Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība

62.2.7. izstrādā tiesību aktus vai sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos klasificētās informācijas aizsardzības jomā un sniedz atzinumus;

62.2.8. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

62.3. III A līmenis (datu aizsardzības speciālists):

62.3.1. vada personas datu aizsardzības drošības pasākumus;

62.3.2. piedalās personas datu drošības stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

62.3.3. sniedz atbalstu drošības risku identificēšanā, analīzē un pasākumu ieviešanā risku mazināšanai un novēršanai personas datu aizsardzībā;

62.3.4. organizē institūcijas darbu personas datu aizsardzības jomā;

62.3.5. izstrādā priekšlikumus institūcijas drošības pasākumu pilnveidošanai datu aizsardzības jomā;

62.3.6. sniedz atbalstu iekšējās dokumentācijas izstrādē, kas nepieciešama institūcijai kā personas datu pārzinim;

62.3.7. konsultē institūcijas amatpersonas (darbiniekus) jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzības drošības pasākumiem, kā arī ziņo uzraudzības iestādei par iespējamiem drošības incidenta gadījumiem;

62.4. III B līmenis (piemēram, nodaļas (daļas) vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

62.4.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

62.4.2. vada drošības politikas plānošanu;

62.4.3. plāno kritiskās infrastruktūras apsardzes un drošības pasākumus un koordinē to īstenošanu;

62.4.4. koordinē slepenības režīma nodrošināšanu;

62.4.5. pārstāv institūciju ar klasificētās informācijas aizsardzību un apriti vai ar slepenības režīma nodrošināšanu saistītu programmu vai projektu darbībā vai piedalās to izstrādē;

62.4.6. konsultē citu iestāžu amatpersonas (darbiniekus) slepenības režīma nodrošināšanas un klasificētās informācijas aizsardzības jomā, kā arī nodrošina atbilstošu apmācību;

62.4.7. analizē situāciju nozarē un sniedz informāciju par drošības sistēmas uzlabošanu;

62.4.8. sniedz padomus vadībai par drošības pasākumiem;

62.4.9. nodrošina iepirkumus drošības sistēmu vajadzībām;

62.4.10. pārstāv institūciju visos ar drošību saistītajos jautājumos.

5.2.20. Informācijas pārvaldība – 20. saime

5.2.20.1. Arhīvu pakalpojumi – 20.1. apakšsaime

63. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākumos ir valsts politikas īstenošana arhīvu pārvaldības jomā, kā arī arhīvu un dokumentu pārvaldības uzraudzība institūcijās Arhīvu likuma izpratnē. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

63.1. I līmenis (piemēram, arhīvists, arhivārs, metadatu veidotājs, arhīva pārzinis, arhivāra palīgs, jaunākais arhivārs):

63.1.1. piedalās dokumentu izvērtēšanā, lai noteiktu to arhīvisko vērtību un glabāšanas termiņu;

63.1.2. pieņem dokumentus glabāšanai arhīvā un veic to uzskaiti;

63.1.3. apraksta institūcijas arhīvā uzkrātos dokumentus un veido to uzziņu sistēmu;

63.1.4. nodrošina institūcijas arhīva dokumentu saglabāšanu un aizsardzību;

63.1.5. atlasa un izsniedz izmantošanai arhīva dokumentus;

63.1.6. nodrošina institūcijas arhīvā uzkrāto dokumentu pieejamību un izmantošanu, sagatavo izziņas un citu informāciju (arī elektroniskā formā), pamatojoties uz arhīvā esošo informāciju;

63.1.7. organizē tādu dokumentu iznīcināšanu, kuriem nav arhīviskas vērtības vai beidzies glabāšanas termiņš;

63.1.8. digitalizē arhīva dokumentus;

63.1.9. veic normatīvajos aktos noteikto dokumentu saskaņošanu ar Latvijas Nacionālo arhīvu;

63.1.10. organizē dokumentu nodošanu pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.1.11. konsultē amatpersonas (darbiniekus) dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.2. II A līmenis (piemēram, arhīva pārzinis, vadošais arhīva eksperts) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.2.1. vada arhīva pārvaldības funkciju institūcijā;

63.2.2. organizē arhīva pārvaldību;

63.2.3. sadarbojas ar Latvijas Nacionālo arhīvu arhīva dokumentu uzkrāšanas, uzskaites un aprakstīšanas jautājumos;

63.2.4. var strādāt ar dokumentiem, kas satur klasificētu informāciju;

63.2.5. var uzraudzīt citus darbiniekus;

63.3. II B līmenis (piemēram, arhīvists):

63.3.1. veic arhīva dokumentu uzskaiti, izvērtē un apraksta arhīva dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.3.2. veido un attīsta uzziņu sistēmu;

63.3.3. nodrošina klientu pieprasījumu izpildi;

63.3.4. sagatavo arhīva izziņas, arhīva dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus;

63.3.5. apkalpo apmeklētājus arhīva lasītavās, konsultē klientus;

63.3.6. veido uzkrāto dokumentu nodrošinājuma kopijas un izmantošanas kopijas;

63.3.7. veic uzdevumus dokumentu saglabāšanā;

63.4. III A līmenis (piemēram, galvenais arhīvists, eksperts) – veic II A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.4.1. piedalās elektroniskās dokumentu pārvaldības sistēmas izveidē;

63.4.2. veic institūcijas elektronisko dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu, apstrādi, metadatu veidošanu, uzturēšanu, administrēšanu un nodrošina dokumentu pieejamību;

63.4.3. sadarbojas ar Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībām elektroniskās informācijas apstrādē un izvērtēšanas nodrošināšanā;

63.4.4. nodrošina elektronisko dokumentu nodošanu valsts glabāšanā;

63.4.5. veic ekspertīzi dokumentu glabāšanas termiņu noteikšanai;

63.4.6. noformē ekspertu atzinumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

63.4.7. nodrošina dokumentu preventīvo aizsardzību;

63.4.8. veic arhīva informācijas apstrādi klientu interesēs;

63.4.9. organizē institūcijas iekšējo normatīvo aktu izstrādi arhīvu jomā;

63.5. III B līmenis (piemēram, galvenais arhīvists) – veic II B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.5.1. veic uzdevumus vairāku funkciju izpildē Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.5.2. izvērtē saskaņošanai iesniegtos institūciju dokumentus un sniedz atzinumus par tiem;

63.5.3. organizē dokumentu pieņemšanu valsts glabāšanā;

63.5.4. pilda ekspertu komisijas locekļa pienākumus;

63.5.5. piedalās institūciju arhīva darba un dokumentu pārvaldības speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidē;

63.5.6. nodrošina likvidējamo un reorganizējamo institūciju arhīviski vērtīgo dokumentu pieņemšanu valsts glabāšanā;

63.5.7. nodrošina dokumentu preventīvo aizsardzību;

63.5.8. sagatavo arhīva dokumentu izstādes un organizē to popularizēšanas pasākumus;

63.5.9. piedalās procedūru izstrādē un īstenošanā atbilstoši kompetencei;

63.6. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, arhīva eksperts, nodaļas vadītājs) – veic III B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.6.1. veic nozares eksperta funkcijas vienā darbības jomā Latvijas Nacionālajā arhīvā vai vada arhīva struktūrvienību institūcijā;

63.6.2. izstrādā arhīva vadības dokumentus un sagatavo pārvaldes lēmumu projektus;

63.6.3. nosaka attīstības pamatvirzienus nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, saglabāšanas, pieejamības vai izmantošanas jomā;

63.6.4. izstrādā normatīvo aktu un metodisko dokumentu projektus arhīvu un dokumentu pārvaldības jomā;

63.6.5. nodrošina institūciju elektronisko dokumentu (arī fotodokumentu, skaņas dokumentu un videodokumentu elektroniskā formā), reģistru un informācijas sistēmu datu pieņemšanu valsts glabāšanā;

63.6.6. sagatavo vēstures avotu publikācijas, uzziņu un informatīvos izdevumus, veic pētījumus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.6.7. konsultē arhīva klientus un sadarbības partnerus;

63.6.8. vada koleģiālās institūcijas;

63.6.9. var vadīt struktūrvienības (grupas) darbu;

63.7. V līmenis (piemēram, vecākais eksperts, arhīva eksperts, vadošais pētnieks, nodaļas vadītājs, departamenta direktors lielā vai ļoti lielā institūcijā) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.7.1. veic nozares eksperta funkcijas vairākās darbības jomās Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.7.2. atbilstoši kompetencei organizē darbu vairākās arhīva darbības jomās;

63.7.3. veic pētījumus arhīvu zinātnē;

63.7.4. veic analīzi un pētījumus arhīvu jomā;

63.7.5. vada metodisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.7.6. vada starptautiskus projektus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.7.7. var vadīt arhīva struktūrvienību institūcijā vai vada arhīva funkciju ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā.

5.2.20.2. Bibliotēku pakalpojumi – 20.2. apakšsaime

64. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir sniegt bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informatīvos pakalpojumus, veidot un organizēt tam nepieciešamos informācijas resursus. Šajā apakšsaimē klasificējami mazu bibliotēku (līdz 10 darbiniekiem) vadītāji. Lielāku bibliotēku (10 un vairāk darbinieku) vadītājus klasificē saimē "Administratīvā vadība". Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

64.1. I līmenis (piemēram, dokumentu operators, bibliotekāra asistents):

64.1.1. strādā speciālista pārraudzībā;

64.1.2. sniedz bibliotekāros pakalpojumus;

64.1.3. nodrošina krājuma izvietošanu plauktos, piedalās krājuma inventarizācijā, veic krājuma tehnisko apstrādi;

64.1.4. kopē un skenē dokumentus;

64.2. II līmenis (piemēram, bibliotekārs, informācijas speciālists, pašvaldības bibliotēkas struktūrvienības (līdz 2 darbiniekiem) vadītājs):

64.2.1. vada bibliotēkas struktūrvienību;

64.2.2. izstrādā darba plānu, budžetu, kā arī atbild par tā izpildi;

64.2.3. veido bibliogrāfiskos ierakstus, klasificē, priekšmeto;

64.2.4. sniedz bibliotekāros pakalpojumus, konsultē lietotājus informācijas resursu meklēšanā, izguvē, izmantošanā;

64.2.5. apzina un veido novadpētniecības un citus informācijas resursus un krājumu;

64.2.6. piedalās izstāžu un citu pasākumu organizēšanā bibliotēkas darbības un mūžizglītības jomā;

64.2.7. sagatavo un vada nodarbības informācijpratībā;

64.2.8. nodrošina bibliotēkas darba publicitāti;

64.3. III A līmenis (piemēram, galvenais bibliotekārs, galvenais bibliogrāfs, informācijas speciālists, struktūrvienības vadītājs (līdz 4 darbiniekiem), mazas bibliotēkas (līdz 2 darbiniekiem) vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

64.3.1. vada bibliotēku (struktūrvienību), izstrādā bibliotēkas attīstības stratēģiju un reglamentējošos dokumentus, plāno budžetu un nodrošina tā izpildi;

64.3.2. veido datubāzes un elektronisko katalogu;

64.3.3. nodrošina krājuma attīstību un pieejamību, veic resursu komplektēšanu, informācijas resursu uzskaiti un apstrādi;

64.3.4. nodrošina informācijpratības pakalpojumus;

64.3.5. piedalās projektu izstrādē un īstenošanā;

64.4. III B līmenis (piemēram, galvenais bibliotekārs, galvenais bibliogrāfs, informācijas speciālists, digitalizācijas speciālists, metadatu veidotājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus valsts nozīmes bibliotēkās, kā arī:

64.4.1. veido nacionālās bibliogrāfijas datu kopu un citas nacionālas nozīmes datu kopas;

64.4.2. veido Obligāto eksemplāru arhīvu;

64.4.3. veido Nacionālās digitālās bibliotēkas arhīvu;

64.4.4. veido speciālos krājumus (piemēram, reto grāmatu un rokrakstu krājumu, audiovizuālo krājumu);

64.4.5. veic pētniecisko darbu (sagatavo rakstus un prezentācijas);

64.4.6. piedalās profesionālu metodisko materiālu (noteikumu) izstrādē;

64.4.7. veic izglītojošo darbu par bibliotēkas pakalpojumiem, nozares datubāzēm u. tml.;

64.5. IV līmenis (piemēram, galvenais bibliotekārs, galvenais bibliogrāfs, nozares eksperts, sistēmbibliotekārs, struktūrvienības (bibliotēkas) vadītājs (3 vai 4 darbinieki)) – veic III A vai III B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

64.5.1. izstrādā darba plānu, nodrošina bibliotēkas stratēģijas izstrādi un piedalās tās izstrādē;

64.5.2. organizē lietotāju apkalpošanu, konsultēšanu un apmācību informācijpratībā;

64.5.3. vada projektu izstrādi un īstenošanu;

64.5.4. izstrādā metodiskos materiālus, veic eksperta pienākumus;

64.5.5. sniedz konsultācijas klientiem un vietējas nozīmes bibliotēku speciālistiem;

64.5.6. veicina speciālistu profesionālo pilnveidi;

64.5.7. administrē, pārvalda un konfigurē bibliotēku informācijas sistēmas un ar tām saistītās papildprogrammas, kā arī nodrošina sistēmu darbību;

64.6. V A līmenis (piemēram, metodiķis, pētnieks, nozares eksperts, sistēmbibliotekārs (reģiona galvenajās un valsts nozīmes bibliotēkās), struktūrvienības (bibliotēkas) vadītājs (no 5 līdz 9 darbiniekiem)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

64.6.1. veic zinātniska rakstura informācijas apkopojumu;

64.6.2. veic pētniecisko darbu (sagatavo rakstus, referātus un publikācijas);

64.6.3. nodrošina e-resursu repozitorija un datu administrēšanu;

64.6.4. nodrošina metadatu kvalitātes kontroli, datu kopu apstrādi un analīzi;

64.6.5. veic izglītojošo darbību dažādu nozaru speciālistiem;

64.6.6. sagatavo padziļināta satura informācijas apkopojumus un pētniecisko bibliogrāfiju;

64.7. V B līmenis (piemēram, nozares speciālists, galvenais bibliogrāfs, metadatu redaktors, eksperts, struktūrvienības vadītājs) – veic IV un V A līmenim noteiktos pienākumus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī veic nozares speciālista funkcijas un (vai) vada mazu vai vidēju struktūrvienību Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;

64.8. VI līmenis (piemēram, nozares eksperts, pētnieks, struktūrvienības vadītājs, bibliotēkas direktora vietnieks):

64.8.1. vada bibliotēkas (mazas iestādes) vai struktūrvienību (filiāļu) darbu, izstrādā iestādes darbības stratēģiju, nodrošina plānu un pārskatu sagatavošanu;

64.8.2. veic pētniecisko darbu un rada jaunas zināšanas, sagatavo publikācijas, izstrādā zinātnisko darbību regulējošus dokumentus;

64.8.3. izstrādā vadlīnijas un metodoloģiju nozares un starpnozaru attīstībai, piedalās normatīvo aktu izstrādē;

64.8.4. vada starptautisku un starpnozaru projektu izstrādi un ieviešanu;

64.8.5. nodrošina tehnoloģisko un administratīvo procesu optimizēšanu un modernizēšanu, jaunu bibliotēkas pakalpojumu ieviešanu, datu pārvaldību un analīzi;

64.8.6. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veic nozares eksperta funkcijas un (vai) vada lielas struktūrvienības darbu, kas nodrošina vienas vai vairāku noteiktu Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkciju izpildi un darbību;

64.9. VII līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs, krājuma attīstības vadītājs) – veic VI līmenim noteiktos pienākumus, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veic starpnozaru eksperta funkcijas un (vai) vada ļoti lielas struktūrvienības, kas nodrošina vienas vai vairāku Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatfunkciju izpildi un darbību.

5.2.20.3. Dokumentu pārvaldība – 20.3. apakšsaime

65. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pienākumi ir saistīti ar dokumentu pārvaldību: publisku dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu, klasifikāciju, sistematizāciju, izvērtēšanu, kontroli, glabāšanu un pieejamību līdz nodošanai glabāšanā institūcijas arhīvā, kā arī to dokumentu iznīcināšanu, kuriem nav arhīviskas vērtības. Šajā apakšsaimē klasificējami arī amati, kuru veicēji ir atbildīgi par sevišķo lietvedību. Amatus, kuru pienākumi ir saistīti ar sekretariāta funkciju vai arhīvu pārvaldību, klasificē attiecīgajās saimēs. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

65.1. I līmenis (piemēram, lietvedis, lietvedības sekretārs, uzskaitvedis):

65.1.1. pieņem, reģistrē, klasificē un nosūta dokumentus saskaņā ar institūcijas dokumentu pārvaldības sistēmu;

65.1.2. kontrolē dokumentu, arī klasificēto dokumentu, izpildes termiņu;

65.1.3. veic pienākumus, kas saistīti ar dokumentu sistematizāciju un glabāšanu līdz nodošanai arhīvā;

65.1.4. sagatavo dokumentus glabāšanai;

65.2. II līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, vecākais lietvedības pārzinis, vecākais speciālists, kancelejas vadītāja vietnieks):

65.2.1. nodrošina dokumentu pārvaldības funkciju institūcijā;

65.2.2. izvērtē, atlasa un kārto dokumentus informatīvā atbalsta nodrošināšanai dažādos dokumentu pārvaldības posmos;

65.2.3. veic dokumentu pārvaldības iekšējo kontroli un uzraudzību;

65.2.4. nodrošina dokumentu glabāšanu, izmantošanu un pieejamību līdz nodošanai arhīvā;

65.2.5. piedalās institūcijas dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādē, nodrošina jauninājumu un uzlabojumu ieviešanu;

65.2.6. konsultē par dokumentu iesniegšanas prasībām un dokumentu apriti;

65.2.7. piedalās dokumentu projektu sagatavošanā atbilstoši kompetencei;

65.2.8. nodrošina datu reģistrēšanu informācijas nesējos;

65.2.9. var pārraudzīt citus darbiniekus;

65.3. III līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, vecākais lietvedības pārzinis, nodaļas vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

65.3.1. nodrošina lietvedības funkciju institūcijā, kurā dokumentu pārvaldība apvienota ar arhīva pārvaldību un (vai) sekretariātu;

65.3.2. izstrādā un ievieš dokumentu pārvaldības procedūras, seko to ieviešanai un nodrošina dokumentu pārvaldības jomas attīstību institūcijā vai citās saistītajās iestādēs;

65.3.3. organizē institūcijas dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādi, ieviešanu un attīstību;

65.3.4. atbilstoši kompetencei sagatavo institūcijas iekšējos normatīvos aktus un metodiskos dokumentus;

65.3.5. izstrādā lietu nomenklatūru;

65.3.6. kontrolē datu ievades apjomu un kvalitāti un reģistrē datus informācijas nesējos;

65.3.7. veic sevišķās lietvedības dokumentu pārvaldības iekšējo kontroli un uzraudzību;

65.3.8. var pārraudzīt citus darbiniekus;

65.4. IV A līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, kancelejas vadītājs, nodaļas vadītājs):

65.4.1. vada lietvedības funkciju vai struktūrvienību, kurā dokumentu pārvaldība apvienota ar arhīva pārvaldību un (vai) sekretariātu;

65.4.2. vada un kontrolē dokumentu un arhīva pārvaldības vai sevišķās lietvedības struktūrvienības darbu;

65.4.3. nodrošina speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi dokumentu un arhīva pārvaldības jomā;

65.4.4. sniedz konsultācijas dokumentu pārvaldības jautājumos;

65.4.5. var vadīt NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību;

65.4.6. var nodrošināt valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumu ieviešanu institūcijā;

65.4.7. var izstrādāt un ieviest ar slepenības režīma nodrošināšanu un valsts noslēpuma objektu aizsardzību saistītos normatīvos aktus institūcijā;

65.4.8. var organizēt un nodrošināt institūcijā apmācību valsts noslēpuma aizsardzības jomā;

65.4.9. organizē apmeklētāju pieņemšanu kancelejā;

65.4.10. kontrolē lietu savlaicīgu nodošanu arhīvā;

65.4.11. sagatavo klasificēto informācijas sistēmu dokumentāciju akreditācijai nacionālajā drošības iestādē;

65.5. IV B līmenis (piemēram, slepenības režīma nodaļas vadītājs):

65.5.1. nodrošina Ģenerālprokuratūras klasificēto dokumentu pārvaldību un valsts noslēpuma aizsardzībai nepieciešamo slepenības režīmu;

65.5.2. vada sevišķās lietvedības struktūrvienības personālu;

65.5.3. organizē Ģenerālprokuratūras klasificēto dokumentu, tai skaitā operatīvajā izstrādē vai tiesvedībā esošo dokumentu, pārvaldības sistēmas izstrādi, nodrošina jauninājumu un uzlabojumu ieviešanu;

65.5.4. nodrošina informācijas sistēmu darbam ar valsts noslēpumu akreditāciju nacionālajā drošības iestādē;

65.5.5. veic dienesta pārbaudes par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu neievērošanu;

65.5.6. sniedz atbalstu drošības iestāžu darbiniekiem ar slepenības režīmu saistītu pasākumu nodrošināšanā;

65.5.7. var vadīt NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību;

65.6. V līmenis (piemēram, kancelejas vadītājs, departamenta direktors) – veic IV A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina ministrijas un resora iestāžu drošības, slepenības un valsts noslēpuma dokumentu aprites funkcijas un centralizētas dokumentu pārvaldības un arhīva funkcijas vadīšanu vairākās resora iestādēs vai lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā.

5.2.20.4. Fondu glabāšana – 20.4. apakšsaime

66. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kas saistīti ar procesiem un darbībām dokumentu, muzeju priekšmetu fiziskai, intelektuālai un digitālai saglabāšanai, tai skaitā ar preventīvo aizsardzību un pārnešanu uz jaunu informācijas nesēju. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

66.1. I līmenis (piemēram, jaunākais fondu glabātājs, krājuma glabātājs):

66.1.1. veic vienkāršus uzdevumus glabātavā un krātuvē saskaņā ar speciālista norādījumiem;

66.1.2. izvieto dokumentus glabātavās un muzeju priekšmetus krātuvēs un veic to pārvietošanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

66.1.3. nodrošina dokumentu un muzeju priekšmetu profilaktisko apstrādi (atputekļošana, dezinfekcija u. c.);

66.1.4. sakārto dokumentus pastāvīgai glabāšanai atbilstoši informācijas nesējam;

66.1.5. uztur optimālus dokumentu un muzeju priekšmetu glabāšanas apstākļus;

66.2. II līmenis (piemēram, fondu glabātājs, krājuma glabātājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

66.2.1. nodrošina dokumentu, muzeju priekšmetu un citu materiālu glabāšanu un preventīvo aizsardzību;

66.2.2. izsniedz dokumentus un muzeju priekšmetus;

66.2.3. nodrošina dokumentu, muzeju priekšmetu un citu materiālu izmantošanu;

66.2.4. veic dokumentu un muzeju priekšmetu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes;

66.2.5. sagatavo dokumentus un muzeju priekšmetus konservācijai, restaurācijai, mikrofilmēšanai un digitalizācijai;

66.2.6. veic dokumentu digitalizāciju;

66.2.7. nodrošina dokumentu, kā arī muzeju priekšmetu uzskaiti;

66.2.8. novēro dokumentu un muzeju priekšmetu glabāšanas apstākļus un īsteno pasākumus to uzlabošanai;

66.2.9. piedalās nodrošinājuma un izmantošanas fonda veidošanā;

66.3. III līmenis (piemēram, galvenais fondu glabātājs, galvenais krājuma glabātājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

66.3.1. organizē glabātavas un krātuves darbu;

66.3.2. vada fondu glabātāju darbu;

66.3.3. nodrošina dokumentu un muzeju priekšmetu pieejamību saskaņā ar noteikto kārtību un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

66.3.4. vada nodrošinājuma un izmantošanas fonda veidošanu;

66.3.5. piedalās procedūru izstrādē dokumentu un muzeju priekšmetu saglabāšanas jomā;

66.3.6. veido uzziņu sistēmu par glabātavā esošajiem dokumentiem vai par krātuvē esošajiem priekšmetiem vai materiāliem;

66.3.7. pieņem dokumentus valsts glabāšanā;

66.3.8. veic iztrūkstošo dokumentu vai muzeju priekšmetu meklēšanu;

66.3.9. sagatavo atzinumus par dokumentu, muzeju priekšmetu vai citu materiālu konservāciju, restaurāciju vai mikrofilmēšanu, digitalizāciju;

66.3.10. kontrolē aprakstīto dokumentu, muzeju priekšmetu vai citu materiālu autentiskumu;

66.4. IV līmenis (piemēram, elektronisko dokumentu galvenais fondu glabātājs):

66.4.1. nodrošina digitalizētā krājuma ilglaicīgu saglabāšanu;

66.4.2. konsultē arhīva klientus un sadarbības partnerus par elektronisko dokumentu (arī fotodokumentu, skaņas dokumentu un videodokumentu elektroniskā formā) ilglaicīgu saglabāšanu;

66.4.3. nodrošina elektronisko dokumentu pieejamību saskaņā ar noteikto kārtību un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

66.4.4. pieņem glabāšanā elektroniskos dokumentus, veic to autentiskuma un integrācijas pārbaudi.

5.2.20.5. Muzeju pakalpojumi – 20.5. apakšsaime

67. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar muzeju krājumu papildināšanu, dokumentēšanu, izpēti, ekspozīciju (izstāžu) veidošanu, ekskursiju, lekciju, muzejpedagoģisko programmu un citu veidu muzejiskās komunikācijas īstenošanu, tai skaitā ļoti mazu muzeju vadītāji. Lielāku muzeju (10 un vairāk darbinieku) vadītājus klasificē saimē "Administratīvā vadība". Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

67.1. I līmenis (piemēram, speciālists krājuma darbā, krājuma glabātāja asistents):

67.1.1. meklē, reģistrē un apkopo informāciju par muzeja krājumu priekšmetiem;

67.1.2. pēc iepriekš sagatavota materiāla vada ekskursijas izstādēs un ekspozīcijās, piedalās muzejpedagoģisko programmu norisē;

67.1.3. strādā vecāka speciālista pārraudzībā;

67.2. II līmenis (piemēram, muzejpedagogs, izglītības programmu kurators, izstāžu kurators, krājuma glabātājs, vecākais speciālists):

67.2.1. analizē un sistematizē informāciju, apraksta muzeja krājuma priekšmetus;

67.2.2. piedalās projektu īstenošanā;

67.2.3. izstrādā scenārijus un citus materiālus muzeja izglītojošajam darbam;

67.2.4. apkalpo un konsultē muzeja apmeklētājus;

67.2.5. vada ekskursijas izstādēs un ekspozīcijās, vada muzejpedagoģiskās programmas;

67.2.6. vada un organizē ekspozīcijas apmeklētāju centra darbu;

67.2.7. veic apmeklētāju uzskaiti un iegūtās informācijas analīzi;

67.3. III līmenis (piemēram, vēsturnieks, galvenais krājuma glabātājs, mākslas eksperts, pētnieks, muzejpedagogs, vecākais eksperts muzeja jomā):

67.3.1. komplektē muzeja krājumu, lemj par muzeja priekšmetu atlasi;

67.3.2. ievada krājuma datus kopkatalogā;

67.3.3. veic zinātnisko darbu, gatavo ekspozīciju (izstāžu) koncepcijas un plānus;

67.3.4. vada ekskursijas izstādēs un ekspozīcijās, vada muzejpedagoģiskās programmas īpašām mērķauditorijām;

67.3.5. izstrādā un īsteno projektus;

67.3.6. organizē muzeju komunikācijas darbu;

67.3.7. konsultē nozares speciālistus;

67.3.8. var vadīt mazu struktūrvienību (grupu);

67.3.9. izstrādā izstāžu mākslinieciskās koncepcijas sadarbībā ar zinātniskās koncepcijas autoru;

67.3.10. iesaistās muzejpedagoģijas darbā, izstrādā interaktīvus materiālus;

67.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, filiāles vadītājs):

67.4.1. vada ļoti mazu muzeju vai vienu vai vairākas muzeja struktūrvienības (grupas);

67.4.2. vada muzeja krājuma, pētniecības, komunikācijas politikas un darbības stratēģijas izstrādi;

67.4.3. vada muzeja krājuma veidošanu, pētniecisko un komunikācijas darbu;

67.4.4. nodrošina struktūrvienības projektu izstrādi un izpildi;

67.4.5. nodrošina speciālistu profesionālo apmācību;

67.4.6. konsultē citus speciālistus;

67.5. V līmenis (piemēram, muzeja direktora vietnieks, departamenta direktors):

67.5.1. vada nelielu muzeju vai lielu muzeja struktūrvienību, vienu vai vairākas muzeja darba jomas;

67.5.2. izstrādā muzeja krājuma, pētniecības, komunikācijas politikas un darbības stratēģiju;

67.5.3. koordinē muzeja darbību atbildībā esošajās jomās un sadarbību starp struktūrvienībām;

67.5.4. gatavo pārskatus par muzeja darbību, nodrošina plānu un pārskatu sagatavošanu;

67.5.5. izstrādā un vada muzeja mēroga projektus atbildībā esošajās jomās.

5.2.20.6. Datu analīze – 20.6. apakšsaime

68. Šajā apakšsaimē ietilpst ar informācijas apkopošanu un analīzi saistīti amati, kuru veicēji nodarbojas ar zinātniski pamatotu un pasaules praksē atzītu statistiskās novērošanas un vispārināšanas metožu pilnveidošanu un lietošanas koordinēšanu, informācijas vākšanu, ievadīšanu datubāzēs un analīzi, publikāciju un pārskatu izstrādi. Amati, kuru veicēji vada vairākas nodaļas un izstrādā visas nozares politikas īstenošanu, klasificējami saimē "Politikas ieviešana". Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

68.1. I līmenis (piemēram, statistiķis, intervētājs, informācijas ievadīšanas operators):

68.1.1. apkopo vai iegūst un analizē statistisko vai administratīvo datu avotu informāciju nozarē;

68.1.2. pārbauda informāciju un salīdzina datus;

68.1.3. iegūst informāciju no respondentiem, konsultē respondentus par veidlapas metodoloģijas jautājumiem, pārskata aizpildīšanu, veidlapu rādītājiem un validāciju kļūdām;

68.1.4. sniedz priekšlikumus datu apkopošanas rīku un datu pārbaudes algoritmu uzlabojumiem, kā arī institūcijas procesu un procedūru aprakstu uzlabojumiem datu vākšanas jomā;

68.1.5. sagatavo informāciju datu lietotājiem, konsultē datu lietotājus;

68.1.6. sadarbojas ar administratīvo datu turētājiem datu kvalitātes uzlabošanas jautājumos;

68.2. II līmenis (piemēram, jaunākais eksperts, statistiķis):

68.2.1. veic informācijas analīzi un novērtē iegūtos rezultātus, ievērojot standarta procedūras, programmas un informācijas sistēmās izveidotās veidnes;

68.2.2. veic datu kvalitātes vērtējumus atbilstoši iepriekš noteiktajām prasībām;

68.2.3. veic datu izgūšanu no informācijas sistēmām, datu failu apvienošanu un pirmatnējo datu kvalitātes analīzi;

68.2.4. sagatavo vienkāršu informācijas analīzi, kas raksturo tendences un izmaiņas datos;

68.2.5. sagatavo priekšlikumus pētījumu metodoloģijas, datu aprēķinu un apstrādes metožu pilnveidošanai vai maiņai;

68.2.6. veic datu apstrādi, tai skaitā rādītāju aprēķinu;

68.2.7. sagatavo un testē instrumentāriju pētījumu īstenošanai;

68.2.8. piedalās projektu izpildē;

68.3. III līmenis (piemēram, eksperts, statistikas matemātiķis, jomas analītiķis):

68.3.1. veic sarežģītu informācijas analīzi un novērtē iegūtos rezultātus;

68.3.2. interpretē rezultātus, identificējot cēloņus un to ietekmi, sagatavo vai iesaistās analītisku pētījumu veikšanā;

68.3.3. veic statistikas vai datu sagatavošanu un izplatīšanu, kontrolē procesa atbilstību atzītai metodoloģijai, izstrādā uzlabojumus metodoloģijā, lai nodrošinātu sagatavoto datu atbilstību lietotāju vajadzībām;

68.3.4. veic dažādu datu avotu savienošanu un integrāciju – izstrādā apstrādes, imputācijas un analīzes metodes un kārtību;

68.3.5. veido metadatu aprakstus un konsultē lietotājus par datu interpretācijas jautājumiem;

68.3.6. veic sagatavoto datu kvalitātes novērtēšanu un, balstoties uz to, sagatavo priekšlikumus pētījumu metodoloģijas, datu aprēķinu metožu pilnveidošanai vai maiņai;

68.3.7. veic administratīvo datu kvalitātes kontroli, izveido un saskaņo ar administratīvo datu turētājiem uzlabojumu darbību veikšanas plānu;

68.3.8. vada projektus vai piedalās projektu izpildē;

68.3.9. uztur un veido datubāzes, nodrošina satura standartizāciju un automātiskas apstrādes iespējas;

68.4. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, datu zinātnieks):

68.4.1. izstrādā pētījumu metodoloģiju, kas saistīta ar statistisko modelēšanu, nodrošina tās pielietošanu un pilnveidošanu, ievieš inovatīvus datu apstrādes risinājumus;

68.4.2. izstrādā, uztur un pilnveido lietojumprogrammatūru izstrādātajām metodoloģijām;

68.4.3. veic strukturētu vai nestrukturētu lieldatu apstrādes metožu, instrumentu vai pieeju kopumu izstrādi;

68.4.4. sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm jautājumos par datu apstrādi un publicēšanu vienotajās valsts mēroga IT platformās (piemēram, ģeoportālā, atvērto datu portālā);

68.4.5. vada grupas darbu vai inovatīvus projektus;

68.4.6. pārstāv organizāciju vietējās un starptautiskajās institūcijās;

68.4.7. analizē nozares datus plašākā tautsaimniecības kontekstā, novērtējot cēloņsakarības starp dažādām sociālekonomiskajām parādībām;

68.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs):

68.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

68.5.2. kontrolē informācijas apkopošanu un analīzi nozarē vai vairākās nozarēs;

68.5.3. analizē nozares datus plašākā tautsaimniecības kontekstā, novērtējot cēloņsakarības starp dažādām sociālekonomiskajām parādībām;

68.5.4. sagatavo ilgtermiņa prognozes;

68.5.5. izstrādā pētījumu metodoloģiju, seko jaunākajām tendencēm un teorētiskajām nostādnēm;

68.5.6. pārrauga procesa kvalitātes jautājumus;

68.5.7. piedalās jaunu nacionālo normatīvo dokumentu izstrādē un Eiropas Savienības likumdošanas aktu projektu sagatavošanā;

68.5.8. pārstāv iestādi vietējās un starptautiskajās institūcijās;

68.6. VI līmenis (piemēram, datu zinātnieks, departamenta direktors) – veic V līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

68.6.1. vada vairāku struktūrvienību (grupu) darbu, kas specializējas informācijas apkopošanā un analīzē noteiktā nozarē vai vairākās nozarēs;

68.6.2. izstrādā metodes inovatīvu, starptautiski un nacionāli aktuālu datu sagatavošanai vairākās nozarēs.

5.2.21. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – 21. saime

5.2.21.1. Datorgrafika un WEB dizains – 21.1. apakšsaime

69. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji veido un uztur institūcijas tīmekļvietni. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

69.1. I līmenis (piemēram, dizainers, maketētājs):

69.1.1. nodrošina tīmekļvietnes funkcionēšanu un (vai) strādā ar attēla rediģēšanu, un izstrādā vienkāršas programmas;

69.1.2. veic izmaiņas tīmekļvietnes saturā saskaņā ar pasūtītāja prasībām;

69.1.3. izvieto tekstu, attēlus, virsrakstus, izkadrē un veic citas līdzīgas darbības;

69.2. II līmenis (piemēram, datorgrafiķis, tīmekļvietnes administrators):

69.2.1. veido tīmekļvietnes dizainu, lietojot atbilstošu programmatūru;

69.2.2. attīsta institūcijas WEB vidi un atbild par tehniskiem risinājumiem;

69.2.3. spēj izpildīt vienkāršus programmēšanas uzdevumus;

69.2.4. strādā ar dizaina un attēlu apstrādes programmām (piemēram, Adobe Photoshop, Adobe Illustrator, CorelDraw, Freehand).

5.2.21.2. Datu pārvaldība – 21.2. apakšsaime

70. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji administrē datubāzes un nodrošina datu pārvaldību institūcijā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

70.1. I līmenis (piemēram, galvenais inspektors, kartogrāfs, datu apstrādes operators, informācijas sistēmu administrators):

70.1.1. strādā ar datubāzi, veic meklējumus datubāzē saskaņā ar pieprasījumiem;

70.1.2. ievada datus datubāzē, paplašina (attīsta) datubāzi vai programmu;

70.1.3. uztur un attīsta datubāzi saskaņā ar noteiktiem attīstības virzieniem;

70.1.4. konsultē un sniedz praktisku atbalstu datubāzu lietotājiem;

70.1.5. veic sistēmas lietotāju apmācību;

70.2. II līmenis (piemēram, sistēmanalītiķis, datubāzes analītiķis, vadošais informācijas sistēmu administrators, IT pakalpojumu pārvaldības procesu konsultants, sarunbotu treneris):

70.2.1. vada datu administrēšanas un apstrādes funkciju institūcijā;

70.2.2. nodrošina ar datu lietošanas un uzglabāšanas drošību saistīto pasākumu ieviešanu un ievērošanu;

70.2.3. plāno datubāzes attīstību, paplašina datubāzes izmantošanas iespējas atbilstoši lietotāju vajadzībām;

70.2.4. analizē lietotāju vajadzības informācijas saņemšanā un izstrādā datu apstrādes standartus;

70.3. III līmenis (piemēram, datu pārvaldnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus īpaši lielā institūcijā, kā arī:

70.3.1. izstrādā un īsteno datu ieguves un izmantošanas politiku;

70.3.2. nosaka datu pārvaldības procesu kvalitatīvai, atbilstošai, precīzai un likumīgai datu apstrādei.

5.2.21.3. Informācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu vadība – 21.3. apakšsaime

71. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vada IT un informācijas sistēmu struktūrvienības. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

71.1. I līmenis (piemēram, vadošais IKT speciālists, IT nodaļas vadītājs):

71.1.1. vada IT funkciju institūcijā, var vadīt mazu vai vidēju struktūrvienību (grupu);

71.1.2. uztur attiecības ar citām struktūrvienībām, vadību un ārējiem piegādātājiem, lai nodrošinātu sekmīgu IT struktūrvienības darbu un lietotāju pieprasījumu izpildi;

71.1.3. var sagatavot IT struktūrvienības budžetu un kontrolēt tā izpildi;

71.2. II līmenis (piemēram, IKT speciālists, IT nodaļas vadītājs):

71.2.1. vada lielas vai ļoti lielas IT struktūrvienības darbu vai funkciju, kas var sastāvēt no vairākām apakšfunkcijām;

71.2.2. izstrādā un ievieš IT stratēģiju institūcijā;

71.2.3. veido un uztur attiecības ar sadarbības partneriem;

71.2.4. vada IT personālu;

71.2.5. pārrauga funkcijas darba procesu attīstību;

71.2.6. var izstrādāt struktūrvienības budžeta projektu, var piedalīties stratēģiskajā plānošanā;

71.3. III līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktors):

71.3.1. vada informācijas sistēmas izstrādi ļoti lielas institūcijas un (vai) ārpusiestādes lietotājiem;

71.3.2. vada vairāku struktūrvienību (grupas) darbu;

71.3.3. pārrauga struktūrvienības (jomas) budžeta projektu;

71.3.4. nodrošina nepieciešamās cilvēkresursu kompetences un tehnoloģiju pieejamību, lai atbalstītu IT funkcijas ilgtermiņa attīstību;

71.4. IV A līmenis (piemēram, vadītājs – informācijas sistēmu galvenais arhitekts, nodaļas vadītājs, departamenta direktors):

71.4.1. attīsta un vada IKT funkciju koplietošanas pakalpojumu plašam iestāžu un klientu lokam vai IKT kompetences centrā;

71.4.2. ievieš publiskās pārvaldes IKT stratēģiju un arhitektūru;

71.4.3. vada koplietošanas IKT infrastruktūras vai IKT kompetences centra darbības nodrošināšanu, uzraudzību un uzturēšanu koplietošanas IKT organizācijā;

71.4.4. analizē iespējas īstenot un attīstīt jaunus tehnoloģiskos risinājumus vairākās IKT jomās un īsteno atbilstošus attīstības projektus;

71.4.5. piedalās IKT koplietošanas organizācijas vai IKT kompetences centra budžeta izstrādē un kontrolē tā izpildi IKT jomā;

71.4.6. piedalās publiskās pārvaldes politikas plānošanas dokumentu valsts pārvaldes digitalizācijas un valsts IKT pārvaldības jomā izstrādē;

71.4.7. nodrošina IT drošības incidentu novēršanas uzdevumu izpildi;

71.4.8. vada kiberdrošības vai kiberaizsardzības jomu resorā;

71.5. IV B līmenis (piemēram, pārvaldes vadītājs, departamenta direktors):

71.5.1. vada IKT funkciju īpaši lielā iestādē vai vairāku iestāžu IKT koplietošanas funkciju vai vada IT funkciju ļoti lielā un īpaši lielā iestādē;

71.5.2. analizē iespējas īstenot un attīstīt jaunus tehnoloģiskos risinājumus vairākās IT jomās un īsteno atbilstošus attīstības projektus;

71.5.3. veido struktūrvienības budžetu un kontrolē tā izpildi;

71.5.4. izstrādā IT stratēģiju un piedalās institūcijas stratēģijas izstrādē.

5.2.21.4. Informācijas sistēmu attīstītība – 21.4. apakšsaime

72. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina programmatūras izstrādi – izstrādā un programmē jaunas informācijas sistēmas, lietojumus, izstrādā dizainu, veic izmaiņas tajos. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

72.1. I līmenis (piemēram, programmētājs, sistēmanalītiķis, informācijas sistēminženieris):

72.1.1. raksta programmatūras kodu, atkļūdo programmatūras kodu un testē programmatūru;

72.1.2. izstrādā programmu tehniskās specifikācijas;

72.1.3. palīdz diagnosticēt un atrisināt programmas problēmas izstrādes gaitā;

72.1.4. piedalās sarežģītos tehniskos projektos;

72.2. II līmenis (piemēram, vecākais programmētājs, vecākais sistēmanalītiķis, datubāzes programmētājs, vadošais datubāzes programmētājs):

72.2.1. veic informācijas sistēmu analīzi atbilstoši projekta mērķiem, analizē datorsistēmu lietotāju vai pasūtītāju vajadzības, piedalās projekta specifikāciju sagatavošanā;

72.2.2. plāno un izstrādā programmēšanas uzdevumus atbilstoši konkrētajam projektam;

72.2.3. novērtē projekta īstenošanai nepieciešamo laiku un cilvēku resursus;

72.2.4. veic programmatūras projektēšanas un izstrādes darbus;

72.3. III līmenis (piemēram, sistēmu arhitekts – analītiķis, galvenais sistēmanalītiķis, lietojumprogrammu izstrādātājs, vadītājs):

72.3.1. veic institūcijas darbības procesu sistēmanalīzi;

72.3.2. kopā ar pasūtītāju sagatavo sistēmu prasību specifikāciju;

72.3.3. konsultē institūcijas vadību par IT stratēģijas izveidi un ieviešanu;

72.3.4. vada programmatūras izstrādes projektus, koordinē citu darbinieku darbu;

72.4. IV līmenis (piemēram, biznesa procesu analītiķis, IKT pārvaldības procesu vadītājs):

72.4.1. analizē institūcijas un ārējo klientu biznesa procesus, lai tos attīstītu, izmantojot jaunus IT risinājumus;

72.4.2. novērtē esošo sistēmu funkcionalitāti;

72.4.3. piedalās sarežģītāku sistēmu arhitektūras veidošanā institūcijā un ārpus tās;

72.4.4. izstrādā jaunas IT sistēmas institūcijā un ārpus tās vai veic esošo sistēmu pārbūvi;

72.4.5. novērtē nepieciešamos resursus un vajadzību pēc tiem;

72.4.6. konsultē vadību jautājumos par IT izstrādi, lietošanu un uzturēšanu.

5.2.21.5. Sistēmu administrēšana un uzturēšana – 21.5. apakšsaime

73. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji administrē un uztur informācijas sistēmas un programmatūru. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

73.1. I līmenis (piemēram, datortehniķis, jaunākais datorsistēmu un datortīklu administrators, jaunākais informācijas sistēmu administrators):

73.1.1. patstāvīgi instalē un uztur datorsistēmas, operētājsistēmas un programmatūru līdz 100 lietotājiem;

73.1.2. veic sistēmu diagnostikas testus; diagnosticē un risina sarežģītas problēmas sistēmā;

73.1.3. integrē dažādas sistēmas un risina ar savietojamību saistītās problēmas;

73.1.4. atbild par datu drošību un pieejamību pārraudzībā nodotajos serveros;

73.1.5. plāno un koordinē sistēmu darbību, analizē nepieciešamos uzlabojumus, novērtē iespējamos risinājumus un iesniedz ieteikumus vadībai;

73.1.6. konsultē lietotājus vienkāršos jautājumos par komunikācijas sistēmām un datorprogrammu lietošanu;

73.1.7. var atbildēt par īstermiņa projektiem, kas saistīti ar sistēmu instalēšanu, uzlabošanu vai uzturēšanu;

73.2. II līmenis (piemēram, datubāzu inženieris, datorsistēmu un datortīklu administrators, informācijas sistēmu administrators) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

73.2.1. patstāvīgi instalē un uztur datorsistēmas, operētājsistēmas un programmatūru paketes 101–250 lietotājiem;

73.2.2. strādā ar sarežģītām programmatūras konfigurācijām;

73.3. III līmenis (piemēram, vecākais IT administrators, IT pakalpojumu pārvaldības procesu konsultants, vecākais datorsistēmu un datortīklu administrators):

73.3.1. patstāvīgi instalē un uztur datorsistēmas, operētājsistēmas un lietojumu (programmatūras) paketes 251–500 lietotājiem;

73.3.2. vada sistēmu diagnostikas testus;

73.3.3. risina sarežģītas (nestandarta) datorsistēmu problēmas, analizē to cēloņus un iesaka atbilstošus uzlabojumus;

73.3.4. konsultē lietotājus, iesaka IT risinājumus institūcijas pamatdarbības procesu pilnveidošanai;

73.3.5. plāno sistēmu attīstību;

73.3.6. konsultē un sniedz praktisku palīdzību liela apjoma sistēmu attīstības projektu plānošanā un ieviešanā;

73.3.7. var piedalīties sarunās ar piegādātājiem un sekot piegādes līgumu izpildei;

73.3.8. var koordinēt zemāka līmeņa speciālistu darbu;

73.4. IV līmenis (piemēram, vadošais informācijas sistēmu uzturētājs, daļas vadītājs):

73.4.1. vada vairākas sarežģītas datorsistēmas, operētājsistēmas un programmatūru 501–1000 lietotājiem, iekļaujot regulārus sistēmu testus;

73.4.2. vada citu speciālistu darbu;

73.4.3. piedāvā risinājumus tehnikas (programmatūras) savienojamības problēmām un vada to ieviešanu;

73.4.4. vada liela apjoma projektus, kas saistīti ar sistēmu attīstību un optimizāciju;

73.4.5. piedalās sarunās ar piegādātājiem, kontrolē piegādes līgumu izpildi;

73.4.6. var nodrošināt tehnisko atbalstu kriminālprocesuālo darbību veikšanai un konsultēt par informācijas jautājumiem, veikt datorsistēmu un mobilo ierīču apskati, tai skaitā veikt informācijas meklēšanu un identificēšanu digitālajos datu nesējos, lai saglabātu un nostiprinātu pierādījumus;

73.5. V līmenis (piemēram, IT pakalpojumu vadītājs, nodaļas vadītājs):

73.5.1. veic īpaši lielas (lietotāju skaits vairāk par 1000 vai vairāku iestāžu kopīgas (nozares) IT infrastruktūras) IT infrastruktūras administrēšanu, uzturēšanu un attīstīšanu;

73.5.2. nodrošina kopīgas iestāžu (resora, nozares) IT infrastruktūras vai IT infrastruktūras sistēmu administrēšanu;

73.5.3. nodrošina nozares datu centra (centru) infrastruktūras darbību vai organizē to uzraudzību;

73.5.4. veic liela apjoma IT infrastruktūras sistēmu vai to sastāvdaļu attīstības plānošanu un ieviešanu;

73.5.5. piedalās sarunās ar piegādātājiem, kontrolē piegādes līgumu izpildi.

5.2.21.6. Lietotāju atbalsts – 21.6. apakšsaime

74. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji sniedz atbalstu programmatūras vai datu lietotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

74.1. I līmenis (piemēram, datoroperators):

74.1.1. reģistrē lietotāju problēmas, kā arī risina vienkāršās problēmas un pārējās pāradresē attiecīgajiem atbildīgajiem;

74.1.2. veic vienkāršu datu apstrādi;

74.1.3. strādā ar datubāzēm un pēc pieprasījuma sniedz izziņas;

74.1.4. nodrošina lietotājiem informāciju par izmaiņām sistēmā;

74.2. II līmenis (piemēram, datubāzu (datorsistēmu) tehniķis, informācijas sistēmu atbalsta speciālists):

74.2.1. risina tehniskas problēmas, kas ir saistītas ar programmatūru;

74.2.2. sniedz atbildes uz sarežģītiem lietotāju jautājumiem;

74.2.3. vāc un sistematizē informāciju par sistēmas funkcionālo un tehnisko darbību;

74.2.4. veic vienkāršas programmatūras konfigurācijas izmaiņas;

74.2.5. veido pārskatus par tehniskajām kļūdām un piedāvā risinājumus;

74.2.6. var apmācīt lietotājus;

74.2.7. var piešķirt un atņemt piekļuves tiesības;

74.2.8. var piedalīties programmatūras testēšanā, analīzē un ieviešanā;

74.3. III līmenis (piemēram, informācijas vadības speciālists, lietotāju atbalsta speciālists, vecākais konsultants):

74.3.1. vada lietotāju atbalsta funkciju;

74.3.2. nodrošina drošības pasākumu veikšanu un pastāvīgu programmatūras izmantošanas un datu glabāšanas uzraudzību;

74.3.3. vada klientu atbalsta procesu kvalitāti tā, lai lietotāju problēmas tiktu atrisinātas saskaņā ar standartiem;

74.3.4. koordinē informācijas apmaiņu starp citām atbalsta vienībām, starp lietotājiem un izstrādes vienībām;

74.3.5. apmāca un attīsta atbalsta personālu.

5.2.21.7. Informācijas drošība – 21.7. apakšsaime

75. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina informācijas sistēmu drošību. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

75.1. I līmenis (piemēram, referents, vecākais referents):

75.1.1. veic ar informācijas sistēmu drošību saistītos pienākumus institūcijā;

75.1.2. uztur informācijas sistēmu reģistru;

75.1.3. veic informācijas sistēmu drošības risku analīzi un kontrolē drošības riskus mazinošo pasākumu ieviešanu;

75.1.4. piedalās ar informācijas sistēmu drošību saistīto normatīvo aktu izstrādē;

75.1.5. uztur informācijas sistēmu nepārtrauktās darbības plānu;

75.1.6. veic ar informācijas sistēmu drošību saistītās mācības;

75.2. II līmenis (piemēram, informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks, vecākais drošības speciālists):

75.2.1. veic un uzrauga ar informācijas sistēmu drošību saistītos pasākumus institūcijā;

75.2.2. izstrādā un ievieš ar informācijas sistēmu drošību saistītos normatīvos aktus institūcijā;

75.2.3. izstrādā institūcijas informācijas sistēmas drošības politiku;

75.2.4. pārrauga informācijas sistēmas drošības politikas prasību iekļaušanu institūcijas iekšējos procesos un ārpakalpojumu sniedzēju sniegtajos pakalpojumos;

75.2.5. klasificē informācijas sistēmas;

75.2.6. analizē auditācijas pierakstus;

75.2.7. uzbrukumu novēršanai pielieto tehnoloģiskās kontroles, lai nodrošinātu institūcijas drošību;

75.2.8. seko līdzi jaunumiem informācijas sistēmu drošības jomā, izvērtē to iespējamo ietekmi uz institūcijas darbību un sniedz priekšlikumus drošības uzlabošanai;

75.2.9. izglīto amatpersonas (darbiniekus) informācijas sistēmu drošības jomā;

75.2.10. vada un piedalās ar informācijas sistēmu drošību saistītajos projektos;

75.2.11. var koordinēt iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu;

75.2.12. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;

75.3. III līmenis (piemēram, vecākais eksperts (informācijas sistēmu drošības pārzinis), informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks, informācijas drošības vadītājs):

75.3.1. izstrādā informācijas drošības pārvaldības sistēmas arhitektūru, nosaka atbildīgo personu lomas un pienākumus;

75.3.2. nodrošina drošības pārvaldības sistēmas atbilstību IKT nozares normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

75.3.3. veic valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldības funkciju;

75.3.4. izstrādā un ievieš ar informācijas sistēmu drošību saistītos normatīvos aktus institūcijā;

75.3.5. izstrādā informācijas sistēmu drošības risku analīzes metodiku un koordinē informācijas drošības risku pārvaldības procesu;

75.3.6. izstrādā un ievieš informācijas sistēmu drošības incidentu pārvaldības procesu un koordinē incidentu izmeklēšanu;

75.3.7. organizē ar informācijas sistēmu drošību saistītās mācības;

75.3.8. vada un konsultē darbiniekus, kuri iesaistīti drošības pārvaldībā;

75.3.9. var vadīt struktūrvienību (grupu);

75.3.10. sniedz atbalstu IT drošības incidenta novēršanā vai koordinē tā novēršanu;

75.3.11. uzrauga Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteikto pienākumu izpildi.

5.2.21.8. IT produktu izstrādes un attīstības vadība – 21.8. apakšsaime

76. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji ir atbildīgi par tādu IT produktu stratēģisko un taktisko plānošanu un realizācijas vadību, kas atbilst vismaz valsts informācijas sistēmas līmenim. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

76.1. I līmenis (piemēram, produkta vadītājs, tehniskais produkta vadītājs):

76.1.1. piedalās produkta stratēģijas izstrādē;

76.1.2. izstrādā vai piedalās produkta ceļa kartes izstrādes procesā, apraksta sistēmas prasības, nepieciešamās funkcijas un iezīmes;

76.1.3. sadarbojas ar vecāko produktu vadītāju, izstrādes vadītāju un izstrādes komandu;

76.1.4. plāno un vada produkta ieviešanas procesu;

76.1.5. nepieciešams starptautiski atzīts sertifikāts sistēmu analīzē;

76.2. II līmenis (piemēram, vecākais produkta vadītājs, tehniskais produkta vadītājs):

76.2.1. izstrādā produkta stratēģiju un piedalās produkta grupas stratēģijas izstrādē;

76.2.2. izstrādā produkta ceļa karti, apraksta sistēmas tehniskās un funkcionālās prasības;

76.2.3. piedalās produkta izstrādes un uzturēšanas daudzgadu budžeta izstrādē, uzrauga un nodrošina produkta rezultatīvo rādītāju sasniegšanu;

76.2.4. sadarbojas ar produkta portfeļa vadītāju, izstrādes vadītāju un produkta izstrādes komandu, nodrošina produkta veiktspēju, lietojamību un pieejamību;

76.2.5. atbild par produkta procesu prasību un specifikāciju pārvaldību, noteikšanu un ieviešanu;

76.2.6. plāno un vada produkta ieviešanas procesu;

76.2.7. nepieciešams starptautiski atzīts sertifikāts sistēmu analīzē;

76.3. III līmenis (piemēram, produkta portfeļa vadītājs, tehniskais produkta vadītājs):

76.3.1. izstrādā un vada vairāku produktu stratēģiju, atbild par kopējā risinājuma procesa izpildi (gan pārvaldības, gan tehnisko procesu pusi);

76.3.2. izstrādā un kontrolē produkta izstrādes un uzturēšanas daudzgadu budžetu, uzrauga un nodrošina produktu horizontālo rezultatīvo rādītāju un mērķu sasniegšanu;

76.3.3. nosaka un kontrolē prasības produkta ceļa kartes izstrādei, sistēmas prasības, nepieciešamās funkcijas un iezīmes;

76.3.4. sadarbojas ar citu organizāciju izstrādes vadītājiem un (vai) produkta izstrādes komandām, lai vienotos par saistīto produktu portfeļu pārvaldību;

76.3.5. nosaka organizācijas standartus biznesa prasību definēšanā, to pārvaldību un izpildi, nodrošina produktu izstrādes līmeņa harmonizēšanu organizācijas procesos;

76.3.6. nepieciešams starptautiski atzīts sertifikāts sistēmu analīzē vai projektu vadībā.

5.2.21.9. Programmatūras risinājumu izstrāde un uzturēšana (IT DevOps) – 21.9. apakšsaime

77. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina sadarbību starp programmatūras izstrādes un uzturēšanas komandām programmatūras izstrādes, testēšanas un ieviešanas jautājumos. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

77.1. I līmenis (piemēram, jaunākais DevOps speciālists, jaunākais DevOps inženieris):

77.1.1. strādā pie mazākiem salīdzinoši sarežģītiem uzdevumiem, lai atbalstītu projektu, var piedalīties projekta plānošanas procesos;

77.1.2. ievēro standartus un procedūras;

77.1.3. izprot DevOps pamatprincipus, automatizācijā un testēšanā izmanto modernu standartu pieeju;

77.1.4. apzinās sistēmu integrācijas procesus un izaicinājumus, kas saistīti ar starpsistēmu saskarņu veidošanu un testēšanu;

77.1.5. var veikt standarta infrastruktūras (sistēmas) uzturēšanas uzdevumus, var palīdzēt novērst kļūdas, sekojot procedūrām;

77.1.6. var izstrādāt, programmēt, testēt, labot un dokumentēt vienkāršas programmas vai skriptus;

77.1.7. strādā vecāko DevOps inženieru uzraudzībā;

77.2. II līmenis (piemēram, DevOps speciālists, DevOps inženieris):

77.2.1. strādā pie vidējas līdz augstas sarežģītības uzdevumiem kā projekta komandas dalībnieks vai patstāvīgi nelielu projektu ietvaros, piedalās projektu plānošanas procesos;

77.2.2. veido un dalās ar izstrādes aplēsēm un operacionālām prasībām, lai nodrošinātu precīzu plānošanu ar atbilstošiem termiņiem, identificē un atrisina problēmas, kas kavē risinājuma izvietošanu;

77.2.3. izprot DevOps pamatprincipus, automatizācijā un testēšanā izmanto modernu standartu pieeju;

77.2.4. veido automatizētus izvietošanas risinājumus, izmantojot konfigurācijas pārvaldību;

77.2.5. koordinē sadarbību starp struktūrvienībām, lai pārvērstu produkta problēmas tehniskos dizainos, testu piemēros, testu scenārijos un skriptos;

77.2.6. var veidot un testēt vienkāršas saskarnes starp sistēmām vai strādāt pie sarežģītākas integrācijas komandas ietvaros;

77.2.7. var izstrādāt, programmēt, testēt un dokumentēt vidējas līdz augstas sarežģītības programmas vai skriptus, sekojot prasībām;

77.2.8. var apmācīt un dot padomus zemāka līmeņa speciālistiem;

77.3. III līmenis (piemēram, vecākais DevOps inženieris, vadošais DevOps inženieris):

77.3.1. strādā pie sarežģītiem vai kritiskiem uzdevumiem vairāku projektu atbalstam, vada projektu plānošanas procesus, var vadīt automatizācijas projektus;

77.3.2. sniedz atbalstu piegādes komandām un risina sarežģītas problēmas;

77.3.3. pārveido tehniskās prasības par efektīvu DevOps rīku ķēdi, strādā pie izstrādes un ieviešanas procesiem un integrācijas, lai paātrinātu produktu piegādes ciklu;

77.3.4. pārbauda atbilstību standartiem, metodēm un procedūrām, palīdz novērtēt un noteikt prasības izmaiņu ieviešanai;

77.3.5. veido un ievieš risinājumus, kas saistīti ar automatizāciju programmatūras izstrādes, integrācijas, ieviešanas procesiem mākonī un citās vidēs;

77.3.6. sniedz ieteikumus par DevOps darba metodēm, pēta jaunas DevOps darba metodes;

77.4. IV līmenis (piemēram, DevOps vadītājs, DevOps grupas vadītājs):

77.4.1. vada sarežģītus projektus, kuros nepieciešama ekspertīze vairākās jomās;

77.4.2. vada DevOps komandu vai struktūrvienību;

77.4.3. veido un nodrošina procesu, procedūru un rīku ieviešanu un ievērošanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu integrāciju un piegādi;

77.4.4. palīdz definēt piegādes stratēģijas un sadarboties izstrādes un operāciju komandām, lai nodrošinātu veiksmīgus digitālos risinājumus un paātrinātu produktu piegādes ciklu;

77.4.5. izveido un nodrošina pareizu tehnoloģiju un rīku izmantošanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu integrāciju un izvietošanu;

77.4.6. atbild par nepārtrauktu izstrādes un testēšanas procesu uzlabošanu;

77.4.7. ir praktiska pieredze un dziļa izpratne par programmatūras izstrādes dzīves cikliem ar uzsvaru uz programmatūras izlaišanas inženierijas funkcijām.

5.2.22. Inovācija un dizains – 22. saime

78. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji vada inovāciju un (vai) politikas dizainu un eksperimentēšanu valsts pārvaldē. Saimē ir šādi līmeņi:

78.1. I līmenis (piemēram, dizainers):

78.1.1. analizē politikas, identificē trūkumus un nosaka to pamatcēloņus;

78.1.2. pēta politiku lietotāju vajadzības un apzina veidus, kā veidot politiku tā, lai tiktu apmierinātas lietotāju vajadzības;

78.1.3. apzina iespējas uzlabot politikas un palielināt to efektivitāti;

78.1.4. veido, testē un uzlabo politikas prototipus;

78.1.5. pielieto dažādas inovācijas, dizaina un eksperimentēšanas metodes un pieejas darba procesā (piemēram, projektu vadība, dizaina domāšana, AGILE);

78.1.6. var izstrādāt jaunus starpinstitūciju politiku modeļus un standartus;

78.2. II līmenis (piemēram, vecākais vai vadošais dizainers) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

78.2.1. veido dizaina modeļus un atbilstoši vajadzībai izraugās piemērotāko modeli;

78.2.2. vada dizaina grupas, komandas, darbnīcas vai sprintus;

78.2.3. darbojas kā procesa virzītājs (fasilitators) politikas izstrādes vai pilnveides aktivitātēs;

78.2.4. var izstrādāt, ieviest un uzturēt inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas metodoloģiju un rīkus;

78.2.5. var vadīt inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas procesu institūcijā, tai skaitā institūcijas inovācijas vīzijas un stratēģijas izstrādi un aktualizāciju;

78.3. III līmenis (piemēram, inovācijas līderis, inovācijas attīstības vadītājs, konsultants):

78.3.1. vada inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas procesu institūcijā, tai skaitā institūcijas inovācijas vīzijas un stratēģijas izstrādi un aktualizāciju;

78.3.2. izstrādā, ievieš un uztur inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas metodoloģiju un rīkus;

78.3.3. vada ieinteresēto pušu sadarbību un iesaisti inovācijas, dizaina un eksperimentēšanas jautājumos;

78.3.4. vada un izvērtē institūcijas inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas iniciatīvas un projektus;

78.3.5. konsultē vadību un (vai) citas institūcijas inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas jautājumos;

78.3.6. iesaistās kopējā Latvijas inovācijas, dizaina un eksperimentēšanas ekosistēmas stiprināšanā un attīstīšanā;

78.3.7. var vadīt struktūrvienību vai inovācijas komandas darbu;

78.3.8. var veidot un vadīt starpinstitūciju darba grupas (komandas) starpinstitūciju politiku attīstībai.

5.2.23. Inženiertehniskie darbi – 23. saime

79. Šajā saimē ietilpst amati, kuru pienākumi saistīti ar inženiertehniskajiem darbiem – inženiertehnisko problēmu risināšanu, atbilstošas informācijas un datu vākšanu, tehnisko izpēti un analīzi, projektēšanu un darbu plānošanu, tehnisko uzraudzību un kontroli. Saimē ir šādi līmeņi:

79.1. I līmenis (piemēram, inženieris, mehāniķis):

79.1.1. veic noteiktus pienākumus saskaņā ar projektu (uzdevumu), izmantojot inženiertehniskās metodes;

79.1.2. apkopo, analizē un sagatavo projektam (uzdevuma izpildei) nepieciešamo informāciju;

79.2. II līmenis (piemēram, būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālists, kartogrāfijas inženieris, tehniskais inspektors, fotogrammetrists, iekārtu ekspluatācijas inženieris):

79.2.1. atbilstoši uzdevumam risina standarta inženiertehniskās problēmas;

79.2.2. izstrādā inženiertehnisko dokumentāciju, apstrādā datus, uztur un kārto datubāzes;

79.2.3. konsultē klientus attiecīgajā darbības jomā;

79.3. III līmenis (piemēram, enerģētikas inženieris, meistars, tehniķis speciālists):

79.3.1. risina nestandarta inženiertehniskās problēmas;

79.3.2. vada inženiertehniskos darbus un nodrošina to profesionālu izpildi;

79.3.3. apkopo, analizē un izstrādā inženiertehnisko dokumentāciju, uztur un kārto datubāzes;

79.3.4. konsultē klientus attiecīgajā darbības jomā;

79.3.5. nepieciešama pastāvīga resertifikācija;

79.4. IV līmenis (piemēram, vecākais kartogrāfijas inženieris, vecākais ģeodēzijas inženieris, vecākais fotogrammetrijas inženieris):

79.4.1. vada tipveida projektus;

79.4.2. vada inženiertehniskos darbus un nodrošina to kvalitatīvu izpildi noteiktajā laikā;

79.4.3. var koordinēt jaunāko inženieru vai tehniķu darbu;

79.4.4. nepieciešama augstākā tehniskā izglītība un atbilstošs sertifikāts;

79.5. V līmenis (piemēram, būvinspektors, ēku ekspluatācijas inženieris, vecākais eksperts inženieris telekomunikāciju jomā, vadītājs):

79.5.1. risina nestandarta inženiertehniskās problēmas;

79.5.2. novērtē, izvēlas un ievieš piemērotas inženiertehniskās metodes;

79.5.3. vada un uzņemas tehnisko atbildību par sarežģītiem un (vai) lieliem projektiem;

79.5.4. var vadīt struktūrvienības vai darba grupas darbu projekta (inženiertehniskā uzdevuma) ietvaros;

79.6. VI līmenis (piemēram, vadītājs):

79.6.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai var koordinēt vairāku struktūrvienību darbu;

79.6.2. analizē jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas;

79.6.3. ierosina un pamato jaunu tehnoloģiju ieviešanas nepieciešamību;

79.6.4. var veidot struktūrvienības budžetu un kontrolēt tā izpildi;

79.7. VII līmenis (piemēram, būveksperts, vadītājs):

79.7.1. vada īpaši lielas iestādes un tās padotības iestāžu būvniecības renovācijas un rekonstrukcijas darbus;

79.7.2. veic jaunu ēku projektēšanu, kontrolē būvprojektu un būvnormatīvu ievērošanu;

79.7.3. vada specifiskus projektus;

79.7.4. risina inženiertehniskās problēmas, izstrādā sarežģītus plānus, ievieš jaunas iekārtas (materiālus);

79.7.5. veic ēku, būvju inženiertehnisko komunikāciju apsekošanu, nosaka to tehnisko stāvokli, sagatavo tehniskos atzinumus, defektu aktus un tāmes;

79.7.6. vada un pārrauga citu speciālistu darbu.

5.2.24. Juridiskā analīze un pakalpojumi – 24. saime

80. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Ministru prezidenta, Valsts sekretāru sanāksmē vai pašvaldības domes doto uzdevumu izpildi un izpildes kontroli, kā arī juridisko pakalpojumu sniegšanu. Saimē ir šādi līmeņi:

80.1. I līmenis (piemēram, jurista palīgs):

80.1.1. sniedz juridiskos pakalpojumus atsevišķās institūcijas darbības jomās;

80.1.2. izskata un sagatavo vienkāršus viena veida dokumentus;

80.1.3. izvērtē institūcijas vai citu institūciju speciālistu sagatavoto dokumentu kvalitāti no juridiskā viedokļa un to atbilstību tiesību aktos noteiktajiem uzdevumiem un amatpersonu lēmumiem;

80.1.4. veic specifiskus uzdevumus, ņemot vērā augstāka līmeņa speciālista vai vadītāja norādījumus;

80.2. II līmenis (piemēram, juriskonsults, jurists):

80.2.1. sniedz juridiskos pakalpojumus vairākās institūcijas darbības jomās;

80.2.2. izskata, sagatavo un vizē dažāda veida juridiskos dokumentus;

80.2.3. gatavo atbildes uz citu institūciju vēstulēm un privātpersonu iesniegumiem;

80.2.4. var pārstāvēt institūciju tiesā;

80.2.5. konsultē citas struktūrvienības juridiskajos jautājumos;

80.2.6. var koordinēt un kontrolēt citu iestāžu darbību, kas saistīta ar likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta rīkojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta un Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē doto uzdevumu izpildi;

80.2.7. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju un vadīt jaunāko juristu darbu;

80.3. III līmenis (piemēram, galvenais jurists, vecākais juriskonsults, nodaļas vadītājs):

80.3.1. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vienā vai vairākās tiesību vai politikas jomās;

80.3.2. juridiski noformē tiesību aktu vai attīstības plānošanas dokumentu projektus un sagatavo tos iesniegšanai Ministru kabinetā;

80.3.3. sniedz atzinumus par citu iestāžu izstrādātajiem tiesību aktiem vai plānošanas dokumentiem;

80.3.4. gatavo atbildes uz citu institūciju vēstulēm un privātpersonu iesniegumiem;

80.3.5. piedalās citu iestāžu darbības koordinēšanā un konsultēšanā juridiskajos jautājumos ministrijas resora vai pašvaldības ietvaros;

80.3.6. koordinē iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu vai aizvieto struktūrvienības vadītāju;

80.3.7. konsultē institūcijas vadību un (vai) politiskās amatpersonas juridiskajos jautājumos;

80.3.8. var piedalīties ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistīto jautājumu izskatīšanā;

80.3.9. var pārstāvēt institūciju tiesā;

80.3.10. var vadīt juridisko struktūrvienību institūcijā;

80.4. IV līmenis (piemēram, juridiskās nodaļas vadītājs):

80.4.1. vada mazas vai vidējas juridiskās struktūrvienības (grupas) darbu;

80.4.2. vada un izvērtē ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītos jautājumus;

80.4.3. izstrādā tiesvedības stratēģiju un koordinē priekšlikumu sagatavošanu;

80.4.4. konsultē institūcijas vadību un politiskās amatpersonas juridiskajos jautājumos;

80.4.5. pārstāv institūciju tiesā;

80.4.6. aizvieto struktūrvienības vadītāju, kas veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vairākās nozarēs;

80.5. V A līmenis (piemēram, juridiskās nodaļas vadītājs, departamenta direktors, pārvaldes direktors):

80.5.1. vada ministrijā struktūrvienību, kas veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vairākās nozarēs, vai lielas vai ļoti lielas juridiskās struktūrvienības darbu vai koordinē vairāku juridisko struktūrvienību darbu;

80.5.2. pārstāv institūciju tiesā;

80.5.3. sniedz juridiska rakstura konsultācijas valdības locekļiem vai pašvaldības priekšsēdētājam;

80.5.4. piedalās atsevišķu ar valsts interešu pārstāvību starptautiskajos tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts interešu pozīcijas sagatavošanā;

80.5.5. kontrolē citu iestāžu darbību, kas saistīta ar likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta rīkojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta un Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē doto uzdevumu izpildi;

80.6. V B līmenis (piemēram, departamenta vadītāja vietnieks, jurists):

80.6.1. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko ekspertīzi, izvērtē ar valsts interešu pārstāvību starptautiskajos tiesvedības procesos saistītos jautājumus un sagatavo valsts interešu pozīciju attiecīgajā lietā;

80.6.2. sagatavo Ministru prezidentam priekšlikumus par projekta virzību Ministru kabinetā;

80.6.3. koordinē likumos, Saeimas lēmumos, Valsts prezidenta rīkojumos Ministru kabinetam, kā arī Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktos, rezolūcijās un Valsts sekretāru sanāksmē doto uzdevumu izpildi;

80.7. VI A līmenis (piemēram, direktora vietnieks juridiskajos jautājumos, departamenta direktors):

80.7.1. vada juridiskās struktūrvienības darbu Valsts kancelejā vai pārstāv valsts intereses starptautiskajos tiesvedības procesos;

80.7.2. organizē juridisko darbu valsts pārvaldē;

80.7.3. sekmē tiesiskuma principu ievērošanu un attīstību valsts pārvaldes tiesību sistēmā;

80.7.4. vada tiesvedības stratēģijas izstrādi un priekšlikumu sagatavošanu, vada pārrunas starp lietā iesaistītajām pusēm;

80.7.5. uzrauga ar valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītos jautājumus;

80.7.6. uzrauga valsts interešu pārstāvību vispārējās jurisdikcijas tiesu un šķīrējtiesu procesos;

80.8. VI B līmenis (departamenta direktors):

80.8.1. vada ļoti lielas juridiskās struktūrvienības darbu Tieslietu ministrijā;

80.8.2. nodrošina tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi pārresoru līmenī vairākās tiesību un politikas jomās;

80.8.3. vada tiesvedības stratēģijas izstrādi un priekšlikumu sagatavošanu;

80.8.4. pārstāv ministriju vai Ministru kabinetu Satversmes tiesā.

5.2.25. Klientu apkalpošana – 25. saime

81. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina klientu apkalpošanu, koordinē vai vada klientu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā klientu apkalpošanas standartus, kā arī amati, kuru veicēji nodrošina informācijas sniegšanu no institūcijas reģistriem privātpersonām pēc pieprasījuma. Saimē ir šādi līmeņi:

81.1. I līmenis (piemēram, klientu un pacientu reģistrators, viesnīcas administrators):

81.1.1. veic vienkāršākos klientu apkalpošanas pienākumus;

81.1.2. atbild uz klientu zvaniem vai pieprasījumiem;

81.1.3. pieņem un reģistrē pieprasījumus;

81.1.4. sagatavo un izsniedz apskatei reģistrācijas lietas un citus dokumentus;

81.1.5. informē klientus;

81.2. II A līmenis (piemēram, koordinējošais eksperts, nodarbinātības organizators):

81.2.1. piedalās pasākumu īstenotāju izvēlē un pasākumu īstenošanā;

81.2.2. plāno finanšu līdzekļus un to izlietojumu, apstrādā pasākumu finanšu dokumentus;

81.2.3. kontrolē juridisko un fizisko personu normatīvo aktu un noslēgto līgumu atbilstību pasākumam (projektam) visā īstenošanas laikā;

81.2.4. veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās;

81.2.5. noskaidro informāciju, kas pamato klienta tiesības saņemt pakalpojumu;

81.2.6. nosaka tiesības uz institūcijas sniegtajiem pakalpojumiem un izdod administratīvos aktus;

81.2.7. veic administratīvo aktu pārbaudi, specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos;

81.3. II B līmenis (piemēram, karjeras konsultants):

81.3.1. konsultē klientus karjeras izvēles jomā;

81.3.2. nodrošina klientiem metodisku un psiholoģisku atbalstu darba meklēšanas procesā;

81.3.3. sniedz informāciju par darba tirgus tendencēm, vakancēm un izglītības iespējām;

81.3.4. piedalās personāla atlasē;

81.3.5. piedalās pasākumu organizēšanā un īstenošanā;

81.4. III līmenis (piemēram, klientu apkalpošanas speciālists, nodarbinātības organizators):

81.4.1. veic klientu apkalpošanas pienākumus;

81.4.2. izskaidro pakalpojumu atšķirības, piedāvā alternatīvas un palīdz klientiem pieņemt lēmumus;

81.4.3. izskata klientu sūdzības un rod risinājumus;

81.4.4. atbilstoši kompetencei konsultē fiziskas un juridiskas personas;

81.4.5. pieņem lēmumu par iesniedzamo dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

81.4.6. sagatavo izziņas, reģistrācijas lietu un citu dokumentu kopijas un izrakstus;

81.4.7. pārbauda reģistros ierakstīto informāciju un novērš neprecizitātes;

81.5. IV līmenis (piemēram, pabalstu (pensiju) inspektors, konsultants) – veic III līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

81.5.1. piedāvā pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām un piemērotībai;

81.5.2. nosaka tiesības uz institūcijas sniegtajiem pakalpojumiem un izdod administratīvos aktus;

81.5.3. veic administratīvo aktu pārbaudi par klientiem no valsts budžeta izmaksājamiem līdzekļiem, specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos;

81.5.4. veic klientiem izmaksājamo summu aprēķinus, aprēķinu pārbaudi, specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos;

81.5.5. apkopo un analizē informāciju par problēmām, kas rodas normatīvo aktu izpildes gaitā, sagatavo ieteikumus normatīvo aktu un darba organizācijas izmaiņām;

81.5.6. izskata informācijas pieprasījumus un sagatavo atbildes;

81.5.7. sagatavo atbildes uz klientu sūdzībām;

81.5.8. konsultē un apmāca struktūrvienības speciālistus normatīvo aktu ieviešanā un īpaši sarežģītās lietās;

81.5.9. var vadīt pakalpojumu sniegšanas procesu;

81.6. V līmenis (piemēram, klientu apkalpošanas vecākais speciālists, konsultants):

81.6.1. veic vispārīgu normatīvo aktu analīzi, izvērtējot to piemērojamību institūcijas kompetences jomās;

81.6.2. izsaka priekšlikumus darba organizācijas uzlabošanai un klientu apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai;

81.6.3. konsultē fiziskas un juridiskas personas;

81.6.4. risina problēmas (arī nestandarta situācijās) un veic mediatora funkcijas konfliktos starp fiziskām un juridiskām personām;

81.6.5. izskata informācijas pieprasījumus un sagatavo atbildes;

81.6.6. izsniedz informāciju par institūcijas reģistros iekļautajiem subjektiem un juridiskajiem faktiem;

81.6.7. koordinē jaunāko klientu apkalpošanas speciālistu darbu;

81.6.8. var piedalīties klientu apkalpošanas standartu izstrādē;

81.7. VI līmenis (piemēram, nodaļas (filiāles) vadītājs):

81.7.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai klientu apkalpošanas funkciju iestādē;

81.7.2. nodrošina noteikto klientu apkalpošanas standartu ievērošanu;

81.7.3. sniedz priekšlikumus darba organizācijas uzlabošanai;

81.8. VII līmenis (piemēram, pamatdarbības struktūrvienības (filiāles) vadītājs):

81.8.1. vada vairākas klientu apkalpošanas struktūrvienības;

81.8.2. izstrādā klientu apkalpošanas stratēģiju;

81.8.3. veido budžetu un kontrolē tā izpildi.

5.2.26. Komunikācija – 26. saime

82. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina institūcijas komunikāciju atbilstoši mūsdienu tendencēm un tehnoloģiskajām iespējām – stratēģiski plānotu, proaktīvu, integrētu un dialogā ar mērķauditorijām balstītu. Saimē ir šādi līmeņi:

82.1. I līmenis (piemēram, komunikācijas speciālists):

82.1.1. publicē informāciju sociālo tīklu platformās;

82.1.2. sagatavo saturu un nosūta plašsaziņas līdzekļiem paredzētus informatīvos materiālus un paziņojumus;

82.1.3. apkopo informāciju no plašsaziņas līdzekļiem jautājumos, kas saistīti ar institūcijas darbības jomu, institūciju un tās amatpersonām;

82.1.4. organizē plašsaziņas līdzekļu pārstāvju akreditāciju, preses konferences un citus līdzīgus pasākumus;

82.1.5. sagatavo un ievieto informāciju institūcijas tīmekļvietnēs vai iekšējā informācijas kanālā;

82.2. II līmenis (piemēram, vecākais komunikācijas speciālists) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

82.2.1. nodrošina mediju attiecību plānošanu un īstenošanu, tai skaitā sagatavo informāciju, plāno intervijas, mediju pasākumus, kā arī veic medijos publicētās informācijas analīzi;

82.2.2. proaktīvi organizē komunikāciju ar sabiedrību, informējot, izglītojot un veicinot izpratni par institūcijas darbību;

82.2.3. piedalās komunikācijas pasākumu organizēšanā, piemēram, integrēto komunikācijas kampaņu, preses konferenču, institūcijas publicitātes pasākumu īstenošanā;

82.2.4. plāno un nodrošina satura izstrādi, publicēšanu un funkcionalitātes ieviešanu institūcijas tīmekļvietnē, veido tās informācijas arhitektūru, kā arī analizē rezultātus par sasniegtās auditorijas apjomu, unikāliem apmeklētājiem, vietnē pavadīto laiku;

82.2.5. nodrošina komunikācijas plānošanu, veidošanu un īstenošanu institūcijas sociālo tīklu profilos, kā arī sasniegto rezultātu analīzi;

82.2.6. nodrošina audiovizuālo informācijas materiālu sagatavošanu – piemēram, fotografēšana, fotoapstrāde, filmēšana, videomontāža, maketēšana;

82.2.7. piedalās sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanā nozares politikas veidošanā;

82.2.8. nodrošina sabiedriskās domas aptauju un pētījumu organizēšanu;

82.3. III līmenis (piemēram, vecākais komunikācijas speciālists, vadītāja vietnieks, vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

82.3.1. izstrādā institūcijas un (vai) nozares komunikācijas politiku un stratēģiju un koordinē tās īstenošanu;

82.3.2. var sadarboties koordinēšanā ar padotības iestādēm, ja tādas ir, un ieinteresētajām pusēm;

82.3.3. iesaistās institūcijas un (vai) nozares komunikācijas stratēģijas un krīzes komunikācijas koordinācijā un īstenošanā, nodrošinot arī rezultātu izvērtējumu;

82.3.4. pārzina komunikācijas attīstības un labās prakses tendences, kā arī citu valstu pieredzi pilsoniskās sabiedrības attīstībā;

82.3.5. konsultē institūcijas vadību un amatpersonas (darbiniekus) komunikācijas jomā;

82.3.6. plāno, izstrādā un īsteno komunikācijas projektus, kampaņas un citus komunikācijas pasākumus par valsts pārvaldes prioritātēm un stratēģiskajiem projektiem;

82.3.7. var vadīt mazu struktūrvienību (grupu) vai aizvietot struktūrvienības vadītāju;

82.4. IV A līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs):

82.4.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

82.4.2. izstrādā un vada institūcijas un (vai) nozares komunikācijas stratēģijas īstenošanu un tās sasniegto rezultātu izvērtēšanu;

82.4.3. nodrošina mediju un sociālo tīklu monitoringu par institūcijas un (vai) nozares pārziņā esošiem jautājumiem, atbild par komunikācijas risku izvērtēšanu un novēršanu nozarē vai institūcijā, arī informatīvajā telpā;

82.4.4. atbild par krīzes komunikācijas koordināciju institūcijā, nozarē;

82.4.5. atbild par visiem ar komunikāciju saistītajiem jautājumiem institūcijā;

82.4.6. sniedz priekšlikumus par komunikācijas budžeta, personāla, tehnoloģisko un citu resursu un inovāciju nepieciešamību un nodrošina struktūrvienības pārziņā esošo resursu administrēšanu un inovācijas;

82.4.7. konsultē institūcijas vadību un amatpersonas (darbiniekus) komunikācijas jomā;

82.4.8. vada komunikācijas pasākumu plānošanu, īstenošanu un rezultātu izvērtēšanu;

82.4.9. plāno un koordinē ministrijas, padotības iestāžu un (vai) valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību kopējo komunikāciju;

82.5. IV B līmenis (stratēģiskais komunikācijas partneris Valsts kancelejā):

82.5.1. nodrošina visas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas koordinācijas plānošanu, īstenošanas uzraudzību, rezultātu analizēšanu;