Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs

164.2. līdzdalības vērtības pieaugumu vai samazinājumu atbilstoši kapitālsabiedrības pārskata gada peļņai vai zaudējumiem uzskaita kā budžeta iestādes pārskata gada finanšu ieņēmumus vai izdevumus;

164.3. līdzdalības vērtības pieaugumu vai samazinājumu atbilstoši citām izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā (piemēram, aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā) iekļauj budžeta iestādes pašu kapitāla pārējās rezervēs;

164.4. ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes līdzdalības vērtību šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei šo noteikumu 164.2. un 164.3. apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Budžeta iestāde atsāk atzīt savu peļņas daļu tikai tad, kad tā ir vienāda ar neatzīto zaudējumu daļu;

164.5. zaudējumus, kas radušies no ieguldījuma kapitālsabiedrībā, atzīst izdevumos un saistībās tikai tad, ja budžeta iestādei ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus kapitālsabiedrības vārdā.

165. Katra pārskata gada beigās budžeta iestāde izvērtē, vai līdzdalības daļas uzskaites vērtība, tai skaitā šo noteikumu 162.1. apakšpunktā minētais pārsniegums, nav samazinājusies, ņemot vērā šo noteikumu 2.20.2. apakšnodaļā noteiktās prasības finanšu instrumentu vērtības samazinājuma noteikšanai.

166. Līdzdalības daļas vērtības samazinājumu finanšu izdevumos atzīst, ja tās atgūstamā vērtība bilances datumā ir zemāka par uzskaites vērtību. Atgūstamo vērtību nosaka, salīdzinot lietošanas vērtību ar patieso vērtību, atskaitot atsavināšanas izmaksas un izvēloties lielāko no šīm abām vērtībām. Ja patieso vērtību nav iespējams noteikt, par atgūstamo vērtību nosaka lietošanas vērtību.

167. Līdzdalības daļas lietošanas vērtību aprēķina, izvēloties atbilstošāko no šādām metodēm:

167.1. šo noteikumu 126. punktā minēto metodi;

167.2. aplēšot kapitāldaļu turētāja daļu no nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības, kuru ienesīs ieguldījuma saņēmējs un kura radīsies no ieguldījuma saņēmēja darbībām un ienākumiem no līdzdalības daļas atsavināšanas. Pašreizējo vērtību aprēķina, izmantojot atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto diskonta likmi.

167.1 Ja pārskata gada beigās, izvērtējot līdzdalības daļas uzskaites vērtību atbilstoši šo noteikumu 2.20.2. apakšnodaļā minētajām prasībām, iepriekš atzīto vērtības samazinājumu nepieciešams norakstīt, budžeta iestāde izslēdz izveidoto vērtības samazinājumu un atzīst finanšu ieņēmumus.

168. Pārskata gadā kapitālsabiedrības paziņotās dividendes proporcionāli ieguldījuma daļai un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā un:

168.1. valsts budžeta iestādes atzīst finanšu izdevumus;

168.2. pašvaldības atzīst prasības par nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem budžetos.

168.1 Saņemot dividenžu un citus maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu, pašvaldības dzēš atzītās prasības.

169. Budžeta iestāde līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā pārklasificē:

169.1. par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir 20,001–50 procenti;

169.2. par citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja budžeta iestādes balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību radniecīgajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu.

170. Budžeta iestāde līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā pārklasificē uz citiem finanšu ieguldījumiem un pārtrauc pašu kapitāla metodes lietošanu, ja tās balsstiesības kapitālsabiedrībā ir mazākas par 20 procentiem. Finanšu ieguldījuma uzskaites vērtība datumā, kad ieguldījumu pārstāj klasificēt par līdzdalību asociētajā kapitālsabiedrībā, ir uzskatāma par tā izmaksu sākotnējo novērtējumu.

171. Pārskata gada beigās aprēķina un pārgrāmato finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus. Atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu uzskaites vērtībā pārklasificē īstermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā, ja tā atbilst šo noteikumu 156. punktā minētajiem nosacījumiem. Pārskata gada beigās atsavināšanai paredzēto līdzdalības daļu novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot līdzdalības daļas uzskaites vērtību un patieso vērtību pārskata perioda beigās. Pārējo līdzdalības daļu turpina uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, lietojot pašu kapitāla metodi, līdz dienai, kad atsavināšanai paredzētā līdzdalības daļa ir atsavināta. Vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros līdzdalības daļas atsavina šo noteikumu 2.18. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

172. Budžeta iestāde samazina līdzdalības radniecīgā vai asociētā kapitālsabiedrībā vērtību, ja tā atsavina savu līdzdalības daļu, un atzīst finanšu izdevumus. Atlīdzību novērtē patiesajā vērtībā un atbilstoši tās ekonomiskajai būtībai (naudas līdzekļi vai citi aktīvi) atzīst pārskata perioda finanšu ieņēmumos.

173. Pārtraucot pašu kapitāla metodes lietošanu, ja atbilstoši šo noteikumu 164.3. apakšpunktam līdzdalības daļas vērtības izmaiņas iepriekš atzītas pārējās rezervēs, attiecīgās rezerves izslēdz pilnā apmērā un attiecina uz iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu, izņemot gadījumu, ja kapitālsabiedrības rezervēs iekļautās summas attiecas uz tiem kapitālsabiedrības aktīviem un saistībām, kuras izslēdzot atbilstošās rezerves būtu jāatzīst kapitālsabiedrības ieņēmumos vai izdevumos. Tādā gadījumā budžeta iestādes rezerves atzīst finanšu ieņēmumos vai izdevumos.

2.5. Prasību sākotnējā atzīšana un izslēgšana

174. Prasības to rašanās dienā atzīst patiesajā vērtībā un:

174.1. īstermiņa prasībās uzskaita prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastā darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma;

174.2. ilgtermiņa prasībās uzskaita prasības, kuru paredzētā atmaksa (dzēšana) atbilstoši sākotnējiem (līgumu) nosacījumiem pārsniedz gadu no bilances datuma.

175. Ne retāk kā pārskata gada beigās aprēķina un apgrozāmo līdzekļu sastāvā norāda ilgtermiņa prasību īstermiņa daļu.

176. Prasības, kuras atbilst finanšu instrumenta klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.20. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

177. Prasību sastāvā kā uzkrātos ieņēmumus uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem vai citiem attaisnojuma dokumentiem attiecas uz pārskata periodu vai iepriekšējiem periodiem, bet par kuriem pārskata perioda beigās nav sagatavots maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins).

178. Saņemot attaisnojuma dokumentu par avansu, to reģistrē atsevišķā reģistrā.

179. Samaksātos avansus klasificē to aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti.

180. Nākamo periodu izdevumos uzskaita maksājumus par pakalpojumiem, kurus saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā (piemēram, prasības attiecībā uz līguma vai darījuma nosacījumu izpildi nākamajos pārskata periodos).

181. Nākamo periodu izdevumos uzskaita arī maksājumus par darba samaksas un sociālajiem norēķiniem par nākamajiem periodiem, kā arī avansā pārskaitītos transferta maksājumus.

182. Līgumsodu vai procentu maksājumus par saistību neizpildi (turpmāk – līgumsods) uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo līgumsodu, bet bilancē – no dienas, kad līgumsods atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem. Budžeta iestāde, kura piemērojusi naudas sodu, to uzskaita zembilancē, ja stājies spēkā kompetentās institūcijas lēmums vai tiesas nolēmums.

183. Ja budžeta iestāde ir veikusi avansa maksājumu, pēc darījuma nosacījumu izpildes samazina prasības un atzīst:

183.1. attiecīgo aktīvu, ja saņemta prece vai veikta aktīva izveidošana (piemēram, izmaksu kapitalizācijas rezultātā);

183.2. pārskata perioda pamatdarbības izdevumus, ja saņemts pakalpojums;

183.3. naudas līdzekļu palielinājumu, ja saņemta prasības atmaksa.

184. Samaksātos nākamo periodu izdevumus atzīst attiecīgajā pamatdarbības izdevumu kontā pa daļām ne retāk kā reizi pārskata periodā. Izdevumos atzīstamā summa ir tā nākamo periodu izdevumu daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu.

185. Norakstot prasību, samazina atbilstošo prasību un atzīst pārējos izdevumus.

2.6. Prasību vērtības samazinājums

186. Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību (izņemot uzkrātos ieņēmumus) saņemšanai un līgumu izpildei, par kuriem samaksāts avanss, un, ja nepieciešams, atzīst prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu.

187. Prasības, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos, izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumus.

188. Pārskata perioda beigās izvērtē katru parādnieku un katru darījumu atsevišķi vai apvieno prasības pret parādniekiem vai darījumus grupās un aprēķina vērtības samazinājumu apšaubāmās summas apmērā atbilstoši budžeta iestādes grāmatvedības uzskaites kārtībā noteiktajām metodēm, ja:

188.1. pastāv strīds par prasību atmaksu vai līguma izpildi, par kuru veikts avansa maksājums;

188.2. pret darījuma partneri ir ierosināta lieta par maksātnespēju;

188.3. ir pamatoti iemesli, kas liek apšaubīt prasības atgūšanu, izņemot apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņa kavējumu.

189. Prasības, kuras neatbilst šo noteikumu 188. punktā minētajiem kritērijiem un kuru apmaksas vai nosacījumu izpildes termiņš ir nokavēts 90 dienas un vairāk, sadala grupās pēc to apmaksas vai izpildes termiņa kavējuma un atbilstoši tām aprēķina vērtības samazinājuma apmēru:

189.1. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 91–180 dienas, vērtības samazinājumu veido 25 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.2. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 181–270 dienas, vērtības samazinājumu veido 50 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.3. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta 271–365 dienas, vērtības samazinājumu veido 75 procentu apmērā no parādu vērtības;

189.4. parādiem, kuru saņemšana vai izpilde kavēta ilgāk par 365 dienām, vērtības samazinājumu veido 80 procentu apmērā no parādu vērtības.

190. Prasībām un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšanas termiņš vai nosacījumu izpildes (preces piegādes, pakalpojuma saņemšanas) datums nav pienācis, vērtības samazinājumu neveido.

191. Šo noteikumu 186. punktā minēto prasību un samaksāto avansu vērtības samazinājumu uzskaita attiecīgajos kontos ilgtermiņa un īstermiņa prasību sastāvā, atzīstot pārskata perioda pārējos izdevumos.

192. Iepriekšējā pārskata gadā izveidotu vērtības samazinājumu pārskata gadā izslēdz un atzīst pārējos ieņēmumus šādos gadījumos:

192.1. pārskata perioda beigās secināts, ka sākotnēji atzītais prasību vērtības samazinājums nav nepieciešams;

192.2. saņemta prasības atmaksa vai veikta līguma nosacījumu izpilde;

192.3. norakstīta prasība vai samaksātais avanss.

193. Ja vērtības samazinājumu izslēdz pārskata gadā, kurā tas bija izveidots, samazina pārskata gadā atzītos pārējos izdevumus.

2.7. Naudas līdzekļu uzskaite

194. Naudu (skaidra un bezskaidra nauda un noguldījumi pēc pieprasījuma) un naudas ekvivalentus uzskaita sadalījumā pa budžeta veidiem.

195. Naudas ekvivalenti šo noteikumu izpratnē ir noguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas, kuri ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās un kuru vērtības izmaiņu risks ir neliels.

196. Naudas līdzekļu palielinājumu atzīst dienā, kad naudas līdzekļi ieskaitīti budžeta iestādes kasē vai norēķinu kontā, bet samazinājumu – kad budžeta iestāde veikusi skaidras naudas izmaksu vai pārskaitījumu.

197. Ja budžeta iestāde veic skaidras naudas iemaksu norēķinu kontā (piemēram, inkasācija) vai pārskaitījumu pirms pārskata perioda beigām un nav saņemts apliecinājums, ka iemaksa vai pārskaitījums saņemts šajā pārskata periodā, budžeta iestāde uzskaita naudu ceļā.

198. Ja par pakalpojumu, precēm vai citu darījumu norēķinās ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, norēķinu dienā atzīst konta "Nauda ceļā" palielinājumu un samazina attiecīgās prasības vai atzīst saistības. Saņemot naudas līdzekļus norēķinu kontā, samazina konta "Nauda ceļā" atlikumu un atzīst naudas līdzekļu palielinājumu norēķinu kontā.

2.8. Krājumu sākotnējā atzīšana un novērtēšana

199. Krājumi ir īstermiņa aktīvi, kas paredzēti darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu vai izejvielu veidā iesaistīti vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā, kā arī šo noteikumu 200.1., 200.2. un 200.3. apakšpunktā minētie aktīvu veidi.

200. Krājumu sastāvā uzskaita arī:

200.1. inventāru, ievērojot normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtību;

200.2. valsts materiālās rezerves;

200.3. militāro inventāru Nacionālo bruņoto spēku militāro uzdevumu un ar tiem saistīto apmācību izpildes nodrošināšanai un militāro spēju attīstīšanai;

200.4. atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus.

201. Krājumus atzīst dienā, kad iegūst šo aktīvu kontroli.

202. Krājumus sākotnēji novērtē iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksas vērtībā.

203. Krājumu iegādes izmaksas aprēķina, aktīvu iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus, transporta, pārkraušanas un citas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz krājumu iegādi un radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī, un atskaita saņemtās tirdzniecības atlaides, apjoma atlaides un citus no piegādātāja saņemtos labumus.

204. Krājumu ražošanas pašizmaksu aprēķina, summējot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un saražoto krājumu vienībām. Ražošanas pašizmaksā iekļauj arī citas izmaksas, tai skaitā darbaspēka izmaksas, kas tieši saistītas ar saražotajām krājumu vienībām, tai skaitā ražošanas nemainīgās un mainīgās izmaksas, kas rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos, un ir sistemātiski attiecinātas uz saražotajām krājumu vienībām.

205. Krājumu ražošanas izmaksu novērtēšanai izmanto izmaksu metodi, atbilstoši kurai krājumu izmaksu vērtību nosaka saskaņā ar materiālu un izejvielu, darbaspēka, efektivitātes un jaudas izmantošanu parastos apstākļos. Standarta izmaksas regulāri pārskata un, ja nepieciešams, koriģē, ņemot vērā pašreizējos apstākļus.

206. Izmaksas, kas saistītas ar krājumu iegādi vai ražošanu, neiekļauj krājumu vērtībā, bet atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos, ja tās:

206.1. ir attiecināmas uz virsnormas materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmantošanu (pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas);

206.2. ir krājumu uzglabāšanas izmaksas, izņemot gadījumu, ja šīs izmaksas nerodas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;

206.3. ir administratīvās izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;

206.4. ir krājumu pārdošanas izmaksas;

206.5. radušās, atliekot krājumu apmaksu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem. Starpību starp naudas vērtības ekvivalentu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem.

207. Krājumus novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, atbilstoši visticamākajai aplēsei aktīva iegūšanas datumā (piemēram, saņemšanas dienā vai inventarizācijas datumā) saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu, sākotnēji atzīstot uzskaitē:

207.1. līdz šim neuzskaitītu esošu krājumu;

207.2. ziedojumu un dāvinājumu veidā saņemtu krājumu;

207.3. maiņas ceļā saņemtu krājumu. Ja saņemtā aktīva patieso vērtību nevar novērtēt, tā vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva patiesajai vērtībai saņemtā aktīva iegūšanas datumā. Ja nodotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt, saņemtā aktīva vērtību nosaka atbilstoši nodotā aktīva uzskaites vērtībai nodošanas datumā. No vispārējās valdības sektora struktūras saņemtā aktīva vērtību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.18. apakšnodaļu.

208. Bioloģisko aktīvu produktus, kurus budžeta iestāde ieguvusi no saviem bioloģiskajiem aktīviem, uzskaita krājumu sastāvā un sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā, atskaitot atsavināšanas izmaksas, krājumu iegūšanas dienā (piemēram, ražas novākšanas dienā).

209. Pamatdarbības ieņēmumus un izdevumus, kas rodas, sākotnēji atzīstot bioloģisko aktīvu produktus patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, atzīst tajā pārskata periodā, kurā tie rodas.

210. Budžeta iestāde, nododot turējumā (izņemot nomu) valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām attiecīgās budžeta iestādes īpašumā un valdījumā esošus valsts un pašvaldību krājumus, to vērtību uzskaita atsevišķā kontā krājumu sastāvā.

210.1 Valstij piekritīgās mantas uzskaiti veic daudzuma vienībās atbilstoši normatīvajiem aktiem valstij piekritīgās mantas jomā.

210.2 Ja pārskata gada beigās uzskaitē atrodas valstij piekritīgs nekustamais īpašums, krājumus un pārskata perioda ieņēmumus atzīst, ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Nākamā pārskata gada sākumā minēto grāmatojumu reversē.

210.3 Ja valstij piekritīgam nekustamam īpašumam kadastrālā vērtība nav zināma, šādus nekustamos īpašumus uzskaita tikai daudzuma vienībās.

2.9. Krājumu uzskaite pēc sākotnējās atzīšanas

211. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 116. punktu, novērtē, vai nepastāv pazīmes, kas norāda uz šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minēto vērtības samazinājumu krājumiem, kuri nav nodoti lietošanā.

212. Ja pastāv vismaz viena šo noteikumu 116. punktā minētā pazīme, vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 120.–133. punktu.

213. Šo noteikumu 212. punktā minēto krājumu vērtības samazinājumu uzskaita atsevišķā kontā krājumu grupas sastāvā, atzīstot pārējos izdevumus.

214. Katra pārskata perioda beigās, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 144. punktā minēto, novērtē, vai nepastāv kāda pazīme, kas norāda, ka iepriekšējos pārskata periodos atzītais šo noteikumu 213. punktā minētais krājumu vērtības samazinājums vairs nepastāv vai ir mazinājies. Ja pastāv vismaz viena no šādām pazīmēm, no jauna veic šo noteikumu 212. punktā minētās darbības.

215. Šo noteikumu 213. punktā minēto vērtības samazinājumu izslēdz, atzīstot pārējos ieņēmumus.

216. Katra pārskata perioda beigās nosaka pašreizējās aizstāšanas izmaksas katrai krājumu vienībai, kas paredzēta funkciju nodrošināšanai (izņemot atsavināšanai trešajām personām paredzētos krājumus, šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minētos krājumu veidus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota.

217. Ja krājumu pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir zemākas par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita pašreizējo aizstāšanas izmaksu vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un pašreizējām aizstāšanas izmaksām.

218. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas aprēķina, aplēšot izmaksas, kas budžeta iestādei rastos, lai bilances datumā iegādātos vai izveidotu tādu pašu aktīvu.

219. Katra pārskata perioda beigās nosaka neto pārdošanas vērtību katrai krājumu vienībai, kas paredzēta atsavināšanai trešajām personām (izņemot šo noteikumu 200.1. un 200.3. apakšpunktā minētos krājumu veidus un izplatīšanai bez maksas vai par minimālu samaksu, kā arī šādu krājumu izgatavošanai paredzētos krājumus), ja tā nav nodota lietošanā vai izlietota.

220. Ja krājumu neto pārdošanas vērtība ir zemāka par šo krājumu iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu, krājumus uzskaita neto pārdošanas vērtībā, norakstot pārējos izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu un neto pārdošanas vērtību.

221. Neto pārdošanas vērtību aprēķina, aplēšot attiecīgo krājumu pārdošanas cenu saimnieciskās darbības ietvaros, no kuras atskaita aplēstās krājumu pabeigšanas un pārdošanas, apmaiņas vai izplatīšanas izmaksas.

222. Materiālus un citas izejvielas, kuras paredzēts izlietot krājumu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, pārskata gada beigās novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot to iegādes izmaksas vai pašizmaksu ar to gatavo ražojumu paredzēto neto pārdošanas vērtību, kuros šos materiālus un izejvielas plānots iestrādāt. Šādos gadījumos neto pārdošanas vērtību var noteikt, izmantojot materiālu un citu izejvielu pašreizējās aizstāšanas izmaksas.

223. Ja nākamā pārskata perioda beigās krājumiem, kuru vērtība daļēji norakstīta, ņemot vērā neto pārdošanas vērtību, konstatē neto pārdošanas vērtības palielinājumu, krājumus novērtē zemākajā vērtībā, salīdzinot neto pārdošanas vērtību ar iegādes izmaksu vērtību vai pašizmaksu. Par iepriekšējos pārskata periodos norakstīto vērtības daļu samazina pārskata perioda pārējos izdevumus.

2.10. Krājumu izslēgšana no uzskaites

224. Krājumu vērtību atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tos:

224.1. nodod lietošanā;

224.2. pārdod, apmaina, nodod finanšu nomā vai izplata bez maksas vai par minimālu samaksu un kurā atzīst atbilstošos ieņēmumus. Ja atbilstošo ieņēmumu nav, izdevumus atzīst periodā, kad nodotas preces vai sniegts pakalpojums, kuram izmanto krājumus;

224.3. faktiski izlieto (piemēram, kurināmo, degvielu un smērvielas);

224.4. likvidē, konstatē krājumu iztrūkumu vai prettiesisku atsavināšanu.

225. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.1. un 224.3. apakšpunktā minētos krājumus, to vērtību atzīst pamatdarbības izdevumos.

226. Izslēdzot no uzskaites šo noteikumu 224.2. un 224.4. apakšpunktā minētos krājumus un atsavinātos ilgtermiņa ieguldījumus, to vērtību atzīst pārējos izdevumos.

227. Līdz krājumu utilizācijai tos var uzskaitīt daudzuma vienībās atsevišķā reģistrā.

228. Inventāra uzskaiti nodrošina daudzuma vienībās arī pēc atzīšanas izdevumos līdz tā izslēgšanai no uzskaites.

229. Krājumus, kuru vērtību iekļauj cita aktīva sākotnējā vērtībā, pārklasificē uz attiecīgo aktīvu grupu un atzīst izdevumos šā aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai vērtības norakstīšanas dienā.

230. Krājumu vērtību atzīst izdevumos saskaņā ar "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) metodi, kas paredz, ka tās krājumu vienības, kuras iepirktas vai saražotas pirmās, tiek izlietotas pirmās, un vienības, kuras iepirktas vai saražotas visvēlāk, paliek krājumos perioda beigās.

231. Katru krājumu vienību uzskaita atsevišķi un atzīst izdevumos, nodalot šādu krājumu atsevišķās konkrētās iegādes vai izveides izmaksas, tas ir, attiecina uz katru šādu krājumu vienību:

231.1. savstarpēji neaizstājamu krājumu vienības;

231.2. preces vai pakalpojumi, kas saražoti vai izstrādāti konkrētiem projektiem.

232. Atzīstot izdevumos šo noteikumu 200.1. apakšpunktā minētos krājumus, kuriem iepriekš uzkrāts vērtības samazinājums, izslēdz arī izveidoto vērtības samazinājumu.

2.11. Pašu kapitāla uzskaite

233. Pašu kapitāls ir starpība starp kopējiem aktīviem un kopējām saistībām un uzkrājumiem. Pašu kapitāls var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

234. Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezervēs uzskaita attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu 2.20. apakšnodaļu.

235. Pārējās rezerves atzīst, ja finanšu ieguldījumu novērtē saskaņā ar pašu kapitāla metodi un kapitālsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

236. Budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem.

2.12. Uzkrājumu uzskaite

237. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms.

238. Uzkrājumus atzīst tikai pašreizējiem pienākumiem, kas radušies pagātnes notikumu rezultātā un pastāv neatkarīgi no budžeta iestādes darbības nākotnē.

239. Uzkrājumus atzīst arī tādam pašreizējam pienākumam, kurš izriet no tiesiska aktīvu vai pakalpojumu apmaiņas darījuma, kura izpildes nenovēršamās izmaksas pārsniedz ieguvumu, kas sagaidāms no tā izpildes, un tāpēc uzskatāms par apgrūtinošu.

240. Šo noteikumu 239. punktā minētos uzkrājumus atzīst pašreizējā pienākuma vērtībā, no kuras atskaitīta atlīdzība par darījuma izpildi. No darījuma izrietošās nenovēršamās izmaksas nosaka, salīdzinot darījuma izpildes izmaksas un jebkādus līgumsodus un kompensācijas par darījuma neizpildi un izvēloties mazāko no šīm summām.

241. Uzkrājumus atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

241.1. ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums;

241.2. ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums;

241.3. pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt.

242. Lai noteiktu, vai bilances datumā pašreizējs pienākums pastāv, izvērtē pieejamos pierādījumus, kā arī notikumus pēc bilances datuma un:

242.1. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā pastāv, uzkrājumus atzīst pārējos izdevumos atbilstoši šo noteikumu 247. punktam;

242.2. ja ir lielāka ticamība, ka pašreizējais pienākums bilances datumā nepastāv, informāciju par iespējamām saistībām uzskaita zembilancē. Informāciju par iespējamu resursu izlietojumu, saistītu ar force majeure apstākļiem, var neuzskaitīt. Ja ir kļuvis ticams, ka pienākuma izpildei, kas iepriekš uzrādīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešams resursu izlietojums, uzkrājumus atzīst tā perioda izdevumos, kurā ir notikušas ticamības novērtējuma izmaiņas.

243. Prakses radīts pienākums rodas budžeta iestādes darbības rezultātā, ja:

243.1. saskaņā ar agrāk izveidojušos darbības modeli, noteiktajiem principiem vai pietiekami konkrētu paziņojumu budžeta iestāde ir informējusi citas personas, ka tā uzņemsies noteiktus pienākumus;

243.2. budžeta iestāde ir devusi šīm citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka tā izpildīs attiecīgos pienākumus.

244. Budžeta iestādes vadības lēmums bilances datumā nerada pienākumu, ja vien šis lēmums pirms bilances datuma nav paziņots personām, kuras tas ietekmē, dodot tām pamatotu iemeslu sagaidīt no budžeta iestādes pienākumu izpildi.

245. Uzkrājumus var neatzīt, ja tie rodas saistībā ar sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. Uzkrājumus var neatzīt pensijām un citu veidu pabalstiem, kuriem nav zināms termiņš.

246. Uzkrājumus neatzīst par:

246.1. saistībām un izmaksām, kuras radīsies nākotnē;

246.2. zaudējumiem, kuri radīsies budžeta iestādes nākotnes darbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi. Paredzamie nākotnes pamatdarbības zaudējumi liecina par aktīvu vērtības samazinājumu, un šādos gadījumos veic šo aktīvu vērtības samazinājuma pārbaudi.

247. Uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajai pašreizējās vērtības aplēsei bilances datumā. Iespējami precīzāko aplēsi nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas metodes un ņemot vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo resursu vērtību, un veic šādas darbības:

247.1. nosaka summu, kādu budžeta iestāde pamatoti maksātu, lai izpildītu pašreizēju pienākumu bilances datumā vai arī nodotu tā izpildi trešajai personai bilances datumā;

247.2. veic uzkrājumu vērtības aplēsi, izmantojot pieejamo informāciju, pierādījumus, tai skaitā notikumus pēc bilances datuma, un pieredzi. Ja nav iespējams veikt ticamu uzkrājumu aplēsi, uzkrājumus neatzīst, bet zembilancē norāda informāciju par iespējamām saistībām;

247.3. uzkrājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lieto Valsts kases tīmekļvietnē publicēto atbilstošo diskonta likmi, ja maksājums paredzēts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētās uzskaites nodrošināšanai diskonta likmi nosaka Valsts kases iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Diskontēšanas rezultātā radušos uzkrājumu palielinājumu atzīst procentu izdevumos, bet samazinājumu – procentu ieņēmumos.

248. Uzkrājumu aprēķinā ņem vērā nākotnes notikumus, kas var ietekmēt pienākuma izpildei nepieciešamo summu, ja ir pietiekami objektīvi pierādījumi, ka šie notikumi norisināsies.

249. Ja budžeta iestādei ir vairāki vienveidīgi pienākumi (piemēram, garantiju līgumi), tad pienākuma izpildei nepieciešamo summu nosaka visam šo saistību kopumam. Uzkrājumus atzīst arī tad, ja resursu izlietojuma varbūtība katram atsevišķam saistību gadījumam ir neliela, bet kopumā līdzekļu izlietojums ir ticams.

250. Ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu skaitu, tad, lai pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamās summas aplēsē ņemtu vērā pastāvošās nenoteiktības, aprēķina visus iespējamos iznākumus atbilstoši tiem piemītošajām varbūtībām.

251. Uzkrājumu vērtībā neietver ieņēmumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, arī ja paredzamā atsavināšana ir cieši saistīta ar notikumu, kura dēļ radušies uzkrājumi.

252. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu bilances datumā, lai segtu saistības.