Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 87Rīgā 2018. gada 13. februārī (prot. Nr. 9 7. §)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību29. panta trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka grāmatvedības uzskaites kārtību:

1.1. budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm;

1.2. Valsts kasei – papildus šā punkta 1.1. apakšpunktā minētajam – arī valsts budžeta finanšu uzskaitei;

1.3. Valsts ieņēmumu dienestam – papildus šā punkta 1.1. apakšpunktā minētajam – arī šā dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitei.

2. Šo noteikumu 1. punktā minētās iestādes kopā turpmāk šajos noteikumos tiek sauktas "budžeta iestāde".

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. (svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 766);

3.2. (svītrots ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547);

3.3. valsts un pašvaldību administrēto nodevu (tai skaitā valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" administrētās nodevas) ieņēmumu uzskaiti, izņemot šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto uzskaiti.

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. amortizētās aizstāšanas izmaksas – aktīva vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga aktīva iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā aktīva nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu tik ilgu laiku, cik ilgi budžeta iestāde lietojusi aizstāto aktīvu;

4.1.1 apliekamais notikums – darījums, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodokļu un nodevu jomā apliekams ar nodokli vai nodevu;

4.2. atlīdzība – saimnieciskie labumi, kas ietver valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē, finanšu un nefinanšu aktīvus, brīvprātīgo darbu;

4.3. atsavināšana – saimnieciskais darījums, kura rezultātā budžeta iestādes īpašuma tiesības uz aktīvu pāriet aktīva ieguvējam (piemēram, aktīva pārdošana, nodošana bez atlīdzības, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā);

4.4. atsavināšanas izmaksas – izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanas darījumu un bez kurām nevar veikt aktīva atsavināšanu;

4.5. atvasināts finanšu instruments – finanšu aktīvs un finanšu saistības, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

4.5.1. tā vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, finanšu instrumentu cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai cita mainīga faktora izmaiņām ar nosacījumu, ka nefinanšu mainīgais faktors nav īpaši attiecināms uz kādu līgumu slēdzošo pusi;

4.5.2. sākotnējais neto ieguldījums ir mazāks, nekā būtu nepieciešams cita veida līgumu noslēgšanai, kas līdzīgā veidā ir atkarīgs no tirgus faktoru izmaiņām, vai sākotnējais ieguldījums nav nepieciešams;

4.5.3. tā norēķins tiek veikts nākotnes datumā;

4.6. bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb 31. decembris;

4.7. būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās budžeta iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās uzrādīšanas konkrētos apstākļus;

4.8. darījums ar atlīdzību – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai izpilda saistības un darījuma otrai pusei pretī tieši nodod atlīdzību, kuras patiesā vērtība atbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver ar pakalpojumu sniegšanu, preču pārdošanu saistītos ieņēmumus un izdevumus, ieņēmumus un izdevumus par aktīvu lietošanu (piemēram, procenti, autoratlīdzība un dividendes vai tamlīdzīgi maksājumi), kā arī ieņēmumus un izdevumus par līgumsodiem, kas attiecas uz šajā apakšpunktā minētajiem darījumiem;

4.9. darījums bez atlīdzības – saimnieciskais darījums, kura ietvaros viena puse saņem aktīvu vai pakalpojumu vai dzēš saistības, pretī nedodot (nesaņemot) atlīdzību vai dodot (saņemot) atlīdzību, kuras patiesā vērtība neatbilst saņemtā aktīva vai pakalpojuma, vai dzēsto saistību patiesajai vērtībai. Šie darījumi ietver nodokļu, nodevu, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un citu maksājumu budžetā ieņēmumus un maksājumus, pārvedumus, tai skaitā transfertus (piemēram, valsts budžeta mērķdotācijas, Eiropas Savienības projektu ietvaros plānotie transferti), dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzību, saistību dzēšanu, mantojumus, dāvinājumus, ziedojumus, soda naudas, kavējuma naudu un naudas sodus;

4.10. diskontēšana – aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību;

4.11. efektīvās procentu likmes metode – finanšu instrumentu uzskaites vērtības amortizācijas metode, saskaņā ar kuru nākotnē paredzētos maksājumus diskontē, lai līguma darbības laikā vienmērīgi atzītu procentu ieņēmumus vai izdevumus;

4.12. finanšu aktīvi:

4.12.1. nauda;

4.12.2. citas personas pašu kapitāla instruments – līgums, kas apliecina atlikušo līdzdalību citas personas aktīvos pēc visu saistību atskaitīšanas;

4.12.3. līgumā noteiktas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no citas personas vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas budžeta iestādei ir potenciāli labvēlīgi;

4.12.4. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.13. apakšpunktā sniegtajai definīcijai;

4.13. finanšu instruments – vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai – finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu;

4.14. finanšu saistības:

4.14.1. līgumā noteikts pienākums nodot citai personai naudas līdzekļus vai citus finanšu aktīvus vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas attiecīgajai budžeta iestādei ir potenciāli nelabvēlīgi;

4.14.2. finanšu instruments, ja tas atbilst šo noteikumu 4.13. apakšpunktā sniegtajai definīcijai;

4.15. grāmatvedības kontu plāns – kontu plāns, kas izstrādāts atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai kontu plāna shēmai;

4.16. grāmatvedības uzskaites kārtība – iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā izdots dokumentu kopums, kas ietver grāmatvedības kontu plānu, aktīvu un pasīvu, tai skaitā iespējamo aktīvu un iespējamo pasīvu, ieņēmumu un izdevumu novērtēšanas metodes, darījumu un citu notikumu grāmatojumus, būtiskuma līmeni un citu nepieciešamo informāciju, ko budžeta iestāde lieto, veicot grāmatvedības uzskaiti un sagatavojot pārskatus;

4.17. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējs – valsts budžeta iestāde, kurai grāmatvedības uzskaiti tiesību aktos noteiktajā kārtībā kārto cita valsts budžeta iestāde;

4.18. grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs – valsts budžeta iestāde, kura sniedz grāmatvedības pakalpojumu citai valsts budžeta iestādei;

4.19. grāmatvedības uzskaites principi – normatīvajos aktos noteikti konkrēti principi, nostādnes, metodes, pieņēmumi, noteikumi un prakse saimniecisko darījumu novērtēšanai un uzskaitei;

4.20. izmaksu metode – aktīvu uzskaites metode, saskaņā ar kuru aktīva sākotnējo vērtību periodiski samazina par nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu;

4.21. monetārie posteņi – ārvalstu valūtās izteiktās aktīvu un saistību summas, kas saņemamas vai maksājamas ārvalstu valūtā (ārvalstu valūtas naudas atlikumi un ārvalstu valūtās maksājamās prasības un saistības);

4.21.1 naudas plūsmas riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa naudas plūsmu mainības riska ierobežošana, kas ir attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus;

4.22. nefinanšu aktīvi – aktīvi, kas neatbilst šo noteikumu 4.12. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, pamatlīdzekļi, krājumi, avansa maksājumi, nākamo periodu izdevumi);

4.23. nefinanšu saistības – saistības, kas neatbilst šo noteikumu 4.14. apakšpunktā sniegtajai definīcijai (piemēram, nākamo periodu ieņēmumi);

4.24. nemateriālā ieguldījuma attīstība – jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izstrāde, izveide un testēšana pirms aktīva lietošanas uzsākšanas;

4.24.1 nodrošināts postenis – finanšu aktīvs vai finanšu saistības, kas atbilst finanšu instrumentu klasifikācijas kritērijiem, vai to grupa ar līdzīgām riska pazīmēm, kas rada budžeta iestādei nākotnes naudas plūsmas izmaiņu risku un kuru budžeta iestāde nosaka kā pret risku nodrošinātu posteni;

4.25. noma – līgums, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem (atlīdzību) nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu līgumā noteiktu laika periodu;

4.26. parastās darbības cikls – laiks no funkcijas izpildei nepieciešamo resursu nodrošināšanas līdz funkcijas izpildei, no produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo materiālu iegādes līdz preču realizācijai vai pakalpojumu sniegšanai;

4.27. patiesā vērtība – summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām;

4.27.1 patiesās vērtības riska ierobežošana – nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņu riska ierobežošana, kas attiecināma uz noteiktu risku un var ietekmēt budžeta iestādes ieņēmumus vai izdevumus;

4.28. pārskata datums – tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, par kuru sagatavots pārskats;

4.29. pārskata periods – periods, par kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem pārskatu sagatavošanas jomā sniedz informāciju par grāmatvedības uzskaites datiem;

4.30. pētniecība – pasākumi, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu, izpēti, pētniecības rezultātu izvērtēšanu un secinājumu atlasi, materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu alternatīvu meklējumiem un jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšanu, izstrādi, novērtējumu un galīgo atlasi;

4.30.1 riska ierobežošanas efektivitāte – pakāpe, kādā riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas kompensē nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku;

4.30.2 riska ierobežošanas instruments – atvasināts finanšu instruments, kura patiesā vērtība vai naudas plūsmas kompensēs attiecīgā nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas;

4.31. saimnieciskie labumi – resursi vai pakalpojums, ko budžeta iestāde saņēmusi vai tai jāsaņem no citas personas (tai skaitā no citas budžeta iestādes), kas rodas no darījumiem ar atlīdzību vai darījumiem bez atlīdzības, kā arī ietver ieņēmumus no aktīvu vērtības palielinājuma vai saistību vērtības samazinājuma;

4.32. uzkrāšanas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un notikumus atzīst uzskaitē un uzrāda grāmatvedības uzskaites dokumentos un finanšu pārskatos periodā, kad tie notikuši (nevis tikai tad, kad notiek naudas līdzekļu vai naudas ekvivalentu saņemšana vai maksāšana).

5. Finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas izstrādāta, ievērojot grāmatvedības uzskaites principus.

6. Ministrija, centrālā valsts iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona vai pašvaldība, kā arī grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs apstiprina grāmatvedības kontu plānu, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm.

7. Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās iestādes izstrādā un apstiprina budžeta iestādes funkcijas specifikai atbilstošu grāmatvedības uzskaites kārtību, nodrošinot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās grāmatvedības kontu plāna shēmas piemērošanu finanšu pārskatu sagatavošanā.

8. Grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs izstrādā vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību, kādā sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu, ievērojot grāmatvedības uzskaites principus un normatīvos aktus par pakalpojumu sniegšanas kārtību valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros.

9. Budžeta iestāde izvērtē katru darījumu un, ņemot vērā darījumu ekonomisko būtību un to saistību ar citiem darījumiem, uzskaites prasības piemēro atsevišķi katram darījumam vai tā sastāvdaļām, vai vairākiem darījumiem kopā.

10. Ja šajos noteikumos nav konkrētu prasību, kas īpaši attiecināmas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, budžeta iestāde izstrādā un piemēro grāmatvedības uzskaites principus, kuru rezultātā iegūst informāciju, kas ir noderīga finanšu pārskata lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām un ticama.

11. Izstrādājot grāmatvedības uzskaites principus šo noteikumu 10. punktā minētajos gadījumos, ņem vērā šādas prasības un izvērtē to piemērojamību:

11.1. prasības, kas noteiktas tiesību aktos, kuros aplūkoti līdzīgi vai saistīti jautājumi;

11.2. citos tiesību aktos sniegtās aktīvu, saistību, ieņēmumu un izdevumu definīcijas un atzīšanas un novērtēšanas kritērijus.

12. Grāmatvedības uzskaitē piemērojamo būtiskuma līmeni nosaka ministrijai, centrālajai valsts iestādei, pašvaldībai un katrai konsolidācijā iesaistītajai budžeta iestādei šajos noteikumos minētajos gadījumos, ņemot vērā darījuma veidu (piemēram, vērtības samazinājums, uzkrājumu veidošana), attiecīgā aktīva vai saistību īpatsvaru, attiecīgā darījuma raksturu un periodiskumu un ietekmi uz pārskata perioda un turpmāko periodu finansiālās darbības rezultātiem. Ja nepieciešams, būtiskuma līmeni nosaka atkārtoti.

13. Budžeta iestādes uzskaita visus to īpašumā, valdījumā un turējumā esošos un piekrītošos ilgtermiņa ieguldījumus, apgrozāmos līdzekļus un saistības saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem un darījuma ekonomisko būtību.

14. Lēmumu pieņemšanai par darījumu klasifikāciju, aktīvu un pasīvu novērtēšanu (piemēram, aktīvu lietderīgās lietošanas laika noteikšanai, vērtības samazinājuma, uzkrājumu aprēķiniem) un citām aplēsēm budžeta iestādes vadītāja noteiktā kārtībā var:

14.1. izveidot komisiju, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus (turpmāk – komisija);

14.2. noteikt budžeta iestādes atbildīgo attiecīgās jomas speciālistu (turpmāk – speciālists).

15. Darījums var ietvert gan darījuma ar atlīdzību, gan darījuma bez atlīdzības daļu. Komisija vai speciālists nosaka ieņēmumu vai izdevumu daļu, kas rodas darījuma bez atlīdzības rezultātā, kā arī darījuma ar atlīdzību rezultātā radušās izmaiņas aktīvos, pasīvos un ieņēmumus vai izdevumus.

16. Darījumi bez atlīdzības ietver arī budžeta iestāžu restrukturizāciju un likvidāciju.

17. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita, lietojot vienus un tos pašus grāmatvedības uzskaites principus, neatkarīgi no darījuma veida, kura rezultātā tie radušies, ja vien šajos noteikumos nav noteikti atšķirīgi uzskaites principi.

18. Budžeta iestāde grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši uzkrāšanas principam. Saskaņā ar uzkrāšanas principu budžeta iestāde uzskaita aktīvus, saistības, pašu kapitālu, ieņēmumus un izdevumus.

19. Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus uzskaita atsevišķi, nelietojot to ieskaitu, ja vien citā normatīvajā aktā nav norādīts citādi.

20. Ja darījuma valūta nav euro, tad budžeta iestāde analītiskās uzskaites nodrošināšanai darījumu var uzskaitīt darījuma valūtā.

21. Budžeta iestāde veido atsevišķu uzskaites reģistru – zembilanci – bilances aktīvu un pasīvu kontos neiekļautās informācijas uzskaitei.

1.1 Grāmatvedības uzskaites pamatprincipi

1.1 1. Aktīvu atzīšanas vispārīgie kritēriji

22. Par aktīviem atzīst resursus, ko pagātnes notikumu rezultātā kontrolē budžeta iestāde un kuru vērtību var ticami novērtēt, un no kuriem nākotnē var sagaidīt saimnieciskos labumus vai ar kuriem var nodrošināt budžeta iestādes (valsts, nozares vai pašvaldības) funkciju vai deleģēto uzdevumu (turpmāk – funkcija) izpildi:

22.1. izmantojot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai;

22.2. iznomājot citām personām;

22.3. izmantojot administratīvām vajadzībām;

22.4. īstenojot valsts un pašvaldību politiku un nodrošinot valsts un pašvaldību budžeta vajadzības.

23. Budžeta iestādei ir kontrole pār aktīvu, ja tā savu mērķu sasniegšanai var lietot aktīvu vai gūt no tā labumu kādā citā veidā un var liegt vai kā citādi regulēt trešo personu piekļuvi šādam labumam.

24. Pagātnes notikums, kura rezultātā izveidojas kontrole pār aktīvu, ir:

24.1. aktīva saņemšanas, iegādes, izveidošanas vai cita darījuma rezultātā;

24.2. apliekams notikums šo noteikumu 4.1.1 apakšpunkta izpratnē;

24.3. apstiprināts tiesību akts, kura rezultātā gūto ieņēmumu saņemšana ir droši ticama.

25. Ja atsavina ķīlu, to atzīst par aktīvu dienā, kad tā atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem.

26. Ilgtermiņa ieguldījumi ietver aktīvus, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma.

27. Apgrozāmie līdzekļi ietver aktīvus, ko izmanto parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem. Apgrozāmie līdzekļi ietver arī aktīvus, kuri paredzēti galvenokārt tirdzniecībai, un ilgtermiņa finanšu aktīvu īstermiņa daļu.

1.1 2. Saistību atzīšanas vispārīgie kritēriji

28. Saistības ir budžeta iestādes pašreizējs pienākums, kurš radies pagātnes notikumu rezultātā un kura izpildei ir nepieciešams resursu izlietojums.

29. Pagātnes notikums, kura dēļ izveidojas pašreizējs pienākums, rodas, ja:

29.1. pienākuma izpildi paredzēts nodrošināt tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

29.2. notikums (kas var būt budžeta iestādes darbība) ir devis citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka budžeta iestāde izpildīs attiecīgo pienākumu.

30. Saistības sākotnēji klasificē kā īstermiņa, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

30.1. par tām jānorēķinās vai jāveic attiecīgā pienākuma izpilde (piemēram, saņemts avanss par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajā periodā) 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma;

30.2. par tām paredz norēķināties vai veikt attiecīgā pienākuma izpildi budžeta iestādes parastās darbības cikla ietvaros arī tad, ja cikls ir ilgāks par 12 mēnešiem;

30.3. tās galvenokārt paredzētas tirgošanai finanšu instrumentu tirgū.

31. Saistības ne retāk kā pārskata gada beigās klasificē kā īstermiņa, ja:

31.1. budžeta iestāde var veikt saistību (norēķināšanos vai pienākuma) izpildi 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma;

31.2. papildus šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētajam kritērijam pēc bilances datuma, pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanu (turpmāk – apstiprināts publiskošanai), ir noslēgta vienošanās pārkreditēt saistības vai izmainīt maksājumu grafiku atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem.

32. Saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, ja tās neatbilst šo noteikumu 30. un 31. punktā minētajiem kritērijiem.

1.1 3. Ieņēmumu atzīšanas vispārīgie kritēriji

33. Ieņēmumus veido saimnieciskie labumi, tai skaitā aktīvu vērtības palielinājums vai saistību vērtības samazinājums, ko saņem vai saņems budžeta iestāde savā vārdā vai pildot funkcijas un kas palielina pašu kapitālu.

34. Ieņēmumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja:

34.1. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus;

34.2. ieņēmumu summu var ticami novērtēt.

1.1 4. Izdevumu atzīšanas vispārīgie kritēriji

35. Izdevumus veido saimniecisko labumu samazinājums, kas rodas no aktīvu izlietojuma, vērtības samazinājuma, atsavināšanas vai saistību rašanās vai palielinājuma rezultātā un kas samazina pašu kapitālu.

36. Izdevumus atzīst šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja:

36.1. ir noticis resursu izlietojums vai tas ir paredzams;

36.2. izdevumu summu var ticami novērtēt.

2. Finanšu pārskatu posteņu uzskaites vispārīgie principi

2.1. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējā atzīšana un novērtēšana

37. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst dienā, kad budžeta iestāde iegūst kontroli pār aktīvu un tā pārņem visus riskus un no attiecīgā aktīva gūstamos saimnieciskos labumus.

38. Ilgtermiņa ieguldījumu atzīst arī, ja:

38.1. to iegādājas, lai bez atlīdzības nodotu vispārējās valdības sektora struktūrām, izņemot to kontrolētus un finansētus komersantus (turpmāk – vispārējās valdības sektora struktūras);

38.2. pārņem valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, izņemot valstij piekritīgo mantu, kuru uzskaita Valsts ieņēmumu dienests citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pieņemts lēmums par tā izmantošanu.

39. Nemateriālo ieguldījumu sastāvā atzīst nefinanšu aktīvu, kam nav fiziskas formas, ja tas:

39.1. ir nodalāms no citiem aktīviem un to var pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt individuāli vai kopā ar nodalāmu aktīvu vai saistībām;

39.2. radies no līguma vai juridiskām tiesībām (turpmāk – saistoša vienošanās), neraugoties uz to, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no budžeta iestādes vai no citām tiesībām un pienākumiem.

40. Nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus uzskaita saskaņā ar izmaksu metodi.

41. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējā vērtībā ietver šādas uz aktīvu tieši attiecināmās to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) izmaksas līdz dienai, kad aktīvs nodots lietošanā:

41.1. ilgtermiņa ieguldījuma pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus;

41.2. ilgtermiņa ieguldījuma piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai;

41.3. darba samaksu, kas tieši radusies ilgtermiņa ieguldījuma iegādes vai izveidošanas procesā;

41.4. to materiālu un pakalpojumu izmaksas, kas izmantoti ilgtermiņa ieguldījuma izveidošanas procesā;

41.5. ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanas paredzētajai izmantošanai izmaksas (ieviešanas, uzstādīšanas, montāžas izmaksas) līdz tā nodošanai lietošanā;

41.6. profesionālo pakalpojumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi vai izveidošanu;

41.7. nemateriālā ieguldījuma izveidošanai izmantoto patentu un licenču amortizāciju;

41.8. attiecīgā objekta nākotnē paredzēto nojaukšanas un tā iepriekšējās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējo aplēsi, ja šādi pienākumi noteikti saskaņā ar tiesību aktu;

41.9. izmaksas, kas radušās, veicot attiecīgā aktīva pārbaudi pirms tā lietošanas uzsākšanas, un no kurām atskaitīti pārbaudes laikā radušies ieņēmumi no to preču pārdošanas, kas saražotas ar attiecīgo aktīvu.

42. Izmaksas, kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma iegādi, izveidošanu vai nemateriālā ieguldījuma attīstību, atzīst pārskata perioda izdevumos, ja tās:

42.1. nav nepieciešamas, lai aktīvu sagatavotu tā paredzētajai izmantošanai;

42.2. ir administratīvās un citas vispārējās izmaksas, kuras nav tieši attiecināmas uz konkrēto aktīvu;

42.3. ir saistītas ar budžeta iestādes darbības uzsākšanu jaunā atrašanās vietā vai ar citu lietotāju grupu, tai skaitā personāla apmācības izmaksas;

42.4. ir saistītas ar jaunas struktūrvienības atvēršanu;

42.5. attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas) pašradīta aktīva izveidošanā;

42.6. radušās, atliekot aktīva apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem attiecīgajā pārskata periodā.

43. Papildus šo noteikumu 41. punktā noteiktajām izmaksām izvērtē izmaksas, kas radušās, izveidojot nemateriālo ieguldījumu, un tās klasificē šādi:

43.1. ar pētniecību saistītās izmaksas atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tās radušās;

43.2. ar aktīva attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma uzskaites vērtībā, ja ir sagatavots dokumentēts pamatojums par:

43.2.1. tehniskām iespējām aktīvu pabeigt tā, lai to varētu lietot vai atsavināt;

43.2.2. nodomu pabeigt aktīvu un to lietot vai atsavināt;

43.2.3. spēju lietot vai atsavināt aktīvu;

43.2.4. to, ka aktīvs radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus vai ar to nodrošinās funkciju izpildi (piemēram, par aktīva produkcijas tirgus vai paša aktīva pastāvēšanu vai aktīva lietderību, ja šo aktīvu plānots izmantot pašu vajadzībām);

43.2.5. aktīva attīstības pabeigšanai un tā lietošanai vai atsavināšanai pietiekamu tehnisko, finanšu un citu resursu pieejamību;

43.2.6. spēju ticami novērtēt izdevumus, kas attiecināmi uz aktīvu tā attīstības laikā.

44. Ar nemateriālā ieguldījuma attīstību saistītās izmaksas iekļauj nemateriālā ieguldījuma vērtībā, sākot ar dienu, kad nemateriālais ieguldījums atbilst aktīva atzīšanas kritērijiem.

45. Izmaksas, kas radušās pēc ilgtermiņa ieguldījuma nodošanas lietošanā un ir saistītas ar tā darbības uzsākšanu, pārvietošanu vai uzturēšanu, atzīst izdevumos.

46. Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma sākotnējā vērtībā pārtrauc dienā, kad tas ir nodots lietošanā.

47. Ilgtermiņa ieguldījumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā, sākotnēji atzīstot uzskaitē:

47.1. līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu;

47.2. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu;

47.3. maiņas ceļā saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 349. punktu;

47.4. bioloģiskos aktīvus, kuri iepriekš uzskaitīti bioloģisko aktīvu produktu sastāvā.

48. Ieguldījuma īpašumu šo noteikumu 47. punktā minētajos gadījumos novērtē patiesajā vērtībā un neatskaita atsavināšanas izmaksas. Patieso vērtību nosaka visam aktīvam, neatdalot tā neatņemamas sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai īpašumu varētu lietot kā ieguldījuma īpašumu.

49. Ilgtermiņa ieguldījuma patieso vērtību novērtē, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes vai šo noteikumu 123. vai 127. punktā minētās metodes, vai apstiprina aktīva vērtību, ja tā ir zināma.

50. Līdz šo noteikumu 47. punktā minētajai ilgtermiņa ieguldījuma novērtēšanai vai vērtības apstiprināšanai aktīvu uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās.

51. Patiesā vērtība, atskaitot atsavināšanas (pārdošanas) izmaksas, ir summa, kādu iespējams iegūt aktīva atsavināšanas (pārdošanas) darījumā starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un nesaistītām personām.

52. Ilgtermiņa ieguldījuma (izņemot finanšu instrumentu) patieso vērtību iespējams noteikt šādos gadījumos:

52.1. nesaistītu personu darījumā noslēgtā līgumā (saistošā pārdošanas līgumā) ir zināma ilgtermiņa ieguldījuma cena, kas koriģēta par izmaksām, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu;

52.2. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, bet ilgtermiņa ieguldījums ir tirgots aktīvā tirgū, tad patiesā vērtība ir ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtība (pašreizējā piedāvājuma cena). Ja pašreizējās piedāvājuma cenas nav pieejamas, ilgtermiņa ieguldījuma patiesās vērtības noteikšanā piemēro pēdējā darījuma cenu, pieņemot, ka tirgū nav notikušas būtiskas izmaiņas starp darījuma datumu un aprēķinu veikšanas datumu. Ja aktīva patiesās vērtības noteikšanai izmanto atšķirīga aktīvu veida vai stāvokļa tirgus cenas, tad veic korekcijas, lai šīs atšķirības novērstu;

52.3. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi un nepastāv aktīvs tirgus, patieso vērtību nosaka atbilstoši pieejamai informācijai par vērtību, kādu budžeta iestāde varētu iegūt no ilgtermiņa ieguldījuma pārdošanas nesaistītai personai aprēķinu datumā. Šīs vērtības noteikšanai var izvērtēt nesenu līdzīgu darījumu tajā pašā nozarē vai saimnieciskās darbības jomā. Šajā gadījumā koriģē līdzīga darījuma tirgus cenu, lai novērstu ekonomisko apstākļu atšķirības;

52.4. ja nav pieejami saistoši pārdošanas līgumi, nepastāv aktīvs tirgus un nav pieejama informācija par iespējamo pārdošanas vērtību, aktīva patieso vērtību nosaka atbilstoši diskontētās naudas plūsmas prognozei, pamatojoties uz ticamām no esošo nomas vai citu līgumu noteikumiem izrietošām aplēsēm par nākotnes ienākošo un izejošo naudas plūsmu starpību (turpmāk – neto naudas plūsmas) par tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem aktīviem tajā pašā vai līdzvērtīgā atrašanās vietā un stāvoklī, un piemērojot Valsts kases tīmekļvietnē publicēto attiecīgo diskonta likmi. Sagaidāmajās naudas plūsmās neiekļauj aktīvu finansēšanas vai to atjaunošanas izmaksas.

53. Šo noteikumu 47. punktā minētajos gadījumos zemes un būvju vērtības noteikšanai var izmantot to nosacīto izmaksu vērtību – kadastrālo vērtību, mežaudžu vērtības noteikšanai – Meža valsts reģistrā norādīto pilno vērtību un pazemes aktīvu vērtības noteikšanai – Ģeoloģiskās informācijas sistēmas datus.

54. Muzeju krājuma, kā arī bibliotēku fonda grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai izmanto normatīvajos aktos muzeju krājumu un bibliotēku fondu jomā noteikto uzskaites sistēmu datus.

55. Muzeju krājuma sastāvā esošos aktīvus, izņemot nekustamos īpašumus, budžeta iestāde atzīst grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar normatīvajos aktos muzeju krājumu jomā noteiktajiem krājuma esības pārbaužu termiņiem un nosaka muzeja krājuma priekšmetu vērtību vienlaikus ar krājuma esības pārbaudēm, novērtējot aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtībā, ja tā ir zināma. Ja aktīvu iegādes (izveidošanas) vērtība nav zināma, nosaka:

55.1. aktīvu patieso vērtību (ja tas ir iespējams) atbilstoši šo noteikumu 51. punktam;

55.2. krājumu vienības un, ja aktīvu patieso vērtību nav iespējams noteikt, katru novērtē viena euro vērtībā. Aktīvus uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to lietojumam un analītiskajā uzskaitē nodala atsevišķi.

56. Pamatlīdzekļus uzskaita, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību. Ja vienas aktīva vienības iegādes vai izveidošanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā, izņemot šo noteikumu 59. punktā minētos aktīvus.

57. Militāros ilgtermiņa aktīvus (militāro tehniku un iekārtas), kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai, uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā.

58. Bibliotēku fondus, izklaides, literāros un mākslas oriģināldarbus, dārgakmeņus un dārgmetālus, antīkos un citus kultūras un mākslas priekšmetus, citas vērtslietas un muzeja krājuma priekšmetus uzskaita pārējo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu sastāvā neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

59. Nemateriālos ieguldījumus, nekustamos īpašumus un bioloģiskos aktīvus uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atbilstošos kontos neatkarīgi no vienas aktīva vienības atzīšanas vērtības.

60. Budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošos valsts un pašvaldību īpašumus nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām, uzskaita to sākotnējo vērtību, uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu atsevišķos kontos pamatlīdzekļu vai finanšu ieguldījumu sastāvā un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

61. Valsts īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā ir reģistrētas uz valsts vārda privatizāciju (atsavināšanu) veicošās institūcijas personā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu, uzskaita Ekonomikas ministrija.

62. Nekustamos īpašumus, kuri nodoti privatizācijai vai atsavināšanai un kurus šo noteikumu 61. punktā minētā privatizāciju (atsavināšanu) veicošā institūcija ir ņēmusi valdījumā, bet kuru īpašuma tiesības vēl nav nostiprinātas zemesgrāmatā, uzskaita Ekonomikas ministrija.

62.1 Valstij piekritīgo mantu uzskaita budžeta iestāde, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Ja rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošina valsts kapitālsabiedrība, valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic tā ministrija, kas ir šīs kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja.

63. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām (piemēram, datoram – programmatūra, transportlīdzeklim – rezerves daļas), kuras nevar izmantot katru atsevišķi, uzskaita kā vienu aktīvu.

64. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot katru atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris) un kuras atbilst ilgtermiņa ieguldījuma atzīšanas kritērijiem, uzskaita kā atsevišķus aktīvus.

65. Zemi un būves (piemēram, zemesgabalus, ēkas, inženierbūves), sākotnēji atzīstot, grāmato kā pamatlīdzekļus, ja tās paredzētas:

65.1. funkciju nodrošināšanai (piemēram, administratīvām vajadzībām, preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai);

65.2. iznomāšanai pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros;

65.3. gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomāšanai ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām.

66. Zemi un būves, sākotnēji atzīstot, grāmato kā ieguldījuma īpašumu, ja tās neatbilst šo noteikumu 65. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros, vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu).

67. Ja šo noteikumu 66. punktā minētos aktīvus iznomā kopā ar citiem aktīviem, tad ieguldījuma īpašumu sastāvā grāmato visus aktīvus, izņemot pazemes aktīvus un bioloģiskos aktīvus, un analītiski nodala nolietojuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā norādītajām nolietojuma normām.

2.2. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite pēc sākotnējās atzīšanas

2.2.1. Ilgtermiņa nefinanšu aktīvu sākotnējās vērtības korekcijas

68. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa, ieguldījuma īpašuma vai nemateriālā ieguldījuma vērtībā (kapitalizē).

69. Kapitalizējot izmaksas, palielina aktīva sākotnējo vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu (amortizāciju) aprēķina no aktīva uzskaites vērtības, kurā iekļautas kapitalizētās izmaksas.

70. Valsts vai pašvaldību finansēto, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzības projektu ietvaros, kapitālo ieguldījumu izmaksas iekļauj valsts un pašvaldību īpašuma sākotnējā vērtībā tā budžeta iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir attiecīgais objekts. Budžeta iestāde, kura finansē kapitālo ieguldījumu izmaksas valsts vai pašvaldības īpašumā, tās uzskaita nepabeigtās būvniecības sastāvā līdz attiecīgo būvdarbu pabeigšanai un nodod bez atlīdzības budžeta iestādei, kuras grāmatvedības uzskaitē ir objekts, kurā veikti kapitālie ieguldījumi.

71. Ja pamatlīdzeklim vai ieguldījuma īpašumam ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu, kuru nevar izmantot atsevišķi, no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā aktīva vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību, aprēķināto nolietojumu un vērtības samazinājumu izslēdz no uzskaites.

72. Ja nomainītās pamatlīdzekļa vai ieguldījuma īpašuma daļas uzskaites vērtība nav atsevišķi aprēķināta, tas ir, ja izslēdzamā aktīva daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā aktīva, nosaka izslēdzamās aktīva daļas vērtību. Šo vērtību var noteikt atbilstoši amortizētajām aizstāšanas izmaksām vai izmantojot citu metodi atbilstoši komisijas vai speciālista lēmumam.

73. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot nemateriālo ieguldījumu, ieguldījuma īpašumu un pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās.

74. Iegādājoties lietotu ilgtermiņa ieguldījumu, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai ilgtermiņa ieguldījuma vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešamo līdzvērtīga aktīva vērtību.

75. Ieguldījuma īpašumu pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas laikā uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja to arī turpmāk paredzēts lietot kā ieguldījuma īpašumu.

76. Ja atsavināšanai paredzētu pamatlīdzekli vai ieguldījuma īpašumu pirms atsavināšanas pārbūvē, restaurē vai atjauno, tad krājumu sastāvā to pārklasificē pēc pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas.

77. Līdz gada pārskata sagatavošanai izvērtē un pārskata gada beigās pamatlīdzekļu sastāvā uzskaita zemi un būves, ja pārskata gadā tās:

77.1. lietotas funkciju nodrošināšanai;

77.2. iznomātas pilnībā vai daļēji vispārējā valdības sektora struktūru ietvaros;

77.3. lietotas gan funkciju nodrošināšanai, gan iznomātas ārpus vispārējā valdības sektora struktūrām.

78. Zemi vai būves pārskata gada beigās uzskaita ieguldījuma īpašumu sastāvā, ja tās neatbilst šo noteikumu 77. punktā minētajiem kritērijiem (piemēram, tās paredzētas iznomāšanai ārpus vispārējās valdības sektora struktūrām vai nav pieņemts lēmums par to izmantošanu).

79. Bioloģiskos aktīvus – augus un dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, – uzskaita atsevišķā kontu grupā un katra pārskata gada beigās novērtē:

79.1. mežaudzes – Meža valsts reģistrā norādītajā pilnajā vērtībā;

79.2. pārējos bioloģiskos aktīvus – patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas.

80. Par lauksaimniecisko darbību šo noteikumu izpratnē uzskata budžeta iestādes plānveidīgu darbību lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā ieņēmumu gūšanai, izmantojot bioloģiskos aktīvus.