Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi

125. Kustamā īpašuma nodrošinājuma pārraudzībai iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 227.–230. punkta prasības atbilstoši kustamā īpašuma veidam, vērtībai un novērtēšanas sarežģītībai.

126. Iestāde piemēro šo noteikumu 5.5. apakšnodaļas prasības iekšējiem un ārējiem vērtētājiem, kas veic nekustamā vai kustamā īpašuma nodrošinājuma vērtības atjaunināšanu. Pārraugot nekustamā īpašuma nodrošinājumu NPL aktīviem, iestāde papildus piemēro šo noteikumu 8.4. apakšnodaļas prasības.

127. Ja iestāde piemēro statistiskos modeļus, t. sk. indeksācijas metodi, tā pārliecinās, ka izmantotie indeksi tiek regulāri pārskatīti, šie modeļi ir piemērojami attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam, ir pietiekami detalizēti un balstīti uz faktiskajiem nekustamā īpašuma darījumiem pietiekamā laika periodā.

128. Lai kritiski izvērtētu ārējo un iekšējo vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, iestādes struktūrvienība, kura īsteno risku kontroles funkciju, nodrošina regulāru iekšējo un ārējo vērtējumu salīdzināšanu ar atbilstošu līdzīgu objektu tirgus datiem un iekšējo un ārējo vērtējumu atpakaļejošas pārbaudes (back-testing), izmantojot reprezentatīvu darījumu izlasi.

6.4. Agrīnās brīdināšanas sistēma

129. Iestāde veic kredītu kvalitātes uzraudzību ienākumus nesošiem kredītiem individuāla aizņēmēja un darījuma līmenī un katrai iestādei būtiskai kredītu grupai, kas izveidota kredītiem ar līdzīgiem riska parametriem (piemēram, atbilstoši aizņēmēju vai kredītu grupām, nozarei, ģeogrāfiskajam novietojumam), lai laikus konstatētu kredītu kvalitātes pasliktināšanos un pēc iespējas agrāk sāktu darbības turpmākas kredīta kvalitātes pasliktināšanās novēršanai. Ja iestāde identificē kredītu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes kredītu grupas vai aizņēmēju grupas līmenī, tā veic šīs grupas detalizētu pārbaudi un nosaka veicamos pasākumus, lai mazinātu turpmāku kredītu kvalitātes pasliktināšanās risku individuāliem kredītiem.

130. Iestāde kredītu pārraudzības procesa ietvaros piemēro atbilstošu rādītāju vai pazīmju kopu agrīnai brīdināšanai par kredītu kvalitātes pasliktināšanos, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 274. punktā minētās pazīmes, ievērojot kredīta veidu, apmēru un sarežģītību.

131. Iestāde regulāri izvērtē agrīno kvalitātes pasliktināšanās pazīmju iestāšanos gan kredītu grupu, gan atsevišķu aizņēmēju, gan savstarpēji saistītu klientu grupu un kredītu līmenī.

132. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka kārtību, kā tā reaģē uz agrīnās brīdināšanas signāliem, un norāda:

132.1. kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus vai pazīmes, kas liecina par iespējamu kredīta kvalitātes pasliktināšanos, atbilstoši tās vēlamajam kredītriska līmenim un kredītriska stratēģijai;

132.2. papildus veicamos pārraudzības pasākumus un to biežumu, kā arī pasākumus situācijas sīkākai izpētei pēc agrīnās brīdināšanas signālu saņemšanas;

132.3. komunikācijas mehānismu ar aizņēmēju un nepieciešamās papildu informācijas apjomu;

132.4. atbildīgās struktūrvienības un darbiniekus, kuri veic šo noteikumu 132.2. un 132.3. apakšpunktā minētos pasākumus un piedāvā piemērotāko tālāko rīcības plānu;

132.5. lēmumu pieņemšanas mehānismu par tālāko rīcību, t. sk. par klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas iekļaušanu aizņēmēju ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list).

133. Iestāde nodrošina vēsturisko datu uzglabāšanu par aizņēmēju iekļaušanu aizņēmēju ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā un izslēgšanu no tā.

134. Iestāde nodrošina, ka aizņēmēji, kas iekļauti aizņēmēju ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā, tiek atbilstoši atzīmēti vadības informācijas sistēmā un regulāri iekļauti pārskatos par aktīvu kvalitāti iestādes risku pārvaldības struktūrvienībai, kredītu piešķiršanā iesaistītajām struktūrvienībām un iestādes vadībai.

6.5. Iekšējo reitingu sistēma

135. Kredītu kvalitātes efektīvai pārraudzībai iestāde var izmantot iekšējo reitingu sistēmu. Iekšējo reitingu sistēmas ietvaros aizņēmējam tiek piešķirts iekšējais reitings, kas atspoguļo tā kredītspēju un atbilstošo kredīta kvalitāti un tiek piešķirts, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, piemēram, kredīta veidu, nodrošinājuma veidu, apmēru un atrašanās vietu, saistību neizpildes varbūtību (PD), kredītvēsturi un citiem aizņēmēju raksturojošiem rādītājiem. Iekšējos reitingus var izmantot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, kredīta cenas noteikšanai, kredīta vai kredītportfeļa kvalitātes pārraudzībai, paredzamo zaudējumu apmēra un izveidoto uzkrājumu pietiekamības noteikšanai.

136. Lai nodrošinātu iekšējā reitinga atbilstību kredīta kvalitātei, iestāde regulāri pārskata aizņēmējam piešķirto iekšējo reitingu, pamatojoties uz to rādītāju izmaiņām, kuri ietekmē aizņēmēja kredītspēju, piemēram, nozares attīstības tendencēm, aizņēmēja izaugsmes rādītājiem un makroekonomiskajām prognozēm. Iekšējā reitinga noteikšanu vai apstiprināšanu, kā arī pārskatīšanu veic darbinieki, kuri nav iesaistīti kredītu piešķiršanas procesā, piesaistot arī iestādes struktūrvienības, kura īsteno iekšējās kontroles funkciju, darbiniekus.

137. Iekšējo reitingu sistēma aptver visus piešķirtos kredītus, ne tikai aktīvus, kas atrodas otrajā vai trešajā posmā saskaņā ar grāmatvedības standartiem. Šāda iekšējo reitingu sistēma nodrošina pietiekami detalizētu kredītriska mērīšanu un kredītu grupēšanu atbilstoši līdzīgiem kredītriska parametriem, kā arī atspoguļo kredītriska līmeni katram individuālam kredītam un kredītportfelim kopumā.

6.6. Kredītriska mērīšana, novērtēšana un pārraudzība

138. Veicot kredītriska pārvaldīšanu, iestāde nodrošina kredītriska mērīšanu un novērtēšanu. Iestāde kredītriska līmeni pirmo reizi nosaka kredīta piešķiršanas brīdī, lai varētu nodrošināt kredītriska mērīšanu visu paredzamo kredīta termiņu.

139. Veicot kredītriska mērīšanu un novērtēšanu, iestāde ņem vērā kredīta paredzamos zaudējumus un kredītriska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru, t. i., kapitālu, kas segs neparedzētos zaudējumus.

140. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka metodoloģiju, kas ļauj tai novērtēt atsevišķu aizņēmēju, vērtspapīru vai vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu kredītrisku un kredītrisku kredītu portfeļa līmenī. Iestāde nodrošina, ka tā kredītriska vērtēšanā mehāniski nepaļaujas tikai uz ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) sniegtajiem kredītreitingiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām izpratnē, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska novērtēšanas kritēriju.

141. Iestāde veic kredītriska pārraudzību individuālo kredītu, kredītu portfeļu (hipotekārie kredīti, kredītlīnijas, atvasinātie finanšu instrumenti un citi kredītu portfeļi), kredītriskam pakļauto riska darījumu vai to portfeļu un iestādes darbībai kopumā piemītošā kredītriska līmenī.

142. Veicot kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, iestāde piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes. Izmantojamo metožu izvēli un būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses dokumentē un regulāri pārskata. Iestāde nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kādu analītisko metodi, vērtējot kredītrisku, un kvantitatīvā kredītriska mērījumus tā vienmēr papildina ar eksperta kvalitatīvo novērtējumu.

143. Iestāde izskata iespēju kredītam, kura kvalitāte būtiski pasliktinājusies, veikt pārskatīšanu saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļā noteiktajām prasībām vai izstrādāt kredīta atgūšanas programmu, kas paredz, piemēram, nodrošinājuma izmantošanu vai maksātnespējas ierosināšanu.

6.7. Būtisks kredītriska pieaugums

144. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka noticis vai gaidāms būtisks kredītriska pieaugums, veic aktīvu kvalitātes novērtēšanu.

145. Iestāde izvērtē kredītriska pieauguma būtiskumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, īpaši izvērtējot šādas pazīmes:

145.1. darījuma partnerim iekšēji vai ārēji noteiktais kredītreitings ir samazinājies vai reitinga prognoze pasliktinājusies;

145.2. aizņēmējs ir informējis iestādi par vēlmi mainīt līguma nosacījumus, kas klasificējams kā aktīva pārskatīšana;

145.3. emitents ir ierosinājis pārskatīt aktīva emisijas prospektu;

145.4. aizņēmējs ir iekļauts aizņēmēju ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā;

145.5. iestāde ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt prasības attiecībā uz nodrošinājumu vai izvirzīt stingrākus līguma nosacījumus attiecībā uz jauniem kredītiem, kas ir līdzīgi jau piešķirtajiem kredītiem, un lēmuma pamatojums ir kredītriska pieaugums kopš sākotnējās atzīšanas jau piešķirtajiem kredītiem.

146. Iestāde neizmanto kredītsaistību izpildes 30 dienu kavējuma rādītāju kā vienīgo būtiska kredītriska pieauguma pazīmi, savukārt visi aktīvi, kuriem kredītsaistību izpildes kavējums pārsniedz 30 dienas, ir uzskatāmi par otrajā posmā esošiem aktīviem saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

147. Ja iestāde secina, ka nav noticis būtisks kredītriska pieaugums pirmajā posmā esošam aktīvam saskaņā ar grāmatvedības standartiem, tā, ja nepieciešams, palielina uzkrājumus, nepārvietojot aktīvu uz otro posmu saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

148. Pārskatītiem aktīviem, ja to atzīšana saskaņā ar grāmatvedības standartiem nav pārtraukta, iestāde izvērtē būtisku kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas, salīdzinot saistību nepildīšanas risku pirms un pēc līguma nosacījumu pārskatīšanas. Iestāde ņem vērā pārskatīšanas ietekmi uz darījuma partnera spēju pildīt saistības, darījuma partnera finansiālo situāciju un nozares nākotnes prognozes, kā arī izvērtē darījuma partnera biznesa plānu un tā atbilstību kredītsaistību atmaksas grafikam pēc līguma pārskatīšanas.

149. Ja iestāde piemēro aktīviem zema kredītriska izņēmumu (low credit risk exemption), kas ļauj nevērtēt aktīvam būtisku kredītriska pieaugumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde izvērtē un dokumentē pierādījumus, ka aktīvs ir pamatoti uzskatāms par zema riska aktīvu. Šo izņēmumu iestāde nepiemēro kredītiem, izņemot gadījumu, kad darījuma partneris ir centrālā valdība un ārējo kredīta novērtējuma institūciju tam piešķirtais kredītreitings atbilst riska pakāpei no 1 līdz 3 saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 114. pantu vai tāda vietējā pašvaldība, kuru saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 115. pantu attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir pielīdzinājusi šajā pantā minētajai centrālajai valdībai.

150. Iestāde izvērtē un atzīst būtisku kredītriska pieaugumu visam aktīvam kopumā, nedalot to sastāvdaļās.

151. Iestāde, izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu, izmanto visu informāciju, kuru tā saņem vai var saņemt un kuras iegūšana nav nesamērīgi apgrūtinoša vai saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Iestāde nosaka iekšējos un ārējos informācijas avotus un metodes informācijas piemērošanai, ko tā izmanto būtiska kredītriska pieauguma noteikšanā un vērtēšanā. Aktīviem, kurus iestāde izvērtē individuāli, būtiska kredītriska pieauguma un NPL aktīva statusa piešķiršanas izvērtējumā iestāde ņem vērā arī kvalitatīvu un uz nākotni vērstu informāciju, ne tikai kavējuma dienu skaitu.

152. Nākotnē paredzamo zaudējumu aprēķinā iestāde izmanto atbilstošus scenārijus, piemērojot piesardzības principu. Bāzes scenārijam iestāde pēc iespējas izmanto tos pašus datus un pieņēmumus, kurus tā piemēro savu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanā un budžeta veidošanā. Iestāde nosaka laika periodu, ko scenāriji aptver, piemērojot detalizētas makroekonomiskās prognozes divu līdz triju gadu periodam un pēc tam sekojot līdzi vispārējām tautsaimniecības attīstības prognozēm.

6.8. Iekšējo modeļu validācija

153. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic paredzamo zaudējumu aprēķinā izmantoto modeļu validāciju. Iestāde nodrošina šādu validāciju, sākot modeļa lietošanu, kā arī pēc būtisku izmaiņu veikšanas tajā.

154. Modeļa validāciju veic darbinieki, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija, zināšanas un pieredze šāda uzdevuma veikšanai un kuri nav bijuši iesaistīti modeļa izveidē.

155. Modeļa validācija ietver vismaz modeļa ievades datu, modeļa pamatā esošo pieņēmumu un modeļa sniegto rezultātu analīzi. Iestāde nodrošina skaidri noteiktu pienākumu un atbildības sadalījumu, lai veiktu kvalitatīvu un neatkarīgu modeļa validāciju, kā arī atbilstošu modeļa validācijas dokumentāciju.

156. Iestāde vismaz reizi pusgadā veic aplēsto zaudējumu salīdzināšanu ar faktiskajiem zaudējumiem (back-test) visiem būtiskajiem aktīvu portfeļiem. Ja tiek atklātas būtiskas atšķirības starp aplēstajiem un faktiskajiem zaudējumiem, iestāde par to informē struktūrvienību, kura īsteno iekšējā audita funkciju, un koriģē zaudējumu novērtēšanas metodes, lai mazinātu šādas atšķirības.

6.9. Kredītu kvalitātes pārvaldības efektivitātes novērtēšana

157. Iestāde kredītriska pārraudzībai nosaka kredītu kvalitātes pārvaldības efektivitātes mērīšanā izmantojamo rādītāju kopu, kas var ietvert šādus rādītājus:

157.1. NPL aktīvu kopsummas attiecība pret kredītu kopsummu;

157.2. NPL aktīviem izveidoto uzkrājumu kopsummas attiecība pret NPL aktīvu kopsummu pirms uzkrājumu izveidošanas;

157.3. maksimālo papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar aprēķināto kapitāla pārpalikumu, kas pārsniedz pašu kapitāla prasību kopsummu;

157.4. maksimālo papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar pārskata perioda peļņu, nesamazinot pašu kapitālu;

157.5. kredītu sadalījums reitingu grupās saskaņā ar piešķirtajiem iekšējiem reitingiem;

157.6. iekšējo reitingu migrācijas matrica;

157.7. aizņēmēju ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā iekļauto aizņēmēju, kuri netika identificēti ar agrīnās brīdināšanas sistēmā izmantotajiem rādītājiem vai pazīmēm, īpatsvars (vērtējot aizņēmēju skaitu un saistību apmēru).

7. Kredīta līguma nosacījumu pārskatīšana

7.1. Vispārīgās prasības

158. Iestāde veic kredīta līguma pārskatīšanas pasākumus ar mērķi uzlabot kredīta kvalitāti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu kredīta atmaksai un izvairītos no nodrošinājuma pārņemšanas vai pārdošanas.

159. Iestāde izstrādā kredīta līgumu nosacījumu pārskatīšanas politiku, kurā izklāsta pieeju pārskatīšanas pasākumu piemērošanai kredītiem atbilstoši kredīta produktam, aizņēmēja veidam (fiziskā vai juridiskā persona), problēmas būtībai un nopietnībai, kā arī kredīta atmaksas termiņam un finansiālo grūtību atrisināšanai nepieciešamajam laikam. Izstrādājot politiku, iestāde var izmantot Eiropas Banku iestādes 2018. gada 31. oktobra pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2018/06 "Pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību" 5. pielikumā minētos pārskatīšanas pasākumus vai citus risinājumus. Iestāde var piedāvāt arī citus pārskatīšanas pasākumus, ja tā spēj pamatot, ka tie ir aizņēmēja situācijai atbilstošāki nekā iestādes kredītu pārskatīšanas politikā minētie pasākumi.

160. Ja iestādei ir kredītu portfeļi, kuros ir grupēti kredīti ar līdzīgām kredītriska pazīmēm, iestāde var noteikt standartizētus pārskatīšanas pasākumus šādiem portfelī esošajiem kredītiem, pamatojoties uz iestādē apstiprinātiem kritērijiem.

161. Iestāde veic detalizētu aizņēmēja finanšu stāvokļa izvērtējumu, lai noteiktu, vai kredīts pēc līguma grozīšanas atbildīs pārskatīta riska darījuma definīcijai saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013. Iestāde izvērtē, vai ir vērojamas pazīmes, kas liecina par aizņēmēja finansiālām grūtībām, un šajā izvērtējumā iestāde neņem vērā kredīta nodrošinājumu vai saņemtās garantijas.

162. Uzskatāms, ka aizņēmējam ir finansiālas grūtības, ja pēdējo triju mēnešu laikā pirms grozījumu veikšanas klienta līgumā tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

162.1. aizņēmējs ir kavējis kredītsaistību atmaksu vairāk nekā 30 dienas;

162.2. aizņēmējs ir iekļauts iestādes aizņēmēju ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā;

162.3. iestādes iekšējā reitingu sistēmā kopš iepriekšējā novērtējuma ir paaugstināts aizņēmēja saistību neizpildes varbūtības (PD) vai pazemināts cits kredīta kvalitātes novērtējuma rādītājs;

162.4. būtiski pasliktinājušies tirgus apstākļi, kas varētu ietekmēt aizņēmēja spēju pilnībā segt kredītsaistības.

163. Pirms lēmuma pieņemšanas par attiecīgajam aizņēmējam vispiemērotāko un ilgtspējīgāko kredīta atgūšanas veidu un piemērotākajiem pārskatīšanas pasākumiem un pirms informācijas sniegšanas aizņēmējam par iestādes piedāvāto risinājumu iestāde:

163.1. izvērtē aizņēmēja finanšu stāvokli saskaņā ar iepriekšējā gada finanšu pārskatiem un jaunāko aktuālo finanšu informāciju, t. sk. novērtē aizņēmēja parāda apkalpošanas spēju un kopējo parādsaistību apmēru, analizējot to pašu informāciju, kura tika izmantota kredīta piešķiršanas procesā. Ja aizņēmēja finanšu pārskatam ir veikta revīzija vai ierobežota pārbaude, iestāde savā izvērtējumā balstās galvenokārt uz revidētu finanšu informāciju;

163.2. izvērtē aizņēmēja finansiālo grūtību cēloni, smagumu un paredzamo ilgumu;

163.3. nosaka iespējamos pārskatīšanas pasākumus vai dažādu pārskatīšanas pasākumu kombinācijas un veic to ilgtspējas novērtējumu (viability assessment) saskaņā ar šo noteikumu 164. un 165. punkta nosacījumiem;

163.4. veic salīdzinājumu starp nākotnes naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību (net present value), ja tiktu veikti plānotie pārskatīšanas pasākumi, un nākotnes naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību, ja tiktu veikta nodrošinājuma realizācija vai pārņemšana vai tiktu piemēroti citi risinājumi kredīta atgūšanai, ja iestāde šādus risinājumus plāno piemērot. Aprēķinos izmantotajiem parametriem, piemēram, paredzamajam likvidācijas periodam, diskonta likmei un ar objekta realizāciju saistītajiem izdevumiem, iestāde ņem vērā vēsturiskos datus.

164. Iestāde veic pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu un piemēro pārskatīšanas pasākumus tikai tad, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

164.1. izvēlētais risinājums salīdzinājumā ar nemainītiem līguma nosacījumiem ilgtermiņā uzlabo visas atlikušā kredīta atmaksas prognozi, un vidējā termiņā tiek paredzēta būtiskas kredīta daļas (vismaz visu iepriekš kavēto maksājumu kopsummas vai pārskatīšanas pasākumu ietvaros norakstīto summu, ja maksājums iepriekš nav bijis kavēts) atmaksa;

164.2. iestādei ir finanšu informācija vai citi pierādījumi, kas liecina, ka izvēlētos pārskatīšanas pasākumus aizņēmējs var finansiāli atļauties;

164.3. ja kredītam jau iepriekš ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi, iestāde nodrošina struktūrvienības, kura īsteno riska kontroles funkciju, iesaisti pirms atkārtotu pārskatīšanas pasākumu piemērošanas un lēmumu par atkārtotu pārskatīšanas pasākumu piemērošanu pieņem iestādes valde vai komiteja, kuras sastāvā ir vismaz viens valdes loceklis;

164.4. pārskatīšanas pasākumu piemērošanas rezultātā neveidojas situācija, ka vienam un tam pašam darījumam tiek piemēroti vairāki pārskatīšanas pasākumi pēc kārtas, pirms aktīvs atgriežas ienākumus nesoša aktīva statusā.

165. Tādus pārskatīšanas pasākumus kā samazināti pamatsummas maksājumi uz noteiktu laiku, tikai procentu maksājumu iekasēšana, procentu maksājumu kapitalizācija jeb uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai tās samaksa uz aizņēmējam piešķirta jauna kredīta rēķina un citus pasākumus, kas ir paredzēti finansiālu grūtību novēršanai īstermiņā un kas ir piemērojami īslaicīgi, iestāde piemēro tikai gadījumos, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:

165.1. iestādei ir uzskatāmi pierādījumi, ka aizņēmējam ir īstermiņa likviditātes problēmas un naudas plūsma ilgtermiņā uzlabosies tādā mērā, ka pēc īstermiņa pārskatīšanas pasākumu piemērošanas beigām aizņēmējs spēs pildīt kredītsaistības pilnā apmērā, vai pastāv būtiska neskaidrība par aizņēmēja finanšu stāvokli, tāpēc tiek pieņemts lēmums pagaidām nepiemērot pārskatīšanas pasākumus ilgtermiņā;

165.2. aizņēmējam ar iestādi ir laba sadarbība, t. sk. aizņēmējs līdz finansiālo grūtību iestāšanās brīdim ir pildījis kredītsaistības saskaņā ar maksājumu grafiku, un aizņēmējs izrāda vēlmi sadarboties ar iestādi.

166. Piemērojot pārskatīšanas pasākumus, līgumā ar aizņēmēju iestāde paredz iespēju mainīt pārskatīšanas pasākumus un nosaka, kādas izmaiņas var tikt piemērotas gadījumos, kad aizņēmēja finansiālā situācija uzlabojas tādā mērā, ka aizņēmējs spēj veikt lielākus kredīta maksājumus, taču mainītā līguma nosacījumi nedrīkst būt aizņēmējam nelabvēlīgāki kā sākotnēji noslēgtā līguma nosacījumi. Ja aizņēmējs nespēj pildīt pārskatītajā līgumā paredzētos nosacījumus, iestāde var aizņēmējam pieprasīt papildu nodrošinājumu.

167. Pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas iestāde var aizņēmējam noteikt īpašus nosacījumus, kas aizņēmējam jāpilda (piemēram, pienākumu sniegt regulārus ziņojumus par finanšu stāvokli vai noteikto finanšu koeficientu izpildi, noslēgtus līgumus, kas apliecina aizņēmēja pašreizējās un prognozētās naudas plūsmas, regulārus ziņojumus par statusu saistībā ar veicamo darbību plānu), lai iestāde varētu pastiprināti uzraudzīt pārskatīto aktīvu kvalitāti. Pastiprinātus uzraudzības pasākumus iestāde veic vismaz pārbaudes perioda (probation period) laikā.

168. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic pārskatīšanas pasākumu un to piešķiršanas procesa efektivitātes izvērtējumu gan ienākumus nesošiem, gan NPL aktīviem, lai pārliecinātos, ka ar pārskatīšanas pasākumu piemērošanu netiek atlikti būtībā neatgūstami prasījumi. Pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu veic pietiekami detalizētā līmenī atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai un pārskatīto aktīvu skaitam, lai iestādes vadība varētu iegūt pilnvērtīgu informāciju par pārskatīšanas pasākumu efektivitāti īstermiņā un ilgtermiņā. Izvērtējumā iestāde apskata vismaz šādus rādītājus:

168.1. pārskatīto aktīvu atveseļošanās rādītāji un atkārtotas saistību neizpildes rādītāji un to iemesli;

168.2. no pārskatītajiem aktīviem atgūtās (atmaksātās) summas;

168.3. pārskatīšanas pasākumu rezultātā no bilances norakstītās summas (kredītu daļas).

7.2. Pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar NPL aktīva statusu

169. Kredīti, kas ir klasificēti kā NPL aktīvi pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas, saglabā NPL aktīvu statusu arī pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas. Iestāde pēc pārbaudes perioda beigām veic aizņēmēja finanšu stāvokļa izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka vairs nepastāv apstākļi, lai kredītu klasificētu kā NPL aktīvu saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 minētajiem nosacījumiem.

170. Iestāde nosaka kritērijus minimālajam maksājumu (procentu un pamatsummas) apmēram, kuram ir jābūt veiktam atveseļošanās perioda laikā pēc pārskatīšanas pasākumu veikšanas, lai uzskatītu, ka kredīts vairs neatbilst NPL aktīva un pārskatīta aktīva statusam. Minimālo maksājumu apmērs nedrīkst būt mazāks kā pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas kavētās vai piešķirto atvieglojumu rezultātā norakstītās summas. Ja aizņēmējam ir arī citi riska darījumi ar iestādi, kuriem netiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, šādi riska darījumi tiek ņemti vērā, vērtējot aizņēmēja spēju veikt atmaksu pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas.

171. Kredītiem, kas pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas bija klasificēti kā ienākumus nesoši kredīti, iestāde izvērtē, vai kredīts pēc pārskatīšanas pasākumu veikšanas ir uzskatāms par NPL aktīvu atbilstoši šādām pazīmēm:

171.1. pārskatītajā līgumā iekļauti punkti, kas atliek kredīta maksājumus ilgākā laika periodā (vairāk nekā divus gadus), piešķirot kredīta brīvdienas;

171.2. nākotnes naudas plūsma nav pietiekama maksājumu grafikā paredzēto maksājumu segšanai, par ko liecina atkārtota maksājumu grafika neievērošana un izmaiņu veikšana maksājumu grafikā ar mērķi nodrošināt savlaicīgu maksājumu veikšanu, nākotnes naudas plūsma nav veidota pietiekami piesardzīgi attiecībā pret aizņēmēja spēju un vēlēšanos segt savas saistības vai nākotnes makroekonomiskajām prognozēm.

172. Iestāde veic aizņēmēja finanšu stāvokļa izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka vairs nepastāv apstākļi, lai kredītu klasificētu kā pārskatītu riska darījumu saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 nosacījumiem.

8. Aktīvu kvalitātes novērtēšana un uzkrājumu veidošana

8.1. Vispārīgās prasības

173. Iestāde izveido aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, lai laikus novērtētu aktīvu kvalitāti un noteiktu paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar iestādes politikām un procedūrām, ņemot vērā šo noteikumu prasības, kā arī izveidotu uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

174. Iestāde regulāri vērtē aktīvu kvalitāti, pamatojoties uz vispusīgu, labi dokumentētu un konsekventi piemērojamu aktīvu portfeļa analīzi, izmantojot savus profesionālos spriedumus un pamatotus pieņēmumus un ņemot vērā visu pieejamo iekšējo un ārējo informāciju par vēsturiskajiem un pašreizējiem apstākļiem, kā arī nākotnes prognozes (forward looking information), kas ietekmē aktīvu kvalitāti.

175. Iestāde izstrādā un dokumentē aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas metodoloģiju (turpmāk – metodoloģija), lai piesardzīgi aplēstu paredzamos zaudējumus un noteiktu pārskata datumā finanšu pārskatos atzīstamos uzkrājumus. Metodoloģiju dokumentē iestādes politikās un procedūrās. Iestāde iespēju robežās izmanto vienus un tos pašus datus, procesus un datu apstrādes rīkus paredzamo zaudējumu aprēķināšanai grāmatvedības un kapitāla pietiekamības aprēķina mērķiem. Iestāde regulāri pārskata un atjaunina izmantoto metodoloģiju atbilstoši izmaiņām iestādes stratēģijā un ekonomiskajā situācijā.

176. Par aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu darbību atbild iestādes vadība, kas apstiprina un regulāri pārskata iestādes politikas un procedūras, kā arī norīko par šo politiku un procedūru ieviešanu atbildīgos darbiniekus vai struktūrvienības.

177. Aktīvus, kuri ir individuāli nozīmīgi, iestāde vērtē individuāli. Pārējos aktīvus iestāde vērtē vai nu individuāli, vai apvienojot grupās atbilstoši līdzīgiem kredītriska parametriem.

8.2. Kritēriji aktīva vērtēšanai individuāli

178. Iestāde izstrādā un dokumentē kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kuri aktīvi ir vērtējami individuāli. Kritēriju noteikšanā iestāde ņem vērā aktīva absolūto apmēru un relatīvo lielumu attiecībā pret kopējiem aktīviem, kredītportfeli, vērtspapīru portfeli vai pašu kapitālu. Iestāde ņem vērā tādus kvalitatīvos rādītājus kā paaugstināts valsts risks, paaugstināts nozares risks un personas saistība ar iestādi. Iestāde ņem vērā arī to, vai tās portfelī ir aktīvi ar līdzīgu riska profilu un vai ir pieejami vēsturiski dati, lai varētu veikt aktīvu vērtēšanu grupās.

179. Iestāde NPL aktīvus vērtē individuāli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar iestādes izstrādāto metodoloģiju aktīvus var vērtēt aktīvu grupās, jo tie ir nelieli un individuālas vērtēšanas izmaksas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar iespējamo zaudējumu apmēru.

180. Ja iestādi ar vienu aizņēmēju saista vairāki aktīvi un viens no aktīviem ir uzskatāms par NPL aktīvu, iestāde rīkojas saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 47.a pantu.

181. Ja aktīvs atbilst individuāli vērtēta aktīva kritērijiem, taču tas ir klasificēts kā ienākumus nesošs aktīvs, iestāde to ietver aktīvu grupā ar līdzīgiem kredītriska parametriem un vērtē kopumā, lai noteiktu šādas aktīvu grupas vērtības samazināšanās zaudējumus. Ja iestādei nav (tā nevar izveidot) aktīvu grupas ar līdzīgiem riska parametriem, tā aktīvus vērtē tikai individuāli.

182. Aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iestādei rodas, pārskatot aktīvu, vērtē, pamatojoties uz pārskatītā aktīva nākotnes naudas plūsmas aplēsi, ņemot vērā mainītos līguma nosacījumus un diskontēšanai izmantojot aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi, pirms tika veiktas līguma nosacījumu izmaiņas.

8.3. Aktīvu vērtēšana individuāli

183. Iestāde aktīva dzīves cikla laikā paredzamos zaudējumus aprēķina kā starpību starp nākotnes naudas plūsmu, kas tai pienākas saskaņā ar līgumu, un nākotnes naudas plūsmu, ko tā paredz saņemt (expects to receive) no attiecīgā aktīva, piemērojot dažādu scenāriju iestāšanās varbūtību (probability weighted), kura diskontēta saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

184. Nākotnes naudas plūsmas aplēse ir iestādes labākā aplēse, kurā tiek ņemta vērā visa iestādei aplēses veikšanas brīdī pieejamā informācija, t. sk. nākotnes prognozes, un kura balstās uz saprātīgiem un pamatotiem pieņēmumiem un prognozēm, kas ir pienācīgi dokumentētas.

185. Individuāli vērtētiem kredītiem nākotnē paredzamo naudas plūsmu aplēš, izmantojot šādus principus:

185.1. darbības turpināšanas (going concern) princips paredz, ka aizņēmēja vai garantijas izsniedzēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pietiekama, lai segtu esošās saistības. Ieņēmumus no nodrošinājuma realizācijas ņem vērā tikai tādā apmērā, kādā realizācija neietekmē naudas plūsmu no pamatdarbības. Šo principu piemēro gadījumos, kad nākotnē paredzamā naudas plūsma no pamatdarbības ir būtiska un to var ticami aplēst;

185.2. darbības pārtraukšanas (gone concern) princips paredz, ka aizņēmējam nākotnē naudas plūsma no pamatdarbības nav paredzama vai tā nav pietiekama, lai izpildītu lielāko kredītsaistību daļu, un tiks realizēts vai pārņemts nodrošinājums. Šo principu piemēro vismaz tādos gadījumos, kad tiek izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

185.2.1. būtiski kredīta maksājumi ir ilgstoši kavēti;

185.2.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības tiek vērtēta kā negatīva vai nebūtiska salīdzinājumā ar kredītsaistību apmēru;

185.2.3. nākotnē paredzamo naudas plūsmu nav iespējams ticami aplēst vai iestādes rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai veiktu nākotnes naudas plūsmas analīzi pēc darbības turpināšanas principa.

8.3.1. Darbības turpināšanas principa piemērošana