Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

165.1 Saistību gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim, bet, ja iepriekšējā gadā pirms saistību uzņemšanās ģeotelpiskajā iesniegumā attiecīgajā platībā ir deklarēts ilggadīgais zālājs (710. kods), aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums (720. kods), aramzemē sētu stiebrzāļu un tauriņziežu maisījums (760. kods), auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (141. kods), vasaras kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (113. kods), ziemas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (117. kods), vasaras speltas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (118. kods), ziemas speltas kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (119. kods), vasaras mieži ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (133. kods), ziemas mieži ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (135. kods), rudzi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (124. kods), rudzu populācijas šķirnes, tostarp 'Kaupo', ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (125. kods), vasaras tritikāle ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (152. kods), ziemas tritikāle ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju (154. kods) vai graudaugu un zirņu maisījums, kurā zirņi nepārsniedz 50 procentu, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju (446. kods), tad pēdējā saistību gadā attiecīgo platību var pārveidot, sākot no 15. jūlija.

166. Šo noteikumu 165. punktā minētās saistības lauksaimnieks 2027. gadā var uzņemties uz vienu gadu.

167. Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu piešķir:

167.1. par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprināto hektāru. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

167.2. par stiebrzāļu platību, ko izmanto sēklas iegūšanai, ja tā kārtējā gadā ir pieteikta, tajā notikusi Valsts augu aizsardzības dienesta lauku apskate un lauks atzīts par atbilstošu sēklaudzēšanas prasībām;

167.3. ja tiek izpildītas šo noteikumu 165. punktā minētās saistības.

168. Ja lauksaimnieks saistību otrajā gadā izbeidz šo noteikumu 165. punktā minētās saistības, tas atmaksā iepriekšējā gadā saņemto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības.

169. Saistību periodā ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nedrīkst mainīt pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu.

170. Ja saistību otrajā gadā lauka saistību platība neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem vai 0,3 hektāriem no pirmajā saistību gadā apstiprinātās lauka saistību platības, uzskatāms, ka saistību platība nemainās.

170.1 Lauksaimnieks pēc saistību pirmajiem diviem gadiem drīkst samazināt saistību platību, nemainot pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu. Šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir par to platības daļu, par kuru turpinās saistību izpilde.

171. Ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar gadu, kad atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības, ir palielināta, lauksaimnieks jauno platību (lauku) deklarē atsevišķi un par to uzsāk jaunu saistību periodu.

172. Lauksaimnieks saistību laikā visu saimniecību, lauksaimniecības zemi vai tās daļu var nodot citai personai. Attiecīgā persona to pārņem vienlaikus ar attiecīgajām saistībām un mēneša laikā pēc pārņemšanas par to informē Lauku atbalsta dienestu. Ja saistību pārņēmējs izbeidz šo noteikumu 165. punktā minētās saistības, persona, kas nodod saistības, atmaksā iepriekšējā gadā piešķirto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības.

173. Ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

174. Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu nepiešķir par ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju, uz kuru attiecināms šo noteikumu 6.9. apakšnodaļā noteiktais 9. LLVS standarts.

12.7. Ekoshēmas atbalsts par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās

175. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās lauksaimniekam var piešķirt, ja saimniecībā visa lauksaimniecības zemes platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā saskaņā ar regulas 2018/848 34. panta 1. punktu.

176. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par aramzemi, kurā:

176.1. nodrošina kultūraugu dažādošanu:

176.1.1. vienā līdz desmit hektāros, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas);

176.1.2. 10,01 līdz 30 hektāros, kur audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus un galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 65 procentus, bet divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr:

176.1.2.1. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

176.1.2.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

176.1.3. vairāk nekā 30 hektāros audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus, divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus un pirmo trīs kultūraugu platībai – 99 procentus no aramzemes, tomēr:

176.1.3.1. prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

176.1.3.2. prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

176.2. uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:

176.2.1. īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) – vismaz 75 procentos no aramzemes platības;

176.2.2. Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) – vismaz 65 procentos no aramzemes platības;

176.2.3. pārējā teritorijā (11. pielikums) – vismaz 70 procentos no aramzemes platības.

177. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam pieteikto ilggadīgo stādījumu rindstarpās.

178. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, kurā ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja un aramzemē sēta zālāja hektāru. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Prasība par blīvumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm ilggadīgajos zālājos, un ilggadīgajiem zālājiem, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem).

179. Ekoshēmas atbalstam par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

180. Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 176.2. apakšpunktā minētās prasības, tajā neiekļauj dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta vai apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

181. Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 176.2. apakšpunktā minētajās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasību robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā. Ja saimniecībā kopumā tiek nodrošināta augstākā augsnes pārklājuma robežvērtība, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecības aramzemes platības, tad uzskatāms, ka attiecīgā prasība ir izpildīta, ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 8. pielikuma 2.2. apakšpunktā minētās prasības izpildi.

182. Piemērojot prasību par kultūraugu dažādošanu, atšķirīgs kultūraugs ir atšķirīgai ģintij piederošs kultūraugs. Audzējot kultūraugus, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņziežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas, par atšķirīgu kultūraugu uzskatāms pie vienas sugas vai apakšsugas piederošs kultūraugs. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve, stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi uzskatāmi par atšķirīgiem kultūraugiem.

183. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu audzēšanai", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi.

184. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus.

185. Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšnodaļu.

13. Saistītais ienākumu atbalsts

13.1. Saistītā ienākumu atbalsta saņemšanas vispārīgie nosacījumi

186. Saistīto ienākumu atbalstu var saņemt aktīvais lauksaimnieks.

187. Saistītā ienākumu atbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

188. Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par to dzīvnieku skaitu, kas pārsniedz lauksaimnieka īpašumā esošo atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kuri reģistrēti Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā.

188.1 Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par šo noteikumu 13. punktā minēto ainavu elementu platību.

13.2. Saistītais ienākumu atbalsts par slaucamām govīm

189. Saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:

189.1. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

189.2. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;

189.3. pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 6300 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, – 4650 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību.

190. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (arī par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiski pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma un piena piegādes datuma, norādot piena pircēju un piegādāto piena daudzumu, vai pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā.

191. Šo noteikumu 189. punktā noteikto informāciju Lauku atbalsta dienests iegūst no lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

192. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par slaucamām govīm, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

13.3. Saistītais ienākumu atbalsts par liellopiem

193. Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 19. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:

193.1. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

193.2. bulli vai vērsi, kurš kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniedzis 16 mēnešu vecumu un turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

193.3. zīdītājgovi, kuru neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, kura ir atnesusies divu gadu laikposmā, kas beidzas kārtējā gada 15. novembrī, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.

194. Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

195. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, par kuriem kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par liellopiem, par kuriem ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

13.4. Saistītais ienākumu atbalsts par aitām

196. Saistīto ienākumu atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.

197. Saistīto ienākumu atbalstu par aitām piešķir, ja tās:

197.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

197.2. pieder pie gaļas šķirnes, kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes vai piena šķirnes (20. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;

197.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;

197.4. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. marta.

198. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet konstatēts, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par aitām, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

13.5. Saistītais ienākumu atbalsts par kazām

199. Saistīto ienākumu atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.

200. Saistīto ienākumu atbalstu par kazām piešķir, ja tās:

200.1. ir atnesušās laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim;

200.2. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

200.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu.

201. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet konstatēts, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par kazām, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 325. punktam.

13.6. Saistītais ienākumu atbalsts par dārzeņiem un par augļiem un ogām

202. Saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

202.1. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, maurlokus, lielloku sīpolus, batūnus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, skābenes (izmantojamas pārtikai), rabarberus, spinātus, mārrutkus, parastās dilles, salātus, topinambūrus, papriku, baklažānus vai sparģeļus;

202.1.1 Saistīto atbalstu par dārza ķirbju, vīģlapu ķirbju, lielaugļu ķirbju un muskata ķirbju platību piešķir, ja tie audzēti stādot, nevis sējot.

202.2. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 202.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

202.3. par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga laukiem norāda šādu informāciju:

202.3.1. lauka nosaukumu vai numuru un platību;

202.3.2. audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

202.3.3. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

202.3.4. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

202.3.5. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu;

202.4. Lauksaimnieks ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30. jūnijam, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus (ar laika un vietas atzīmi), kas apliecina šo noteikumu 202.1.1 apakšpunktā minēto stādījumu ierīkošanu vairāk nekā triju hektāru platībā.

203. Saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

203.1. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes, kazenes, sausseržus, irbenes un plūškokus, melones vai arbūzus;

203.2. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 203.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;

203.3. par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga lauku norāda šādu informāciju:

203.3.1. lauka nosaukumu vai numuru un platību;

203.3.2. audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

203.3.3. agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

203.3.4. izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

203.3.5. ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.

13.7. Saistītais ienākumu atbalsts par cietes kartupeļiem

204. Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.

205. Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:

205.1. kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

205.2. no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz 3,5 tonnas kartupeļu cietes.

206. Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo noteikumu 204. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko nosaka, dalot ar 3,5 to kartupeļu cietes daudzumu, kas iegūts no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātajiem kartupeļiem.

207. Cietes ražotājs šo noteikumu 204. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

208. Šo noteikumu 206. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 210. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 21. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

209. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:

209.1. kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru;

209.2. kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

210. Cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim Lauku atbalsta dienestā par katru piegādāto kartupeļu kravu iesniedz vismaz šādu informāciju:

210.1. piegādes datumu;

210.2. apliecinājuma dokumenta numuru;

210.3. audzēšanas līguma numuru;

210.4. kartupeļu audzētāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

210.5. transportlīdzekļa svaru pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;

210.6. transportlīdzekļa svaru pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;

210.7. piegādātās kravas bruto svaru;

210.8. piegādātās kravas bruto svara samazinājumu procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;

210.9. piegādātās kravas bruto svara samazinājumu svešķermeņu svara dēļ;

210.10. piegādātās kravas kopējo kartupeļu tīrsvaru;

210.11. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svaru.

211. Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas par to informē Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam piekļuvi pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai.

212. Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc pieprasījuma iesniedz pierādījumus par cietes kartupeļu piegādi cietes ražotājam un nodrošina Lauku atbalsta dienestam piekļuvi saimniecības uzskaites informācijai.

13.8. Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem

213. Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

213.1. attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;

213.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam saimniecības lauku apskatei pieteiktajā platībā iegūtas pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēklas;

213.3. kopējā sēklas kartupeļu aizņemtā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

214. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši ģeotelpiskajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

215. Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.

216. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 20. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu.

216.1 Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz pieteiktās platības hektāru skaitu, kuros iegūtais pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēklu daudzums ir vismaz 10,3 tonnas vidēji no hektāra vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām – vismaz astoņas tonnas vidēji no hektāra.

217. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

13.9. Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētu labības sēklu

218. Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

218.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.), speltas kvieši (Triticum spelta L.), cietie kvieši (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), sējas auzas (Avena sativa L.), kailgraudu auzas (Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);

218.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam saimniecības lauku apskatei pieteiktajā platībā iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

218.3. kopējā ar labības sēklu apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

218.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

219. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši Lauku atbalsta dienestā iesniegtajam ģeotelpiskajam iesniegumam.

220. Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētu labības sēklu pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.

221. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 20. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

222. Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto labības sēklu apjomu.

222.1 Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz pieteiktās platības hektāru skaitu, kuros iegūts šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu daudzums vidēji no viena hektāra.

223. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

13.10. Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

224. Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

224.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, inkarnāta āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu), velna auzas, sorgo, Sudānas zāle, sorgo hibrīdi, kas radušies, krustojot sorgo un Sudānas zāli, eļļas rutks vai esparsete;

224.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam saimniecības lauku apskatei pieteiktajā platībā iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

224.3. kopējā stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

224.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

225. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši ģeotelpiskajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

226. Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.

227. Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 20. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

228. Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto stiebrzāļu un lopbarības augu sēklu apjomu.

228.1 Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz pieteiktās platības hektāru skaitu, kuros iegūts šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu daudzums vidēji no viena hektāra.

229. (Svītrots ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230)

13.11. Saistītais ienākumu atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi un saistītais ienākumu atbalsts par miežiem

230. Saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi (Brassica rapa) apsētā lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

231. Saistīto ienākumu atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

231.1. kopējā ar miežiem apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

231.2. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

13.12. Saistītais ienākumu atbalsts par rudzu populācijas šķirnēm

232. Saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm lauksaimnieks var saņemt, ja:

232.1. attiecīgajā platībā tiek iesētas un audzētas rudzu populācijas šķirnes, kuras kārtējā gada 15. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā, un sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete apliecina sertificētas sēklas iegādi vai, ja sēkla ir iegūta savā sēklaudzēšanas saimniecībā Latvijā, Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtais sēklu testēšanas pārskats apliecina, ka sēklu partija atbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, vai ir cits sertificētas sēklas izcelsmes apliecinājums, kas apliecina šķirni un sertificētas sēklas iegādi pēdējo četru gadu laikā;

232.2. kopējā ar šo noteikumu 232.1. apakšpunktā minētajām rudzu populācijas šķirnēm apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

232.3. kārtējā gadā ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar maizes ražotāju vai graudu pārstrādātāju, kam noslēgts līgums ar maizes ražotāju;

232.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

233. Lauksaimnieks, kas pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm, papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

233.1. dokumentu, kas apliecina šo noteikumu 232.1. apakšpunktā noteikto sēklu izcelsmi, ja tie nav Lauku atbalsta dienesta rīcībā;

233.2. šo noteikumu 232.3. apakšpunktā minēto rudzu populācijas šķirņu piegādes līgumu. Ja lauksaimniekam ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar graudu pārstrādātāju, tajā ir iekļauts apliecinājums, ka graudu pārstrādātājam ir līgums ar maizes ražotāju.

234. Maksimālais hektāru skaits, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz hektāru skaitu, ko nosaka, šo noteikumu 232.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā noteikto rudzu populācijas šķirņu daudzumu kilogramos dalot ar 40, kā arī nepārsniedz atbalstam pieteikto hektāru skaitu.