Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

57. Platība, kas ir atkārtoti pārveidota par ilggadīgo zālāju vai izveidota kā ilggadīgais zālājs, uzskatāma par ilggadīgo zālāju no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas dienas. Lauksaimnieks šo platību izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus vismaz piecus secīgus gadus pēc tās atkārtotas pārveidošanas vai, ja šo platību jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, tik gadus, cik atlikuši, līdz pieciem secīgiem gadiem pēc zālāja izveides gada.

6.3. LLVS standarts mitrāju un kūdrāju aizsardzībai lauksaimniecības zemē

58. Lauksaimnieks atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 2. LLVS standartam lauksaimniecības zemē nodrošina mitrāju un kūdrāju augsnes aizsardzību.

59. Lauksaimniecības zemē esoši mitrāji ir lauksaimnieciskai darbībai izmantota pārmitra vai periodiski ar seklu ūdens slāni klāta palieņu pļava, zāļu vai kūdras purvu platība, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 31. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" (turpmāk – dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols") datus.

60. Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 35 procentus organisko vielu ne mazāk kā 40 centimetru biezā kūdras slānī. Organiskā viela ir augsnes sastāvdaļa, kas veidojas no augu, dzīvnieku un mikroorganismu atliekām un to vielmaiņas produktiem, kuri atrodas dažādās sadalīšanās pakāpēs.

60.1 Kūdrāju augsnes platība, kura atbilst šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai un uz kuru ir attiecināmas šo noteikumu 61. punktā minētās prasības, ir identificējama kā kūdrāju augsnes references slānis atbilstoši šādiem nosacījumiem:

60.11. augsne ir iekļauta kūdraugsnes izplatības kartē, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanu un ir pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas sistēmā;

60.12. augsne ir iekļauta augsnes kartē, kas sagatavota, kartējot augsni no 1960. gada līdz 1991. gadam, un pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu kartēšanas datubāzē un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā, un nogabala augsnes apakštips ir apzīmēts kā Vgt, VGt, VGT, Pgt, PGt, PGT, AGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg, Ta vai Tag;

60.13. augsnes platība nav mazāka par 0,3 hektāriem, un tā aizņem vismaz 65 procentus no lauku bloka platības pēc stāvokļa 2024. gada 31. decembrī.

60.2 Kūdrāju augsnes references slānis ir kartogrāfiski identificēts Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē (turpmāk – identificētā kūdrāju augsnes platība).

61. Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā, kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē un izmantota lauksaimnieciskajai darbībai:

61.1. aramzemi dziļāk par 20 centimetriem uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados;

61.1.1 ilggadīgo zālāju platībā zemi uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja to neaizliedz citi normatīvie akti, tostarp ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā;

61.2. nav atļauta jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, izņemot:

61.2.1. ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu emisiju no augsnes, un meliorācijas objekti ir sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu kombinācijas un hidroloģisko režīmu atjaunošana, un ir izsniegti tehniskie noteikumi, lai īstenotu videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūvi;

61.2.2. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – Natura 2000 teritorija) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns.

61.1 Ja lauksaimnieka rīcībā esošā identificētā kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai, tas elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu platības atbilstības pārbaudei. Iesnieguma paraugs pieejams Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē.

61.2 Identificētās kūdrāju augsnes platības atbilstību šo noteikumu 60. punktā minētajai definīcijai nosaka, izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai augsnes paraugu analīzes par augsnes organiskās vielas saturu. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem. Analīzes veicamas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā. Pēc 2024. gada 30. jūnija augsnes paraugus ņem, ar globālās pozicionēšanas sistēmas ierīces palīdzību tos piesaistot koordinātām.

61.3 Ja šo noteikumu 61.2 punktā minētie dati nav Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā, tad lauksaimnieks tos iesniedz kopā ar šo noteikumu 61.1 punktā minēto iesniegumu vai norāda, ka augsnes analīzes veic un augsnes organiskās vielas saturu nosaka Valsts augu aizsardzības dienests.

61.4 Pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju vai augsnes paraugu analīzes datiem, kuros norādīta informācija par organiskās vielas saturu, tiek noteikts, vai platība atbilst šo noteikumu 60. punktā norādītajai definīcijai.

61.5 Ja, pamatojoties uz šo noteikumu 61.2 un 61.3 punktā noteiktajiem datiem, Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka kūdrāju augsnes platība neatbilst šo noteikumu 60. punktā norādītajai definīcijai, Lauku atbalsta dienests koriģē identificētās kūdrāju augsnes platības robežas.

6.4. LLVS standarts rugāju vai sausās zāles dedzināšanas aizliegumam un aizsargjoslas (buferjoslas) izveidei gar ūdensobjektiem

62. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 3. LLVS standartam lauksaimnieks rugājus vai sauso zāli nededzina uz lauka, ja vien augu veselības apsvērumu dēļ nav saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atļauja kontrolētai augu atlieku dedzināšanai uz lauka.

63. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 4. LLVS standartam lauksaimnieks aizsargjoslās (buferjoslās) nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus, izņemot bioloģiskās saimniekošanas praksē atļautos augu aizsardzības līdzekļus, ja vien to marķējumā nav noteikti attiecīgi lietošanas ierobežojumi, ja aizsargjoslas (buferjoslas) atrodas:

63.1. 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

63.2. trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kuras iekļautas meliorācijas kadastrā, bet, ja ūdensnotekas (novadgrāvja) sateces baseina laukums nepārsniedz 10 km2 vai blakus esošā lauka slīpums nav lielāks par 10,5 procentiem, – vienu metru platā joslā.

64. Aizsargjoslas (buferjoslas) ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

6.5. LLVS standarts augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, un minimālam augsnes pārklājumam, lai izvairītos no kailas zemes sensitīvākajos periodos

65. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam lauksaimnieks lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums vismaz 20 metri un slīpums pārsniedz sešus grādus vai 10,5 procentus un kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē:

65.1. no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugājus vai lauku pēc kultūraugu novākšanas atstāj neapstrādātu;

65.2. ziemājus vai starpkultūras pēc kārtējā gada 20. septembra sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, ja vien sējai netiek izmantota tiešās sējas vai joslu apstrādes metode.

66. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 6. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina, ka rudens un ziemas periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) vismaz 65 procentos, Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) vismaz 55 procentos un pārējā Latvijas teritorijā (11. pielikums) vismaz 60 procentos saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platībās saglabāts augsnes pārklājums (piemēram, sēti vai stādīti kultūraugi, zālaugi) vai pēc kultūraugu novākšanas platība atstāta neapstrādāta.

67. Ja lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas vairākās šo noteikumu 66. punktā minētajās teritorijās, katrai aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības daļai piemēro to augsnes pārklājuma nodrošināšanas prasību, kas noteikta attiecīgajai teritorijai. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8. pielikuma 2.2. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

68. Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 66. punktā minētās prasības, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību.

69. Šo noteikumu 66. punktā noteiktās prasības piemēro, ja saimniecības aramzemes vai ilggadīgo stādījumu platība ir vismaz viens hektārs.

6.6. LLVS standarts augu maiņai

70. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 7. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina vienu no šādiem nosacījumiem:

70.1. viengadīgo kultūraugu maiņu, ievērojot šādas prasības:

70.1.1. viengadīgo kultūraugu maina kārtējā gadā vismaz 35 procentos no saimniecības rīcībā esošās aramzemes platības, kurā kārtējā vai iepriekšējā gadā audzēts viengadīgs kultūraugs;

70.1.2. viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti sāk no 2022. gada;

70.2. kultūraugu dažādošanu, ja aramzemes platība saimniecībā:

70.2.1. pārsniedz 10 hektārus un ir līdz 30 hektāriem, – ar vismaz divu dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības;

70.2.2. pārsniedz 30 hektārus, – ar vismaz triju dažādu kultūraugu audzēšanu, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no saimniecības kopējās aramzemes platības, bet divu galveno kultūraugu platībai kopā nepārsniedzot 95 procentus no kopējās saimniecības aramzemes platības.

71. (Svītrots ar MK 10.02.2026. noteikumiem Nr. 60)

72. Piemērojot prasību par kultūraugu maiņu vai kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) vai balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgiem kultūraugiem uzskatāmi pie vienas sugas vai apakšsugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie viengadīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgiem kultūraugiem.

72.1 Kukurūzu var audzēt ilgāk nekā trīs gadus pēc kārtas, ja, sākot ar 2025. gadu, katru gadu kukurūzas laukā iesēj zālāju pasēju vai pēc kukurūzas novākšanas audzē starpkultūru. Zālāju pasēju iesēj ne vēlāk kā jūlijā un saglabā vismaz līdz nākamā gada 1. martam.

73. Šo noteikumu 70. punktā minētās prasības nepiemēro, ja:

73.1. aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru;

73.2. vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzeme, ko izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai;

73.3. vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, zemi atstāj papuvē vai izmanto zaļmēslojuma audzēšanai;

73.4. lauksaimniecības zemes platību izmanto bioloģiskajai ražošanai un tā ir sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848).

74. (Svītrots ar MK 10.02.2026. noteikumiem Nr. 60)

6.7. LLVS standarts minimālajai lauksaimniecības zemes daļai, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem

75. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

76. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

77. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

78. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

79. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

80. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

81. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

82. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

83. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

84. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

6.8. LLVS standarts saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai

85. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.2. LLVS standartam lauksaimnieks saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.

86. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.3. LLVS standartam lauksaimnieks necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam platībās, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās.

87. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.4. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina lauksaimniecības zemes platībā esošo invazīvo latvāņu ģints augu nopļaušanu, pirms tiem veidojas ziedkopas.

6.9. LLVS standarts ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju pārveidošanas vai aparšanas aizliegumam un meliorācijas sistēmu uzturēšanai

88. Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 9. LLVS standartam lauksaimnieks nepārveido vai neapar ilggadīgā zālāja platību, kas ir atzīta par ekoloģisku jutīgu ilggadīgo zālāju un atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās.

89. Ekoloģiski jutīgais ilggadīgais zālājs ir zālājs, kas atzīts par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.

90. Šo noteikumu 88. punkta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tai ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībai, kas pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 31. decembri ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

91. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim iekļauj lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē tās ilggadīgā zālāja platības, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.

92. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgā zālāja platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra.

93. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, atkārtoti izvērtē ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusu un precizē robežas.

94. Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

95. Aizsargājamā ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībā netiek iekļauta zālāja platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

96. Ja platība, kurai ir noteikta ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi, lauksaimnieks nodrošina tās pārveidošanu par ilggadīgo zālāju līdz nākamā gada 15. jūnijam.

96.1 Ja šo noteikumu 96. punktā minētā platība atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas un nepārsniedz sešus hektārus, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi līdz 2023. gada 31. decembrim, tad ilggadīgo zālāju var izveidot citā lauksaimnieka rīcībā esošā lauksaimniecības zemes nogabalā, kura platība nav mazāka par uzarto vai pārveidoto ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platību, un zemes nogabalam nosakāms ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss.

97. Lauksaimniecības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) nodrošina šādu meliorācijas sistēmu uzturēšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

97.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un citus elementus, kuri kavē meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un traucē ūdens plūsmu gultnē;

97.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas.

7. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksimuma noteikšana un samazinājums

98. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summai, ko lauksaimniekam kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas 2021/2115 17. panta 1. punktu piemēro maksājuma maksimumu, par 100 procentiem samazinot ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma summas daļu, kas pārsniedz 100 000 euro.

99. Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas 2021/2115 17. panta 3. punkta "a" apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

100. Ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību un saimniecības Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu ir norādīti tikai saimnieciskās darbības ieņēmumi vai neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecību, šo noteikumu 99. punktā minētajam atskaitījumam izmanto visu lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

101. Ja lauksaimnieks nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tas, kārtojot grāmatvedību, šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai uzskaita katra nodarbinātā lauksaimnieciskajai un nelauksaimnieciskajai darbībai, saimniecības pārvaldības un pamatdarbības atbalsta funkciju izpildei veltīto darba laiku stundās, darba algu, tostarp piemēroto algas likmi, kā arī algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

102. Šo noteikumu 99. punktā minēto atskaitījumu noteikšanai saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem nodarbinātajiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa ir pieskaitāma šo noteikumu 101. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra īpatsvaram par lauksaimniecisko darbību kopējā darba algas, algas nodokļa, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību.

103. Ja pamatotu iemeslu dēļ lauksaimniekam nav pieejama šo noteikumu 100. punktā norādītā informācija vai tas nav veicis šo noteikumu 101. punktā minēto uzskaiti, tas šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai ar lauksaimniecisko darbību saistīto algu, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

103.1. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar iepriekšējā kalendāra gadā lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu īpatsvaru kopējā nodarbināto darba stundu skaitā, ja atsevišķi tiek uzskaitīts nodarbināto darba laiks lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;

103.2. iepriekšējā kalendāra gadā kopējo darba algu un tai piemēroto algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu reizina ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar saimniecības deklarētā lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā sniegto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;

103.3. Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un saimniecībā nodarbināto lauksaimniecībā nostrādāto darba stundu skaitu, kas izteikts gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām, un to aprēķina, izmantojot saimniecības uzskaites datus par nodarbināto darba laiku atsevišķi lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķinātā darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;

103.4. Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un saimniecībā nodarbināto lauksaimniecībā nostrādāto darba stundu skaitu gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām. Nodarbināto lauksaimniecībā nostrādātās darba stundas aprēķina, kopējo nodarbināto nostrādāto stundu skaitu reizinot ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada ienākuma deklarācijas D3 vai D31 pielikumā vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos iepriekšējā gadā vai ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā norādīto saimniecības lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita un no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītā darba dienu skaita pārrēķinātā darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Noteiktais atskaitījums nepārsniedz lauksaimnieka Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā norādīto darba ienākumu un tiem piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto darba ienākumu un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

104. Šo noteikumu 99. punktā minētā atskaitījuma noteikšanai to saimniecībā nodarbināto saimniecības vadītāju, grāmatvežu, juristu, personāla speciālistu vai citu nodarbināto nostrādāto darba stundu daļa, kuri nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citiem nodarbinātajiem saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kuri nav tieši iesaistīti saimniecības lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, ir pieskaitāma šo noteikumu 103.1. un 103.3. apakšpunktā minētajam lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaitam. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaita īpatsvaram kopējā lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā nodarbināto darba stundu skaitā.

105. Kopējais darba stundu skaits, ko izmanto šo noteikumu 103.3. un 103.4. apakšpunktā minēto gada darba vienību aprēķināšanai, nepārsniedz to darba stundu kopsummu, kas norādītas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem un aprēķinātas no Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņām stundām.

106. Lai nodrošinātu šo noteikumu 99. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz aizpildītu deklarāciju par iepriekšējā gada darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību. Ja informāciju sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 386. punktu, minēto deklarāciju iesniedz līdz nākamā gada 1. februārim. Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. Minimālās satura prasības deklarācijai par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību, ir noteiktas šo noteikumu 15. pielikumā.

8. Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts

107. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta summu saskaņā ar regulas 2021/2115 22. panta 2. punktu diferencē pa šādām teritoriju grupām, kurās ir līdzīgi sociālekonomiski un agronomiski apstākļi:

107.1. valstspilsētas un novadi, kuri nerobežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kuros veģetācijas perioda ilgums ir vismaz 195 dienas vai lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir vismaz 38 balles, – Aizkraukles novads, Ādažu novads, Bauskas novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads un Ventspils novads;

107.2. novadi, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks nekā 38 balles vai kuri robežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, – Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Ludzas novads, Madonas novads, Rēzeknes novads, Smiltenes novads un Valkas novads.

108. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta indikatīvais apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa katrai no šo noteikumu 107. punktā minētajām teritoriju grupām ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

9. Maksājums mazajiem lauksaimniekiem

109. Maksājumu mazajiem lauksaimniekiem piešķir kā fiksētu summu 500 euro apmērā, un to var saņemt lauksaimnieks, kas:

109.1. ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi un nodrošina tās atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem;

109.2. nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku maksājuma.

110. Lauksaimnieks, kas piesakās maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, nesaņem citus tiešos maksājumus.