Noteikumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 241Rīgā 2023. gada 22. maijā

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma29. panta pirmo un otro daļu un 50. panta otro daļu,Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma40. panta sesto daļu un 76. panta pirmo un otro daļu,Finanšu instrumentu tirgus likuma4.2 pantu, 9. panta pirmo un otro daļu un 95.2 panta sesto daļu,Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma12. panta otro un ceturto daļu un 81. panta astoto daļu,Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma14. panta pirmo un otro daļu un 45. panta pirmo daļu,Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma26. panta pirmo un otro daļu, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma7.1 panta otro un ceturto daļu un 78. panta septīto daļuun Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma 4. panta otro un trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kritērijus personas, kas tieši vai netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību (turpmāk – persona) kredītiestādē, apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā, maksājumu iestādē, elektroniskās naudas iestādē, ieguldījumu brokeru sabiedrībā centrālajā vērtspapīru depozitārijā, aktīviem piesaistītu žetonu emitentā un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā (turpmāk – finanšu institūcija), noteikšanai;

1.2. būtiskas līdzdalības finanšu institūcijā aprēķināšanas metodes;

1.3. informācijas apjomu, kuru persona pievieno paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā;

1.4. paziņojuma par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību.

II. Kritēriji personu, kuras atzīstamas par būtiskas līdzdalības ieguvējiem, noteikšanai

2. Par personām, kuras rīkojas saskaņoti, atzīstamas personas, kuras uz mutvārdu vai rakstveida vienošanās pamata rīkojas kopīgi, lai iegūtu vai palielinātu būtisku līdzdalību finanšu institūcijā.

3. Par personu saskaņotu rīcību var liecināt jebkurš šāds faktors:

3.1. akcionāru līgumi un līgumi par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, izņemot līgumus, kuros noteikti tikai akciju vai to daļu (turpmāk – akcijas) pirkuma, līdzpārdošanas vai pirmpirkuma tiesību noteikumi;

3.2. ģimeniskās saites:

3.2.1. fiziskās personas un šo fizisko personu aizgādnībā esošas personas;

3.2.2. laulātie;

3.2.3. augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei;

3.3. persona ieņem augstākās vadības līmeņa amatu vai ir finanšu institūcijas valdes vai padomes loceklis;

3.4. persona var ietekmēt lēmumu par finanšu institūcijas valdes vai padomes locekļa ievēlēšanu vai iecelšanu;

3.5. pastāv saistība starp vienas grupas sabiedrībām, izņemot Finanšu instrumentu tirgus likuma 61.6 pantā minētos gadījumus;

3.6. komercsabiedrības, kuras kontrolē viena un tā pati persona;

3.7. personas izmanto vienu un to pašu finansējuma avotu līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai finanšu institūcijā;

3.8. attiecīgo akcionāru vai dalībnieku konsekventi balsošanas modeļi;

3.9. komercsabiedrība un tās valdes locekļi.

4. Par personu saskaņotu rīcību neuzskata šādas darbības:

4.1. personu savstarpējās sarunas par finanšu institūcijas izpildinstitūciju struktūru un to locekļiem;

4.2. personu sūdzības finanšu institūcijas valdei vai padomei par finanšu institūcijas esošo vai plānoto stratēģiju, darbības virzieniem, turpmāko darbību;

4.3. šādu akcionāra (dalībnieka) likumisko tiesību īstenošanu:

4.3.1. personas lūgumu iekļaut papildu jautājumus vai lēmumprojektus akcionāru (dalībnieku) sapulces darba kārtībā;

4.3.2. ārkārtas akcionāru (dalībnieku) sapulces sasaukšanu;

4.4. personu saskaņotu balsojumu akcionāru (dalībnieku) sapulcē par šādiem jautājumiem:

4.4.1. atlīdzības noteikšanu valdes un padomes locekļiem;

4.4.2. finanšu institūcijas aktīvu iegādi vai atsavināšanu;

4.4.3. pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

4.4.4. akciju atpirkšanu;

4.4.5. aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

4.4.6. revidentu ievēlēšanu, atsaukšanu un atlīdzības noteikšanu revidentam;

4.4.7. īpašas pārbaudes ierosināšanu un pārbaudes veicēju iecelšanu;

4.4.8. finanšu institūcijas gada pārskata apstiprināšanu;

4.4.9. finanšu institūcijas stratēģijas noteikšanu attiecībā uz vides aizsardzību vai citu ar sociālo atbildību saistītu jautājumu vai atbilstību minētajās jomās atzītiem standartiem vai rīcības kodeksiem;

4.4.10. nepiekrišanu saistīto pušu darījumam.

5. Izvērtējot, vai šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajās personu darbībās ir konstatējama saskaņota rīcība, ņem vērā šādus faktorus:

5.1. personu un iecelšanai vai ievēlēšanai piedāvāto valdes vai padomes locekļu savstarpējo attiecību raksturu;

5.2. iecelšanai vai ievēlēšanai piedāvāto valdes vai padomes locekļu, par kuriem tiek balsots saskaņā ar vienošanos, skaitu;

5.3. to, vai personas vairākkārt sadarbojušās valdes vai padomes locekļa iecelšanā vai ievēlēšanā;

5.4. to, vai personas ne tikai balso saskaņoti, bet arī kopīgi iesniedz lēmumprojektu par konkrētu iecelšanai vai ievēlēšanai valdes vai padomes locekļa amatā piedāvāto kandidātu;

5.5. to, vai iecelšanai vai ievēlēšanai valdes vai padomes locekļa amatā piedāvātais kandidātu sastāvs maina personu ietekmi valdes vai padomes sastāvā.

6. Lai izvērtētu, vai personas darbojas saskaņoti, katru iespējamās saskaņotās rīcības gadījumu izvērtē atsevišķi, ņemot vērā ne tikai šo noteikumu 3., 4. un 5. punktā minētos faktorus un darbības, bet arī citus šajos noteikumos neminētus faktorus, kas liecina par personu saskaņotu rīcību.

7. Par personu, kurai ir būtiska ietekme finanšu institūcijā, ir uzskatāma persona, kura var ietekmēt finanšu institūcijas izpildinstitūciju lēmumu pieņemšanu, neskatoties uz to, vai šī ietekme faktiski tiek īstenota.

8. Lai noteiktu, vai personai ir būtiska ietekme finanšu institūcijā, ņem vērā šādus faktorus:

8.1. finanšu institūcijas akcionāru vai dalībnieku struktūru;

8.2. personas iesaistes līmeni finanšu institūcijas pārvaldībā;

8.3. nozīmīgu un regulāru darījumu esību starp personu un finanšu institūciju;

8.4. personas attiecības ar finanšu institūciju;

8.5. to, vai personai ir papildu tiesības finanšu institūcijā saskaņā ar līgumu, statūtiem vai citu finanšu institūcijas pārvaldes dokumentu;

8.6. to, vai persona ir finanšu institūcijas valdes, padomes vai līdzvērtīgas struktūrvienības loceklis, personai ir pārstāvis valdē, padomē vai līdzvērtīgā struktūrvienībā vai arī persona šādu pārstāvi var iecelt vai ievēlēt;

8.7. finanšu institūcijas vai finanšu institūcijas mātes sabiedrības akcionāru vai dalībnieku vispārējo struktūru un balsstiesību sadalījumu starp akcionāriem;

8.8. saistību starp personu un esošajiem akcionāriem un jebkādus akcionāru līgumus, kas ļautu personai īstenot būtisku ietekmi;

8.9. finanšu institūcijas grupas, kuras sastāvā persona iekļaujas, struktūru;

8.10. personas spēju piedalīties finanšu institūcijas darbības un finanšu stratēģijas lēmumu pieņemšanā.

III. Būtiskas līdzdalības aprēķināšana

9. Lai noteiktu, vai persona ir ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību, veic līdzdalības apmēra aprēķināšanu, izmantojot šādas metodes šajā nodaļā minētajā secībā:

9.1. kontroles metode;

9.2. reizināšanas metode.

10. Saskaņā ar kontroles metodi par netiešas būtiskas līdzdalības ieguvēju līdz komercsabiedrību kontroles ķēdes galējai personai uzskata visas personas, kuras:

10.1. tieši vai netieši iegūst kontroli pār personu finanšu institūcijā, neņemot vērā faktu, vai esošā būtiska līdzdalība personai ir tieša vai netieša;

10.2. tieši vai netieši kontrolē personu finanšu institūcijā.

11. Ja šo noteikumu 10. punktā minētās kontroles metodes piemērošana nenosaka, vai persona, kurai šī kontroles metode tika piemērota, ir ieguvusi būtisku līdzdalību, personas līdzdalības apmēru aprēķina saskaņā ar reizināšanas metodi šādā secībā:

11.1. personas tiešas līdzdalības apmēru finanšu institūcijā reizina ar līdzdalības apmēru, kas tai pieder komercsabiedrībā, kurai ir līdzdalība būtiskas līdzdalības ieguvējā;

11.2. minēto reizināšanas darbību veic, līdz reizināšanas rezultāts turpina būt 10 procenti vai lielāks.

12. Saskaņā ar reizināšanas metodi par netiešas būtiskas līdzdalības ieguvēju uzskata:

12.1. visas personas, attiecībā uz kurām reizināšanas rezultāts ir 10 procenti vai lielāks;

12.2. visas personas, kurām ir tieša vai netieša kontrole pār personu vai personām, kas noteiktas, piemērojot reizināšanas metodi atbilstoši šo noteikumu 12.1. apakšpunktam.

IV. Pienākums sniegt paziņojumu par netiešas būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu

13. Lai izvērtētu, vai persona, kas netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ir pieņēmusi lēmumu par šādas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, Latvijas Banka ņem vērā šādus faktorus:

13.1. personas informētību par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu un par šādas būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas darījumu;

13.2. personas spēju ietekmēt plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, iebilst pret to vai to novērst.

14. Ja persona, kas neapzināti netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, uzzina, ka ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, tā nekavējoties informē Latvijas Banku par minēto faktu arī tad, ja persona nolēmusi samazināt pārsniegto būtiskas līdzdalības apmēru.

15. Personai, kas tieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ir tiesības iesniegt paziņojumu par visām personām, kas netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ja vien šīs personas ir devušas šādu pilnvarojumu.

V. Proporcionalitātes princips

16. Latvijas Banka izvērtē katru būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas darījumu un tās ieguvēju atsevišķi, ņemot vērā proporcionalitātes principu attiecībā uz:

16.1. personas būtiskas līdzdalības veidu (tieša, netieša līdzdalība, būtiska ietekme, personas, kuras rīkojas saskaņoti);

16.2. būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas mērķi un apmēru;

16.3. personas ietekmi uz finanšu institūciju;

16.4. plānotā darījuma sarežģītības pakāpi (sarežģīta līdzdalības ieguvēju organizatoriskā struktūra, iekšgrupas darījumi, specifiski līdzdalības ieguvēji (neregulēti ieguldījumu fondi, lielas ieguldītāju grupas, valdību fondi, starptautiskas organizācijas, publiskais piedāvājums, pārrobežu darījumi, sviras finansējuma izmantošana, finanšu institūcijas stratēģijas maiņa));

16.5. personas ietekmi un darījuma specifikai atbilstošas informācijas iesniegšanu.

17. Proporcionalitātes princips nav attiecināms uz personas reputācijas izvērtējumu.

18. Personas profesionālās kompetences izvērtējumā ņem vērā personas ietekmi uz lēmumu pieņemšanu finanšu institūcijā.

19. Personas finansiālās stabilitātes izvērtējumā ņem vērā personas veidu (piemēram, fiziska vai juridiska persona), grupas, kurā iekļaujas persona, sarežģītību, iegūtās līdzdalības apmēru un ietekmi finanšu institūcijā pēc plānotā darījuma noslēgšanas. Ja persona iegūst kontroli pār finanšu institūciju, finansiālās stabilitātes izvērtējumā ņem vērā personas spēju nepieciešamības gadījumā nodrošināt finanšu institūcijai papildu kapitālu vidējā termiņā.

20. Ja būtiskas līdzdalības struktūra mainās iekšgrupas darījumu rezultātā, būtisku līdzdalību izvērtē tikai personām, kuras pirmo reizi iekļāvušās būtiskas līdzdalības struktūrā, un personām, kurām netiešas būtiskas līdzdalības veids mainās pret tiešas būtiskas līdzdalības veidu.

21. Ja Latvijas Banka ir iepriekš veikusi personas vērtējumu, tā izvērtē personas atbilstību būtiskas līdzdalības izvērtēšanas kritērijiem, sākot no dienas, kad saņemta iepriekšējā atļauja iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību finanšu institūcijā.

VI. Novērtēšanas periods un sniedzamā informācija

22. Personai, kas tieši vai netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, ir tiesības pirms paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai rakstveidā informēt par plānoto darījumu Latvijas Banku, kā arī saņemt konsultāciju par iesniedzamajiem dokumentiem un to projektiem, lai būtiskas līdzdalības paziņojuma izskatīšana būtu pēc iespējas efektīvāka.

23. Persona pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas iesniedz Latvijas Bankai paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

24. Persona, kas vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, izņemot centrālo vērtspapīru depozitāriju, paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu pievieno aizpildītu šo noteikumu 2., 3. un 4. pielikumu.

25. Persona, kas vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, papildus šo noteikumu 24. punktā minētajai informācijai un dokumentiem iesniedz Latvijas Bankai aizpildītu šo noteikumu 5. pielikumu.

26. Persona, kas vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, papildus iesniedz Latvijas Bankai informāciju, kas norādīta Eiropas Komisijas 2017. gada 11. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2017/1946, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK un 2014/65/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par izsmeļošu sarakstu ar informāciju, ko potenciālais līdzdalības ieguvējs iekļauj paziņojumā par plānotu būtiskas līdzdalības iegūšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

27. Ja šajos noteikumos minētie iesniedzamie dokumenti jau ir Latvijas Bankas rīcībā un tajos ietvertā informācija nav mainījusies, persona tos atkārtoti neiesniedz un paziņojumā Latvijas Bankai norāda, ka attiecīgie dokumenti ir iesniegti Latvijas Bankai un tajos ietvertā informācija no iesniegšanas dienas Latvijas Bankai nav mainījusies. Persona paziņojumā norāda, kāda administratīvā procesa ietvaros un kādā laika periodā minētie dokumenti iesniegti.

28. Latvijas Bankai, ņemot vērā proporcionalitātes principu, ir tiesības atbrīvot atsevišķas personas, kas netieši iegūst vai palielina būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, no noteiktas informācijas sniegšanas, individuāli izskatot katru gadījumu. Minētais atbrīvojums nav piemērojams personas reputācijas izvērtējumam.

29. Latvijas Banka rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, sniedzot personai šādu informāciju:

29.1. norādi, ka paziņojums uzskatāms par pilnīgu un visa nepieciešamā informācija atbilstoši šo noteikumu prasībām ir iesniegta;

29.2. vērtēšanas perioda beigu datumu;

29.3. norādi, ka Latvijas Bankai ir tiesības vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā pieprasīt papildu informāciju, lai izvērtētu personas atbilstību būtiskas līdzdalības izvērtēšanas kritērijiem;

29.4. norādi, ka jebkura jauna informācija vai fakti, kurus papildus iesniegs paziņojuma iesniedzējs vai kuri Latvijas Bankai kļūs zināmi no citiem avotiem un kuri ir atzīstami par būtiskiem būtiskas līdzdalības paziņojuma izvērtēšanai (piemēram, būtiskas biznesa plāna izmaiņas, amatpersonu nominēšana, negatīvas izmaiņas personas reputācijā) atbilstoši būtiskas līdzdalības izvērtēšanas kritērijiem, var būt par pamatu paziņojuma par būtisku līdzdalību izvērtēšanas pārtraukšanai un jauna paziņojuma iesniegšanai;

29.5. norādi, ka termiņš būtiskas līdzdalības iegūšanas kredītiestādē izvērtēšanai tiek rēķināts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas darba laiku.

30. Ja personas iesniegtais paziņojums ir nepilnīgs, Latvijas Banka divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šo noteikumu 23. punktā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu, ka vērtēšanas periods netiek sākts un norāda trūkstošos dokumentus un informāciju.

VII. Būtiskas līdzdalības izvērtēšana

31. Vērtējot personas kopējo reputāciju, Latvijas Banka ņem vērā personas reputāciju (godīgumu, sodāmības neesību) un profesionālo kompetenci.

32. Kopējās reputācijas prasībai nav piemērojams proporcionalitātes princips, un tā attiecas uz visām personām un to patiesajiem labuma guvējiem neatkarīgi no plānotā būtiskas līdzdalības apmēra, plānotās iesaistīšanās finanšu institūcijas pārvaldē vai ietekmes īstenošanas finanšu institūcijā. Lai izvērtētu kopējo reputāciju, Latvijas Banka attiecībā uz iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu var piemērot proporcionalitātes principu, ņemot vērā personas veidu (piemēram, fiziska vai juridiska persona, finanšu uzraudzības iestādes uzraudzībā esoša fiziska vai juridiska persona u. tml.).

33. Persona atbilst reputācijas kritērijam, ja Latvijas Bankai nav pamata apšaubīt tās labo reputāciju un nav ticamu pierādījumu par pretējo. Izvērtējot personas reputāciju, Latvijas Banka ņem vērā visu tai pieejamo informāciju par personu:

33.1. informāciju par personas kriminālo un administratīvo sodāmību;

33.2. jebkādu kriminālās sodāmības vai būtisku administratīvo pārkāpumu vēsturi, izvērtējot notiesāšanas vai apsūdzības veidu, pārsūdzības līmeni, saņemto sodu, sasniegto tiesas procesa stadiju un jebkādu reabilitējošo pasākumu ietekmi. Latvijas Banka ņem vērā arī attiecīgā nodarījuma smaguma pakāpi, laikposmu, kas pagājis no pārkāpuma dienas, un personas uzvedību kopš pārkāpuma izdarīšanas, kā arī pārkāpuma attiecināmību uz personu kā būtiskas līdzdalības ieguvēju;

33.3. informāciju par personas rīcību tās komercdarbībā:

33.3.1. pierādījumus, ka persona nav ievērojusi pārredzamības, atvērtības un sadarbības principus attiecībās ar uzraudzības vai citām valsts pārvaldes iestādēm;

33.3.2. atteikumu reģistrēt un izsniegt atļauju, apstiprināt dalību vai piešķirt licenci nodarboties ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai strādāt profesijā, jebkādu šādas reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atcelšanu, atsaukšanu vai izbeigšanu, kā arī jebkāda veida izslēgšanu no profesionālajām struktūrām vai asociācijām;

33.3.3. iemeslus atbrīvošanai no algota darba vai uzticības amata, fiduciārajām attiecībām vai līdzīgām situācijām, kā arī lūgumiem atstāt šādus amatus;

33.3.4. kompetentās iestādes aizliegumu personai veikt komercdarbību;

33.4. informāciju par personas pārkāpumiem finanšu un kapitāla tirgū:

33.4.1. finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un uzraudzības iestāžu piemērotās sankcijas;

33.4.2. nodarījumus, kas saistīti ar finanšu noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, tirgus manipulācijām, iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, augļošanu un korupciju;

33.4.3. nodokļus regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un piemērotās sankcijas;

33.4.4. jebkādus citu normatīvo aktu pārkāpumus komercdarbībā (piemēram, komercsabiedrības novešana līdz bankrotam vai maksātnespējai, patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpumi);

33.5. informāciju par konstatējumiem valsts iestāžu veiktās klātienes vai neklātienes pārbaudēs, piedziņas procesos vai pirmstiesas izmeklēšanas procesos, ja tajos konstatētais ir attiecināms uz personu;

33.6. jebkādu no citiem avotiem iegūtu informāciju, kas ir būtiska, izvērtējot personas reputāciju.

34. Izvērtējot saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu iesniegto informāciju, Latvijas Banka ņem vērā šādus faktorus:

34.1. noziedzīgā nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju, soda veidu (piemēram, naudas sods, brīvības atņemšana utt.), ilgumu, pārsūdzības stadiju, tiesas procesa posmu (piemēram, notiesājošs spriedums, tiesvedība, apsūdzība) un personas statusu tiesas procesā;

34.2. mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā, kas katrs atsevišķi neietekmētu personas reputāciju, – šo pārkāpumu iespējamo kumulatīvo efektu;

34.3. jebkuras citas personas, ar kuru personai ir radniecības vai darījumu attiecības, reputāciju.

35. Latvijas Bankai nav pamata uzskatīt, ka personai ir nevainojama reputācija tikai tāpēc, ka pret personu nav sākta kriminālvajāšana, tā nav saukta pie kriminālatbildības un nav notiesājoša sprieduma, lai gan joprojām pastāv vērā ņemami apgalvojumi par krimināli sodāmu rīcību.

36. Profesionālās kompetences prasībai ir piemērojams proporcionalitātes princips, ņemot vērā personas ietekmi finanšu institūcijā.

37. Ja persona ir juridiska persona, profesionālās kompetences prasības ir attiecināmas uz šo juridisko personu, visām personām, kuras faktiski vada šo juridisko personu, un šīs juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem.

38. Personu uzskata par atbilstošu profesionālās kompetences prasībām, ja tā ir:

38.1. persona, kurai Latvijas Banka vai Eiropas Centrālā banka ir atļāvusi iegūt būtisku līdzdalību citā finanšu institūcijā un kura ir pakļauta Latvijas Bankas vai citas dalībvalsts finanšu uzraudzības iestādes uzraudzībai;

38.2. fiziska persona, kura jau vada šīs vai citas finanšu institūcijas darbību, un šī finanšu institūcija ir pakļauta Latvijas Bankas vai citas dalībvalsts finanšu uzraudzības iestādes uzraudzībai;

38.3. juridiska persona, kuru kā finanšu institūciju uzrauga Latvijas Banka, Eiropas Centrālā banka vai citas dalībvalsts finanšu uzraudzības iestāde.

39. Latvijas Banka piemēro izvērtējumā šo noteikumu 38. punktu, ja tās rīcībā nav faktu vai informācijas, kas liktu apšaubīt personas profesionālo kompetenci.

40. Latvijas Banka ir tiesīga neņemt vērā šo noteikumu 38. un 39. punktā minēto, ja persona ir atzīta par profesionāli kompetentu kontrolēt finanšu institūciju, kas lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā ir būtiski mazāka par finanšu institūciju, kurā tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību.

41. Personas profesionālā kompetence ietver kompetenci pārvaldības jomā (pārvaldības kompetence) un finanšu institūcijas pamatdarbības jomā (tehniskā kompetence).

42. Izvērtējot pārvaldības kompetenci, Latvijas Banka ņem vērā personas iepriekšējo pieredzi un profesionalitāti līdzdalības iegūšanā citās komercsabiedrībās un to pārvaldībā.

43. Izvērtējot tehnisko kompetenci, Latvijas Banka ņem vērā personas iepriekšējo pieredzi finanšu institūciju darbībā un pārvaldībā, darbojoties kā kontrolējošajam akcionāram, valdes vai padomes loceklim finanšu institūcijā.

44. Ja persona ir juridiska persona:

44.1. profesionālo kompetenci izvērtē šīs juridiskās personas valdes un padomes locekļiem vai citai personai, kas faktiski vada juridiskās personas komercdarbību;

44.2. tehnisko kompetenci izvērtē šīs juridiskās personas vai grupas, kurā tā ietilpst, komercdarbībai.

45. Izvērtējot personas atbilstību profesionālās kompetences kritērijam, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot proporcionalitātes principu, ja persona vēlas iegūt būtisku līdzdalību finanšu institūcijā, lai diversificētu ieguldījumu portfeli, vēlas saņemt dividendes vai kapitāla pieaugumu, nevis iesaistīties finanšu institūcijas pārvaldē.

46. Latvijas Banka ņem vērā personas iepriekšējos un pašreizējos komercdarbības rezultātus un finansiālo stabilitāti, kas var ietekmēt personas profesionālo kompetenci:

46.1. personas iekļaušanu jebkādā parādnieku sarakstā vai citu negatīvu personas finansiālo saistību vēsturi;

46.2. to, vai persona ir vai ir bijusi īpašnieks vai vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu vai bankrotējušu, vai komercsabiedrībai ir bijušas atņemtas tiesības veikt noteiktu komercdarbību, pret to sākts kriminālprocess;

46.3. personas maksātnespējas procesa pasludināšanu;

46.4. jebkādu tiesvedību civillietā, administratīvajā vai krimināllietā, liela mēroga investīcijas vai riska darījumus un saņemtos aizdevumus, ja tiem ir būtiska ietekme uz personas finansiālo stabilitāti.

47. Vērtējot personas atbilstību tehniskās kompetences kritērijam, Latvijas Banka ņem vērā būtiskas līdzdalības iegūšanas mērķi un iespējamo ietekmi (piemēram, līdzdalība ar veto tiesībām, finanšu institūcijas stratēģijas un biznesa plāna apstiprināšana).

VIII. Personas, kura vadīs finanšu institūcijas darbību, reputācijas un pieredzes izvērtējums

48. Ja persona plāno veikt izmaiņas finanšu institūcijas valdē vai padomē vai iecelt jaunas personas, kuras pilda pamatfunkcijas finanšu institūcijā (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta šo personu izvērtēšana Latvijas Bankā), persona paziņojumam pievieno visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami šo personu izvērtēšanai atbilstoši katrā finanšu un kapitāla tirgus jomā noteiktajām normatīvo aktu prasībām.

49. Ja persona neplāno veikt izmaiņas finanšu institūcijas valdē vai padomē vai iecelt jaunas personas, kuras pilda pamatfunkcijas finanšu institūcijā (ja atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta šo personu izvērtēšana Latvijas Bankā), persona paziņojumā norāda, ka izmaiņas netiks veiktas.

IX. Personas finansiālās stabilitātes izvērtējums

50. Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, Latvijas Banka vērtē personas spēju finansēt plānoto līdzdalības iegūšanu un pārskatāmā nākotnē uzturēt stabilu gan savu, gan finanšu institūcijas finanšu struktūru.

51. Latvijas Banka, ņemot vērā personas un līdzdalības iegūšanas veidu, izvērtē, vai persona ir pietiekami finansiāli stabila, lai nodrošinātu finanšu institūcijas stabilu darbību un piesardzīgu pārvaldību nākamajos trijos gados.

52. Izvērtējot personas finansiālo stabilitāti, Latvijas Banka ņem vērā:

52.1. to, vai personas finansēšanai izmantotie finanšu mehānismi vai starp personu un finanšu institūciju pastāvošās finansiālās saistības var izraisīt interešu konfliktus, kas varētu ietekmēt finanšu institūciju;

52.2. to, vai personas finansiālais stāvoklis liecina, ka tā, iespējams, saskarsies ar finansiālām grūtībām būtiskas līdzdalības iegūšanas procesā vai nākamajos trijos gados;

52.3. personas iespējamo ietekmi, personas veidu (piemēram, vai persona ir stratēģiskais vai finanšu investors, tostarp – vai tas ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds vai riska ieguldījumu fonds) un būtiskas līdzdalības iegūšanas veidu (piemēram, vai darījums ir būtisks vai sarežģīts);

52.4. to, vai persona būtiskas līdzdalības iegūšanai izmantos aizdevumu un minētās parādsaistības negatīvi neietekmēs personas finansiālo stabilitāti, personas apņemšanos nodrošināt finanšu institūcijai saistošo prudenciālo prasību izpildi un finanšu institūcijas spēju ievērot prudenciālās prasības.

53. Personas finansiālās stabilitātes novērtēšanai Latvijas Banka ir tiesīga piemērot proporcionalitātes principu attiecībā uz iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu vai noteikt stingrākas prasības, ņemot vērā, vai persona ir finanšu institūcija, kas pakļauta prudenciālajai uzraudzībai, vai juridiska persona, kas nav finanšu institūcija, vai arī tā ir fiziska persona.

X. Finanšu institūcijas atbilstības prudenciālajām prasībām izvērtējums

54. Latvijas Banka veic izvērtējumu, vai finanšu institūcija atbilst prudenciālajām prasībām attiecībā uz personu, ņemot vērā šādus faktorus:

54.1. personas līdzdalības daļu, reputāciju, finansiālo stabilitāti, grupas struktūru;

54.2. personas stratēģiju attiecībā uz finanšu institūcijas turpmāko darbību;

54.3. korporatīvo pārvaldību;

54.4. personas turpmākos mērķus attiecībā uz līdzdalību finanšu institūcijā;

54.5. personas apņemšanos sniegt finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu likviditāti vai maksātspēju;

54.6. personas spēju sniegt finansiālu atbalstu vai rast citu risinājumu likviditātes vai maksātspējas problēmu gadījumos;

54.7. personas spēju ieguldīt finanšu resursus finanšu institūcijas darbības attīstībā.

55. Latvijas Banka veic izvērtējumu, vai finanšu institūcija atbilst prudenciālajām prasībām, ņemot vērā šādus faktorus:

55.1. finanšu institūcijas spēju ievērot tiesību aktu prasības (piemēram, kapitāla, likviditātes, lielo riska darījumu, iekšējās kontroles, riska pārvaldības un atbilstības prasības) paziņojuma izskatīšanas laikā un pēc personas būtiskas līdzdalības iegūšanas;

55.2. to, vai komercsabiedrību grupas, kuras sastāvā finanšu institūcija iekļausies, struktūra neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai normatīvajos aktos noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp kredītiestāžu uzraudzības iestādēm un noteikt kredītiestāžu uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

55.3. to, vai komercsabiedrību grupas, kuras sastāvā finanšu institūcija iekļausies, struktūra nodrošina skaidru un pārredzamu korporatīvo pārvaldību un organizatorisko struktūru.

XI. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska izvērtēšana

56. Latvijas Banka izvērtē, vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šo risku, ņemot vērā šādus faktorus:

56.1. Latvijas Bankas rīcībā ir informācija, tai ir aizdomas vai tai ir pamats uzskatīt, ka persona ir vai ir bijusi iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas darbībās vai mēģinājumos neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši saistīti ar plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu;

56.2. Latvijas Bankas rīcībā ir informācija, tai ir aizdomas vai tai ir pamats uzskatīt, ka persona ir veikusi terorisma darbības vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, it īpaši, ja personai ir piemērots finansiālo sankciju režīms;

56.3. plānotā būtiskas līdzdalības iegūšana palielina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku;

56.4. finanšu līdzekļu iegūšana rada aizdomas, ka radīsies paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks;

56.5. netiek iesniegta pilnīga un ticama informācija un skaidrojumi par kapitāla izcelsmi vai personas veiktajām darbībām attiecībā uz tās komercdarbību (piemēram, neuzskaitīta kapitāla aprite, galvenā biroja pārcelšana no personas reģistrācijas valsts uz citu valsti, vadības vai juridiskas personas īpašnieku maiņa, īpašnieku vai sabiedrības vadības iepriekšēja saistība ar krimināli sodītām personām).

57. Šo noteikumu 56.4. apakšpunktā minētais paaugstinātais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks rodas, ja persona darbojas vai tai ir personiskas vai komercdarbības saites (ar ģimenes locekļa vai cieši saistītu personu starpniecību) ar valsti vai teritoriju, kuru Finanšu darījumu darba grupa identificējusi kā valsti vai teritoriju ar būtiskām nepilnībām tās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas sistēmā, kas rada risku starptautiskajai finanšu sistēmai, vai ar valsti vai teritoriju, kuru Eiropas Komisija identificējusi kā valsti vai teritoriju ar būtiskām nepilnībām tās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas sistēmā, kas rada būtiskus draudus finanšu sistēmai.

58. Izvērtējot, vai plānotā būtiskas līdzdalības iegūšana rada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, Latvijas Banka par personu ņem vērā visu informāciju, atzinumus, novērtējumus vai ziņojumus, kurus sagatavojušas starptautiskas organizācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas predikatīvu noziegumu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kā arī plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju.

59. Latvijas Banka, izvērtējot plānotās būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas darījumā paredzēto līdzekļu izcelsmi un kustību, ņem vērā, vai:

59.1. būtiskas līdzdalības iegūšanai paredzētie līdzekļi tiek pārskaitīti, izmantojot finanšu institūcijas, ko uzrauga dalībvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādes, vai finanšu institūcijas, ko uzrauga ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādes, kurās tiek piemērotas efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas prasības, kas atbilst Finanšu darījumu darba grupas ieteikumiem, un šīs prasības tiek efektīvi īstenotas;

59.2. informācija par darbību, kuras rezultātā radušies šie līdzekļi, personas komercdarbības vēsture un finansēšanas shēma ir ticama un atbilst darījuma vērtībai;

59.3. līdzekļiem iespējams izsekot dokumentu veidā līdz pat to izcelsmei vai ir cita informācija, kas ļauj Latvijas Bankai nešaubīties par līdzekļu likumīgu izcelsmi;

59.4. plānotās būtiskas līdzdalības iegūšanai paredzētie līdzekļi sastāv no kriptoaktīviem vai ir iegūti no kriptoaktīvu apmaiņas pret naudas līdzekļiem, nosakot:

59.4.1. sadalītās virsgrāmatas adresi, ko izmanto potenciālais ieguvējs, ja kriptoaktīvu nodošana tiek reģistrēta tīklā, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, un potenciālā ieguvēja izmantotā kriptoaktīvu konta numuru, ja šāds konts pastāv un tika izmantots darījuma veikšanai;

59.4.2. potenciālā ieguvēja izmantotā kriptoaktīvu konta numuru, ja kriptoaktīvu pārvedums nav reģistrēts tīklā, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju;

59.4.3. ja kriptoaktīvu pārvedums nav reģistrēts tīklā, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, un nav veikts no kriptoaktīvu konta vai uz to – unikālo darījuma identifikatoru;

59.4.4. iesaistīto darījuma pušu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, ja attiecināms.

60. Ja persona nespēj Latvijas Bankai pierādīt līdzekļu izcelsmi saskaņā ar šo noteikumu 59. punktu, tā sniedz skaidrojumu par līdzekļu izcelsmi un kustību. Latvijas Banka kopsakarā ar personas kopējās reputācijas novērtējumu izvērtē, vai šāds skaidrojums ir ticams un pamatots.

XII. Būtiskas līdzdalības iegūšana centrālajā vērtspapīru depozitārijā

61. Personu, kuras plāno iegūt kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā, atbilstības izvērtēšanai piemēro šo noteikumu 27. punktā, VII, IX, X un XI nodaļā minētās prasības.

62. Ja kontroles iegūšana centrālajā vērtspapīru depozitārijā tiek īstenota personu saskaņotas rīcības rezultātā, saskaņotas rīcības noteikšanai piemēro šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu.

63. Persona pirms kontroles iegūšanas centrālajā vērtspapīru depozitārijā iesniedz Latvijas Bankai paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Paziņojumam pievieno aizpildītu šo noteikumu 2., 3. un 4. pielikumu un pievieno tajos norādīto informāciju un dokumentus.

XII.1 Būtiskas līdzdalības iegūšana aktīviem piesaistītu žetonu emitentā un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā

63.1 Personas, kura plāno iegūt kontroli aktīviem piesaistītu žetonu emitentā vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā, atbilstības izvērtēšanai piemēro šo noteikumu III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XI nodaļā minētās prasības.

63.2 Personas, kura plāno iegūt kontroli kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā, kas ir saņēmis arī darbības atļauju (licenci) kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 60. panta 2.–6. punktā minētais subjekts, atbilstības izvērtēšanai piemēro šo noteikumu 31.–35. punktu un VIII nodaļu.

63.3 Šo nodaļu nepiemēro aktīviem piesaistītu žetonu emitentam un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kurš saņēmis darbības atļauju (licenci) kā kredītiestāde.

63.4 Ja kontroles iegūšana aktīviem piesaistītu žetonu emitentā un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā tiek īstenota personu saskaņotas rīcības rezultātā, saskaņotas rīcības noteikšanai piemēro šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktu.

XIII. Noslēguma jautājums

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 14. jūlija normatīvos noteikumus Nr. 92 "Paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu pievienojamās informācijas saraksts un paziņojuma izskatīšanas galvenie principi un kārtība'' (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 139; 2022, Nr. 126).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību normām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajām pamatnostādnēm JC/GL/2016/01 "Kopīgās pamatnostādnes, veicot piesardzīgu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē";

2) Eiropas Banku iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajām pamatnostādnēm EBA/GL/2024/09, ESMA75-453128700-10 "Kopīgās pamatnostādnes par tādu tiešo vai netiešo akcionāru vai vadības struktūras locekļu piemērotības novērtēšanu, kuriem ir būtiska līdzdalība aktīviem piesaistītu žetonu emitentā un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

1. pielikumsLatvijas Bankas 2023. gada 22. maijanoteikumiem Nr. 241

Paziņojumspar būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā

Vārds, uzvārds:Amats:Komercsabiedrības nosaukums:Adrese:E-pasta adrese:Tālruņa numurs:Mobilā tālruņa numurs:

Finanšu institūcijas nosaukums:Adrese:E-pasta adrese:Tālruņa numurs:Identifikācijas kods (LEI kods vai cits, ja tāds ir):Finanšu institūcijas reģistrācijas numurs:Finanšu institūcijas pamatdarbība:

1. Saziņa ar personuPersonas nosaukums vai vārds un uzvārds:Personas, ja tā ir juridiska persona, paraksttiesīgās personas vārds un uzvārds:Pārstāvja, ar kuru var sazināties par personu, vārds un uzvārds:Adrese (juridiskā un faktiskā):E-pasta adrese:Tālruņa numurs:Tīmekļvietnes adrese:Identifikācijas kods (LEI kods vai cits, ja ir):Personas reģistrācijas (identifikācijas) numurs:2. Informācija par personas pamatdarbību(sniedz aprakstu par galvenajām darbības jomām un tirgiem, iekļaujot informāciju par būtiskiem notikumiem, kas ietekmējuši personas darbību, pēdējā pārskata gadā, sniedz informāciju par personas atkarību no patentiem, licencēm, nozīmīgiem līgumiem, apgrūtinājumiem un darbības ierobežojumiem, kā arī tiesas procesiem, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt tās darbību nākotnē, būtiskiem pašreiz veicamiem vai tuvākajā laikā plānotiem ieguldījumiem, pamatkapitāla lielumu un sadalījumu)3. Informācija par saskaņotu rīcību(sniedz ziņas par citām personām, ar kurām persona rīkojas saskaņoti saistībā ar būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā, kā arī informāciju par kopējo turpmāko darbību attiecībā uz finanšu institūciju)4. Informācija par finanšu uzraudzības iestādi, ja persona atrodas kādas citas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādes uzraudzībā, informācija par šīs personas licencēto vai reģistrēto darbību

1. Ziņas par akciju skaitu un veidu (parastās akcijas, priekšrocību akcijas vai personāla akcijas) finanšu institūcijā, kas personai piederēja pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas un pēc tās, kā arī ziņas par akciju skaitu visā finanšu institūcijas pamatkapitālā (arī procentuāli) un balsstiesību proporcionālo sadalījumu, ja tas atšķiras no proporcionālā sadalījuma pamatkapitālā2. Paredzamā līdzdalības daļa finanšu institūcijā pēc darījuma3. Paredzamā darījuma cena, cenas noteikšanas kritēriji, paskaidrojums, ja cena atšķiras no tirgus vērtības, tās samaksas kārtība vai vērtētāja novērtējums vai līdzvērtīgs dokuments, kas sniedz informāciju ar cenas noteikšanas kritērijiem, termiņi, galvenie noteikumi, paredzamais darījuma izpildes termiņš4. Detalizēta informācija par būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas mērķi (piemēram, stratēģisks ieguldījums, portfeļa pārvaldīšana), ieguldīšanas termiņu5. Informācija, vai pirms un pēc ieguves ir nepieciešamas vēl kādu valsts iestāžu atļaujas (akciju atpirkšanas piedāvājumi, konkurences iestādes atļauja utt.). Ja ir nepieciešama atļauja, tad informācija, kuras iestādes to sniegs, kāds ir atļaujas saņemšanas termiņš6. Noslēgtie akcionāru līgumi, informācija par paredzamajiem akcionāru līgumiem. Ziņas par citām personām, ar kurām persona rīkojas saskaņoti saistībā ar būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu finanšu institūcijā, iegūšanas finansēšanu, katras personas ietekmi uz turpmāko finanšu institūcijas finansiālo un vadības darbību, kā arī šo personu kopējo turpmāko rīcību attiecībā uz finanšu institūciju7. Informācija par jebkādiem atsavināšanas darījumiem, kas rastos līdz ar līdzdalības finanšu institūcijā iegādi