Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība

53.2. pasākuma saturam atbilstošās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes profesionālās organizācijas saskaņojumu tālākizglītības punktu piešķiršanai, kas apstiprina pasākuma saturisko atbilstību pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteiktajām kompetencēm un teorētisko un praktisko zināšanu apjomam (ja objektīvu iemeslu dēļ iesnieguma iesniedzējam nav iespējams saņemt atbilstošās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes profesionālās organizācijas saskaņojumu, pamatots paskaidrojums norādāms iesniegumā).

54. Sertifikācijas padome pēc šo noteikumu 53. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu vai par atteikumu apstiprināt minēto tālākizglītības pasākumu.

55. Lēmumu par tālākizglītības pasākuma apstiprināšanu sertifikācijas padome pieņem, ja:

55.1. medicīniskie priekšlasījumi atbilst uz pierādījumiem balstītas medicīnas principiem;

55.2. medicīnisko priekšlasījumu lektori ir apmācīttiesīgas ārstniecības personas vai tādas izglītības iestādes docētāji, kura īsteno studiju virziena "Veselības aprūpe" medicīniskās izglītības programmu;

55.3. mērķauditorijas profesionālās asociācijas saskaņojumā lūgts apstiprināt ārvalstu lektora sniegtu medicīnisko priekšlasījumu;

55.4. nemedicīniskie priekšlasījumi saturiski atbilst pamatspecialitātei, apakšspecialitātei, papildspecialitātei vai ārstnieciskajai vai diagnostiskajai metodei noteikto vispārējo profesionālo zināšanu, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomam.

56. Lēmumu par atteikumu apstiprināt tālākizglītības pasākumu sertifikācijas padome var pieņemt, ja:

56.1. tālākizglītības pasākuma organizators nav iesniedzis visus šo noteikumu 53. punktā minētos dokumentus vai nav ievērojis šo dokumentu iesniegšanas termiņu;

56.2. tālākizglītības pasākums neatbilst kādam no šo noteikumu 55. punktā minētajiem kritērijiem.

57. Apstiprināto tālākizglītības punktu skaitu (norādot teorētisko mācību un praktisko mācību stundu skaitu) pasākuma organizators norāda dokumentā, kas pasākuma dalībniekam tiek izsniegts par pasākuma apmeklēšanu.

58. (Svītrots no 01.01.2026. ar MK 25.11.2025. noteikumiem Nr. 703; sk. grozījumu 2. punktu)

59. Priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo bez resertificējamās ārstniecības personas klātbūtnes.

60. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas sēdes norises dienas sertifikācijas komisijas sēdes protokolu un resertifikācijas lapu (3. pielikums) iesniedz sertifikācijas padomei. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Pieņemto lēmumu norāda resertifikācijas lapā (3. pielikums).

61. Priekšlikumu par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo, ja:

61.1. attiecībā uz resertificējamo ārstniecības personu izpildās šo noteikumu 5. punktā minētie nosacījumi;

61.2. resertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, ir būtiski nokavējusi šo dokumentu iesniegšanas termiņu vai iesniegtie dokumenti satur nepatiesu informāciju;

61.3. šo noteikumu 46.2. apakšpunktā minētais profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem;

61.4. resertificējamā ārstniecības persona nav ieguvusi šo noteikumu 51. punktā​ minēto tālākizglītības punktu skaitu;

61.5. iesniedzot šo noteikumu 46. punktā minētos dokumentus, resertificējamai ārstniecības personai nav spēkā esoša sertifikāta pamatspecialitātē (attiecināms uz gadījumiem, ja resertifikācija tiek veikta apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (izņemot Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktā noteiktos gadījumus));

61.6. resertificējamā ārstniecības persona iepriekšējā sertifikāta darbības termiņa laikā ir pieļāvusi būtiskus profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumus.

62. Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas iepriekšējā sertifikāta derīguma termiņš, bet ne agrāk, kā ir paziņots šo noteikumu 60. punktā minētajā lēmumā.

63. Ja ārstniecības personai nepiemēro vai atsaka resertifikāciju, tā var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto dokumentu, dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums), un gadījumā, ja resertifikāciju nepiemēro, – sertifikāta kopiju, kā arī veicot samaksu par sertifikāciju.

64. Ja resertificējamai ārstniecības personai ir šo noteikumu 48.2. apakšpunktā norādītie apstākļi vai ārstniecības personai atsaka resertifikāciju, pamatojoties uz šo noteikumu 61.3. apakšpunktu, bet ārstniecības persona ir ieguvusi šo noteikumu 51. punktā​ norādīto tālākizglītības punktu skaitu, ārstniecības personai sertifikāta iegūšanai šo noteikumu IV nodaļā minētajā resertifikācijas kārtībā ir jākārto praktisko iemaņu pārbaude, jāiesniedz šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētais dokuments, dokuments (kopija), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums), un sertifikāta kopija, kā arī jāveic samaksa par resertifikāciju.

V. Resertifikācijas kārtība ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī

65. Resertifikāciju piemēro arī ārstniecības personai, kurai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš, ja šī ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veikusi ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā.

66. Šo noteikumu 65. punktā minētā ārstniecības persona iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā iesniegumu un tam pievieno šādus dokumentus:

66.1. resertifikācijas lapu – ārstniecības persona, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums), ar aizpildītu I daļu;

66.2. darba devēja apstiprinātu profesionālās darbības pārskatu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kurā atspoguļots laikposmā kopš sertifikāta izsniegšanas veiktā darba apjoms, intensitāte un kvalitāte (informāciju sniedz par visām ārstniecības iestādēm, kurās resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi laikposmā kopš sertifikāta izsniegšanas);

66.3. izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi tās valsts kompetentā institūcija, kurā resertificējamā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību;

66.4. izziņu par profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu attiecīgajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē atbilstoši tās valsts prasībām, kurā resertificējamā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību;

66.5. dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums);

66.6. maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju par resertifikācijas procesa apmaksu normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.

67. Ja šo noteikumu 66. punktā minētie dokumenti nav valsts valodā, tiem pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.

68. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu saņemšanas informē resertificējamo ārstniecības personu par sertifikācijas komisijas sēdes laiku un vietu, kurā tiks lemts par šīs personas resertifikāciju. Resertificējamai ārstniecības personai ir tiesības piedalīties sertifikācijas komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts jautājums par šīs personas resertifikāciju.

69. Sertifikācijas komisija izskata šo noteikumu 66. punktā minētos dokumentus, noskaidro, vai resertificējamā ārstniecības persona atbilst visām šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajām prasībām, un sagatavo sertifikācijas padomei priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Priekšlikumu sertifikācijas komisija norāda resertifikācijas lapā ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums).

70. Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas komisijas sēdi. Protokolā norāda sertifikācijas komisijas sēdes norises vietu, laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī resertificējamās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, personas kodu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.

71. Priekšlikumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo bez resertificējamās ārstniecības personas klātbūtnes.

72. Sertifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas sēdes norises dienas sertifikācijas komisijas sēdes protokolu un resertifikācijas lapu ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums), iesniedz sertifikācijas padomē. Sertifikācijas padome septiņu darbdienu laikā pēc sertifikācijas komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem lēmumu par resertificējamās ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju. Pieņemto lēmumu norāda resertifikācijas lapā ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī (5. pielikums).

73. Priekšlikumu par atteikumu veikt resertifikāciju sertifikācijas komisija sagatavo, ja:

73.1. attiecībā uz resertificējamo ārstniecības personu neizpildās šo noteikumu 4. un 5. punktā minētie nosacījumi;

73.2. resertificējamā ārstniecības persona nav iesniegusi visus šo noteikumu 66. punktā minētos dokumentus vai iesniegtie dokumenti satur nepatiesu informāciju;

73.3. šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minētais profesionālās darbības pārskats neatbilst sertifikācijas padomes apstiprinātajiem kritērijiem.

74. Piešķirtā sertifikāta derīguma termiņš sākas ar brīdi, kad lēmums par tā piešķiršanu ir paziņots sertificējamai ārstniecības personai.

75. Ja ārstniecības personai atsaka resertifikāciju, tā var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā, iesniedzot šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto dokumentu, dokumentu (kopiju), kas apliecina valsts valodas prasmi (ja to nosaka Valsts valodas likums), un veicot samaksu par sertifikāciju.

VI. Sertifikāta anulēšana un tā darbības apturēšana

76. Sertifikātu anulē sertifikācijas padome, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgā sertifikāta piešķiršanu.

77. Priekšlikumu par sertifikāta anulēšanu sertifikācijas institūcijā var iesniegt:

77.1. Veselības ministrija;

77.2. Veselības inspekcija;

77.3. Nacionālais veselības dienests;

77.4. Centrālā medicīnas ētikas komiteja;

77.5. ārstniecības personu profesionālā organizācija;

77.6. ārstniecības persona, kurai attiecīgais sertifikāts ir izsniegts;

77.7. ārstniecības iestāde, kurā strādā attiecīgā ārstniecības persona;

77.8. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personu profesionālās organizācijas ētikas komisija (komiteja);

77.9. Tiesu ekspertu padome, konstatējot tiesu medicīnas eksperta vai tiesu psihiatrijas eksperta rīcībā tiesu eksperta darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus;

77.10. Valsts valodas centrs.

78. Sertifikācijas padome anulē sertifikātu, ja:

78.1. ārstniecības persona lūgusi anulēt tai izsniegto sertifikātu;

78.2. ārstniecības persona neatbilst šo noteikumu 5.1., 5.2. vai 5.4. apakšpunktā minētajām prasībām;

78.3. sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka sertifikācijai vai resertifikācijai iesniegtie dokumenti, kas bija par pamatu attiecīgā sertifikāta piešķiršanai, satur nepatiesu informāciju;

78.4. sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona ir pieļāvusi būtiskus pārkāpumus profesionālajā darbībā vai būtiski pārkāpusi ētikas normas.

79. Izskatot šo noteikumu 78.4. apakšpunktā minēto gadījumu, lēmumu ārstniecības personas profesionālās darbības izvērtēšanas ietvaros pieņem:

79.1. Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome pēc Latvijas Ārstu biedrības Aroda tiesas vai Ētikas komisijas priekšlikuma;

79.2. Latvijas Māsu asociācijas Sertifikācijas padome pēc Latvijas Māsu asociācijas Ētikas komisijas priekšlikuma;

79.3. Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības Sertifikācijas padome pēc Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības Ētikas komisijas priekšlikuma.

80. Ja sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā neatbilst šo noteikumu 4. punktā minētajai prasībai, vai konstatēti šo noteikumu 5.3., 5.5., 5.5.1 vai 5.6. apakšpunktā minētie ierobežojumi, sertifikācijas padome aptur attiecīgā sertifikāta darbību uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar ārstniecību ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

81. Ja tiek apturēta izsniegtā sertifikāta darbība, attiecīgā sertifikāta darbības termiņš netiek pagarināts par laikposmu, uz kuru tas bija apturēts.

82. Informāciju par izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu sertifikācijas padome sniedz sertifikāta anulēšanas priekšlikuma iesniedzējam, attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes ārstniecības personu profesionālai organizācijai, Nacionālajam veselības dienestam un zināmajiem darba devējiem.

VII. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

83. Sertifikācijas padomes lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, par atteikumu piešķirt sertifikātu, par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju, par izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu, kā arī sertifikācijas padomes lēmumu par tālākizglītības pasākuma apstiprinājumu vai par atteikumu apstiprināt tālākizglītības pasākumu var apstrīdēt Veselības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

84. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VIII. Noslēguma jautājumi

85. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 1. nr.; 2017, 26., 184. nr.; 2020, 112. nr.; 2023, 26 nr.).

86. Funkcionālajiem speciālistiem (izņemot fizioterapeitus), kuriem ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā mainījies šo noteikumu 51. punktā minētais tālākizglītības punktu skaits, resertifikācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2028. gada 1. janvārim ņem vērā profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumos sertifikāta derīguma termiņa laikā iegūtos 150 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60 % ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē.

87. Līdz 2025. gada 31. decembrim sertifikācijas komisijas sēžu norisi protokolē un ārstniecības personu informēšanu nodrošina sertifikācijas komisijas sekretārs. Sertifikācijas komisijas sekretārs nodrošina sertifikācijas eksāmenu dokumentu un resertifikācijas dokumentu apriti, glabāšanu un noformēšanu normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī dokumentu iesniegšanu sertifikācijas padomei. Sertifikācijas komisija protokolē sertifikācijas eksāmena gaitu un sertifikācijas komisijas sēdi. Protokolā norāda sertifikācijas eksāmena un sertifikācijas komisijas sēdes norises vietu un laiku, sertifikācijas komisijas sastāvu un sagatavotos priekšlikumus, kā arī sertificējamās vai resertificējamās ārstniecības personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) un komisijas sekretārs.

Ministru prezidentes, kultūras ministra pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-EgnereVeselības ministrs H. Abu Meri

1. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 18. jūnijanoteikumiem Nr. 391

Ārstniecības personas sertifikāts

2. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 18. jūnijanoteikumiem Nr. 391

Sertifikācijas lapa

3. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 18. jūnijanoteikumiem Nr. 391

Resertifikācijas lapa

4. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 18. jūnijanoteikumiem Nr. 391

Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība

5. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 18. jūnijanoteikumiem Nr. 391

Resertifikācijas lapa ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī