Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi

56. Iestāde, kas piešķir vides ilgtspējīgus kredītus, t. i., kredītus, kuri tiek piešķirti ar mērķi finansēt vidi saudzējošu un ilgtspējīgu saimniecisko darbību, iekšējos normatīvajos dokumentos iestrādā šādu kredītu piešķiršanas un pārraudzības mehānismu atbilstoši Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 58. punkta prasībām.

57. Aizņēmēja kredītspējas novērtēšanai šo noteikumu 55. punktā minēto informāciju iegūst no aizņēmēja un iestādes iekšējiem un ārējiem avotiem (piemēram, Kredītu reģistra, kredītinformācijas birojiem, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citiem avotiem).

58. Iestāde pieprasa aizņēmējam apliecināt kredīta pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

59. Iestāde iespēju robežās pārliecinās par aizņēmēja sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu. Iestāde nosaka kredītu pazīmes un rādītājus (kredīta veidu, apmēru, citus paaugstināta riska faktorus), kad kredītspējas un kredītriska novērtēšanā ir jāiesaista neatkarīgs eksperts vai iestādes struktūrvienība, kura īsteno risku kontroles funkciju.

60. Iestāde nosaka un aizņēmēja kredītspējas novērtēšanā ņem vērā aizņēmēja piederību savstarpēji saistītu klientu grupai vai personām, kuras saistītas ar iestādi. Lai noteiktu šo piederību, iestāde izstrādā procedūru ar iestādi saistītu personu un savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai.

5.2.2. Patērētāju kredītspējas novērtēšana

61. Informācija par aizņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un šo noteikumu prasībām.

62. Informācija par aizņēmēja, kas ir patērētājs, saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā sniedz atbilstošu priekšstatu par šāda aizņēmēja mēneša maksājumu apmēru, ņemot vērā iekšējos un ārējos avotos pieejamo informāciju, kā arī aizņēmēja paša sniegto informāciju. Ja aizņēmēja norādītais saistību vai kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir lielāks par to, kādu iestāde noteikusi, ņemot vērā iekšējos un ārējos avotos pieejamo informāciju, izvērtējot aizņēmēja kredītspēju, iestāde ņem vērā aizņēmēja norādīto informāciju.

63. Aizņēmēja, kas ir patērētājs, kredītspējas vērtējumā iestāde papildus kvalitatīviem rādītājiem izmanto arī vismaz šādus kvantitatīvos rādītājus:

63.1. parāda apkalpošanas izdevumu attiecības pret ienākumiem rādītāju (debt service to income ratio; turpmāk – DSTI rādītājs);

63.2. parāda attiecības pret gada ienākumiem rādītāju (debt to income ratio; turpmāk – DTI rādītājs);

63.3. kredīta apmēra attiecības pret nodrošinājuma vērtību rādītāju (loan to value ratio; turpmāk – LTV rādītājs).

64. Iestāde DSTI rādītāju aprēķina pēc šādas formulas:

DS – aizņēmēja kredītmaksājumu finanšu nozares iestādēm kopējais apmērs mēnesī;

I – aizņēmēja vidējie mēneša ienākumi.

65. Aprēķinot kredītmaksājumu finanšu nozares iestādēm kopējo apmēru mēnesī, iestāde ņem vērā šādus nosacījumus:

65.1. aprēķinā ņem vērā informāciju gan par kredītu, kuram aizņēmējs ir pieteicies, gan par aizņēmēja pārējiem kredītiem, ieskaitot arī piešķirtos un vēl neizmantotos kredītus, t. sk. pārsnieguma kredītiem, bet atskaitot kredītmaksājumus par parādsaistībām, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā;

65.2. kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējo apmēru veido pamatsummas atmaksa, procentu maksājumi, komisijas maksas un citi regulārie maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saskaņā ar kreditēšanas līgumiem;

65.3. kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī tiek iegūts, summējot visu šā aizņēmēja kredītu kredītmaksājumu apmēru;

65.4. kredītmaksājuma noteikšanai iestāde izmanto visu savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no šo noteikumu 57. punktā minētajiem avotiem;

65.5. iestāde var palielināt novērtējamā kredītmaksājuma apmēru, salīdzinot ar kredītmaksājuma apmēru atbilstoši aizņēmēja sniegtajai informācijai, ja iestāde to uzskata par pamatotu, balstoties uz iestādes iekšējo kārtību aizņēmēja kredītspējas novērtēšanai;

65.6. iestāde iekšējā kārtībā nosaka pietiekami konservatīvus pieņēmumus par citu finanšu iestāžu piešķirto kredītu procentu likmēm;

65.7. iestāde analizē aizņēmēja kredītspēju, ņemot vērā iespēju, ka mainīgā kredīta procentu likme var būtiski mainīties aizņēmējam nelabvēlīgā virzienā;

65.8. kredīta un aizņēmēja ienākumu valūtu nesakritības gadījumā iestāde aizņēmēja kredītspējas analīzē papildus ņem vērā iespējamo valūtu kursu maiņu aizņēmējam nelabvēlīgā virzienā;

65.9. ja kredītmaksājumu periodiskums ir retāks nekā viena reize mēnesī (ik ceturksni, ik pusgadu, ik gadu vai cits), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju atbilstošajam periodiskumam (piemēram, ceturkšņa maksājumu dalot ar trīs);

65.10. ja kredīta atmaksa tiek atlikta vai notiek termiņa beigās, kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, kuru aprēķina, pieņemot, ka aizņēmēja atlikušās (neatmaksātās) saistības (t. sk. pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz galīgi noteiktajām saistību termiņa beigām;

65.11. pārsnieguma kredītam kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē, dalot piešķirtā kredīta limita apmēru ar 48 (pieņēmums, ka šāda kredīta termiņš ir četri gadi);

65.12. iestādes iekšējā procedūrā kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, piešķirto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kredīta kopējo izmaksu maksimālajā apmērā, bet pārējo kreditētāju piešķirto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem ne mazākas kā Latvijas monetāro finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna piešķirto atjaunojamo un pārsnieguma kredītu vai norēķinu kartes kredītu procentu likmes, kas publicētas Latvijas Bankas tīmekļvietnē;

65.13. kredītiem, kuri tiek piešķirti pa daļām piešķirtā kredītlimita ietvaros un kuru izsniegšanu un atmaksu nosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks (piemēram, būvniecības kredītiem), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, pamatojoties uz piešķirto kopējo kredītlimitu un pieņemot, ka aizņēmēja kredītsaistības (t. sk. pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz termiņa beigām.

66. Aprēķinot aizņēmēja vidējos mēneša ienākumus, iestāde ņem vērā šādus nosacījumus:

66.1. vidējie mēneša ienākumi pēc nodokļu un citu valstij veicamo un obligāto sociālo maksājumu nomaksas ir dokumentēti, pierādāmi un tādi, kurus iestāde atzīst par ilgtspējīgiem (piemēram, ņemot vērā aizņēmēja paredzamo pensionēšanās vecumu, terminēto darba līgumu, pašnodarbinātā statusu u. c.), balstoties uz datiem par vismaz sešiem pēdējiem mēnešiem, par kuriem ir pieejama informācija par aizņēmēja ienākumiem;

66.2. ienākumu pieaugumu nākotnē ņem vērā tikai tad, ja tam ir dokumentēts pamatojums;

66.3. iestāde atsevišķos gadījumos var noteikt vidējos mēneša ienākumus, ņemot vērā periodu, kas ir īsāks par sešiem mēnešiem (bet ne īsāks par trim mēnešiem), ja iestāde attiecīgā īsākā perioda ienākumus uzskata par noturīgiem un tam ir dokumentēts pamatojums.

67. Iestāde aprēķina DTI rādītāju pēc šādas formulas:

D – visas aizņēmēja parādsaistības pret finanšu nozares iestādēm un iespēju robežās arī pret nefinanšu sabiedrībām, ieskaitot kredītu, kuram aizņēmējs ir pieteicies, un piešķirtos, taču vēl neizmantotos kredītus, bet atskaitot parādsaistības, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā;

I – aizņēmēja gada ienākumi, kurus iegūst, reizinot saskaņā ar šo noteikumu 66. punkta prasībām aprēķinātos vidējos mēneša ienākumus ar 12.

68. LTV rādītāju, kas atspoguļo plānotā kredīta apmēra attiecību pret nodrošinājuma vērtību, aprēķina pēc šādas formulas:

L – plānotā kredīta apmērs;

V – nodrošinājuma vērtība.

69. Ja šo noteikumu 64. punktā minētais DSTI rādītājs pārsniedz 40 procentus vai šo noteikumu 67. punktā minētais DTI rādītājs pārsniedz koeficientu 6, aizņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama, un šādā gadījumā kredīta piešķiršana nav atļauta, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek piešķirts saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti šo noteikumu 71. punktā, vai kad aizņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pastāvot augstākam DSTI rādītāja vai DTI rādītāja līmenim.

70. Atkāpes no šo noteikumu 69. un 71. punktā minētajiem ierobežojumiem un šo noteikumu 43. punktā minētajiem maksimālā termiņa ierobežojumiem, kā arī šo noteikumu 83. punktā minētajiem ierobežojumiem kalendārajā ceturksnī kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes fiziskajām personām no jauna piešķirto kredītu apmēra (balstoties uz pēdējo pieejamo informāciju par iepriekšējo kalendāro ceturksni). Šīs atkāpes ir pieļaujamas, ja aizņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pārsniedzot šajā punktā minētos ierobežojumus. Iestāde dokumentē atkāpes veidu un spēj izskaidrot risku mazinošos elementus katrā konkrētajā gadījumā, kurā piemērots minētais izņēmums.

71. Kredītiem, kas piešķirti tāda mājokļa iegādei, kuram ir pagaidu vai spēkā esoša A+, A, B vai C ēkas energoefektivitātes klase, kas piešķirta saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju noteikto, var tikt piemērots šo noteikumu 64. punktā minētais DSTI rādītājs, kas nepārsniedz 45 procentus, un šo noteikumu 67. punktā minētais DTI rādītājs, kas nepārsniedz koeficientu 8.

72. Iestāde nepiemēro šo noteikumu 43. punktā, kā arī 69. un 71. punktā minētās maksimālā kredīta termiņa, DSTI rādītāja un DTI rādītāja prasības pārskatītiem aktīviem un gadījumos, kas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu noteikti kā izņēmumi, uz kuriem neattiecina iestādes pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu.

73. Ja pēc kredīta termiņa beigām aizņēmēja kredītsaistības ir ienākumus nenesoša kredīta statusā (piemēram, kredīti piedziņas procesā), jauna kredīta piešķiršana aizņēmējam ir aizliegta, ja vien tā netiek veikta pārskatīšanas pasākumu ietvaros atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļai.

74. Iestāde vērtē kredīta garantijas (ja tāda ir) efektivitāti, tās realizēšanas iespējas un tam nepieciešamo laiku.

75. Aizņēmēja kredītspēju un galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vērtē atsevišķi.

76. Ja kredīts tiek piešķirts aizņēmējam, kurš vienlaikus ir galvinieks par citām saistībām, viņa DSTI rādītāja un DTI rādītāja aprēķinā ņem vērā arī viņa sniegtos galvojumus (t. sk. galvojumus juridiskajai personai) vismaz 50 procentu apmērā no atlikušā saistību, par kurām sniegts galvojums, apmēra.

77. Vērtējot patērētāja kreditēšanas līguma galvinieka, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, iestāde:

77.1. galviniekam, kas sniedz galvojumu, piemēro šo noteikumu 43. punktā, kā arī 69. un 71. punktā minētās prasības, aprēķinā ietverot gan galvojuma saistības, par kurām tiek slēgts līgums, gan atlikušās citas esošās galvojuma saistības – abas vismaz 50 procentu apmērā;

77.2. galvojuma līgumā nosaka katra iesaistītā galvinieka galvojuma apmēru;

77.3. ja kredītam tiek piesaistīti vairāki galvinieki, šo galvinieku DSTI rādītāja un DTI rādītāja vērtējumā viņu ienākumus un kredītmaksājumus var summēt;

77.4. var piemērot atkāpi no šo noteikumu 76. punktā un 77.1. apakšpunktā paredzētā galvojuma saistību apmēra ierobežojuma, ja galvojuma līgumā ir paredzēts cits galvojuma saistību apmērs.

78. Ja juridiski saistoša ir aizņēmēju solidārā atbildība, tad DSTI rādītāja un DTI rādītāja vērtējumā var summēt aizņēmēju ienākumus un kredītmaksājumus. Iestāde izstrādā kārtību, kā DSTI rādītāja un DTI rādītāja aprēķinā tiek ietverta aizņēmēju dažāda atbildība saistību segšanā, ja tāda ir paredzēta kredīta līgumā.

79. Ja kāds no solidārajiem aizņēmējiem pēc kopējo parādsaistību uzņemšanās vēlas ņemt jaunu kredītu, kredītspējas vērtēšanā iestāde var:

79.1. atkārtoti vērtēt visu solidāro aizņēmēju kredītspēju kopā, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņu ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem;

79.2. vērtēt konkrētā aizņēmēja individuālo kredītspēju, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņa ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem, pieņemot, ka esošās kopējās (solidārās) kredītsaistības un mēneša maksājums tiek dalīts ar aizņēmēju skaitu (piemēram, ja ir pamata aizņēmējs un viens solidārais aizņēmējs, kredītsaistības tiek dalītas ar divi), ja no saistītajiem līgumiem neizriet cita aizņēmēju atbildība.

80. Iestāde analizē aizņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumu stabilitāti, t. sk. aizņēmēja ienākumu avota tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību. Iestāde nosaka stingrākas prasības kredīta piešķiršanai aizņēmējam ar augstāku kredītrisku, t. sk. stingrāka DTI rādītāja, DSTI rādītāja vai LTV rādītāja limita piemērošanu aizņēmējam, kura ienākumi ir svārstīgi vai nepastāvīgi vai kura ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas.

81. Iestāde analizē aizņēmēja, kas ir patērētājs, regulāros izdevumus, kas nav saistīti ar parāda atmaksu (piemēram, īres maksa, komunālie maksājumi, izdevumi par apgādībā esošām personām u. c.), un ņem tos vērā, vērtējot aizņēmēja kredītspēju. Šo izdevumu noteikšanai iestāde izstrādā savu metodiku un aprēķinus.

82. Iestāde vērtē, cik lielā mērā aizņēmēja, kas ir patērētājs, risks ir atkarīgs no deklarētajiem ienākumiem, ko rada nekustamais īpašums (piemēram, ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai citi ienākumi, kas izriet no aizņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu), un cik – no esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Ja, izvērtējot aizņēmēja kredītspēju, kopējos aprēķinātajos aizņēmēja ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma veido būtisku īpatsvaru, tad iestāde piesardzīgi piemēro šādu ienākumu riskam atbilstošu LTV rādītāju.

5.2.3. Fizisko personu, kuras aizņemas tādas saimnieciskās darbības veikšanai, kas izriet no darbībām ar nekustamo īpašumu, kredītspējas novērtēšana

83. Iestāde nosaka kārtību kredītu piešķiršanai fiziskajai personai mājokļa iegādei ar saimnieciskās darbības mērķi to izīrēt (buy-to-let) vai citādā veidā gūt ienākumus, kas izriet no aizņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 111.–113. punktā noteikto. Kredīta summa šādiem kredītiem nevar pārsniegt 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības. Iestāde piesardzīgi vērtē šāda aizņēmēja ienākumus un pārliecinās, ka prognozējamie ienākumi no finansējamā nekustamā īpašuma neveido visus plānotos kredītmaksājumus.

5.2.4. Juridisko personu kredītspējas novērtēšana

84. Iestāde piemēro šo noteikumu 84.–90. punktu atbilstoši kredīta veidam, apmēram un darījuma sarežģītībai.

85. Izvērtējot mikrouzņēmuma vai mazā uzņēmuma kredītspēju, iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 121.–140. punkta prasības.

86. Izvērtējot vidējā vai lielā uzņēmuma kredītspēju, iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 144.–167. punkta prasības.

87. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai komerciālā nekustamā īpašuma (atbilstoši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2016. gada 31. oktobra ieteikuma ESRK/2016/14 par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu 2. iedaļas 1. punkta 4. apakšpunktam) finansēšanai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 169.–174. punkta prasības. Ja komerciālais nekustamais īpašums tiek iegādāts aizņēmēja paša komercdarbības veikšanai, iestāde piemēro tikai šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasības.

88. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai nekustamā īpašuma attīstīšanai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 176.–181. punkta prasības.

89. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai kuģa vai atkrastes iekārtu būvniecībai, iegādei vai darbībai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 184.–186. punkta prasības.

90. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai projekta finansēšanai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 188.–192. punkta prasības.

5.3. Kredīta cenas noteikšana

91. Iestāde nosaka kredīta cenas noteikšanas principus un kārtību, ņemot vērā iestādes vēlamo kredītriska līmeni un attīstības stratēģijā paredzētos peļņas rādītājus. Cenu nosaka atbilstoši kredīta un aizņēmēja veidam, ietverot tajā visus kredīta cenas noteikšanas elementus un tādējādi nodrošinot iespēju pamatot lēmumu par kredīta cenu. Iestāde nosaka lēmuma par kredīta cenu pieņemšanas mehānismu un norīko atbildīgos darbiniekus, kas to uztur un atjaunina, kā arī uzrauga kredīta cenas atbilstību uzņemtajam riskam.

92. Pieņemot lēmumu par kredīta nosacījumiem, iestāde samēro ar katru kredītu saistītos riskus un paredzamos ieguvumus, ņemot vērā kapitāla un resursu izmaksas, nodrošinājuma un ierobežojošo nosacījumu esību, kā arī aizņēmēja ienākumu un izsniedzamā kredīta valūtas sakritību.

93. Kredīta cenu nosaka tā, lai segtu visas ar kredītu saistītās izmaksas, ko iestāde paredz līdz nākamajam pārcenošanas datumam vai kredīta termiņa beigām, t. sk. kapitāla un resursu izmaksas, uz kredītu attiecināmās pamatdarbības, administratīvās un citas izmaksas un kredītriska izmaksas viendabīgām grupām, ko aprēķina, balstoties uz iestādes vēsturiskajiem kredītzaudējumiem šādiem kredītiem, kā arī konkurenci un situāciju tirgū. Lai noteiktu kredīta cenu un mērītu rentabilitāti, iestāde var piemērot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 203. punktā minētos snieguma rādītājus. Ja iestāde piešķir nozīmīgus kredītus par cenu, kas nesedz iestādes izmaksas, šādus darījumus atbilstoši pamato un par šādiem gadījumiem lemj atbilstoši iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai.

94. Iestāde var noteikt atšķirīgus cenas noteikšanas principus kredītiem, kas piešķirti īpašu programmu ietvaros (piemēram, ar attīstības finanšu institūciju atbalstu piešķirtajiem kredītiem, studiju un studējošo kredītiem).

5.4. Nodrošinājuma novērtēšana

95. Iestāde nodrošina, ka kredīta piešķiršanas brīdī tās rīcībā ir aktuāls nodrošinājuma vērtējums. Iestāde analizē nodrošinājuma esību, piemērotību un pietiekamību, ņemot vērā kredītu piešķiršanas politikā noteikto LTV rādītāju, kā arī nodrošinājuma atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem.

96. Iestāde nosaka, kādi nodrošinājuma veidi ir piemēroti attiecīgo kredītu piešķiršanai un kādas nodrošinājuma novērtēšanas pieejas vērtētājam jāizmanto. Iestāde nodrošina, ka šīs pieejas ir piesardzīgas, samērīgas ar nodrošinājuma veidu un vērtību un atbilst iestādes kredītriska stratēģijai un citiem iestādes iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

97. Lai atzītu nodrošinājumu par piemērotu, iestāde pārbauda tā tiesiskos nosacījumus, pārliecinoties par nodrošinājuma atsavināšanas (pārņemšanas, pārdošanas) iespējām, apdrošināšanas izmantošanas iespējām un citiem nosacījumiem.

98. Iestāde nodrošinājumā esošo nekustamo īpašumu kredīta piešķiršanas brīdī novērtē ar pilna apmeklējuma pieeju, apsekojot īpašumu no iekšpuses un ārpuses (full valuation). Atkāpjoties no minētā, iestāde var noteikt slieksni, kad tā nepiemēro pilna apmeklējuma pieeju, ņemot vērā nodrošinājumā esošā nekustamā īpašuma veidu (piemēram, lauksaimniecības zeme un meža zeme), piešķirtā kredīta veidu, apmēru un sarežģītību, LTV rādītāju un uzticamas informācijas pieejamību no ārējiem avotiem.

99. Ja iestāde pārkreditē kredītsaistības no citas iestādes vai finanšu iestādes, iestāde savos iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka kritērijus, kad tā no aizņēmēja pieprasa jaunu nodrošinājuma novērtējumu, ņemot vērā kredīta apmēru, LTV rādītāju un uzticamas informācijas pieejamību no ārējiem avotiem.

100. Ja iestāde piemēro attīstītos statistiskos nodrošinājuma vērtēšanas modeļus (advanced statistical models), novērtējot nodrošinājuma vērtību kredīta piešķiršanas brīdī, iestāde tos piemēro tikai atbilstoši Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 210. punktam.

101. Nodrošinājuma novērtēšanu veic vērtētājs, kas atbilst šo noteikumu 107.–109. punktā noteiktajiem kritērijiem.

102. Iestāde, novērtējot nodrošinājumu, pēc iespējas ņem vērā vides, sociālo un pārvaldības faktoru, t. sk. fizisko risku un pārejas risku, ietekmi uz nodrošinājuma vērtību.

103. Iestāde nodrošina, ka nodrošinājumā esošā nekustamā īpašuma vērtējums tiek pienācīgi dokumentēts un satur skaidru, objektīvu un pārredzamu informāciju par novērtēšanas procesu, īpašuma parametriem un elementiem, kas ietekmē īpašuma vērtību, un ietver vismaz:

103.1. novērtēšanas pasūtītāju, uzdevumu un mērķi;

103.2. pieejas, metodiku, galvenos parametrus un pieņēmumus, kas izmantoti vērtības noteikšanai;

103.3. nodrošinājuma aprakstu, t. sk. tā pašreizējo pielietojumu, labāko un efektīvāko izmantošanas veidu (vai ir specifisks pielietojums un vai ir iespējams ekonomiski pamatoti to piemērot tirgus vajadzībām), nekustamā īpašuma veidu, tehnisko stāvokli, kā arī tā vecumu;

103.4. nekustamā īpašuma atrašanās vietu, aprakstu par nekustamā īpašuma tirgus apstākļiem un likviditāti. Ja vērtējumu sagatavo iekšējais vērtētājs un iestāde regulāri veic attiecīgā veida nekustamo īpašumu tirgus analīzi, vērtējums var neietvert aprakstu par nekustamā īpašuma tirgus apstākļiem un likviditāti;

103.5. nodrošinājuma tiesiskos nosacījumus (nekustamā īpašuma īpašumtiesības, apgrūtinājumus un citus tiesiskos nosacījumus);

103.6. informāciju par visiem zināmiem apstākļiem, kas var ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību, t. sk. faktoriem, kas ietekmē īpašuma vērtības nenoteiktību.

104. Iestāde kritiski izvērtē nekustamā īpašuma vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, pievēršot uzmanību vērtētāju pieņēmumiem un vērtējuma nosacījumiem, pārliecinoties, ka vērtētāja izmantotā vērtēšanas pieeja un pieņēmumi ir piesardzīgi un skaidri saprotami un tirgus vērtības noteikšanai izmantotie nekustamie īpašumi darījumu cenu salīdzināšanai ir atbilstoši izvēlēti.

105. Kustamā īpašuma nodrošinājuma novērtēšanai iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 215.–220. punkta prasības atbilstoši kustamā īpašuma veidam, vērtībai un novērtēšanas sarežģītībai.

106. Ja kredīts ir nodrošināts ar kredītiestādē izvietotu noguldījumu, iestāde pārliecinās, ka nav šķēršļu prasību un saistību savstarpējam ieskaitam arī tad, ja tiktu sākta nodrošinājuma devēja maksātnespējas procedūra. Ja darījums (darījumu kopsumma) ir būtisks un pakļauts vairākām jurisdikcijām, iestāde nodrošina juridisku atzinumu par prasību un saistību savstarpējā ieskaita iespēju.

5.5. Prasības nodrošinājuma vērtētājiem

107. Nekustamo un kustamo īpašumu vērtēšanu veic neatkarīgs sertificēts iekšējais vai ārējais vērtētājs saskaņā ar Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, Eiropas īpašuma vērtēšanas standartiem vai starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem. Izņēmuma gadījumos kredītu piešķiršanas procesā juridiskajām personām un ienākumus nesošu kredītu pārraudzībā iestāde var izmantot vērtētāju, kurš nav sertificēts. Iestāde nosaka savu pieeju iekšējos normatīvajos dokumentos, ņemot vērā nodrošinājumā esošā īpašuma veidu, tirgus praksi, kā arī pietiekamu iekšējo vai ārējo vērtētāju pieredzi un zināšanas.

108. Iestāde apstiprina savu iekšējo un ārējo vērtētāju sarakstu un pārliecinās, ka tur iekļauto vērtētāju pieredze un zināšanas aptver tos tirgus un nozares, kur iestāde izsniedz kredītus ar nodrošinājumu, un nodrošina tur iekļauto vērtētāju atbilstību šādiem kritērijiem:

108.1. vērtētājs nav iesaistīts kredītu lēmumu pieņemšanas procesā;

108.2. vērtētāja atlīdzība nav piesaistīta novērtējuma rezultātam vai nekustamā īpašuma vērtībai;

108.3. vērtētājs iesniedz objektīvu, pietiekami pamatotu un skaidru vērtējuma ziņojumu, kas atbilst vērtējamā objekta faktiskajam stāvoklim.

109. Iestāde, paredzot līgumā atbilstošus nosacījumus, nodrošina, ka vērtētājs, kas veic attiecīgā īpašuma novērtēšanu, un viņa pirmās pakāpes radinieki atbilst šādiem nosacījumiem:

109.1. viņi nav iesaistīti kredīta pieteikuma izskatīšanā, kredīta piešķiršanā vai administrēšanā;

109.2. viņu lēmumu neietekmē aizņēmēja kredītspēja;

109.3. viņiem nav interešu konflikta saistībā ar novērtējamo īpašumu, novērtēšanas procesu un novērtēšanas rezultātu;

109.4. viņi nav ar nekustamā īpašuma pircēju vai pārdevēju saistītas personas.

110. Iestāde pārrauga viena vērtētāja veikto vērtējumu koncentrācijas līmeni un iespēju robežās diversificē vērtētājus, lai novērstu pārmērīgu paļaušanos uz viena vērtētāja sniegtajiem vērtējumiem.

111. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka, cik reižu pēc kārtas viens vērtētājs var veikt katra nekustamā īpašuma vērtēšanu ienākumus nesošiem (performing) kredītiem. Pēc tam iestāde iespēju robežās veic vērtētāju rotāciju. Ja iestādei nav iespējas nodrošināt vērtētāju rotāciju, iestāde pamato esošā vērtētāja saglabāšanu arī nākamajos periodos.

112. Veicot nekustamā īpašuma, kurš kalpo kā nodrošinājums ienākumus nesošiem kredītiem, pārraudzību, iestāde papildus piemēro šo noteikumu 6.3. apakšnodaļas prasības.

6. Kredītu administrēšana un pārraudzība

113. Iestāde veic kredītu nepārtrauktu pārraudzību, kas ietver informācijas sistēmu un kredītlietu uzturēšanu, paziņojumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un nosūtīšanu.

114. Iestāde izveido un ievieš tādu kredītu pārraudzības sistēmu, kas nodrošina:

114.1. efektīvu dokumentācijas, līgumu noteikumu, ierobežojošo nosacījumu un nodrošinājuma pārraudzību;

114.2. informācijas sistēmās (t. sk. vadības informācijas sistēmā) sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu;

114.3. pienākumu dalīšanas principa ievērošanu, nodrošinot, ka svarīgāko dokumentu oriģinālu glabāšanu, resursu pārskaitīšanu un informācijas ievadīšanu iestādes datubāzē veic dažādi darbinieki;

114.4. likumu un citu normatīvo aktu prasību, kā arī iestādes iekšējo normatīvo dokumentu prasību ievērošanu;

114.5. kredītlēmumu pieņemšanas pārskatāmību, ļaujot identificēt atkāpes no kredītpolitikas un lēmumus, kuri nodoti lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī.

6.1. Kredītlietas uzturēšana

115. Iestāde pastāvīgi pārbauda un kredītlietā (t. sk. elektroniskajos datu nesējos) dokumentē aizņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Iestāde nodrošina, ka kredītlieta satur visu informāciju, kas nepieciešama aizņēmēja pašreizējā finansiālā stāvokļa novērtēšanai un pieņemto lēmumu un kredītvēstures pārskatāmībai (piemēram, kārtējie finanšu pārskati un to analīze, aizņēmēja ienākumu esību un apmēru apliecinoši dokumenti, no trešām personām (piemēram, revidentiem, nodokļu konsultantiem) iegūto informāciju par aizņēmēja finanšu stāvokli un kredīta izmantošanu līgumā paredzētajam mērķim apliecinoši dokumenti, kredīta novērtēšanas dokumentācija, iekšējie ziņojumi iestādes vadībai, sarakste ar kredītņēmēju, aizņēmēja vai nodrošinājuma apsekošanas ziņojumi, nodrošinājuma novērtējums un vērtības monitoringa rezultāti vai atsauce uz dokumentu vai citu informācijas nesēju, kurā tie tiek glabāti).

6.2. Kredītu kvalitātes pārraudzība

116. Iestāde izveido un ievieš individuālo kredītu vai kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzības sistēmu kredītu kvalitātes nepārtrauktai vērtēšanai.

117. Kredītu kvalitātes pārraudzības sistēma nodrošina, ka:

117.1. iestāde izprot aizņēmēju pašreizējo un paredzamo finansiālo stāvokli un kredītspēju;

117.2. tiek ievēroti līgumu nosacījumi, t. sk. nosacījums, ka piešķirtais kredīts tiek izmantots līgumā noteiktajam mērķim, un kredīta izmaksa notiek saskaņā ar līguma nosacījumiem;

117.3. iestāde seko līdzi līgumā noteikto rādītāju un īpašo nosacījumu (covenants) izpildei, ievērojot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 266.–268. punkta prasības;

117.4. iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 257.–265. punkta prasības aizņēmējiem, kas atbilst vidējā un lielā uzņēmuma definīcijai;

117.5. nodrošinājuma pietiekamība tiek vērtēta, ņemot vērā izmaiņas tirgū un tā attīstības tendences;

117.6. iestāde atbilstoši reaģē uz agrīnās brīdināšanas sistēmas signāliem par kredītu kvalitātes pasliktināšanos;

117.7. iestāde veic aizņēmēja situācijai piemērotus un ilgtspējīgus kredīta līgumu pārskatīšanas pasākumus;

117.8. iestāde veic iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktās darbības, lai nodrošinātu kredītu, kuru kvalitāte būtiski pasliktinājusies, atveseļošanu vai atgūšanu, piemēram, aizņēmēja problēmu papildu analīzi, pastiprinātu aizņēmēja norēķinu konta kontroli, kredīta un nodrošinājuma dokumentācijas revidēšanu, korektīvo pasākumu plāna izstrādi.

118. Ja iestāde piedalās sindicētā kredīta darījumā, tā piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 256. punkta prasības.

119. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka:

119.1. atbildības sadalījumu starp struktūrvienībām, t. sk. struktūrvienību, kura īsteno iekšējās kontroles funkciju, kredītriska pārvaldīšanai visā kredīta dzīves cikla laikā;

119.2. kritērijus un rādītājus, kuriem iestājoties kredīta pārraudzība no biznesa struktūrvienībām tiek nodota struktūrvienībām, kas nodarbojas ar pārskatītu vai NPL aktīvu pārvaldīšanu;

119.3. lēmumu par kredīta statusa maiņu pieņemšanas mehānismu.

120. Iestādes vadība nosaka darbiniekus un struktūrvienības, kas ir atbildīgas par individuālo kredītu un kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzību, kā arī nodrošinājumu vai garantiju sniedzēju kvalitātes pārraudzību. Iestādes valde, nosakot darbinieku pienākumus, ņem vērā iespējamo interešu konfliktu, īpaši darbiniekiem, kuru darbības rezultātu novērtējums atkarīgs no tādiem kritērijiem kā kredītu kopējais apmērs, kredītu vai kredītportfeļa kvalitāte vai īstermiņa ienesīgums vai nodrošinājuma novērtēšanas rezultāts.

121. Kredītriska pārraudzībā, t. sk. nodrošinājuma pārraudzībā un novērtēšanā, iesaistīto darbinieku atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no šo noteikumu 120. punktā minētajiem kritērijiem. Iestāde nodrošina, ka tās atalgojuma politika veicina kredītu efektīvu pārraudzību un motivē iestādes darbiniekus reaģēt uz pirmajiem kredītu kvalitātes pasliktināšanās signāliem, lai novērstu tālāku kredītu kvalitātes pasliktināšanos.

6.3. Nodrošinājuma pārraudzība

122. Iestāde izveido regulāru kredītu nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzības mehānismu visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu. Iestāde regulāri atjaunina nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtību, veicot individuālu aktīva vērtības atjaunināšanu vai piemērojot aktīva vērtības indeksāciju vai citas statistiskās metodes.

123. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka nekustamā īpašuma nodrošinājuma pārraudzības biežumu un pieejas atbilstoši nekustamā īpašuma veidam, vērtībai un novērtēšanas sarežģītībai, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 221.–222. punkta un 225.–226. punkta prasības, un papildus nosaka, kā iestāde veic nekustamā īpašuma vērtības atjaunināšanu, norādot vērtības atjaunināšanas pieejas dažādiem nekustamā īpašuma veidiem.

124. Iestāde nodrošina, ka izmantotā nekustamā īpašuma nodrošinājuma pārvērtēšanas pieeja vai dažādu pieeju kombinācija ir piesardzīga un samērojama ar nodrošinājuma veidu un tirgus vērtību. Iestāde nosaka arī kritērijus (piemēram, vērtējumā veikto pieņēmumu izmaiņas), kuriem iestājoties nepieciešams veikt nodrošinājuma pārvērtēšanu.