Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

111. Lauksaimnieks nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no maksājuma mazajiem lauksaimniekiem, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

111.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2022. gada 15. jūnija;

111.2. kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz četri hektāri;

111.3. kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku maksājumu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ir vismaz 400 euro;

111.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji;

111.5. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

111.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

112. Lauksaimnieks, kas pirms tam nav saņēmis tiešos maksājumus, līdz kārtējā gada 15. jūnijam kopā ar ģeotelpisko iesniegumu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem saņemšanai Lauku atbalsta dienestā iesniedz šo noteikumu 17. pielikumā noteikto apliecinājumu.

10. Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts

113. Ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu piešķir lauksaimniekam par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, bet neaizņem vairāk kā 100 hektāru un kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

114. Ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa atsevišķi katrai no platību grupām – vairāk par trim hektāriem, bet ne vairāk par 30 hektāriem un vairāk par 30 hektāriem, bet ne vairāk par 100 hektāriem – ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

11. Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem

115. Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 1. punktu un 3. punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu var saņemt lauksaimnieks par pirmās nesen dibinātās lauku saimniecības platību vai tādas kontrolē esošās lauku saimniecības platību, ar kuru ir pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ja tas atbilst šo noteikumu 116. punktā noteiktajai gados jauna lauksaimnieka definīcijai.

116. Saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 6. punktu gados jauns lauksaimnieks ir:

116.1. fiziska persona, kas nav vecāka par 40 gadiem tajā gadā, kad pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem;

116.2. vadītājs un īpašnieks regulas 2021/2115 3. panta 2. apakšpunktā noteiktajai saimniecībai un reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus kārtējā gadā, kad piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem;

116.3. ieguvis augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības mācībpriekšmetus vismaz 320 stundu apjomā, vai apguvis lauksaimniecības zināšanu pamatkursus vismaz 160 stundu apjomā līdz 1. augustam gadā, kad viņš pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem.

117. Lai pierādītu atbilstību gados jauna lauksaimnieka definīcijā minētajai izglītības prasībai, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā izglītību apliecinošu dokumentu fotokopijas un mācību programmu vai mācību iestādes izsniegtu izziņu, kurā ir norādīts apgūto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaits. Ja iegūtas vairākas augstākās vai profesionālās izglītības, visos izglītību apliecinošajos dokumentos norādīto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaitu summē. Ja ir apgūti lauksaimniecības zināšanu pamatkursi, Lauku atbalsta dienestā iesniedz fotokopijas apliecinājumam par kursu pabeigšanu ar tajās norādītu kursu stundu skaitu.

118. Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu piešķir par saimniecības platību, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un kas nepārsniedz 150 hektāru.

119. Šo noteikumu 115. punktā minētā pirmā nesen dibinātā saimniecība ir saimniecība, kas izveidota ne agrāk kā piecu gadu laikā, pirms pretendents pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem.

120. Fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību gadā, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā juridiskā persona pirmo reizi īsteno vienu no šādām darbībām:

120.1. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai;

120.2. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;

120.3. reģistrē Lauku atbalsta dienestā lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz trim nosacītajām liellopu vienībām pēc stāvokļa 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī, kā noteikts saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

121. Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, ja tā izveidota:

121.1. mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu;

121.2. pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā vai tiesiskajā valdīšanā (lietošanā) esošo lauksaimniecības zemi, un ja:

121.2.1. tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem tiek uzsākts saimniecības likvidācijas process, ko pabeidz līdz kārtējā gada 15. oktobrim;

121.2.2. fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai.

122. Gados jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus, ja kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim:

122.1. vienam gados jaunam lauksaimniekam kapitālsabiedrībā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

122.2. vairākiem gados jauniem lauksaimniekiem kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

122.3. viens vai vairāki gados jauni lauksaimnieki ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.

123. Ja kāds no šo noteikumu 122.2. apakšpunktā minētajiem kapitālsabiedrību kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tiem kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības.

124. Ja kāds no šo noteikumu 122.3. apakšpunktā minētajiem individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tie kārtējā gadā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.

125. Ja lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību pēc lauksaimnieka izvēles vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu.

126. Ja juridisko personu, kas piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, kontrolē cita juridiskā persona, šo noteikumu 116. punktā minēto gados jauna lauksaimnieka definīciju piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo otro juridisko personu.

127. Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 3. punktu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir lauksaimniekam ne vairāk kā piecus gadus pēc kārtas, sākot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums šī atbalsta saņemšanai, un ne ilgāk kā līdz 2027. gadam (ieskaitot), ja šāds iesniegums tiek iesniegts vismaz piecu gadu laikā pēc pirmās lauku saimniecības dibināšanas gada.

128. Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 2. punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks, kas ir saņēmis maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 50. pantu, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas, skaitot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.

129. Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem juridiskā persona var saņemt ne ilgāk kā līdz gadam, pēc kura to vairs nekontrolē neviens no gados jauniem lauksaimniekiem, kas to kontrolēja gadā, kad tā pirmo reizi tika apstiprināta atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.

130. Ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

12. Ekoshēmas

12.1. Ekoshēmu vispārīgie nosacījumi

131. Atbalstu brīvprātīgajās ekoshēmās saskaņā ar regulas 2021/2115 31. panta 2. punktu piešķir lauksaimniekam, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, par platību, kura ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai, izņemot šo noteikumu 13. punktā minēto ainavu elementu platību, un kurā tiek ievēroti šo noteikumu 12. nodaļas nosacījumi.

132. Ekoshēmu indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa pa ekoshēmu veidiem ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

12.2. Ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi

133. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā:

133.1. audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus, zemenes, arbūzus un melones, kartupeļus, pākšaugus, garšaugus un ārstniecības augus;

133.2. nodrošina kultūraugu dažādošanu aramzemē:

133.2.1. vienā līdz desmit hektāros, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas);

133.2.2. no 10,01 līdz 30 hektāros audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus un divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr:

133.2.2.1. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

133.2.2.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

133.2.3. vairāk nekā 30 hektāros audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus, divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus un pirmo trīs kultūraugu platībai – 99 procentus no aramzemes, tomēr:

133.2.3.1. prasība par kultūraugu dažādošanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

133.2.3.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

133.3. uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:

133.3.1. īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) – vismaz 75 procentos no aramzemes platības;

133.3.2. Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) – vismaz 65 procentos no aramzemes platības;

133.3.3. pārējā teritorijā (11. pielikums) – vismaz 70 procentos no aramzemes platības.

134. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam apstiprinātās ilggadīgo stādījumu rindstarpās.

135. Ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

136. Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma šo noteikumu 133.3. apakšpunktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

137. Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 133.3. apakšpunktā minētajās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasību robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8. pielikuma 2.2. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

138. Piemērojot prasību par kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgiem kultūraugiem uzskatāmi pie vienas sugas vai apakšsugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgiem kultūraugiem.

139. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus.

140. Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu bioloģiskā saimniecībā saskaņā ar šo noteikumu 12.7. apakšnodaļu.

12.3. Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību

141. Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību piešķir par vienu aramzemes platību, kurā kārtējā gada veģetācijas periodā tiek audzēti šādi kultūraugi:

141.1. nektāraugi, kas ir tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai, – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, sinepe, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene – un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe. Tos nopļauj vai sasmalcina pēc ziedēšanas;

141.2. slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete –, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā vairāk nekā 50 procenti ir vīķu. Ja tauriņziežus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu pārsvaru, pamatojoties uz augu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru;

141.3. zaļmēslojuma augu papuve, kurā zaļmēslojuma augs dominē un ir atšķirīgas sugas augs nekā iepriekšējā gadā audzētais pamatkultūraugs, starpkultūra vai zālāju pasēja. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu papuves platība nepārsniedz 10 procentu no saimniecības aramzemes platības;

141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras audzē pēc galvenā kultūrauga un sēj ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz divus mēnešus. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja divu mēnešu termiņš beidzas līdz kārtējā gada 31. oktobrim un starpkultūra netiek saglabāta, lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms turpmākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta dienestā, fotoattēli uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus;

141.5. zālājs pasējā – zeme, ko vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim aizņem zem labības vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas:

141.5.1. stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

141.5.2. tauriņzieži – tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete.

142. Ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

143. Šo noteikumu 141. punktā minētajās platībās ir aizliegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus:

143.1. slāpekli piesaistošiem kultūraugiem, kā arī tad, kad tie sēti maisījumā ar stiebrzālēm aramzemē, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu, un nektāraugiem visu kalendāra gadu;

143.2. zaļmēslojuma augu papuvēs līdz brīdim, kad augsnē tiek iestrādāts vai pievelts zaļmēslojums pirms tiešās sējas vai joslu apstrādes;

143.3. starpkultūrām to audzēšanas laikā;

143.4. zālāju pasējā no virsauga novākšanas līdz kalendāra gada beigām.

144. Vienu reizi laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam par konkrētu atbalstam apstiprinātu lauku var saņemt atbalstu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu), ja tā izdarīta pirmssējas apstrādes laikā un šajā laukā pēc augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas audzē kultūraugus, kas minēti šo noteikumu 141. punktā, un pākšaugus, ievērojot šādus nosacījumus:

144.1. augsnes reakcija pH smilts augsnēs ir zemāka par 5,5, mālsmilts augsnēs – zemāka par 5,8, smilšmāla augsnēs – zemāka par 6,3, mālainās augsnēs – zemāka par 6,5;

144.2. izmantotā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka par devu, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem. Ja minētajos dokumentos norādītā vai saskaņā ar 17.1 pielikumā noteiktajiem normatīviem aprēķinātā augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas pamatkaļķošanas deva ir lielāka nekā 6 t/ha CaCO3, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO3 deva ir vismaz 6 t/ha;

144.3. (svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230);

144.4. dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas izdarītas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, ja iespējams, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) koordinātām, un kas nav senākas par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem;

144.5. augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijai izmantots augsnes optimizācijas materiāls, kas tā iegādes brīdī ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā vai tiek tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.

145. Šo noteikumu 144. punktā minēto atbalstu piešķir, ja augsnes kvalitāte un reakcija optimizēta pēc 2023. gada 1. janvāra.

146. Lauksaimnieks pēc augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas līdz kārtējā gada 5. novembrim par katru atbalstam pieteikto lauku Lauku atbalsta dienestam elektroniski sniedz šādu informāciju, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādējot to Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā:

146.1. iegādātie materiāli (nosaukums, daudzums);

146.1.1 iegādātā materiāla neitralizācijas spēja, ja materiāls nav iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā;

146.2. iestrādes datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās;

146.3. lauka numurs un platība (ha), kurā materiāls iestrādāts;

146.4. pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs un nosaukums, ja tiek izmantots pakalpojums;

146.5. agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja dati un augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav pieejami Valsts augu aizsardzības dienestā. Dati Lauku atbalsta dienestā vai Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā;

146.6. aprēķinātā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) saskaņā ar šo noteikumu 144.2. apakšpunktu.

147. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

148. Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizlieguma ievērošanu un augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas materiāla izmantošanu.

12.3.1 Ekoshēmas atbalsts par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu

148.1 Ekoshēmas atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu piešķir par visiem saimniecības aramzemes hektāriem, ja saimniecības aramzemes ieskautu ainavas elementu kopējā platība ir vismaz viens procents no kopējās aramzemes platības, bet nav mazāka par 0,1 hektāru. Ainavas elementi atbilst šo noteikumu ​13. punktā minētajām prasībām. Tie var būt arī aizsargājamie koki, dižakmeņi un alejas, kas aizsargājamas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu. Aizsargājamās teritorijas robežas ir noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".

148.2 Šo noteikumu 148.1 punktā minētie ainavas elementi ir deklarēti saskaņā ar šo noteikumu 252. punktu.

148.3 Ainavas elementus saglabā visu kalendāra gadu, par kuru pieteikts atbalsts.

148.4 Ja ainavas elements ir identificēts kā punktveida elements, ar ražošanu nesaistītu aizsargājamu koku un dižakmeņu platību aprēķina, piemērojot koeficientu 628 m2, bet atsevišķi augošu ar ražošanu nesaistītu koku platību –, piemērojot koeficientu 300 m2.

148.5 Ja ainavas elementu platība atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ainavas elementu platību nosaka atbilstoši tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai.

148.6 Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 148.1 punktā minētie ainavas elementi, atrodas viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā.

148.7 Ja pārbaudē saimniecībā Lauku atbalsta dienests konstatē deklarētā ainavas elementa neatbilstību šo noteikumu prasībām, trūkstošo ainavas elementa platības lielumu var aizstāt ar citu platību, kas atbilst ainavas elementa nosacījumiem, lai nodrošinātu šo noteikumu 148.1 punkta nosacījumu izpildi. Koku vai krūmu puduri, akmeņu kaudzes, dīķi, kā arī zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem pārbaudes laikā ir identificējama, un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā.

12.4. Ekoshēmas atbalsts par saudzējošu lauksaimniecības praksi

149. Ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā kārtējā gadā tiek audzēti graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi, nektāraugi, pākšaugi tīrsējā vai sēti maisījumā ar labību, tauriņzieži tīrsējā vai sēti maisījumā ar stiebrzālēm, kur tauriņzieži veido vairāk nekā 50 procentu pirmajā sējuma izveides gadā, un ja tie sēti, izmantojot kādu no šādiem augsnes pirmssējas apstrādes veidiem:

149.1. minimālu augsnes apstrādi – augsnes virskārtas seklu apstrādi ne dziļāk par 15 centimetriem, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi;

149.2. augsnes joslu apstrādi, kad apstrādā augsnes joslu līdz piecu centimetru platumā sēklas sēšanai, rindstarpās atstājot vismaz 10 centimetrus platu joslu, kurā augsni mehāniski neapstrādā un saglabā augu atliekas vai rugaini;

149.3. tiešo sēju, kad kārtējā gadā pēc iepriekšējā kultūrauga novākšanas augsni neapstrādā un near, bet sēj tieši rugainē.

150. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

151. Pirmssējas apstrāde ir apstrāde no iepriekšējā kultūrauga novākšanas brīža līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējas brīdim. Ja iepriekšējā gadā ir deklarēta papuve vai zālājs, uzskatāms, ka pirmssējas apstrādes laiks ir no iepriekšējā gada 15. jūlija līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējai.

152. Lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā norāda katram laukam izmantoto apstrādes veidu.

153. Lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu minimālu augsnes apstrādi, par vismaz 90 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci un tos neiesniedz Lauku atbalsta dienestā, tie ir uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus.

154. Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma iesniegšanas gadā.

155. Lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā uzglabā aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un herbicīdu lietošanu, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu un daudzumu, devu (kilogrami vai litri uz hektāru), izsmidzināšanas datumu un apstrādāto platību, un līdz kārtējā gada 5. novembrim attiecīgo informāciju elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā.

155.1 Lauksaimnieks, kas saimniecībā īsteno bioloģisko ražošanu, nesniedz šo noteikumu 155. punktā minēto informāciju par platību, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi.

156. Valsts augu aizsardzības dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā par herbicīdu izmantošanu.

12.5. Ekoshēmas atbalsts par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi

157. Ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi piešķir par lauksaimniecības zemes platību, par kuru ir augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti un kurā laikposmā no priekšauga ražas novākšanas vai iestrādes augsnē līdz atbalstam pieteiktā kultūrauga ražas novākšanai vismaz vienu reizi izmanto kādu no šādām metodēm:

157.1. tieša šķidrā organiskā mēslojuma – šķidrmēslu, vircas, digestāta – izkliedi un iestrādi ar lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi, vienā hektārā iestrādājot vismaz 10 tonnu organiskā mēslojuma;

157.2. minerālmēslu precīzo izkliedi;

157.3. augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu.

158. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem, un analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā līdz kārtējā gada 30. jūnijam. Ja analīzes nav veiktas Valsts augu aizsardzības dienestā, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus, augsnes paraugu analīžu rezultātus un testēšanas pārskatu kopiju iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim.

159. Izmantojot minerālmēslu precīzās izkliedes metodi, ievēro šādus nosacījumus:

159.1. to dara ar minerālmēslu izkliedētāju vai izsmidzinātāju, kam ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu mēslošanas zonu nepārklāšanos;

159.2. traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai mēslojuma iestrādei.

160. Izmantojot augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu, ievēro šādus nosacījumus:

160.1. to dara ar sertificētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu, kurai ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, lai nodrošinātu apstrādāto zonu nepārklāšanos;

160.2. traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kam ir GPS uztvērējs, kā arī sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkcija precīzai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

161. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

161.1 Lauksaimnieks informāciju par izmantoto šķidrā organiskā mēslojuma, precīzo minerālmēslu izkliedes un augu aizsardzības līdzekļu tehnoloģisko iekārtu, ja šī informācija nav pieejama Valsts augu aizsardzības dienestā, kā arī informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, līdz kārtējā gada 5. novembrim elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, aizpildot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādē Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā. Ja mēslošanas līdzekļus neizkliedē vai augu aizsardzības līdzekļus neizsmidzina pats lauksaimnieks, tas vismaz trīs gadus uzglabā un pēc pieprasījuma uzrāda Valsts augu aizsardzības dienestam dokumentus, kas apliecina ārpakalpojuma saņemšanu.

161.2 Lauksaimnieks saimniecības uzskaites sistēmā (lauku vēsturē), kas izveidota atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma un par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību, norāda informāciju par šķidrā organiskā mēslojuma, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saimniecībā par konkrētajiem laukiem un uzrāda to pēc pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienestam.

162. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

163. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

164. (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177)

12.6. Ekoshēmas atbalsts par zālāju saglabāšanas veicināšanu

165. Lauksaimnieks, piesakoties ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu:

165.1. uzņemas saistības vismaz divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku);

165.2. apņemas saistību laikā iesniegt ģeotelpisko iesniegumu par attiecīgo platību.