Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr. 391 Rīgā 2024. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 25 47. §)

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 29. panta pirmo daļu un 48. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī prasības attiecībā uz tālākizglītību un apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību.

2. Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kurā ārstniecības personai tiek piešķirts ārstniecības personas sertifikāts (turpmāk – sertifikāts) pēc sertifikācijas eksāmena sekmīgas nokārtošanas, novērtējot un apliecinot ārstniecības personas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā, ja attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošana neizriet no ārstniecības personas kompetences jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – sertifikācija), kā arī sertifikāta piešķiršana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas (turpmāk – resertifikācija).

3. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, kas noteikta normatīvajos aktos par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā.

4. Sertifikācija vai resertifikācija apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus).

5. Sertifikāciju nevar kārtot ārstniecības persona:

5.1. kura nav reģistrēta valsts informācijas sistēmā – ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, izņemot šo noteikumu 28.1 punktā minēto gadījumu;

5.2. kura nav apguvusi izglītības programmu atbilstoši Ārstniecības likuma 26. panta trešajā daļā noteiktajām prasībām;

5.3. kurai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.4. kura ir citas personas aizgādnībā;

5.5. kurai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.5.1 kurai saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – noteikts nodarbošanās aizliegums, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību vai ar profesionālo darbību attiecīgajā specialitātē (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);

5.6. par kuru sertifikācijas institūcijā ir saņemta informācija, ka ārstniecības persona nepārvalda valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (aizliegums ir attiecināms līdz laikam, kad persona iesniedz likumā noteikto apliecinājumu par valsts valodas pārvaldīšanu atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām);

5.7. kura nav samaksājusi par sertifikāciju vai resertifikāciju.

6. Sertifikātu izsniedz elektroniska dokumenta veidā uz pieciem gadiem.

6.1 Sertifikātu (1. pielikums) papīra formā izsniedz sertifikācijas institūcija par maksu saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi piecu darbdienu laikā pēc ārstniecības personas rakstveida pieprasījuma saņemšanas.

7. Sertifikātu paraksta sertifikācijas eksāmenu komisijas (turpmāk – sertifikācijas komisija) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un sertifikācijas padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

8. Sertifikāta numuru veido atbilstoši šādiem kritērijiem:

8.1. ja sertifikātu izsniedz sertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido no pieciem arābu cipariem;

8.2. ja sertifikātu izsniedz resertifikācijas kārtībā, sertifikāta numuru veido latīņu alfabēta burts "A" un pieci arābu cipari;

8.3. ja sertifikātu izsniedz pēc sekmīgi nokārtota sertifikācijas eksāmena gadījumā, ja ārstniecības personai bijusi atteikta resertifikācija, numuru veido latīņu alfabēta burti "AE" un pieci arābu cipari.

9. Ārstniecības personas iesniegtos dokumentus, kā arī sertifikācijas un resertifikācijas materiālus sertifikācijas institūcija glabā 10 gadus.

II. Sertifikācijas un resertifikācijas organizācija

10. Sertifikācijas institūcija:

10.1. izveido sertifikācijas padomi;

10.2. pieņem šo noteikumu 27., 46. un 66. punktā minētos dokumentus;

10.3. organizē sertifikātu izgatavošanu, uzskaiti un izsniedz tos;

10.4. reģistrē izsniegtos sertifikātus;

10.5. izsniedz attiecīgā sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir bojāts, iznīcināts, nozaudēts, nolaupīts vai ja ir mainījies sertificētās ārstniecības personas vārds (vārdi) vai uzvārds (uzrādot personu apliecinošu dokumentu);

10.6. slēdz līgumus sertifikācijas un resertifikācijas tehniskajai nodrošināšanai;

10.7. paziņo ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram par piešķirtajiem un anulētajiem sertifikātiem, kā arī par sertifikātiem, kuru darbība ir apturēta.

11. Sertifikācijas padome ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība (7–17 locekļi). Sertifikācijas padome ir koleģiāla institūcija, kas:

11.1. apstiprina sertifikācijas komisijas;

11.2. apstiprina sertifikācijas eksāmenu programmu saturu;

11.3. apstiprina ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus;

11.4. pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu, pamatojoties uz sertifikācijas komisijas priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu;

11.5. pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu, kā arī par resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju;

11.6. pieņem lēmumu par izsniegto ārstniecības personu sertifikātu darbības apturēšanu vai izsniegto sertifikātu anulēšanu;

11.7. koordinē, kontrolē un uzrauga sertifikācijas komisiju darbu;

11.8. izskata iesniegumu par tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt tālākizglītības pasākumu;

11.9. nosaka un apstiprina sertifikācijas komisijas darba reglamentu.

12. Sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, kuram ir divi vietnieki. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā sertifikācijas padomes darbu vada sertifikācijas padomes priekšsēdētāja pilnvarots vietnieks. Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju un viņa vietniekus no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē sertifikācijas padome.

13. Lēmumus sertifikācijas padome pieņem ar vienkāršu klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sertifikācijas padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss. Sertifikācijas padome ir tiesīga pieņemt lēmumu bez sēdes sasaukšanas, ja visi sertifikācijas padomes locekļi rakstiski nobalso par lēmuma pieņemšanu.

14. Sertifikācijas komisija ir sertifikācijas institūcijas izveidota struktūrvienība. Sertifikācijas komisijas ir koleģiāla institūcija, kas:

14.1. izstrādā sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.2. izstrādā objektīvus ārstniecības personu profesionālās darbības pārskatu vērtēšanas kritērijus, kas pēc būtības raksturo ārstniecības personas profesionālo darbību un pilnveidi un nosaka pilnveides tēmas;

14.3. pieņem un izvērtē šo noteikumu 27., 46. un 66. punktā minētos dokumentus;

14.4. atļauj ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu vai sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas;

14.5. pēc ārstniecības personas pieprasījuma informē par sertifikācijas un resertifikācijas prasībām un sertifikācijas eksāmena programmas saturu;

14.6. nosaka sertifikācijas eksāmena un resertifikācijas veikšanas laiku un vietu, kā arī informē ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena vērtēšanas sistēmu un sertifikācijas eksāmena komisijas personālsastāvu;

14.7. organizē un tehniski nodrošina sertifikācijas eksāmenu un resertifikāciju un nepieciešamo dokumentu apriti;

14.8. eksaminē ārstniecības personu;

14.9. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu;

14.10. sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu.

15. Katrā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē un papildspecialitātē izveido vienu sertifikācijas komisiju.

16. Kandidātus (5–11 locekļi) darbībai sertifikācijas komisijā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulce. Kandidātam ir spēkā esošs sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē, un viņš vismaz vienu reizi ir resertificēts attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. Profesionālajai organizācijai ir pienākums divu nedēļu laikā paziņot sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem darbībai sertifikācijas komisijā, norādot, kuras personas tiek izvirzītas par sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru.

17. Sertifikācijas komisijas sastāvu (tai skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) apstiprina sertifikācijas padome uz laiku, ne mazāku par diviem gadiem un ne ilgāku par četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi dalībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām.

18. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu var:

18.1. neapstiprināt izvirzītos kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā;

18.2. lemt par jau apstiprinātas sertifikācijas komisijas atsaukšanu;

18.3. apstiprināt komisiju ar atšķirīgu locekļu skaitu, nekā noteikts šo noteikumu 16. punktā;

18.4. patstāvīgi izveidot sertifikācijas komisiju.

19. Ja vienai pamatspecialitātei, apakšspecialitātei vai papildspecialitātei ir vairākas profesionālās organizācijas, veido vienu kopīgu sertifikācijas komisiju, iekļaujot tajā pārstāvjus no tām profesionālajām organizācijām, kurās (katrā no tām) attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaits ir vismaz 35 % no visām attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē sertificētajām ārstniecības personām. Sertifikācijas komisija tiek veidota šādā kārtībā:

19.1. sertifikācijas padome nosaka ievēlamo pārstāvju skaitu no katras profesionālās organizācijas darbībai sertifikācijas komisijā proporcionāli attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēto biedru skaitam profesionālajā organizācijā;

19.2. profesionālās organizācijas biedru sapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē kandidātus (sertifikācijas padomes noteiktajā skaitā) darbībai sertifikācijas komisijā un divu nedēļu laikā paziņo sertifikācijas padomei par ievēlētajiem kandidātiem;

19.3. sertifikācijas padome apstiprina sertifikācijas komisijas sastāvu (tai skaitā sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sertifikācijas komisijas sekretāru) uz četriem gadiem. Sertifikācijas padome ir tiesīga no sava vidus iecelt pārstāvi darbībai sertifikācijas komisijā ar padomdevēja tiesībām. Sertifikācijas padome ar pamatotu lēmumu ir tiesīga apstiprināt sertifikācijas komisijas sastāvu uz īsāku laiku, nekā noteikts šajā apakšpunktā.

20. Sertifikāciju un resertifikāciju ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veic kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisija. Ja tādas nav, sertifikācijas padome izveido atsevišķu sertifikācijas komisiju ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei. Ja kompetentās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes sertifikācijas komisijas sastāvā nav nevienas attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificētas ārstniecības personas, sertifikācijas komisija var pieaicināt attiecīgas ārstniecības personas piedalīties komisijas darbā. Pieaicinātās ārstniecības personas pēc kompetentās sertifikācijas komisijas lūguma sertifikācijas padome apstiprina par komisijas locekļiem.

21. Sertifikācijas padome var pagarināt šo noteikumu 17. punktā un 19.3. apakšpunktā noteikto sertifikācijas komisijas darbības termiņu līdz jaunas sertifikācijas komisijas apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā uz gadu.

22. Sertifikācijas komisijas darbu vada sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā).

23. Sertifikācijas komisija katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz sertifikācijas padomei sertifikācijas komisijas plānoto sēžu grafiku nākamajam gadam, norādot sēžu norises vietu un laiku. Sertifikācijas komisija par jebkurām plānotajām izmaiņām iesniegtajā sertifikācijas komisijas sēžu grafikā informē sertifikācijas padomi ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, bet par neplānotajām izmaiņām – nekavējoties.

24. Sertifikācijas komisijas izstrādātais sertifikācijas eksāmena programmas saturs ir spēkā piecus gadus pēc tā apstiprināšanas sertifikācijas padomē. Sertifikācijas komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sertifikācijas eksāmena programmas satura derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas padomei apstiprināšanai sertifikācijas eksāmena programmas saturu kopā ar izmaiņu veikšanas vai neveikšanas pamatojumu.

25. Sertifikācijas komisijas darba organizāciju nosaka sertifikācijas komisijas darba reglamentā, kuru izstrādā un apstiprina sertifikācijas padome. Sertifikācijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no sertifikācijas komisijas locekļiem. Sertifikācijas komisijas sēžu gaitu un sertifikācijas eksāmenu norises gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un komisijas sekretārs.

26. Atļauju kārtot sertifikācijas eksāmenu, uzdevumu sertificējamai ārstniecības personai noteiktā termiņā novērst trūkumus un priekšlikumu sertifikācijas padomei par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sagatavo, kā arī priekšlikumu sertifikāta piešķiršanai vai atteikumam piešķirt sertifikātu un ārstniecības personas resertifikācijai vai atteikumam resertificēt ārstniecības personu sertifikācijas komisija sagatavo ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) balss.

III. Sertifikācijas kārtība

27. Ārstniecības persona, kas vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk – sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu un tam pievieno šādus dokumentus:

27.1. sertifikācijas lapu (2. pielikums) ar aizpildītu I un II daļu;

27.2. profesionālās darbības pārskatu par darbību pēdējo piecu gadu periodā, kas atbilst sertifikācijas padomes profesionālās darbības noteiktajiem kritērijiem attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte apmācības periodā un kuru apstiprinājis darba devējs vai ārstniecības persona, kuras vadībā vai uzraudzībā strādājusi sertificējamā ārstniecības persona (izņemot gadījumu, ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē vai ja sertifikācijas eksāmenu kārto ne vēlāk kā piecus gadus pēc izglītības dokumenta iegūšanas);

27.3. izglītības dokumenta kopiju par iegūto medicīnisko izglītību (izņemot gadījumu, ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē);

27.4. izglītības dokumenta kopiju par iegūto pamatspecialitāti, apakšspecialitāti vai papildspecialitāti;

27.5. (svītrots no 01.03.2026. ar MK 25.11.2025. noteikumiem Nr. 703; sk. grozījumu 3. punktu);

27.6. izglītības dokumenta kopiju par tālākizglītības programmas apguvi attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (ja sertificējamā ārstniecības persona vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē);

27.7. maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par sertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.

28. Iesniedzot šo noteikumu 27. punktā minēto dokumentu kopijas, sertificējamā ārstniecības persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.

28.1 Sertifikācijas komisija un izglītības iestāde sadarbības ietvaros organizē sertifikācijas eksāmenu vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītību, kāda nepieciešama konkrētās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes iegūšanai vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes apgūšanai.

29. Ja šo noteikumu 27. punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

30. Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus un noskaidro, vai sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām. Ja ir iesniegti visi šo noteikumu 27. punktā minētie dokumenti un sertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām, sertifikācijas komisija informē sertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu. Minētās darbības sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).

31. Sertificējamai ārstniecības personai ir šādas tiesības:

31.1. saņemt informāciju par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu ne vēlāk kā mēnesi pirms sertifikācijas eksāmena dienas;

31.2. pēc informācijas saņemšanas par sertifikācijas eksāmena laiku un vietu saņemt sertifikācijas eksāmena programmas saturu.

32. Priekšlikumu par atteikumu piešķirt sertifikātu sakarā ar to, ka sertificējamā ārstniecības persona netiek pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas, sertifikācijas komisija sagatavo, ja:

32.1. attiecībā uz sertificējamo ārstniecības personu izpildās šo noteikumu 5. punktā minētie nosacījumi;

32.2. iesniedzot šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus, sertificējamai ārstniecības personai nav spēkā esoša sertifikāta pamatspecialitātē (attiecināms uz gadījumiem, ja sertifikācija tiek veikta apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus));

32.3. sertificējamā ārstniecības persona nav novērsusi trūkumus.

33. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32. punktā minētā priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sertifikātu vai atļauj sertificējamai ārstniecības personai kārtot sertifikācijas eksāmenu. Lēmumu norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).

34. Pirms sertifikācijas eksāmena sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sertifikācijas komisija sertificējamo ārstniecības personu iepazīstina ar sertifikācijas komisijas sastāvu un sertifikācijas eksāmena norises kārtību, izpildes laiku un vērtēšanas sistēmu.

35. Sertificējamai ārstniecības personai, kas nokavējusi sertifikācijas eksāmena sākumu, ir tiesības piedalīties tajā tikai ar sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) atļauju.

36. Ja sertificējamā ārstniecības persona attaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz sertifikācijas eksāmenu, tai ir tiesības kārtot sertifikācijas eksāmenu citā sertifikācijas komisijas norādītajā laikā. Maksa par sertifikāciju atkārtoti nav jāmaksā. To, vai neierašanās iemesli ir atzīstami par attaisnojošiem, pēc sertificējamās ārstniecības personas rakstiska lūguma un atbilstošu dokumentu saņemšanas izvērtē sertifikācijas komisija.

37. Ja sertificējamā ārstniecības persona neierodas uz sertifikācijas eksāmenu bez attaisnojoša iemesla, maksa par sertifikāciju tai netiek atmaksāta. Laikposmā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no tā sertifikācijas eksāmena dienas, uz kuru sertificējamā ārstniecības persona neieradās, ārstniecības persona var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šajā nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā rakstisku lūgumu un šo noteikumu 27.7. apakšpunktā minēto dokumentu. Pretendēt uz sertifikāta iegūšanu vēlāk nekā pēc trim mēnešiem no tā sertifikācijas eksāmena dienas, uz kuru sertificējamā ārstniecības persona neieradās, ārstniecības persona var atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām ārstniecības personu sertifikācijai, iesniedzot šo noteikumu 27. punktā minētos dokumentus.

38. (Svītrots no 01.01.2026. ar MK 25.11.2025. noteikumiem Nr. 703; sk. grozījumu 2. punktu)

39. Sertifikācijas eksāmens notiek valsts valodā divās daļās saskaņā ar sertifikācijas eksāmena programmā ietvertajām tēmām:

39.1. pirmā daļa – teorētisko zināšanu pārbaude atbilstoši sertifikācijas eksāmena programmai;

39.2. otrā daļa – praktisko iemaņu pārbaude.

40. Sertifikācijas eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja sertificējamā ārstniecības persona ir pareizi atbildējusi vismaz uz 75 % jautājumu. Sertifikācijas eksāmena otrā daļa ir nokārtota, ja sertificējamās ārstniecības personas zināšanas un praktiskās iemaņas atbilst ārstniecības personas kompetences jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

41. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas eksāmena pirmās un otrās daļas izpildes izvērtē sertifikācijas eksāmena rezultātus un sagatavo priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).

42. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas eksāmena norises dienas sertifikācijas eksāmena protokolu un sertifikācijas lapu (2. pielikums) nodod sertifikācijas padomei. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu sertificējamai ārstniecības personai vai par atteikumu piešķirt sertifikātu. Pieņemto lēmumu norāda sertifikācijas lapā (2. pielikums).

43. Ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, šo noteikumu 42. punktā minētos dokumentus sertifikācijas padomei sertifikācijas komisija nodod kopā ar šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētā izglītības dokumenta kopiju. Ja sertificējamā ārstniecības persona triju mēnešu laikā no sertifikācijas eksāmena kārtošanas dienas nav iesniegusi šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētā izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), sertifikācijas komisija šo noteikumu 42. punktā minētos dokumentus sertifikācijas padomei nenodod un sertificējamā ārstniecības persona kārto sertifikācijas eksāmenu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā.

44. Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas (sertifikāts stājas spēkā) nākamajā dienā pēc sertifikācijas padomes lēmuma datuma.

45. Sertificējamā ārstniecības persona, kura nav nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu 42. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas, uz sertifikāta iegūšanu pretendējot šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā. Ja sertificējamā ārstniecības persona sertifikācijas eksāmenu nav nokārtojusi trīs reizes pēc kārtas, tad atkārtotu sertifikācijas eksāmenu var kārtot ne agrāk kā pēc gada.

IV. Resertifikācijas kārtība

46. Ārstniecības persona, kas vēlas veikt resertifikāciju (turpmāk – resertificējamā ārstniecības persona), ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu un tam pievieno šādus dokumentus:

46.1. resertifikācijas lapu (3. pielikums) ar aizpildītu I un II daļu;

46.2. ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu profesionālās darbības pārskatu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots sertifikāta derīguma termiņa laikā veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi);

46.3. maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par resertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā;

46.4. dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums).

47. Ja šo noteikumu 46. punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

47.1 Šo noteikumu 46.4. apakšpunktā minēto dokumentu iesniedz pirmajā resertifikācijas reizē.

48. Resertifikācija, izņemot šo noteikumu 64. un 65. punktā minēto gadījumu, netiek piemērota, ja:

48.1. iesniedzot šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, ir beidzies derīguma termiņš sertifikātam attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē;

48.2. ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir veikusi mazāk nekā trīs gadus.

49. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 46. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē resertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas komisijas sēdes laiku un vietu, kurā tiks lemts par šīs personas resertifikāciju. Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.

49.1 Veselības inspekcijai ir pienākums iesniegt sertifikācijas institūcijā informāciju par sertificētas ārstniecības personas pieļautajiem pārkāpumiem profesionālajā darbībā, par kuriem lēmums ir stājies spēkā. Sertifikācijas institūcija nodrošina datu drošu saglabāšanu un to neizpaušanu trešajām personām.

50. Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, tai skaitā izvērtē resertificējamās ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem, izvērtē resertificējamās ārstniecības personas profesionālās darbības pārskata atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem, izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautajiem profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumiem, noskaidro, vai resertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām, un sagatavo sertifikācijas padomei priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda resertifikācijas lapā (3. pielikums).

50.1 Sertifikācijas komisija, izvērtējot saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautajiem profesionālās darbības un ētikas normu pārkāpumiem, ņem vērā pārkāpuma būtiskumu, pārkāpumu skaitu, darba pieredzi, paskaidrojumus, radušās sekas, tālākizglītības punktu apjomu un tēmu daudzveidību.

50.2 Ja sertifikācijas komisija ir saņēmusi informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautajiem profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumiem, sertifikācijas komisija izvērtē saņemto informāciju un iesniedz sertifikācijas padomē vienu no šādiem priekšlikumiem:

50.21. priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju (norādot detalizētu lēmuma pamatojumu) un informāciju, kas apliecina resertificējamās ārstniecības personas pieļautos profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumus;

50.22. priekšlikumu atteikt resertifikāciju sakarā ar pieļautajiem profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumiem (norādot detalizētu lēmuma pamatojumu) un informāciju, kas apliecina resertificējamās ārstniecības personas pieļautos profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumus.

51. Sagatavojot šo noteikumu 50. punktā minēto priekšlikumu, sertifikācijas komisija ņem vērā, ka par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem sertifikāta derīguma termiņa laikā ārsta un zobārsta pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs, kā arī fizioterapeita pamatspecialitātē ir nepieciešams iegūt 250 tālākizglītības punktus, vecmātes profesijas pamatspecialitātē – 100 tālākizglītības punktus, pārējo ārstniecības personu profesiju pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs – 150 tālākizglītības punktus, ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē – 100 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu, kas nav iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā un kuru sertifikācijas komisija vērtē kā nozīmīgu, tālākizglītības punktu skaitu nosaka pēc uzskaitīto aktivitāšu pielīdzināšanas principa).

51.1 Resertificējamai ārstniecības personai, kura iesniegusi šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, šo noteikumu 51. punktā minētie tālākizglītības punkti, kas iegūti triju mēnešu laikā pirms spēkā esošā sertifikāta darbības beigu termiņa, bet ne pirms resertifikācijas dokumentu iesniegšanas, attiecināmi uz nākamo resertifikācijas periodu.

52. Tālākizglītības punkti ir ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu uzskaites kvantitatīvā mērvienība, kas tiek piešķirti tikai par tādiem tālākizglītības pasākumiem, kurus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam ir apstiprinājusi sertifikācijas padome vai kuriem apstiprinājums nav nepieciešams un par kuriem informācija ne vēlāk kā septiņas dienas pirms pasākuma norises ir publicēta sertifikācijas institūcijas tīmekļvietnē. Apstiprinājums ir derīgs divus gadus. Ja mainās tālākizglītības pasākuma saturs vai lektors, tālākizglītības pasākuma organizatoram jāsaņem jauns tālākizglītības pasākuma apstiprinājums un informācija jāpublicē sertifikācijas institūcijas tīmekļvietnē.

53. Lai saņemtu šo noteikumu 52. punktā minēto apstiprinājumu, tālākizglītības pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma sertifikācijas padomei iesniedz:

53.1. iesniegumu tālākizglītības punktu piešķiršanai, kurā sniedz pilnīgu informāciju par pasākuma saturu un formu, tai skaitā norāda pasākuma nosaukumu, katra priekšlasījuma tēmas nosaukumu, pasākuma norises vietu, informāciju par lektoriem (vārds, uzvārds, darbavieta, specialitāte, amats, vai ir apmācīttiesīga ārstniecības persona, vai ir tādas izglītības iestādes mācībspēks, kura īsteno medicīniskās izglītības programmu), pasākuma organizatora kontaktinformāciju, cik tālākizglītības punktus un kādām ārstniecības personu pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm, vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei lūdz piešķirt;