

102.1. speciālista darba devējs ir pašvaldība, tās dibināta un padotībā esoša iestāde vai kontrolēta kapitālsabiedrība (turpmāk – speciālista darba devējs);

102.2. speciālista darba devējs rakstveidā ir apliecinājis speciālista nepieciešamību stratēģiski svarīgu funkciju nodrošināšanai un to saskaņojis pašvaldības izpilddirektors vai viņa pilnvarota persona;

102.3. palīdzību sniedz speciālista īrētās dzīvojamās telpas īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu daļējai segšanai neatkarīgi no dzīvojamās telpas piederības, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš nav īsāks par vienu kalendāro gadu pēc palīdzības pieprasīšanas;

102.4. palīdzību sniedz tādas dzīvojamās telpas maksājumu daļējai segšanai, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai pašvaldībai piederošā dzīvojamajā mājā ārpus tās;

102.5. speciālists viens pats aprūpē nepilngadīgu bērnu vai speciālista mājsaimniecība ir daudzbērnu ģimene vai aprūpē personu ar invaliditāti;

102.6. palīdzību piešķir uz laiku līdz sešiem mēnešiem un pēc šī termiņa beigām speciālistam ir tiesības pieprasīt palīdzību atkārtoti.

103. Pašvaldības palīdzību dzīvojamās mājas atjaunošanai, restaurācijai un mājokļa un vides pieejamības nodrošināšanai Likuma 27.2 pantā paredzētajiem mērķiem pašvaldība var sniegt saskaņā ar atsevišķiem saistošajiem noteikumiem.

8. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

104. Komisijas lēmumu var apstrīdēt pašvaldības domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

105. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

9. Noslēguma jautājumi

106. Personas, kas saskaņā ar Ogres novadu veidojošo bijušo pašvaldību izdotajiem saistošajiem noteikumiem līdz 2022. gada 31. decembrim bija reģistrētas vēsturisko Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadu pašvaldību palīdzības reģistros un jaunizveidotā Ogres novada pašvaldības palīdzības reģistros, saglabā tiesības uz iepriekš izvēlēto palīdzību un reģistrāciju attiecīgajā palīdzības reģistrā, ja tās atbilst šajos noteikumos noteiktā attiecīgā palīdzības veida piešķiršanas kritērijiem un līdz 2023. gada 31. maijam ir apliecinājušas Komisijai savas tiesības, iesniedzot rakstveida iesniegumu par pārreģistrāciju palīdzības reģistrā. Komisija personas pārreģistrē šajos noteikumos noteiktajos palīdzības reģistros, personas uzskaites kārtas numuru nosakot pēc personas reģistrācijas datuma vēsturiskajā reģistrā. Personas, kas šajā punktā noteiktajā termiņā nav apliecinājušas savas tiesības saglabāt vietu palīdzības reģistrā, izslēdzamas no palīdzības reģistra.

107. Personas, kas šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā bija reģistrētas vēsturiskajos palīdzības reģistros, bet vēlas saņemt citu šajos noteikumos noteikto palīdzības veidu, nesaglabā iepriekšējo reģistrācijas vietu palīdzības reģistrā un ir tiesīgas iesniegt jaunu iesniegumu par palīdzības saņemšanu Likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

108. Personas, kas šo noteikumu 106. punktā minētajā termiņā bija reģistrētas vēsturiskajos palīdzības reģistros, bet vairs neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem attiecīgā palīdzības veida saņemšanai, zaudē tiesības saņemt palīdzību un izslēdzamas no palīdzības reģistra.

109. Personas, kam līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piešķirta pašvaldības palīdzība saskaņā ar vēsturisko novadu pašvaldību saistošajiem noteikumiem (pieņemts lēmums par palīdzības piešķiršanu), saglabā tiesības uz piešķirto palīdzību lēmumā noteiktajā termiņā, apmērā un kārtībā. Ja personai ar šiem noteikumiem noteikti labvēlīgāki īres līguma nosacījumi, tai ir tiesības prasīt grozījumu izdarīšanu līgumā. Personas iesniegumu par grozījumu izdarīšanu izskata saskaņā ar šiem noteikumiem.

110. Atzīt par spēku zaudējušiem:

110.1. Ogres novada pašvaldības 2010. gada 17. jūnija saistošos noteikumus Nr. 25/2010 "Vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas kārtība un apmērs" (publicēti laikrakstā "Ogrēnietis", Nr. 15 (362) 20.07.2010.);

110.2. Ogres novada pašvaldības 2010. gada 15. jūlija saistošos noteikumus Nr. 30/2010 "Kārtība, kāda Ogres novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (publicēti laikrakstā "Ogrēnietis", Nr. 18 (365) 31.08.2010.);

110.3. Ikšķiles novada pašvaldības 2011. gada 24. augusta saistošos noteikumus 26/2011 "Par pašvaldības palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā" (publicēti laikrakstā "Ikšķiles Vēstis", Nr. 10 (210) 10.2010.);

110.4. Ikšķiles novada pašvaldības 2007. gada 16. maija saistošos noteikumus Nr. 9/2007 "Vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas kārtība un apmērs" (publicēti laikrakstā "Ikšķiles Vēstis", Nr. 07 (163) 06.2007.);

110.5. Ķeguma novada pašvaldības 2010. gada 6. janvāra saistošos noteikumus Nr. 1/2010 "Par Ķeguma novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Ķeguma" (publicēti laikrakstā "Ķeguma Novada Ziņas", Nr. 1/2 (363/364 21.01.2010.);

110.6. Ķeguma novada pašvaldības 2013. gada 2. oktobra saistošos noteikumus Nr. 357 "Noteikumi par Ķeguma novada sociālajiem dzīvokļiem (sociālajām dzīvojamām mājām)" (publicēti laikrakstā "Ķeguma Novada Ziņas", Nr. 19/20 (453/454 25.10.2013.);

110.7. Lielvārdes novada pašvaldības 2020. gada 26. februāra saistošos noteikumus Nr. 2/2020 "Par Lielvārdes novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (publicēti laikrakstā "Lielvārdes Novada Ziņas", Nr. 6 (519) 18.06.2020.).

Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Helmanis

Ogres novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 27/2022 "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"paskaidrojuma raksts

Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Helmanis