Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs

342. Ja attiecīgos izdevumus par pārskata gadu apstiprina nākamajā pārskata gadā līdz 31. janvārim (ieskaitot), pārskata gada beigās atzīst uzkrātos ieņēmumus un transferta ieņēmumus, kā arī uzkrātās saistības un transferta izdevumus. Naudas līdzekļu pārskaitījuma un saņemšanas dienā attiecīgi samazina uzkrātos ieņēmumus un uzkrātās saistības.

343. Ja transferta izlietojumu vai attiecīgos izdevumus par pārskata gadu apstiprina nākamajā pārskata gadā pēc 31. janvāra, transferta ieņēmumus un izdevumus atzīst kā pārējos iepriekšējo gadu ieņēmumus un izdevumus pārskata gadā, kurā apstiprināts transferta izlietojums vai attiecīgie izdevumi.

344. Pārskata gada beigās zembilancē uzrāda transferta izlietojuma vai attiecīgo izdevumu kopsummu pārskata gadā, attiecībā uz kuru transferta ieņēmumi vai transferta izdevumi atzīstami nākamajos pārskata gados.

2.18. Aktīvu un pasīvu nodošana un pieņemšana vispārējās valdības struktūru ietvaros

345. Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības aktīvu vai pasīvu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par:

345.1. piederību uzskaites kategorijai (detalizācijā līdz apakšgrupai);

345.2. sākotnējo vērtību un tās noteikšanas metodi;

345.3. uzkrāto amortizāciju un nolietojumu;

345.4. līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēm;

345.5. atlikušo lietderīgās lietošanas laiku;

345.6. attiecīgu norādi un vērtību, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos;

345.7. finanšu instrumentu kategoriju;

345.8. iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāta vērtību, likvidējot vai reorganizējot budžeta iestādi.

346. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot aktīvu citai budžeta iestādei, izslēdz:

346.1. uzkrāto vērtības samazinājumu un atzīst pārējos ieņēmumus no aktīvu vērtības samazinājuma norakstīšanas;

346.2. sākotnējo vērtību un nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā vērtībā un atzīst izdevumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības;

346.3. nākamo periodu ieņēmumus un līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerves, kas attiecas uz šo aktīvu, un atzīst ieņēmumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības.

347. Budžeta iestāde, bez atlīdzības citai budžeta iestādei nododot krājumus, kas iepriekš atzīti izdevumos, tos izslēdz no uzskaites daudzuma vienībās. Budžeta iestāde, kas saņem šādus krājumus, nodrošina to uzskaiti daudzuma vienībās līdz faktiskai to norakstīšanai.

348. Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot pasīvu (piemēram, uzkrājumus vai nākamo periodu ieņēmumus) citai budžeta iestādei, izslēdz tā uzskaites vērtību un atzīst ieņēmumus no nodotām vērtībām bez atlīdzības.

349. Budžeta iestāde, saņemot bez atlīdzības aktīvu vai pasīvu no citas budžeta iestādes, turpina to uzskaitīt atbilstoši šo noteikumu 345. punktā minētajai informācijai. Ja nepieciešams, minētās vērtības pārklasificē atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām prasībām.

350. Ja budžeta iestāde saņem bez atlīdzības krājumus no budžeta iestādes, kura šos krājumus uzskaitījusi kontu grupā "2170 Speciālais militārais inventārs un speciālā militārā inventāra izveidošana", tā aktīva vērtību atzīst ekonomiskajai būtībai atbilstošā uzskaites kategorijā.

351. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot aktīvu no citas budžeta iestādes:

351.1. atzīst tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju) un ieņēmumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības aktīva atlikušajā vērtībā;

351.2. atzīst izdevumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības un nākamo periodu ieņēmumus, ja budžeta iestāde, kura aktīvu nodeva, tā vērtību sākotnēji uzskaitījusi nākamo periodu ieņēmumos, un līdzdalības daļu un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerves;

351.3. turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā vai pārskata turpmāko nolietojuma normu atbilstoši veiktai pārklasifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 349. punktu.

352. Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot pasīvu no citas budžeta iestādes, atzīst tā uzskaites vērtību un izdevumus no saņemtām vērtībām bez atlīdzības.

353. Budžeta iestādes likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā budžeta iestāde, kura pārņēmusi citas budžeta iestādes aktīvus un pasīvus, samazina pārskata perioda budžeta izpildes rezultātu un palielina iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu atbilstoši šo noteikumu 345.8. apakšpunktā minētajai informācijai.

2.19. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā uzskaite

354. Valsts ieņēmumu dienests, veicot tā administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu valsts budžetā (turpmāk šajos noteikumos – valsts budžeta ieņēmumi) uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, šajos noteikumos noteiktās normas budžeta iestādei attiecina uz valsti Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) personā.

355. Valsts budžeta ieņēmumus, kā arī naudas plūsmu analītiski uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā.

356. (Svītrots ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 547)

357. Ja nākamajos periodos attiecīgo aktīvu vai saistību vērtība atšķiras no sākotnēji aprēķinātās summas, koriģē aktīva vai saistību vērtību un:

357.1. iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātu, ja korekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 430.1. vai 433.1. apakšpunktu;

357.2. pārskata perioda ieņēmumus, ja korekcijas veic saskaņā ar šo noteikumu 432. punktu vai 433.2. apakšpunktu.

358. Valsts budžeta ieņēmumus atzīst:

358.1. ietverot aprēķināto pamatsummu;

358.2. ietverot piešķirtās atlaides un atvieglojumus;

358.3. neatskaitot izmaksas, kas veiktas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā paredzētajam ieņēmumu izlietošanas mērķim.

359. Valsts budžeta ieņēmumus atzīst pamatdarbības ieņēmumos. Dienests nosaka kārtību valsts budžeta ieņēmumu uzskaitei, paredzot vienu no šādiem katra valsts budžeta ieņēmumu veida atzīšanas brīžiem:

359.1. pārskata periodu, kurā noticis apliekamais notikums;

359.2. dienu, kad rodas tiesības saņemt attiecīgos ieņēmumus, ja to saņemšana ir droši ticama;

359.3. saņemšanas dienu, izņemot gadījumu, ja to saņemšana ir droši ticama. Informāciju par aprēķinātajiem soda naudas, nokavējuma naudas un līgumsoda ieņēmumiem līdz to saņemšanai norāda zembilancē. Dienesta piemēroto naudas sodu uzskaita zembilancē, ja stājies spēkā dienesta lēmums vai tiesas nolēmums.

360. Dienests nosaka apliekamo notikumu to valsts budžeta ieņēmumu uzskaitei, kurus atzīst šo noteikumu 359.1. apakšpunktā minētajā periodā.

361. Ieņēmumus un prasības pret nodokļa maksātāju saskaņā ar attaisnojuma dokumentu atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad noticis apliekamais notikums, ja atbilstošā naudas summa nav saņemta un šā pārskata perioda beigās ir iesniegts attaisnojuma dokuments.

362. Uzkrātos ieņēmumus atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad noticis apliekamais notikums, ja attaisnojuma dokuments pārskata perioda beigās nav iesniegts, bet apliekamais notikums ir noticis pārskata periodā un atbilstošā naudas summa nav saņemta. Dienā, kad attiecīgais dokuments iesniegts, uzkrātos ieņēmumus samazina un atzīst prasības.

363. Norakstot prasības par nodokļiem, atzīst pārējos izdevumus.

364. Katra pārskata perioda beigās izvērtē atzīto prasību vērtības samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 186.–190. punktu.

365. Prasību vērtības samazinājumu atzīst pārējos izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā prasību sastāvā.

366. Ja nākamajos pārskata periodos nepieciešams koriģēt prasību vērtības samazinājuma apjomu, tā palielinājumu atzīst attiecīgā pārskata perioda pārējos izdevumos, bet samazinājumu – pārējos ieņēmumos. Ja pārskata gada laikā samazina šajā gadā izveidoto vērtības samazinājumu, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

367. Vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus, saņemot prasības apmaksu vai norakstot prasību, kurai bija izveidots vērtības samazinājums.

368. Saņemot naudas līdzekļus, samazina prasības vai atzīst ieņēmumus saskaņā ar normatīvajos aktos ieņēmumu atzīšanai noteiktajām prasībām, vai atzīst saistības, ja naudas līdzekļi saņemti pirms apliekamā notikuma.

369. Ja saskaņā ar šo noteikumu 368. punktu atzītas saistības, tad apliekamā notikuma dienā atzīst ieņēmumus un samazina saistības atbilstoši attaisnojuma dokumentiem.

370. Ieņēmumu samazinājumu un saistības pret nodokļa maksātāju saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem atzīst ne vēlāk kā tā pārskata perioda pēdējā dienā, kad radies pienākums (saistības), ja pārskata perioda beigās ir iesniegts attaisnojuma dokuments un ja šā pārskata perioda beigās ir pienākums veikt attiecīgo saistību apmaksu.

371. Ja saskaņā ar šo noteikumu 370. punktu attiecīgais dokuments pārskata perioda beigās nav iesniegts, atzīst uzkrātās saistības. Dienā, kad attiecīgais dokuments iesniegts, samazina uzkrātās saistības un atzīst saistības.

372. Norakstot saistības par nodokļiem, atzīst pārējos ieņēmumus.

373. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

374. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

375. Dienests atzīst saistības pret Valsts kasi kā valsts budžeta finanšu uzskaites veicēju un ieņēmumu samazinājumu par nodokļa summu, kas pārdalāma valsts vai pašvaldību budžetos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atbilstoši naudas līdzekļu samazinājumam attiecīgajā norēķinu kontā samazina saistības pret Valsts kasi.

376. Inventarizācijas rezultātā, ja nepieciešams, koriģē prasību vai saistību atlikumu un atzīst ieņēmumus vai ieņēmumu samazinājumu.

377. (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 766)

378. (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 766)

379. (Svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 766)

380. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

381. (Svītrots ar MK 02.11.2021. noteikumiem Nr. 726)

2.19.1 Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu uzskaite

381.1 Budžeta iestāde, veicot tās administrētā nekustamā īpašuma nodokļa uzskaiti saskaņā ar uzkrāšanas principu, pamatdarbības ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa atzīst pārskata periodā, kurā veikts nodokļa aprēķins par pārskata periodu un par iepriekšējiem pārskata periodiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nekustamā īpašuma nodokļa jomā.

381.2 Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, kā arī naudas plūsmu analītiski uzskaita atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta ieņēmumu klasifikācijas jomā.

381.3 Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus un ar tiem saistītos aktīvus un saistības novērtē atbilstoši attaisnojuma dokumentam par ieņēmumu aplēsi.

381.4 Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus atzīst:

381.4 1. ietverot aprēķināto pamatsummu;

381.4 2. ietverot piešķirtās atlaides un atvieglojumus, kurus nodala analītiski;

381.4 3. neatskaitot izmaksas, kas veiktas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos paredzētajam ieņēmumu izlietošanas mērķim.

381.5 Konstatētās kļūdas grāmatvedības reģistros attiecībā uz aktīvu un pasīvu posteņu uzskaiti pārskata periodā vai iepriekšējos pārskata periodos labo saskaņā ar šo noteikumu 433. punktu.

381.6 Saskaņā ar šo noteikumu 381.3 punktā minēto attaisnojuma dokumentu atzīst prasības, ja attaisnojuma dokuments sagatavots pārskata periodā, kurā radušās prasības un nodokļa ieņēmumi. Ja attaisnojuma dokuments nav sagatavots līdz attiecīgā pārskata perioda beigām, tad budžeta iestāde atzīst uzkrātos ieņēmumus.

381.7 Katra pārskata perioda beigās izvērtē atzīto prasību vērtības samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 186., 187., 188., 189. un 190. punktu.

381.8 Prasību vērtības samazinājumu atzīst pārējos izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā prasību sastāvā.

381.9 Ja nākamajos pārskata periodos nepieciešams koriģēt prasību vērtības samazinājuma apjomu, tā palielinājumu atzīst attiecīgā pārskata perioda pārējos izdevumos, bet samazinājumu – pārējos ieņēmumos. Ja pārskata gada laikā samazina šajā gadā izveidoto vērtības samazinājumu, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

381.10 Vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus, saņemot prasības apmaksu vai norakstot prasību, kurai bija izveidots vērtības samazinājums.

381.11 Norakstot prasības par nekustamā īpašuma nodokli, atzīst pārējos izdevumus.

381.12 Budžeta iestādes samazina prasības atbilstoši saņemtajiem naudas līdzekļiem vai atzīst saistības, ja naudas līdzekļi saņemti pirms pārskata perioda, par kuru aprēķināts nodoklis.

381.13 Saskaņā ar šo noteikumu 381.3 punktā minēto attaisnojuma dokumentu atzīst saistības, ja samazina iepriekšējos pārskata periodos aprēķināto nodokli un attaisnojuma dokuments sagatavots pārskata periodā, kurā radušās saistības un nodokļu ieņēmumu samazinājums. Ja attaisnojuma dokuments nav sagatavots līdz attiecīgā pārskata perioda beigām, tad atzīst uzkrātās saistības.

381.14 Norakstot saistības par nekustamā īpašuma nodokli, atzīst pārējos ieņēmumus.

381.15 Pamatdarbības ieņēmumus par soda un kavējuma naudu uzskaita tās saņemšanas dienā, izņemot gadījumu, ja tās saņemšana ir droši ticama, tad ieņēmumus atzīst dienā, kad rodas tiesības tos saņemt. Informāciju par aprēķināto soda naudu un kavējuma naudu līdz to saņemšanai norāda zembilancē, ja tās saņemšana nav droši ticama.

2.20. Finanšu instrumentu uzskaite

2.20.1. Finanšu instrumentu uzskaites pamatprincipi

382. Finanšu instruments ir šāds finanšu aktīvs un finanšu saistības:

382.1. finanšu ieguldījums (piemēram, aizdevums, vērtspapīrs, noguldījums), izņemot līdzdalību radniecīgā un asociētā kapitālsabiedrībā;

382.2. prasības, kas radušās aktīva atsavināšanas rezultātā, ja maksājumu atliek ilgāk nekā 12 mēnešus, izņemot finanšu nomas darījumus;

382.3. aizņēmums, saņemtais noguldījums un emitētais vērtspapīrs;

382.4. saistības, kas radušās aktīva iegādes vai izveidošanas rezultātā, ja maksājumu atliek ilgāk nekā 12 mēnešus, izņemot finanšu nomas un publiskās un privātās partnerības darījumus;

382.5. atvasinātais finanšu instruments.

383. Līgums, kura līguma priekšmets ir prece un kurš paredz abām pusēm tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu (piemēram, pirkt vai pārdot preci par nemainīgu cenu kādā zināmā datumā nākotnē), ir atvasināts finanšu instruments, izņemot gadījumu, ja spēkā ir visi šie nosacījumi:

383.1. līgums ir noslēgts saskaņā ar plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

383.2. līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šo noteikumu 383.1. apakšpunktā minētajām vajadzībām;

383.3. līgumsaistības ir paredzēts izpildīt ar preču piegādi.

384. Finanšu instrumentu atzīst dienā, kad tas atbilst šo noteikumu 22. vai 28. punktā minētajiem nosacījumiem, un novērtē patiesajā vērtībā.

385. Izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz finanšu instrumenta iegādi, emisiju vai atsavināšanu (piemēram, aizņēmuma saņemšanas izmaksas, komisijas maksas tirdzniecības aģentiem, brokeriem), atzīst finanšu izdevumos (šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai – pamatdarbības izdevumos) dienā, kad saņemts pakalpojums saskaņā ar attaisnojuma dokumentu vai saskaņā ar līguma nosacījumiem.

386. Finanšu instrumenta novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

386.1. konkrētā finanšu instrumenta darījuma cena vai identisku aktīvu vai saistību kotētās cenas aktīvos tirgos;

386.2. ja finanšu instrumentam nav tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šī instrumenta tirgus cenu var noteikt, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

386.3. ja nav iespējams noteikt finanšu instrumenta tirgus cenu, tā patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītas un piemērotas novērtēšanas metodes, ja aprēķinātā vērtība parāda šī instrumenta iespējamo tirgus cenu. Patiesās vērtības novērtēšanas metodi izstrādā komisija vai speciālists. Novērtēšanas metodes aktualitāti pārskata ne retāk kā reizi pārskata gadā.

387. Finanšu instrumentus analītiski iedala kategorijās (3. pielikums) un pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita šādā kārtībā:

387.1. prasības un aizdevumus uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros izsniegtos valsts budžeta aizdevumus, kuriem piemēro Valsts kases noteikto procentu likmi, un pārskata perioda finanšu ieņēmumos iekļauj amortizētos procentu ieņēmumus. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

387.2. līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, un pārskata perioda finanšu ieņēmumos iekļauj amortizētos procentu ieņēmumus. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

387.3. pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus katra pārskata perioda beigās novērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē, ieņēmumus vai izdevumus no valūtu kursu svārstībām atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos;

387.4. patiesajā vērtībā novērtēta finanšu aktīva un finanšu saistību, tai skaitā atvasināta finanšu instrumenta, vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos, izņemot finanšu garantiju līgumus;

387.5. pārējās finanšu saistības, izņemot finanšu garantiju līgumus, uzskaita amortizētajā vērtībā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros no valsts budžeta saņemtos aizņēmumus, kuriem piemēro Valsts kases noteikto procentu likmi, un amortizētos procentu izdevumus atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai finanšu saistību amortizētās vērtības aprēķinam lietoto procentu likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

388. Budžeta iestāde uzskaita saņemto un izsniegto finanšu garantiju līgumus, kas paredz noteiktu maksājumu veikšanu finanšu garantiju līguma turētājam radīto zaudējumu (izdevumu) kompensēšanai, kuri radušies darījumu partnera savlaicīgas nemaksāšanas dēļ, kā paredzēts attiecīgajos līguma nosacījumos, šādos gadījumos:

388.1. garantija (galvojums) sniegta saskaņā ar līgumu, kura dalībnieki ir ieinteresētas personas, un tā nosacījumi līgumslēdzējām pusēm rada tiesības un pienākumus, un šo tiesību un pienākumu rezultātā katrai līgumslēdzējai pusei, iespējams, nav jāizpilda līdzvērtīgas saistības, kā arī tiesību aktos ir paredzēta zaudējumu atlīdzība saistību neizpildes gadījumā;

388.2. garantija (galvojums) izsniegta saskaņā ar tiesību aktiem – ārpuslīgumiskā garantija (galvojums);

388.3. izsniegta kredītvēstule.

389. Izsniegtas finanšu garantijas līgumu klasificē kā uzkrājumus vai iespējamās saistības.

390. Saņemtās finanšu garantijas klasificē kā iespējamos aktīvus, ja par to nav paredzēta atlīdzība vai atlīdzība neatbilst garantijas patiesajai vērtībai. Samaksāto atlīdzību par finanšu garantiju atzīst nākamo periodu izdevumos.

391. Finanšu garantijas novērtē:

391.1. atlīdzības pašreizējā vērtībā, ja tā atbilst garantijas patiesajai vērtībai. Atlīdzības pašreizējo vērtību nosaka, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, ja maksājums paredzēts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma;

391.2. saskaņā ar iespējami precīzāko vērtības aplēsi atbilstoši šo noteikumu 247. punktam, ja par finanšu garantijas izsniegšanu nav paredzēta atlīdzība vai atlīdzība neatbilst garantijas patiesajai vērtībai.

392. Pārdošanai pieejama finanšu aktīva (nekotēta pašu kapitāla instrumenta, ja budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem balsstiesību attiecīgajā kapitālsabiedrībā, vai atvasinātā finanšu instrumenta, kas saistīts ar šādu nekotētu pašu kapitāla instrumentu un par kuru veicams norēķins ar šāda nekotēta pašu kapitāla instrumenta piegādi) uzskaitei lieto izmaksu metodi, ja tā patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

393. Ja šo noteikumu 387.3. un 387.4. apakšpunktā minēto finanšu aktīvu patiesā vērtība kļūst negatīva, tos pārklasificē finanšu saistību sastāvā.

394. Aprēķinot aizņēmuma, noguldījuma un citus procentu un saistību maksājumus (piemēram, aizņēmuma izmaksas), tos atzīst kā finanšu ieņēmumus vai izdevumus pārskata periodā un uzskaita kā uzkrātos ieņēmumus vai uzkrātās saistības.

395. Finanšu instrumentu, kuru iespējams realizēt jebkurā laikā un kuru paredzēts turēt ne ilgāk par gadu, kā arī finanšu instrumentu, kuru paredzēts atsavināt, izņemot vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros atsavināmo instrumentu, klasificē īstermiņa finanšu ieguldījumu vai īstermiņa saistību sastāvā. Pārējos finanšu instrumentus klasificē ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai ilgtermiņa saistību sastāvā.

2.20.1.1 Finanšu instrumentu klasifikācijas maiņa

396. Katra pārskata perioda beigās izvērtē finanšu instrumenta klasifikāciju šo noteikumu 387. punktā noteiktajās kategorijās un to maina attiecīgā notikuma dienā, ja nepieciešams, saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām.

397. Šo noteikumu 387.4. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.1. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

397.1. finanšu aktīvs vairs netiek turēts pārdošanas vai atpirkšanas vajadzībām;

397.2. finanšu aktīvs sākotnējās atzīšanas laikā būtu klasificējams aizdevumu un prasību kategorijā;

397.3. finanšu aktīvu plāno turēt līdz tā termiņa beigām.

398. Šo noteikumu 387.4. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

399. Šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.1. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja pārskata periodā mainīts finanšu aktīva turēšanas nolūks un budžeta iestāde turpmāk plāno to turēt līdz tā termiņa beigām.

400. Šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē uzkrātās vērtības izmaiņas:

400.1. atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos līdz līguma termiņa beigām, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi, ja pārklasificē finanšu aktīvu ar fiksētu beigu termiņu;

400.2. turpina uzskaitīt finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē, ja pārklasificē finanšu aktīvu, kuram nav fiksēts beigu termiņš, līdz aktīva atsavināšanai;

400.3. atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos, ja finanšu aktīvam konstatē vērtības samazināšanos.

401. Šo noteikumu 387.2. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu attiecina uz šo noteikumu 387.3. apakšpunktā noteikto kategoriju tikai tad, ja pārskata periodā mainīts finanšu aktīva turēšanas nolūks un budžeta iestāde vairs neplāno to turēt līdz tā termiņa beigām, izņemot šādus gadījumus:

401.1. līdz finanšu aktīva termiņa beigām vai dzēšanai ir atlikušas mazāk nekā 90 dienas;

401.2. budžeta iestāde ir saņēmusi vismaz 90 procentus no aktīva pamatsummas;

401.3. pārskata periodā noticis notikums, kuru budžeta iestāde pamatoti nav varējusi paredzēt un kontrolēt un kurš regulāri neatkārtojas.

402. Šo noteikumu 387.2. apakšpunktā noteiktajā kategorijā klasificēto finanšu aktīvu pārklasifikācijas dienā pārvērtē patiesajā vērtībā un vērtības izmaiņas atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervē.

2.20.2. Finanšu instrumentu vērtības samazinājums

403. Katra pārskata perioda beigās novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka radušies zaudējumi no finanšu aktīva (izņemot šo noteikumu 387.4. apakšpunktā minētos finanšu aktīvus) vērtības samazinājuma, ņemot vērā šādus faktorus:

403.1. emitenta vai pienākumu pildītāja (sadarbības partnera) finansiālās grūtības;

403.2. līguma nosacījumu neievērošana, piemēram, procentu vai pamatsummas atmaksāšanas nosacījumu neizpilde vai pārkāpšana;

403.3. aizdevējs ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālajām grūtībām, piešķir aizņēmējam atlaidi vai atbrīvojumu, ko citos apstākļos aizdevējs nebūtu apsvēris;

403.4. kļūst ticams, ka aizņēmējs uzsāks maksātnespējas procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju;

403.5. attiecīgā finanšu aktīva aktīvā tirgus zaudēšana finansiālu grūtību dēļ;

403.6. pieejamā informācija norāda, ka pastāv novērtējams finanšu aktīvu grupas aplēsto nākotnes naudas plūsmu samazinājums kopš šo aktīvu sākotnējās atzīšanas, lai arī atsevišķiem finanšu aktīviem šis samazinājums vēl nav nosakāms, un tā ietver vienu no šiem apstākļiem:

403.6.1. nelabvēlīgas izmaiņas aizņēmēju maksātspējā attiecīgajā grupā (piemēram, pieaugošs nokavēto maksājumu skaits),

403.6.2. valsts vai pašvaldības ekonomiskos apstākļus, kas attiecīgi ietekmē saistību neizpildi aktīvu grupā (piemēram, ekonomiskās grūtības noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, nozīmīgas nelabvēlīgas izmaiņas kādas nozares apstākļos, kas ietekmē aizņēmējus attiecīgajā grupā);

403.7. ieguldījumam pašu kapitāla instrumentā – informācija par nelabvēlīgām izmaiņām, kas notikušas tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas emitents, un kas norāda, ka pašu kapitāla instrumenta izmaksas var nebūt atgūstamas. Ieguldījuma pašu kapitāla instrumentā vērtības samazināšanās zem tā izmaksu vērtības arī ir objektīvs vērtības samazināšanās pierādījums.

404. Ja pastāv kāds no šo noteikumu 403. punktā minētajiem pierādījumiem, veic vērtības samazinājuma aprēķinus.

405. Aizdevuma, prasību un līdz termiņa beigām turēta ieguldījuma (turpmāk – amortizētajā vērtībā uzskaitīts finanšu aktīvs) vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai vērtības samazinājumu aprēķina Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vērtības samazinājumu atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā īstermiņa vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai prasību sastāvā.

406. Ja nākamajos pārskata periodos amortizētajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva vērtības samazinājums ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz, veicot nepieciešamās vērtības samazinājuma konta korekcijas un atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos. Izslēdzot vērtības samazinājumu, attiecīgā finanšu aktīva uzskaites vērtība nav lielāka, kā būtu bijusi amortizētā vērtība, ja izdevumi no vērtības samazināšanās nebūtu atzīti.

407. Patiesajā vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp aktīva amortizēto vērtību (no iegādes vērtības atskaita visas saņemtās pamatsummas un procentus, kā arī uzkrātos procentus) un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot izdevumus no šā finanšu aktīva vērtības samazināšanās, kuri iepriekš atzīti pārskata perioda izdevumos.

408. Ja nākamajos pārskata periodos patiesajā vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva (izņemot ieguldījumus pašu kapitāla instrumentos) vērtības samazinājums ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz un atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos tikai tādā apmērā, kādā iepriekš atzīti izdevumi no vērtības samazinājuma. Atlikušo vērtības pieauguma daļu atzīst finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs.

409. Izmaksu vērtībā uzskaitīta pārdošanai pieejama finanšu aktīva vērtības samazinājumu aprēķina kā starpību starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un nākotnes aplēsto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto atbilstošo procentu likmi. Vērtības samazinājumu atzīst pārskata perioda finanšu izdevumos un uzkrāj atsevišķā kontā attiecīgo finanšu aktīvu sastāvā.

410. Ja nākamajos pārskata periodos vērtības samazinājums ieguldījumam pašu kapitāla instrumentos, kas klasificēts kā pārdošanai pieejams finanšu aktīvs, ir samazinājies vai vairs nepastāv, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu izslēdz vienīgi tad, ja no uzskaites izslēdz attiecīgo finanšu aktīvu.

2.20.3. Finanšu instrumentu izslēgšana no uzskaites

411. Finanšu aktīvu vai tā daļu izslēdz no uzskaites, ja ir spēkā vismaz viens no šiem kritērijiem:

411.1. līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no attiecīgā finanšu aktīva vai tā daļas beidzas vai budžeta iestāde ir atteikusies no šīm tiesībām tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

411.2. budžeta iestāde nodod līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva vai tā daļas;

411.3. budžeta iestāde saglabā līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva vai tā daļas, bet uzņemas līgumā noteiktu pienākumu samaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem, un:

411.3.1. budžeta iestādei ir pienākums veikt maksājumus saņēmējiem tikai tad, kad ir saņemtas ekvivalentas summas no attiecīgā aktīva;

411.3.2. atbilstoši līguma nosacījumiem budžeta iestādei ir aizliegts pārdot vai ieķīlāt attiecīgo aktīvu vai tā daļu;

411.4. budžeta iestāde nodod visus ar attiecīgā aktīva vai tā daļas īpašumtiesībām saistītos riskus, atlīdzības un aktīva vai tā daļas kontroli.

412. Finanšu aktīvu izslēdz no uzskaites un pārskata perioda finanšu ieņēmumos vai izdevumos atzīst starpību starp aktīva uzskaites vērtību un atlīdzību (ieskaitot visus jauniegūtos aktīvus, no kuriem atskaitītas visas no jauna uzņemtās saistības). Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervi izslēdz un attiecina uz iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu (pārdošanai pieejamiem finanšu instrumentiem).

413. Ja no uzskaites izslēdz finanšu aktīva daļu, izslēdzamās daļas vērtību aprēķina atbilstoši finanšu aktīva un izslēdzamās daļas relatīvajām patiesajām vērtībām izslēgšanas dienā.

414. Ja par amortizētajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva atsavināšanu saņem atlīdzību, taču šo noteikumu 411. punktā minētie kritēriji aktīva izslēgšanai no uzskaites nav izpildīti, saņemto atlīdzību atzīst finanšu saistību sastāvā. Atzītās saistības novērtē saņemtās atlīdzības apmērā un līdz līguma termiņa beigām palielina par starpību starp saņemto atlīdzību un aktīva vērtību līguma beigu datumā, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi.

415. Ja par patiesajā vērtībā uzskaitīta finanšu aktīva atsavināšanu saņem atlīdzību, taču šo noteikumu 411. punktā minētie kritēriji aktīva izslēgšanai no uzskaites nav izpildīti, saņemto atlīdzību atzīst finanšu saistību sastāvā. Atzītās saistības novērtē saistību patiesajā vērtībā.

416. Finanšu saistības (vai finanšu saistību daļu) izslēdz no uzskaites tikai un vienīgi tad, ja:

416.1. līgumā noteiktais pienākums ir izpildīts;

416.2. otra līgumslēdzēja puse ir atteikusies no prasības šā pienākuma izpildei;

416.3. pienākums ir atcelts vai tā izpildes termiņš ir beidzies.

417. Ja, mainot līguma nosacījumus, naudas plūsmas pašreizējā diskontētā vērtība, ieskaitot visas samaksātās maksas, atskaitot saņemtās maksas un veicot diskontēšanu ar sākotnējo efektīvo procentu likmi, par vismaz 10 procentiem atšķiras no sākotnējo finanšu saistību atlikušās naudas plūsmas pašreizējās vērtības, sākotnējās finanšu saistības izslēdz un atzīst jaunas finanšu saistības.