Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 116Rīgā 2023. gada 7. martā (prot. Nr. 13 28. §)

Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašumavalsts kadastra likuma 22. panta 1., 2., 3., 6. un 7. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētās personas (turpmāk – ierosinātājs) iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu būves un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas (turpmāk – būves kadastrālā uzmērīšana) procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu būves kadastrālās uzmērīšanas procesā;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – būves (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas būves) kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus un mērījumu precizitāti;

1.4. termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana;

1.5. būves kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ēkas augstums – lielākais attālums starp ēkas zemes planējuma atzīmi ēkas ieejas vai ielas fasādes pusē un augstākā ēkas konstruktīvā elementa augstāko punktu, kuru neietekmē arhitektoniskas vai tehniskas izbūves (piemēram, skursteņi, karoga masti, reklāmas stendi, elektronisko sakaru objekti, vējrādītāji vai zibens novadītāji);

2.2. ēkas konstruktīvais elements – pamati, vertikālās konstrukcijas (ārsienas, karkasi), starpstāvu pārsegums, jumta konstrukcija un jumta segums;

2.3. ēkas nolietojums – pēc ēkas nolietojuma pazīmēm kadastrālās uzmērīšanas brīdī vizuāli noteiktais ēkas tehniskā stāvokļa vērtējums (3. pielikums);

2.4. inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums – inženierbūves reģistrācijas brīdī noteiktais laiks gados, cik ilgi eksistē inženierbūve;

2.5. inženierbūves normatīvais kalpošanas ilgums – laiks gados, cik ilgi inženierbūve var kvalitatīvi kalpot (5. pielikums);

2.6. būves uzbūvēšanas gads – konstatētais vecākais ēkas vai tās konstruktīvo elementu materiālu vai inženierbūves uzbūvēšanas gads.

3. Valsts zemes dienests būves kadastrālo uzmērīšanu veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, lai iegūtu konkrētā datumā faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves un telpu grupas teksta datu un telpisko datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

4. Būves kadastrālā uzmērīšana iedalās:

4.1. ēkas un telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā apvidū;

4.2. būves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbībās, lai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos Kadastra informācijas sistēmā:

4.2.1. aktualizētu tikai atsevišķus datus par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku vai telpu grupu ar objekta apsekošanu apvidū vai bez tās;

4.2.2. reģistrētu vai aktualizētu datus par ēkas jaunbūvi vai inženierbūvi bez to apsekošanas apvidū.

5. Pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā vai ierosinātāja uzrādītajos dokumentos (ja tie nav pieejami Būvniecības informācijas sistēmā) fiksēto informāciju, bet neapsekojot būvi apvidū, veic būves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības, ja ierosināta:

5.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu aktualizācija par ēkas vai telpu grupas lietošanas veidu vai labiekārtojumiem (1. pielikums), kuri nemaina platību;

5.2. tādas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas ēkas apvienošana vai sadalīšana, kurā nav veikta konstruktīva pārbūve, piemēram, starpsienu savstarpējā izvietojuma pārbūve, logu vai durvju aiļu izbūve;

5.3. tādas inženierbūves reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā vai tās datu aktualizācija, kurai šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajos dokumentos norādīti būves vai pārbūvētās vai atjaunotās būves daļas apjoma rādītāji un nosakāma būves kontūra;

5.4. viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar vienu telpu grupu vai pie šādas ēkas uzbūvētas palīgēkas (ja tās ir iekļautas vienā būvniecības iecerē) jaunbūves (turpmāk – viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūve) reģistrācija vai datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā līdz minētās jaunbūves pieņemšanai ekspluatācijā un Būvniecības informācijas sistēmā pieejami vai Valsts zemes dienestā iesniegti šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētie dokumenti.

6. Ēkas un telpu grupas atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības ar apsekošanu apvidū ēkai un telpu grupai veic, ja ierosināts aktualizēt:

6.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos ēkas un telpu grupas labiekārtojumus, kuri maina telpas platību;

6.2. datus par Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ēkas konstruktīvo elementu vai fasādes apdares materiāliem (2. pielikums) vai ēkas nolietojumu (3. pielikums).

7. Būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu un dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā. Papildus ierosinātājs uzrāda vai iesniedz šādus dokumentus, ja tie nav pieejami Būvniecības informācijas sistēmā un tie ir ierosinātāja rīcībā:

7.1. normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā apstiprinātu būvprojektu un būvatļauju, paskaidrojuma rakstu, kurā norādīta informācija par būves vai telpu grupas lietošanas veidu, un telpu grupu eksplikāciju;

7.2. inženierbūves izpildmērījuma plānu vai izpildshēmu (turpmāk – izpildmērījuma plāns) DGN vai DWG datņu formātā, bet, ja tāda nav, izpildmērījuma plānu papīra izdrukas veidā, kurā attēlota inženierbūves kontūra un šajos noteikumos noteiktie inženierbūves apjoma rādītāji. Izpildmērījuma plānā inženierbūvei jābūt uzmērītai un piesaistītai Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS TM), pēc kurām nosakāms būves sākuma un beigu punkts;

7.3. citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes vai citas institūcijas, kas veic būvvaldes funkcijas (turpmāk – būvvalde), apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves un telpu grupas lietošanas veidiem, ja ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 7.1. un 7.4. apakšpunktā minēto dokumentu;

7.4. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, paskaidrojuma rakstu ar būvvaldes izdarītu atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;

7.5. ja ēka ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, šo noteikumu 38. punktā minētos dokumentus;

7.6. par viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas jaunbūvi šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā:

7.6.1. faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu un būvprojekta izstrādātāja parakstītu visas ēkas stāva plānu un telpu eksplikāciju DGN vai DWG datņu formātā;

7.6.2. faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu izpildmērījuma plānu DGN vai DWG datņu formātā (turpmāk – ēkas izpildmērījuma plāns);

7.6.3. ēkas fotoattēlus (piemēram, JPG un tamlīdzīgos datņu formātos), nodrošinot, ja tas tehniski iespējams, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes;

7.6.4. ierosinātāja parakstītu dokumentu ar informāciju par ēkas labiekārtojumiem, konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāliem, ja šāda informācija nav pieejama vai atšķiras no būvniecības informācijas sistēmā norādītās informācijas.

7.1 Iesniedzot šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētos dokumentus Būvniecības informācijas sistēmā vai Valsts zemes dienestā, uzskatāms, ka ierosinātājs apliecina, ka norādītā informācija atbilst faktiskajai situācijai apvidū.

8. Šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kas satur norādes par būves un telpu grupas lietošanas veidiem, ierosinātājs var neuzrādīt vai neiesniegt, ja būves galvenais lietošanas veids iepriekš reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā vai konstatējams Valsts zemes dienesta arhīva tehniskās inventarizācijas dokumentos, izņemot masveida apsekošanas rezultātā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm, kurās ir divas vai vairāk telpu grupu.

9. Būves kadastrālajā uzmērīšanā informāciju iegūst:

9.1. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos apsekojot ēku vai telpu grupu apvidū un veicot:

9.1.1. vizuālo apskati;

9.1.2. mērījumus;

9.1.3. fotografēšanu;

9.1.4. aprēķinus;

9.2. izmantojot:

9.2.1. Kadastra informācijas sistēmas datus;

9.2.2. Būvniecības informācijas sistēmas datus;

9.2.3. ierosinātāja iesniegto informāciju un dokumentus;

9.2.4. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus;

9.2.5. Valsts zemes dienestam pieejamos ģeotelpiskos datus.

10. Būves kadastrālo uzmērīšanu neveic:

10.1. objektam, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju klasifikācijas jomā (turpmāk – būvju klasifikācija) nav klasificējams kā būve, un būvei, kuru nereģistrē Kadastra informācijas sistēmā;

10.2. ēkai, ja tai visas telpas ir ar augstumu, mazāku par 1,60 m, izņemot ēku, kurai ir izbūvētas vai saglabājušās tikai ārtelpas ar vismaz vienu ēkas konstruktīvo elementu – pamatiem;

10.3. inženierbūvei, kurai no šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajiem dokumentiem nav nosakāma būves kontūra, būves apjoma rādītāji vai piesaiste LKS TM koordinātu sistēmai;

10.4. ēkas iekšējās kontūras robežās esošajiem inženiertīkliem (inženierkomunikācijām), kā arī uz ēkas jumta esošai inženierbūvei;

10.5. inženierbūves pamatiem, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas.

11. Katru būvi kadastrāli uzmēra kā atsevišķu objektu, izmantojot būvju klasifikācijā noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs, un datus reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

12. Valsts noslēpuma statusam atbilstošas būves kadastrālo uzmērīšanu veic saskaņā ar šo noteikumu 9. nodaļas prasībām.

13. Ēkas vai telpu grupas, kuru uzmērīšanai iesniegtie dokumenti satur informāciju ar statusu "informācija dienesta vajadzībām", kadastrāli uzmēra atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai par ēku kadastrālo uzmērīšanu apvidū un kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos datus reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.

14. Ja kāda no ēkas vai telpu grupas telpām vai tās daļām neatbilst drošības prasībām vai kadastrālā uzmērīšana tajās nav iespējama (ieiešana un uzturēšanās tehniski nav iespējama vai var apdraudēt uzmērītāja drošību, veselību, dzīvību, piemēram, šahtas, bunkuri vai transformatoru apakšstaciju ēkas), attiecīgās telpas iekšējos mērījumus neveic. Telpu raksturojošo informāciju reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā un stāva plāna sagatavošanai iegūst no Būvniecības informācijas sistēmā vai ierosinātāja uzrādītajos dokumentos pieejamās informācijas, bet, ja tādas nav, nosaka, ja tas iespējams, pēc tās ārējiem apjoma rādītājiem. Stāva plānā norāda informāciju par datu ieguves veidu.

15. Ja šo noteikumu 14. punktā minētajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā vai ierosinātāja uzrādītajā dokumentā nav norādīta vai no ārējiem apjoma rādītājiem nav nosakāma tās telpas daļas raksturojošā informācija, kuras augstums ir mazāks par 1,60 m, minētās telpas daļas raksturojošo informāciju reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā neiegūst un stāva plānā neattēlo.

16. Telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu veic, ja telpu grupa atrodas ēkā, kurai veikta kadastrālā uzmērīšana apvidū, un dati reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā.

17. Ierosinātājs nodrošina iespēju iekļūt ēkā vai telpu grupā ar Valsts zemes dienestu saskaņotā laikā, ja:

17.1. nepieciešams veikt ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu vai ēkas vai telpu grupas atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības ar apsekošanu apvidū;

17.2. ierosinātājs apstrīd vai pārsūdz Valsts zemes dienesta darba izpildes rezultātus.

18. Ēkas un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū veic ar šādu precizitāti:

18.1. mērījumiem līdz astoņiem metriem (ieskaitot) +/–0,02 m, izņemot telpas un ēkas augstumu;

18.2. mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,25 %, izņemot telpas un ēkas augstumu;

18.3. ēku savstarpējā izvietojuma mērījumiem zemes vienībā +/–2 %;

18.4. ēkas augstuma mērījumiem +/–5 %;

18.5. telpas augstumam +/–0,02 m.

19. Izmantojot būves kadastrālajā uzmērīšanā iegūto informāciju, Valsts zemes dienests nosaka:

19.1. laukumu ar noteiktību 0,1 m2, tai skaitā apbūves laukumu;

19.2. tilpumu ar noteiktību 1 m3, tai skaitā būvtilpumu un ietilpību;

19.3. ēkas, telpu grupas un telpas platību grīdas līmenī ar noteiktību 0,1 m2;

19.4. būves augstumu ar noteiktību 0,10 m;

19.5. telpas izmērus, tai skaitā telpas augstumu, ar noteiktību 0,01 m;

19.6. garumu ar noteiktību 0,01 m.

20. Veicot ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū vai ēkas atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības ar objekta apsekošanu, iegūst ēkas fotoattēlus, nodrošinot, ja tas tehniski iespējams, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes.

21. Ēkas vai telpu grupas atkārtotu kadastrālo uzmērīšanu apvidū atsevišķām ēkas vai telpu grupas daļām ierosina tikai tad, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā informācija par ēku vai telpu grupas daļu, kuru neaktualizē, atbilst faktiskajai situācijai apvidū. Valsts zemes dienests neapseko un nevērtē pārējās ēkas daļas vai telpu grupas daļas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai apvidū, ja nav saņemts attiecīgs ierosinājums. Ja vizuāli konstatē, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā informācija par ēku vai telpu grupas daļu, par kuru nav saņemts ierosinājums, neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, Valsts zemes dienests ir tiesīgs pārtraukt pasūtījuma izpildi.

2. Būves kadastrālās uzmērīšanas termiņi, darbu izpildes apturēšana un pārtraukšana

22. Ēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū Valsts zemes dienests izpilda šādos termiņos:

22.1. 15 darbdienu laikā vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot ēkas vai telpu grupas ar to kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3 (ieskaitot);

22.2. 22 darbdienu laikā vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot ēkas vai telpu grupas ar to kopējo būvtilpumu virs 5000 m3.

23. Ja pasūtījums pieņemts par ēku ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m3, bet, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, konstatēts, ka pasūtījuma kopējais būvtilpums ir lielāks par 5000 m3, pasūtījuma izpildes termiņu maina no 15 uz 22 darbdienām, saglabājot iespēju vienoties par ilgāku izpildes termiņu atbilstoši šo noteikumu 22.2. apakšpunktam.

24. Būves atsevišķās kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū Valsts zemes dienests izpilda 10 darbdienu laikā, ar apsekošanu apvidū – 15 darbdienu laikā.

25. Šo noteikumu 22., 23. un 24. punktā noteiktajos termiņos neieskaita laiku, kas nepieciešams attiecīgo datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju, kā arī laiku, uz kuru apturēti būves kadastrālās uzmērīšanas darbi.

26. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība aptur būves kadastrālās uzmērīšanas darbus, ja:

26.1. ierosinātājs nenodrošina uzmērītāja iekļūšanu uzmērāmajā objektā un netraucētu ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

26.2. nav iespējams iegūt šajos noteikumos noteiktos būves kadastrālajā uzmērīšanā nepieciešamos būvi vai telpu grupu raksturojošos datus;

26.3. no Būvniecības informācijas sistēmā vai uzrādītajos dokumentos pieejamās informācijas nav iespējams identificēt kadastrāli uzmērāmo objektu, tajā skaitā uzmērāmo objektu skaitu vai atbilstību būvju klasifikācijai (piemēram, normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktā kārtībā apstiprinātā dokumentācija sagatavota par būvju kompleksu, nenorādot atsevišķi katras būves raksturojošos datus), vai informācija ir pretrunīga vai nepilnīga;

26.4. Būvniecības informācijas sistēmā vai uzrādītajos dokumentos būves un telpu grupas lietošanas veids nav norādīts vai neatbilst būvju klasifikācijā attiecīgajai būvei vai telpu grupai noteiktajam lietošanas veidam (piemēram, inženierbūvei noteikts ēkas galvenais lietošanas veids);

26.5. uzmērāmo objektu apsekojot apvidū, konstatēts, ka:

26.5.1. būvju kadastrālās uzmērīšanas laikā var būt apdraudēta uzmērītāja dzīvība, veselība vai drošība (piemēram, nepabeigtu būvdarbu dēļ), bet to var novērst;

26.5.2. objektā veiktas konstruktīvas izmaiņas, par kurām nav ierosināta ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana;

26.6. šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajos dokumentos ir pretrunīga informācija vai inženierbūves kontūra neatbilst dokumentos norādītajiem apjoma rādītājiem;

26.7. šo noteikumu 102. un 103. punktā minētajos gadījumos nav iesniegts rakstisks skartās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums;

26.8. šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētie dokumenti nesatur pasūtījuma izpildei nepieciešamo informāciju vai dokumentos norādītā informācija ir pretrunīga, būvprojekta stāva plāns neatbilst iesniegtajos fotoattēlos redzamajai informācijai vai stāva plānā norādītais ēkas apbūves laukums neatbilst ēkas izpildmērījuma plānā norādītajam ēkas apbūves laukumam par vairāk nekā 2 %.

27. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi aptur vienu reizi uz ierosinātāja norādīto laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi, ja saņemts ierosinātāja iesniegums. Darbus atsāk pēc iesniegumā norādītā termiņa, par to informējot ierosinātāju.

28. Par būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanu šo noteikumu 26. punktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība informē ierosinātāju, sagatavojot rakstisku būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumu.

29. Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus.

30. Šo noteikumu 26. punktā minētajos gadījumos apturēto būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi turpina, ja būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumā noteiktajā termiņā novērsti norādītie būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas iemesli un ierosinātājs par to informējis Valsts zemes dienestu.

30.1 Ja šo noteikumu 26.8. apakšpunktā minētajā gadījumā būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumā noteiktajā termiņā nav novērsti tajā norādītie būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas iemesli, ēkai uzsāk kadastrālo uzmērīšanu apvidū atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai.

31. Būves kadastrālo uzmērīšanu Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pārtrauc, ja:

31.1. līdz būves kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai Valsts zemes dienests saņēmis ierosinātāja rakstisku iesniegumu par darbu pārtraukšanu;

31.2. būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts, ka objekts atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajiem kritērijiem;

31.3. būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas paziņojumā noteiktajā termiņā nav novērsti tajā norādītie būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes apturēšanas iemesli vai pasūtījuma apturēšanas laiks pārsniedz šo noteikumu 29. punktā minēto termiņu.

32. Šo noteikumu 31.2. un 31.3. apakšpunktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu atteikt būves kadastrālo uzmērīšanu.

3. Ēkas kadastrālā uzmērīšana

3.1. Ēkas kadastrālā uzmērīšana apvidū

33. Ēkas kadastrālajā uzmērīšanā nosaka:

33.1. stāvu skaitu;

33.2. ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares raksturīgos materiālus (2. pielikums) un ēkas nolietojumu (3. pielikums);

33.3. ēkas un telpu grupas labiekārtojumus (1. pielikums) no šo noteikumu 73. punktā minētajiem dokumentiem un apvidū konstatētā;

33.4. ēkas un telpu grupas apjoma rādītājus, uzmērot:

33.4.1. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru pirmā virszemes stāva līmenī;

33.4.2. uz kolonnām izvietotas ēkas vai tās daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm;

33.4.3. caurbrauktuves projekciju, ko veido virs tās esošā ēkas daļa;

33.4.4. ēkas augstumu;

33.4.5. telpas sienas;

33.4.6. telpas augstumu;

33.5. ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā.

34. Virszemes stāvus numurē no pirmā stāva virzienā uz augšu, sākot ar "1", bet pazemes stāvus (stāvs, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk par pusi no stāva augstuma) virzienā uz leju, sākot ar "–1".

35. Lai sagatavotu apbūves plānu zemes vienībai, kurā pilnībā vai daļēji atrodas kadastrāli uzmērāmā ēka:

35.1. iegūst informāciju, izmantojot kadastra kartē, centrālajā augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē vai tālizpētes un citos materiālos fiksēto informāciju, kā arī izpildmērījuma plānu un situācijas plānu ar zemes lietošanas veidiem vai, ja tāda nav, vismaz vienu no šādiem dokumentiem vai materiāliem:

35.1.1. būvprojektu vai paskaidrojuma rakstu;

35.1.2. zemes kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotos dokumentus;

35.1.3. iepriekš sagatavotos būves kadastrālās uzmērīšanas grafiskos materiālus;

35.2. uzmēra zemes vienībā pilnībā vai daļēji ietilpstošo virszemes ēku ārējās kontūras pa perimetru, ja ēka nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā vai ēkas apjoma rādītāji vai konstruktīvie elementi ir mainījušies būvdarbu rezultātā.

36. Ja, veicot šo noteikumu 35.2. apakšpunktā noteikto uzmērīšanu, konstatē, ka uz zemes vienības ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta ēka, kuras reģistrētie apjoma rādītāji ēkas konstruktīvo elementu pārbūves, atjaunošanas, demontāžas vai sabrukšanas dēļ neatbilst faktiskajai situācijai apvidū, Kadastra informācijas sistēmā aktualizē:

36.1. ēkas apbūves laukumu un reģistrē pazīmi par neaktuāliem teksta datiem, ja ēkai pirms tam veikta kadastrālā uzmērīšana vai ēka reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju;

36.2. ēkas apbūves laukumu, būvtilpumu un kopējo platību (apbūves laukumu reizina ar virszemes stāvu skaitu), ēkas augstumu un nolietojuma grupu "V1" (3. pielikums), ja ēkas dati Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēkas masveida apsekošanas rezultātā, vai ēka reģistrēta uz ēkas deklarācijas pamata.

37. Ja ēka celta uz apbūves tiesības pamata, apbūves plānu atbilstoši šo noteikumu 35. punktam sagatavo tikai ar apbūves tiesību apgrūtinātajai zemes vienības daļai.

38. Ja ēka ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, apbūves plānu atbilstoši šo noteikumu 35. punktam sagatavo būvju īpašuma robežās (atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēta zemes nomas līguma vai ēku un būvju uzturēšanai piešķirtā ēkai piesaistītā zemes gabala grafiskajam pielikumam). Ja pasūtījuma izpildei grafiskais pielikums nav uzrādīts, uzmēra visu uz zemes vienības esošo ēku izvietojumu.

39. Ja, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū, konstatē:

39.1. ēku, kas nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā veic ēkas pirmsreģistrāciju, nosakot ēkas atrašanās vietas koordinātas un reģistrē šādus datus:

39.1.1. ēkas apbūves laukumu;

39.1.2. ēkas virszemes stāvu skaitu;

39.1.3. nosaukumu atbilstoši dokumentiem, bet, ja tādu nav, reģistrē nosaukumu "Ēka";

39.2. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet apvidū neesošu ēku (ēkai nav iespējams konstatēt nevienu iekštelpu vai ārtelpu, kurai varētu noteikt apjoma rādītājus) vai pirmsreģistrētu objektu, kas nav atzīstams par kadastra objektu – ēka, tad apvidū neesošo ēku vai objektu apbūves plānā neuzrāda un Kadastra informācijas sistēmā būvei reģistrē pazīmi "Kadastrālajā uzmērīšanā būve apvidū nav konstatēta".

40. Valsts zemes dienests telpas pēc to konstruktīvā risinājuma iedala iekštelpās un ārtelpās saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

41. Ēkai, kurai ir izbūvētas vai saglabājušās tikai ārtelpas, par telpas norobežojošo līniju pieņem pamatu virszemes ārējo kontūru, tai skaitā stabveida pamatu vai ārsienu, vai pārsegumu ārējo perimetru savienojošo līniju.

42. Telpai uzmēra:

42.1. telpas katras sienas iekšējās malas garumu starp sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdas līstēm), izņemot stacionāri izbūvētas sienas un tam līdzīgas konstrukcijas, kuru augstums ir mazāks par 1,60 m, pārvietojamas starpsienas, sienas skapju, iebūvētu skapju, dušu un tualešu kabīņu norobežojumus, kabeļu penāļu, dekoratīvo elementu un nemūrētu sildelementu kontūras;

42.2. attālumus, pēc kuriem attēlo:

42.2.1. logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpas sienās;

42.2.2. robežu telpā, kur telpas augstums ir 1,60 m;

42.3. telpas mazāko un lielāko augstumu un atšķirīgos augstumus (sākot ar augstuma starpību no 0,15 m), kas nepieciešami būvtilpuma aprēķināšanai;

42.4. pārsegumu biezumus, bet, ja tas nav iespējams, nosaka atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem;

42.5. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju aiļu atrašanās vietās;

42.6. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru, pavardu un kolonnu kontūras grīdas līmenī;

42.7. lifta šahtu, eskalatoru, pandusu un kāpņu laidu kontūras, kāpņu horizontālos izmērus;

42.8. iekštelpās iebūvēto balkonu, antresolu, iekšējo malu garumus līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām vai, ja nav izbūvētas vertikālās norobežojošās konstrukcijas (ārsienas, karkasi), līdz grīdas konstrukcijas malai.

43. Ja ēka sastāv tikai no šo noteikumu 14. punktā minētām telpām, uzmēra ēkas ārējos izmērus (garumu, platumu un augstumu), bet ēkas stāva plānu negatavo. Kadastra informācijas sistēmā reģistrē vienu telpu grupu ar vienu telpu katrā stāvā, kuras platība sakrīt ar ēkas apbūves laukumu.

44. Ja ēkas konstruktīvo elementu vai fasādes apdares materiāla noteikšana apsekošanas brīdī nav iespējama tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ un nav saistīta ar šo noteikumu 26.5.1. apakšpunktā minētajiem apstākļiem, tos nosaka atbilstoši šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā, iepriekšējai būves kadastrālās uzmērīšanas lietai vai citā dokumentā norādītajam materiālam, bet, ja dokumentu nav, atbilstoši ierosinātāja sniegtajai informācijai.

45. Ja ēkas, tās konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāla konstatācijas gads nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā vai ēkas konstruktīvo elementu vai fasādes apdares materiāls ir mainīts, pārbūvēts vai atjaunots, to noskaidro ēkas vai telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā vai ēkas atsevišķā kadastrālās uzmērīšanas darbībā ar apsekošanu apvidū un reģistrē Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 47. punktam.

46. Ja ēkas vai telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā vai ēkas atsevišķā kadastrālās uzmērīšanas darbībā ar apsekošanu apvidū konstatēts, ka kāds no ēkas konstruktīvajiem elementiem vai fasādes apdares materiāliem kopš iepriekšējās ēkas kadastrālās uzmērīšanas ir pilnībā nomainīts, konstruktīvā elementa un fasādes apdares materiāla konstatācijas gadu ēkas konstruktīvajam elementam un fasādes apdarei aktualizē atbilstoši šo noteikumu 47.2. vai 47.3. apakšpunktam.

47. Par konstruktīvā elementa un fasādes apdares materiāla konstatācijas gadu ēkas konstruktīvajam elementam un fasādes apdarei šo noteikumu izpratnē norāda:

47.1. valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādīto ēkas uzbūvēšanas gadu vai, ja tāds nav norādīts, īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta (izņemot būvatļauju vai paskaidrojuma rakstu, kurā nav atzīmes par būvdarbu pabeigšanu) sagatavošanas vai izdošanas gadu;

47.2. ja informācija nav iegūstama atbilstoši šo noteikumu 47.1. apakšpunktam vai ēkas konstruktīvais elements vai fasādes apdares materiāls ir mainīts, pārbūvēts vai atjaunots vismaz 50 % apjomā, – ierosinātāja norādīto un uzmērītāja apstiprināto vai konstatēto gadu;

47.3. ja informācija nav iegūstama atbilstoši šo noteikumu 47.1. un 47.2. apakšpunktam, – pirmreizēji ierosinātās būves kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) gadu.

48. Atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā klasificētas pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū veic, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu. Telpu iekšējos mērījumus neveic, neizgatavo ēkas stāva plānu, Kadastra informācijas sistēmā reģistrē vienu telpu grupu ar vienu telpu katrā stāvā, kuras platība sakrīt ar ēkas apbūves laukumu, telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam, bet telpas nosaukumu "iekštelpa" vai "ārtelpa".

49. Pēc ierosinātāja rakstiska ierosinājuma šo noteikumu 48. punktā minētajām ēkām var veikt ēkas ārējo un iekšējo kadastrālo uzmērīšanu, sagatavojot ēkas stāva plānus.

50. Ēkas vai telpu grupas, kurās atrodas ārvalstu pārstāvniecības, kadastrāli apvidū uzmēra saskaņā ar šo noteikumu prasībām un vienojoties ar ierosinātāju par darbu izpildi, ciktāl tas nav pretrunā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.

3.2. Ēkas apjoma rādītāju un telpu veidu noteikšana

51. Ēkas galvenos apjoma rādītājus – apbūves laukumu, telpu un ēkas kopējo platību, telpu augstumu un stāvu skaitu – nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

52. Apbērtam pagrabam vai pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem, pieskaitot iespējamo ārsienu biezumu, vai, ja iekļūšana nav iespējama drošības apsvērumu dēļ, atbilstoši šo noteikumu 14. punktam.

53. Ēkas būvtilpumu aprēķina kā tilpumu starp ēkas un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām, saskaitot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu, tajā neieskaitot tilpumu, kuru veido:

53.1. gaisa telpa zem ēkas daļas, kas būvēta uz stabiem;

53.2. caurbrauktuve;

53.3. bēniņi;

53.4. ārējais balkons, ārējās kāpnes, panduss, vaļējs lievenis vai terase;

53.5. ārsienas arhitektūras detaļa vai konstrukcijas elementa izvirzījums;

53.6. ēkas daļa, kas ir zem zemākā stāva grīdas virsmas līmeņa.

54. Nojumes būvtilpumu aprēķina kā tilpumu starp jumta seguma līmeni un grīdas vai zemes līmeni, kuru no sāniem ierobežo apbūves laukuma kontūra.

54.1 Šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā ēkas galvenos apjoma rādītājus nosaka, izmantojot šo noteikumu 7.6. ​​​​​​​apakšpunktā minētos dokumentus.

55. Telpu grupas kopējo platību aprēķina, saskaitot visu telpu grupas iekštelpu un ārtelpu platības.

56. Kadastra informācijas sistēmā katrā ēkā reģistrē vismaz vienu telpu grupu. Telpu grupā iekļauj telpas atbilstoši šo noteikumu 7. punktā minētajos dokumentos norādītajam telpu grupu lietošanas veidam un telpu eksplikācijai.

57. Telpu grupas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā no ēkas pirmā virszemes stāva kreisās malējās kāpņu telpas vai ieejas un turpinot ar augstākajiem virszemes stāviem. Pēc tam numerāciju turpina ar pirmo pazemes stāvu.

58. Telpu grupā ietilpstošās telpas numurē pieaugošā secībā, vispirms numurējot pirmā stāva iekštelpas, tad ārtelpas, pēc tam numerāciju turpina katrā nākamajā stāvā. Grafiskajos materiālos pirms telpas numura norāda attiecīgās telpu grupas kadastra apzīmējuma pēdējos trīs ciparus.

59. Ja telpas apvieno vai sadala, tās Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas telpas, kuras neapvieno vai nesadala, var nepārnumurēt.

60. Katrai telpai norāda telpas veidu atkarībā no tās telpu grupas lietošanas veida, kurā ietilpst attiecīgā telpa.

61. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "Dzīvojamās mājas", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

61.1. dzīvojamā telpa;

61.2. dzīvojamās telpu grupas palīgtelpa;

61.3. dzīvojamās telpu grupas ārtelpa.

62. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "Nedzīvojamās ēkas", izņemot klasi "Koplietošanas telpu grupa", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

62.1. nedzīvojamā iekštelpa;

62.2. nedzīvojamā ārtelpa.

63. Koplietošanas telpu grupā ietilpstošajām telpām norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

63.1. koplietošanas iekštelpa;

63.2. koplietošanas ārtelpa.

64. Ēkas kopējo platību iedala:

64.1. lietderīgajā platībā, kas sastāv no:

64.1.1. dzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

64.1.2. nedzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

64.2. koplietošanas telpu grupu kopējā platībā.

65. Dzīvojamo telpu grupas kopējā platība sastāv no:

65.1. dzīvojamo telpu grupas iekštelpu platības, kas sastāv no:

65.1.1. dzīvojamo telpu platības;

65.1.2. palīgtelpu platības;

65.2. dzīvojamo telpu grupas ārtelpu platības.

66. Nedzīvojamo telpu grupas platība sastāv no:

66.1. nedzīvojamo iekštelpu platības;

66.2. nedzīvojamo ārtelpu platības.

67. Koplietošanas telpu grupu kopējā platība sastāv no:

67.1. koplietošanas iekštelpu platības;

67.2. koplietošanas ārtelpu platības.

68. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

3.3. Ēkas raksturojošo datu iegūšana no informācijas sistēmām vai dokumentiem

69. Atbilstoši šo noteikumu 7. punktā minētajiem dokumentiem iegūst šādus ēku raksturojošus datus:

69.1. ēkas nosaukumu;

69.2. ēkas augstumu šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā vai ja to tehniski nav iespējams izmērīt;

69.3. ekspluatācijā pieņemšanas gadu;

69.4. ēkas galveno lietošanas veidu;

69.5. telpu grupas nosaukumu;

69.6. telpu grupas lietošanas veidu;

69.7. telpu nosaukumus;

69.8. šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – ēkas vai telpu grupas sastāvu;

69.9. pārsegumu biezumus, ja tos tehniski nav iespējams izmērīt;

69.10. ēkas ugunsnoturības pakāpi;

69.11. ēkas energoefektivitātes klasi, aprēķināto īpatnējo enerģijas patēriņu (kWh/m2 gadā);

69.12. šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā – galvenos ēkas apjoma rādītājus, apbūves plānu, ēkas stāva plānu, labiekārtojumus, ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiālus, ēkas fotoattēlus.

70. Ja Būvniecības informācijas sistēmas informācijā vai uzrādītajos dokumentos ir norādīta pretrunīga šo noteikumu 69. punktā minētā informācija, noteicošā ir jaunākā informācija Būvniecības informācijas sistēmā vai jaunākais dokuments.

71. Ja ēkai uzbūvēti vai saglabājušies tikai pamati vai apvidū tai nav kadastrāli uzmērāmi projektēto vai saglabājušos telpu grupu apjomi, šo ēkas daļu uzmēra kā vienu telpu grupu, kurai telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam.

72. Ja Būvniecības informācijas sistēmas informācijā vai uzrādītajos dokumentos nav norādīts ēkas, telpu grupas vai telpas nosaukums, to norāda:

72.1. ēkai – atbilstoši ēkas galvenā lietošanas veida nosaukumam;

72.2. telpu grupai – atbilstoši telpu grupas lietošanas veida nosaukumam;

72.3. iekštelpai – "Iekštelpa";

72.4. ārtelpai – "Ārtelpa".

73. Informāciju par ēkā un telpu grupā esošiem labiekārtojumiem iegūst no:

73.1. Būvniecības informācijas sistēmas informācijas vai būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai demontāžu;

73.2. inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta vai uzrādīta dokumenta, kā arī no attiecīgās informācijas sistēmas iegūtas informācijas par izbūvi vai demontāžu;

73.3. ierosinātāja iesnieguma par izbūvētiem ēkas un telpu grupas labiekārtojumiem ēkā vai telpu grupā.

74. Ja pēc ēkas un telpu grupas labiekārtojumu izbūves vai demontāžas mainās telpu platība, ēkas un telpu grupas labiekārtojumu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē ar ēkas vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū.

3.4. Ēkas nolietojuma noteikšana

75. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

75.1 Ēkas nolietojumu nosaka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu apvidū vai atsevišķas kadastrālās uzmērīšanas darbības, apsekojot ēku no ārpuses un izmantojot ēkas nolietojuma noteikšanas pazīmes (3. pielikums). Pazemes ēkām, kuras apskatei nav pieejamas no ārpuses, ēkas nolietojumu nosaka pēc tās vertikālajām konstrukcijām no iekšpuses.

76. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

77. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

78. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

79. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

79.1 Šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka ēkas nolietojuma grupu "V1" (3. pielikums).

80. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

81. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

82. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

83. Telpu grupas kadastrālajā uzmērīšanā apvidū aktualizē informāciju par ēkas nolietojumu un ēkas konstruktīvo elementu un fasādes apdares materiāliem, ja ēkai ir mainījušās šajos noteikumos minētās ēkas nolietojuma pazīmes (3. pielikums) vai Kadastra informācijas sistēmā minētie dati nav reģistrēti vai aktualizēti (2. pielikums).

84. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 885)

85. Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktais ēkas nolietojums nav izmantojams ēkas faktiskā stāvokļa noteikšanai būvniecības jomā.

4. Ēkas kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija

86. Šo noteikumu 87. punktā minētajos gadījumos ēkas un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu apvidū veic tikai tajā ēkas vai telpu grupas daļā, kurā notikušas konstruktīvas izmaiņas, izņemot šo noteikumu 91. punktā minēto gadījumu.