Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs

253. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, budžeta iestāde izvērtē savu atbildību par saistībām un veic šādas darbības:

253.1. ja budžeta iestāde ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, budžeta iestāde atzīst uzkrājumus visai saistību summai;

253.2. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu (budžeta iestāde nav atbildīga), budžeta iestāde šīs saistības neatzīst kā uzkrājumus;

253.3. ja budžeta iestāde ir solidāri un atsevišķi atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu, tad to pienākumā ietverto saistību daļu, kuru paredzēts segt citai personai, norāda kā iespējamās saistības. Uzkrājumus atzīst tikai tai pienākuma daļai, kas atbilst šo noteikumu 241. punktā minētajiem uzkrājumu atzīšanas nosacījumiem.

254. Ja ir paredzēts, ka uzkrājumos ietverto saistību nokārtošanai nepieciešamos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona, izdevumu atlīdzināšanu atzīst tikai tad, kad izdevumu atlīdzināšana ir droši ticama. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu.

255. Ar uzkrājumiem saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanas uzskaita atsevišķi.

256. Uzkrājumus pārskata vismaz reizi pārskata gadā un to vērtību koriģē atbilstoši pašreizējai visticamākai aplēsei pārskata periodā:

256.1. atzīstot pārējos izdevumus un palielinot uzkrājumu vērtību, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams lielāks resursu izlietojums;

256.2. atzīstot pārējos ieņēmumus un samazinot uzkrājumus, ja pienākuma izpildei būs nepieciešams mazāks resursu izlietojums vai šāda pienākuma vairs nav. Korekciju veic vienīgi par tādu summu, par kādu uzkrājumi bija sākotnēji atzīti.

257. Budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst saistības, pirms tā īsteno pienākumu, kuram šie uzkrājumi sākotnēji bija veidoti.

258. Uzkrājumus zaudējumu atlīdzināšanai, kuri privātpersonai nodarīti ar budžeta iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā atzīst tā budžeta iestāde, kura ir izdevusi attiecīgo administratīvo aktu vai veikusi faktisko rīcību. Starptautiskās tiesvedībās uzkrājumus atzīst tā budžeta iestāde, kura pārstāv Latvijas Republiku. Ja tiesvedības procesa rezultātā uzkrājumu atzīšanai nav pietiekama pamatojuma, attiecīgā iestāde izvērtē iespējamo saistību atzīšanu. Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zaudējumu atlīdzināšanas izmaksu veic cita budžeta iestāde, uzkrājumus izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos ieņēmumus pārskata periodā, kad šai budžeta iestādei ir nosūtīts kompetentās institūcijas lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu.

259. Uzkrājumus budžeta iestādes pārstrukturēšanas izdevumiem atzīst tikai tad, ja ievēro šo noteikumu 241. punktā minētos uzkrājumu atzīšanas nosacījumus. Par pārstrukturēšanu šajos noteikumos uzskata budžeta iestādes pārveidošanas plānu, kuru ir izstrādājusi un kontrolē budžeta iestādes vadība un kurš būtiski maina budžeta iestādes darbības jomu vai veidu, kādā šo darbību veic.

260. Šajos noteikumos par budžeta iestādes darbības pārstrukturēšanu uzskata budžeta iestādes:

260.1. darbības veida pārtraukšanu;

260.2. darbības norises vietas slēgšanu kādā reģionā vai budžeta iestādes darbības pārvietošanu no viena reģiona uz citu;

260.3. būtiskas vadības struktūras pārmaiņas;

260.4. reorganizāciju, kurai ir būtiska ietekme uz budžeta iestādes darbības veidu.

261. Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja budžeta iestāde ir izstrādājusi detalizētu oficiālu pārstrukturēšanas plānu, kā arī ir uzsākusi plāna īstenošanu vai paziņojusi plāna galvenās iezīmes personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs un kurām tāpēc ir pamatots iemesls sagaidīt, ka budžeta iestāde veiks šo pārstrukturēšanu. Budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāns ietver vismaz šādu informāciju:

261.1. budžeta iestādes darbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana;

261.2. galvenās budžeta iestādes darbības atrašanās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana;

261.3. to darbinieku darbavieta, amats un aptuvens skaits, kuri saņems kompensāciju saistībā ar darba attiecību izbeigšanu;

261.4. paredzamie izdevumi;

261.5. plāna īstenošanas laiks (termiņi).

262. Ja budžeta iestāde uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai par plāna galvenajām iezīmēm personām, kuras pārstrukturēšana ietekmēs, paziņo pēc bilances datuma, bet pirms finanšu pārskata apstiprināšanas, budžeta iestāde atklāj informāciju par šo pārstrukturēšanu finanšu pārskata pielikumā. Ja pārstrukturēšana nav tik nozīmīga, ka informācijas neatklāšana ietekmētu finanšu pārskata lietotāju spēju pienācīgi izvērtēt un pieņemt lēmumus, informāciju par šo pārstrukturēšanu var nesniegt.

263. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, ņem vērā tikai tiešos izdevumus, kas radīsies budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā. Tiešie izdevumi ir izdevumi, kas nenovēršami rodas budžeta iestādes pārstrukturēšanas rezultātā un nav saistīti ar budžeta iestādes pašreizējo darbību, kā arī neattiecas uz budžeta iestādes turpmāko darbību.

264. Novērtējot budžeta iestādes pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas, kas ir budžeta iestādes pārstrukturēšanas plāna sastāvdaļa. Novērtējot pārstrukturēšanas izmaksu uzkrājumus, neņem vērā nosakāmus turpmākās darbības zaudējumus.

2.13. Saistību uzskaite

265. Saistības, kuras atbilst finanšu instrumentu klasifikācijas kritērijiem, uzskaita šo noteikumu 2.20. apakšnodaļā minētajā kārtībā.

266. Nākamo periodu ieņēmumus un saņemtos avansus darījumos ar atlīdzību atzīst, ja pārskata periodā:

266.1. saņemti maksājumi par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos (pārskata periodam sekojošos) periodos,

266.2. saņemta priekšapmaksa par aktīviem (precēm), kuru piegāde notiks nākamajos periodos.

267. Nākamo periodu ieņēmumos un saņemtajos avansos uzskaitītos maksājumus atzīst ieņēmumos pārskata periodā, uz kuru tie attiecas.

268. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, noslēgtajiem līgumiem, tāmēm, saņemtajiem attaisnojuma dokumentiem vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apmēru.

269. Pārskata perioda beigās atzīst uzkrātās saistības un pamatdarbības vai finanšu izdevumus (piemēram, procentu izdevumus), par kuriem pārskata perioda beigās nav izsniegts maksāšanai paredzētais attaisnojuma dokuments.

270. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrāto saistību summu, par šo summu samazina pamatdarbības izdevumus.

271. Maksājamo līgumsodu un naudas sodu uzskaita kā pamatdarbības izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības iekasēt līgumsodu un naudas sodu, un atzīst uzkrātās saistības.

272. Uzkrātās saistības maksājamiem līgumsodiem un naudas sodiem uzskaita līdz dienai, kad tos samaksā. Ja darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību iekasēt attiecīgo līgumsodu un naudas sodu, uzkrātās saistības izslēdz un atzīst pamatdarbības ieņēmumus. Ja uzkrātās saistības izslēdz pārskata gadā, kurā tās bija atzītas, samazina pārskata gadā atzītos pamatdarbības izdevumus.

273. Uzkrātās saistības darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem:

273.1. atzīst, aprēķinot saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām pārskata datumā, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma;

273.2. aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz pārskata perioda beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar darbinieka dienas vidējo izpeļņu un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus;

273.3. summējot uzkrāto saistību summu katram darbiniekam, aprēķina kopējo uzkrāto saistību summu darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem.

2.14. Saistību uzskaite darījumos bez atlīdzības

274. Budžeta iestāde izvērtē, vai tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darījumā bez atlīdzības ir saņemti resursi, ir iekļauti nosacījumi attiecībā uz to, kā saņēmējam jālieto saņemtie resursi, un kas izpildāmi juridisku un administratīvu procesu ietvaros. Tiesību aktā ietvertais noteikums atbilst nosacījumam, ja vienlaikus:

274.1. tas ietver preču vai pakalpojumu aprakstu un daudzumu, termiņu attiecīgās darbības veikšanai un resursu devēja uzraudzības pasākumus pār saņēmējam noteiktā pienākuma izpildi;

274.2. saņēmējam resursi jālieto noteiktā veidā;

274.3. šo noteikumu 274.2. apakšpunktā minētā nosacījuma pārkāpšanas gadījumā saņēmējam resursi jānodod atpakaļ resursu devējam. Izvērtējot šo kritēriju, ņem vērā budžeta iestādes iepriekšējo pieredzi līdzīgos darījumos vai ar to pašu darījumu partneri. Ja šādas pieredzes budžeta iestādei nav, uzskata, ka šis noteikums ir nosacījums.

275. Saņemot aktīvu darījumā bez atlīdzības, atzīst saistības, ja ar saņemšanu saistītajos tiesību aktos ir ietverts šo noteikumu 274. punktā minētais nosacījums un:

275.1. pastāv iespēja, ka nosacījuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums;

275.2. nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu var ticami aplēst.

276. Saistības atzīst arī par tāda nosacījuma izpildi, kas paredz kāda notikuma neiestāšanos. Saistības atzīst dienā, kad ir paredzams, ka attiecīgais notikums neiestāsies.

277. Nosacījumu neizpildes gadījumā, atdodot saņemtos resursus atpakaļ, samazina atzīto aktīvu un saistības. Ja atdodamo summu atskaita no cita aktīva, kuru plāno saņemt, saņemot samazināto aktīvu, budžeta iestāde atzīst atdodamā aktīva un saistību samazinājumu, saņemamā aktīva bruto vērtību un atbilstošās saistības vai ieņēmumus.

278. Ja darījumā bez atlīdzības saņem resursus pirms saistošā tiesību akta stāšanās spēkā, atzīst aktīvu un saistības atbilstoši saņemtā avansa summai līdz dienai, kad attiecīgais tiesību akts kļūst saistošs.

279. Šo noteikumu 275. un 276. punktā minētās saistības novērtē, ņemot vērā pārskata datumā nosacījuma izpildei nepieciešamo resursu summu.

280. Ja darījuma partneris dzēš budžeta iestādes iepriekš atzītās saistības, tās samazina un atzīst pārējos ieņēmumus dzēsto saistību uzskaites vērtībā.

281. Ja budžeta iestāde tiesību aktos noteiktajā kārtībā uzņemas tās pakļautībā (padotībā) esošas iestādes saistības, tad tā atzīst saistības un pārējos izdevumus.

281.1 Valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija, izņemot šo noteikumu 1.2.​​​​​​ un 1.3. apakšpunktā minētā budžeta iestāde, saņemot nenodokļu ieņēmumu maksājumu vai to atmaksājot atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nenodokļu ieņēmumus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksā, grāmatvedības uzskaitē atzīst:

281.11. saistības pret maksātāju, saņemot naudas līdzekļus deponēto līdzekļu uzskaites kontā Valsts kasē;

281.12. saistību samazinājumu pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu summas pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos;

281.13. saistību samazinājumu pēc pārmaksātās, kļūdaini saņemtās un neatpazītās summas atmaksāšanas.

2.15. Publiskās un privātās partnerības darījumu uzskaite

282. Šīs apakšnodaļas nosacījumi attiecas uz Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros noslēgtā publiskās un privātās partnerības (turpmāk – partnerība) līguma darījumu uzskaiti.

283. Budžeta iestāde partnerības līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu atzīst uzskaitē atbilstoši šo noteikumu 2.1. apakšnodaļai un nodala analītiski, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

283.1. tā kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi, kam un par kādu cenu ir jānodrošina līguma darbības laikā;

283.2. partnerības līguma termiņa beigās partnerības aktīva īpašuma tiesības nodod budžeta iestādei vai partnerības aktīva lietderīgās lietošanas laiks beidzas partnerības līguma termiņa beigās.

284. Budžeta iestādes uzskaitē esošu privātajam partnerim nodotu aktīvu nodala analītiski.

285. Līguma izpildes rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu sākotnēji novērtē patiesajā vērtībā. Patieso vērtību nosaka šo noteikumu 51. punktā minētajā kārtībā.

286. Partnerības aktīvu uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā atbilstoši šajos noteikumos pamatlīdzekļu uzskaitei noteiktajām prasībām.

287. Budžeta iestāde, kas par partnerības aktīvu ir atzinusi līguma rezultātā jaunradītu aktīvu vai esoša aktīva uzlabojumu, sākotnēji atzīst finanšu saistības attiecīgā aktīva vai uzlabojuma sākotnējās vērtības apmērā.

288. Sākotnēji atzītās finanšu saistības turpmāk novērtē amortizētajā vērtībā – pārskata gadā palielina par procentu izdevumiem, kurus aprēķina, piemērojot partnerības līgumā ietverto procentu likmi, un samazina par privātajam partnerim veiktajiem maksājumiem.

289. Partnerības līgumā noteiktos izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un attiecīgās finanšu saistības atzīst lineāri partnerības līguma darbības laikā. Papildu izdevumus par privātā partnera sniegtajiem pakalpojumiem atzīst pārskata periodā, kad tie radušies.

290. Ja privātajam partnerim piešķir tiesības gūt ieņēmumus no partnerības aktīva vai cita aktīva lietotājiem – trešajām pusēm (turpmāk – piešķirtās tiesības), sākotnēji atzīst nākamo periodu ieņēmumus partnerības aktīva sākotnējās vērtības apmērā, atskaitot finanšu saistības par privātajam partnerim veicamajiem maksājumiem par partnerības aktīvu.

291. Ja par partnerības aktīvu pārklasificē uzskaitē esošu aktīvu un privātajam partnerim piešķir tiesības, samazina nākamo periodu ieņēmumus un atzīst pamatdarbības ieņēmumus pārskata periodā, uz kuru tie attiecas.

292. Finanšu saistības par veicamajiem maksājumiem un nākamo periodu ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām uzskaita atsevišķi.

293. Atzītās finanšu saistības samazina atbilstoši veiktajam maksājumam par partnerības aktīvu, par privātā partnera sniegto pakalpojumu un par finanšu izmaksām.

294. Nākamo periodu ieņēmumus samazina lineāri, atzīstot pārskata perioda ieņēmumus par privātajam partnerim piešķirtajām tiesībām.

295. Citus ieņēmumus, kas rodas partnerības līguma ietvaros, uzskaita saskaņā ar šo noteikumu 2.17. apakšnodaļu.

296. Ja budžeta iestāde privātajam partnerim nodod savu aktīvu ieņēmumu gūšanai kā atlīdzību par partnerības aktīvu, attiecīgo aktīvu, izņemot partnerības aktīvu, izslēdz no uzskaites atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām par pamatlīdzekļu atsavināšanu.

2.16. Nomas līgumu uzskaite

297. Ilgtermiņa ieguldījumu nomu klasificē atbilstoši iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumam starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver iespējamos dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās dēļ radītos zaudējumus un mainīgo ekonomisko apstākļu ietekmes radītās iespējamās aktīva vērtības izmaiņas. Atlīdzība ietver ieņēmumus aktīva saimnieciskās izmantošanas laikā, ieņēmumus no aktīva vērtības pieauguma vai aktīva atsavināšanas nomas termiņa beigās, kā arī ieguvumu attiecībā uz aktīvu izmantošanu funkciju izpildei. Klasifikāciju nosaka darījuma būtība, nevis līguma juridiskā forma.

298. Nomu klasificē kā finanšu nomu (līzingu) vai operatīvo nomu.

299. Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja ar to pēc būtības nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības, neņemot vērā īpašuma tiesību nodošanu, un ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

299.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

299.2. nomniekam ir iespēja nopirkt aktīvu par cenu, kas datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zemāka par aktīva patieso vērtību, lai nomas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

299.3. nomas termiņš ir vismaz 75 procenti no aktīva saimnieciskās izmantošanas laika, kurā viens vai vairāki lietotāji no aktīva var gūt saimnieciskos labumus vai to izmantot funkciju izpildei arī tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

299.4. minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība nomas uzsākšanas datumā ir vismaz 90 procenti no iznomātā aktīva patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu;

299.5. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka, būtiski nepārveidojot, tos var lietot tikai nomnieks.

300. Nomu klasificē nomas uzsākšanas – nomas līguma vai cita tiesību akta parakstīšanas – datumā, ņemot vērā līdz nomas termiņa sākumam veiktos grozījumus līgumā. Ja nomas laikā groza nosacījumus, kas nomu klasificētu citādi, ja tādi nosacījumi būtu bijuši spēkā nomas sākumā, tad pārskatītais līgums uzskatāms par jaunu līgumu tā termiņa laikā.

301. Ja nomu klasificē par finanšu nomu, iznomātājs un nomnieks nomas uzsākšanas datumā attiecīgi nosaka nomas termiņa sākumā atzīstamos aktīvus, saistības, ieņēmumus, izdevumus.

302. Nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja tā pēc būtības nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības, arī tad, ja pastāv šo noteikumu 299. punktā minētie nosacījumi.

303. Ja nomas līgums ietver gan zemes, gan būvju nomu un būvju noma klasificēta kā finanšu noma, tad zemes nomu klasificē atsevišķi šādā kārtībā:

303.1. aprēķina līgumā noteiktos minimālos nomas maksājumus;

303.2. šo noteikumu 303.1. apakšpunktā noteikto summu sadala proporcionāli zemes un būvju patiesajai vērtībai nomas uzsākšanas datumā;

303.3. diskontē zemes un būvju minimālo nomas maksājumu proporcionāli attiecināto daļu, piemērojot nomas līgumā ietverto procentu likmi;

303.4. salīdzina zemes proporcionāli sadalīto minimālo nomas maksājumu diskontēto vērtību (zemes vērtība) ar līguma kopējo minimālo nomas maksājumu diskontēto vērtību (līguma vērtība) un, ja:

303.4.1. zemes vērtība ir mazāka par 10 procentiem no līguma vērtības, zemes nomu klasificē tāpat kā būvju nomu;

303.4.2. zemes vērtība ir lielāka par 10 procentiem no līguma vērtības, zemes nomu klasificē, izvērtējot šo noteikumu 299. punktā minētos nosacījumus. Šo noteikumu 299.3. apakšpunktā noteiktā kritērija izvērtēšanai par zemes saimnieciskās izmantošanas laiku pieņem būvju saimnieciskās izmantošanas laiku.

304. Nomnieks finanšu nomas (līzinga) līgumu uzskaita atbilstoši šādiem nosacījumiem:

304.1. nomas termiņa sākumā nomnieks atzīst gan nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, gan ilgtermiņa un īstermiņa saistības summējot veicamo minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību un sākotnējās tiešās darījuma izmaksas;

304.2. nomas darījuma ietvaros veiktu sākotnējo iemaksu uzskaita kā minimālo nomas maksājumu daļu;

304.3. minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības aprēķināšanai lieto nomas līgumā noteikto procentu likmi.

305. Ja nomas līgumā procentu likme nav noteikta, piemēro atbilstošu Valsts kases tīmekļvietnē publicēto procentu likmi.

306. Minimālie nomas maksājumi šo noteikumu izpratnē ir maksājumi nomas termiņa laikā, kurus maksā nomnieks vai kurus no viņa var pieprasīt, izņemot papildu nomas maksu, pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksā iznomātājs un kas ir atlīdzināmi iznomātājam, kopā ar:

306.1. nomniekam – jebkurām summām, kuras ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona;

306.2. iznomātājam – jebkuru atlikušo vērtību, kuru iznomātājam ir garantējis nomnieks vai ar nomnieku saistīta persona, vai neatkarīga trešā persona, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju;

306.3. maksājumiem nomas termiņa laikā un aktīva pirkšanas maksājumu, ja nomniekam ir iespēja pirkt aktīvu par cenu, kas varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šo iespēju var izmantot, un nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota noteiktība, ka nomnieks šo iespēju izmantos.

307. Finanšu nomas (līzinga) procentu maksājumus atzīst finanšu izdevumos periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. Naudas samaksas dienā samazina saistības par procentu maksājumiem.

308. Finanšu nomas (līzinga) maksājumos ietvertās finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visa finanšu nomas (līzinga) perioda laikā atbilstoši līguma nosacījumiem. Ja līgumā maksājumu sadalījums nav norādīts, izmaksas sadala tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām.

309. Ja noma klasificēta kā operatīvā noma, nomnieks izdevumus par nomu atzīst pamatdarbības izdevumos lineāri nomas termiņa laikā. Ar attiecīgo nomas līgumu saistītās pakalpojumu izmaksas, piemēram, apdrošināšanas izmaksas un nomātā aktīva uzturēšanas izmaksas, atzīst pārskata periodā, kad tās radušās.

310. Iznomātājs finanšu nomas (līzinga) līgumu uzskaita atbilstoši šādiem nosacījumiem:

310.1. nomas termiņa sākumā atzīst ieņēmumus un prasības vērtībā, kas vienāda ar minimālo nomas maksājumu kopsummu, kas diskontēta ar nomas līgumā noteikto procentu likmi. Sākotnējās tiešās darījuma izmaksas atskaita no prasību vērtības, samazinot nomas termiņa laikā atzīto ieņēmumu summu;

310.2. iznomāto aktīvu izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumus;

310.3. sākotnēji atzītās prasības turpmāk novērtē amortizētajā vērtībā – pārskata gadā palielina par finanšu ieņēmumiem, kurus aprēķina, piemērojot nomas līgumā noteikto procentu likmi, un samazina par saņemtajiem maksājumiem no nomnieka.

311. Iznomātājs operatīvās nomas ieņēmumus un izdevumus uzskaita, ievērojot šādus nosacījumus:

311.1. ieņēmumus atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos lineāri nomas termiņa laikā;

311.2. izdevumus, tai skaitā aktīva nolietojuma vai amortizācijas izdevumus, kas radušies, gūstot nomas ieņēmumus, atzīst pārskata perioda pamatdarbības izdevumos to rašanās laikā;

311.3. iznomātāja sākotnējās tiešās darījuma izmaksas nomas termiņa sākumā atzīst nākamo periodu izdevumos un lineāri attiecina pamatdarbības izdevumos nomas termiņa laikā.

312. Nākotnes operatīvās nomas maksājumus neatceļamās nomas apmērā uzskaita zembilancē. Neatceļamā noma šo noteikumu izpratnē ir noma, kuru var atcelt, tikai ja:

312.1. īstenojas kāda situācija, kuras īstenošanās varbūtība bijusi neliela;

312.2. ir iznomātāja atļauja;

312.3. nomnieks uzsāk jaunu nomu ar to pašu iznomātāju par to pašu vai līdzvērtīgu aktīvu;

312.4. nomnieks samaksā tādu papildu summu, ka jau nomas sākumā pastāv pamatota noteiktība, ka noma turpināsies.

2.17. Ieņēmumu un izdevumu uzskaite

2.17.1. Ieņēmumu un izdevumu uzskaites pamatprincipi

313. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita pēc uzkrāšanas principa un atzīst periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, izņemot gadījumu, ja šajos noteikumos ir noteikta īpaša kārtība.

314. Ieņēmumus un izdevumus analītiski uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta klasifikāciju jomā.

315. Izmaksas, kuras neatbilst aktīvu atzīšanas kritērijiem, atzīst izdevumos pārskata periodā, kurā tās radušās.

316. Saņemot aktīvus, izņemot transfertus, trešās personas vārdā saskaņā ar attiecīgu vienošanos starp pakalpojuma saņēmēju, pakalpojuma sniedzēju un budžeta iestādi šādus aktīvus uzskaita kā saistības pret trešo personu un neatzīst ieņēmumus. Nododot aktīvus trešajai personai, samazina saistības un neatzīst izdevumus.

317. Ieņēmumus vai izdevumus, kas rodas no valūtas kursa svārstībām, norēķinoties par monetāriem posteņiem vai pārskata perioda beigās pārrēķinot monetāros posteņus pēc valūtas kursa, kurš atšķiras no tā, pēc kura monetārais postenis sākotnēji atzīts vai pārrēķināts iepriekšējā pārskata perioda beigās, uzskaita kā attiecīgā pārskata perioda finanšu ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursa svārstībām.

318. Ieņēmumus no darījumiem ar atlīdzību novērtē saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā.

319. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas vai aktīvu pārdošanas uzskaita, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un atlaides, kas tieši saistītas ar to realizāciju. Piešķirtās atlaides un atvieglojumus uzskaita analītiski.

320. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst tajā pārskata periodā, kad pakalpojumi sniegti.

321. Ja pakalpojuma sniegšana pārskata perioda beigās nav pabeigta, ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas atzīst, ņemot vērā to, kādā izpildes stadijā darījums ir pārskata datumā, ja tā iznākumu var ticami aplēst. Ja darījuma iznākumu nevar ticami aplēst, ieņēmumus atzīst tādā apmērā, kādā atzīti izdevumi, kas tieši saistīti ar pakalpojuma sniegšanu un tiks atgūti, saņemot atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Ja radušies izdevumi netiks atgūti, ieņēmumus neatzīst.

322. Darījuma iznākumu var ticami aplēst, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

322.1. ieņēmumu summu var ticami novērtēt;

322.2. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems atlīdzību par sniegto pakalpojumu;

322.3. var ticami novērtēt, kādā izpildes stadijā darījums ir pārskata datumā;

322.4. var ticami novērtēt radušās darījuma izmaksas un izmaksas, kas nepieciešamas darījuma pabeigšanai.

323. Darījuma izpildes pakāpes noteikšanai lieto vienu no šādām metodēm:

323.1. novērtē paveikto darbu apjomu. Ieņēmumus atzīst novērtējuma apjomā;

323.2. aprēķina pārskata periodā izpildīto darbu procentuālo īpatsvaru no kopējā sniedzamā pakalpojuma. Ieņēmumu summu aprēķina, līguma summu reizinot ar aprēķināto īpatsvaru;

323.3. aprēķina pārskata periodā radušos ar darījumu saistīto izdevumu īpatsvaru no kopējām plānotajām darījuma izmaksām. Izmaksās ietver tikai tās izmaksas, kas tieši attiecas uz izpildīto vai sniedzamo pakalpojumu. Ieņēmumu summu aprēķina, līguma summu reizinot ar aprēķināto īpatsvaru.

324. Ieņēmumus no aktīva atsavināšanas atzīst, ievērojot šādus nosacījumus:

324.1. budžeta iestāde ir nodevusi pircējam nozīmīgus ar aktīva īpašuma tiesībām saistītus riskus un atlīdzības;

324.2. budžeta iestāde nesaglabā turpmākās pārvaldīšanas tiesības tādā apjomā, ko parasti dod īpašuma tiesības, un pārdoto aktīvu kontroli;

324.3. ieņēmumu summu var ticami novērtēt;

324.4. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems atlīdzību par atsavināto aktīvu.

325. Ieņēmumus no aktīva atsavināšanas sākotnēji atzīst finanšu aktīva (prasības) patiesajā vērtībā. Starpību starp līguma kopējo vērtību un pašreizējo vērtību, kas rodas, atliekot samaksas saņemšanu par aktīvu ilgāk par 12 mēnešiem saskaņā ar līguma nosacījumiem, atzīst kā procentu ieņēmumus, piemērojot efektīvo procentu likmi.

326. Kompensāciju no trešajām pusēm par ilgtermiņa ieguldījuma vērtības samazināšanos, zaudētu vai atdotu ilgtermiņa ieguldījumu (piemēram, apdrošināšanas atlīdzību) atzīst pārskata perioda pamatdarbības ieņēmumos, kad kompensācijas saņemšana ir droši ticama (gūti ticami pierādījumi, ka kompensācija tiks saņemta).

327. Ja preces pārdod vai pakalpojumu sniedz apmaiņā pret atšķirīgām precēm vai pakalpojumu, ieņēmumus novērtē saņemto preču vai pakalpojuma patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu. Ja saņemto preču vai pakalpojuma patieso vērtību nevar ticami novērtēt, ieņēmumus novērtē pārdoto preču vai pakalpojuma patiesajā vērtībā, kuru koriģē par pārskaitīto naudas vai tās ekvivalentu summu.

328. Ieņēmumus par budžeta iestādes aktīvu lietošanu (piemēram, procentus, autoratlīdzības un dividendes vai tamlīdzīgus maksājumus) atzīst, ievērojot šādus nosacījumus:

328.1. ir ticams, ka budžeta iestāde saņems resursus;

328.2. ieņēmumu summu var ticami novērtēt.

329. Procentu ieņēmumus atzīst pārskata periodā, kad tie nopelnīti. Procentu ieņēmumi ietver diskonta vai prēmijas amortizāciju vai citas starpības starp parāda vērtspapīra sākotnējo vērtību un tā summu dzēšanas dienā.

330. Autoratlīdzības ieņēmumus atzīst, kad tā nopelnīta saskaņā ar attiecīgā līguma būtību un nosacījumiem, vai lineāri līguma darbības laikā.

331. Ieņēmumus no dividendēm un tamlīdzīgiem maksājumiem atzīst, kad ir noteiktas kapitāla daļu turētāja tiesības saņemt maksājumus, izņemot gadījumu, ja atbilstošo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi.

332. Ja līgumsoda saņemšana ir droši ticama, pamatdarbības ieņēmumus novērtē atbilstoši resursu visticamākajai aplēsei un atzīst dienā, kad rodas tiesības saņemt attiecīgo līgumsodu. Ja saņemšana nav droši ticama, pamatdarbības ieņēmumus atzīst naudas līdzekļu saņemšanas dienā. Informāciju par aprēķinātajiem līgumsodiem līdz atbilstošā aktīva atzīšanai uzskaita zembilancē.

333. Izrakstot attaisnojuma dokumentu par nenodokļu ieņēmumu priekšapmaksu, nerodas pamatojums aktīvu vai saistību atzīšanai bilancē. Izrakstītos attaisnojuma dokumentus par priekšapmaksu reģistrē atsevišķā reģistrā.

2.17.1.1 Ieņēmumu un izdevumu uzskaite darījumos bez atlīdzības

334. Ieņēmumus atzīst darījumā bez atlīdzības saņemtā aktīva vērtībā, atskaitot saistību summu, kas atzīta atbilstoši šo noteikumu 275. un 276. punktam, un ievērojot šādas prasības atsevišķiem pārvedumu veidiem:

334.1. asignējumu (dotāciju) piešķiršanas (saņemšanas) dienā budžeta iestāde atzīst pamatdarbības ieņēmumus. Pārskata perioda beigās samazina atzītos pamatdarbības ieņēmumus par piešķirto asignējumu (dotāciju) neizmantoto daļu (slēgtajiem budžeta asignējumiem), kā arī samazina naudas līdzekļu atlikumus;

334.2. naudas sodu atzīst pamatdarbības ieņēmumos naudas līdzekļu saņemšanas dienā;

334.3. dāvinājumu, ziedojumu un mantojumu saņemšanas, novērtēšanas vai vērtības apstiprināšanas dienā atzīst pārskata perioda pamatdarbības vai nākamo periodu ieņēmumus tādā vērtībā, kāda noteikta ar dāvinājumu, ziedojumu vai mantojumu saņemšanu saistītajos dokumentos vai kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi, un saņemto aktīvu iekļauj attiecīgajā aktīvu grupā;

334.4. 1.2. apakšpunktā minētā budžeta iestāde atzīst nenodokļu ieņēmumus, valsts pamatbudžeta kontā saņemot nenodokļu ieņēmumu maksājumus no valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nenodokļu ieņēmumu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksā.

335. Ieņēmumus atzīst un saistības samazina dienā, kad izpildīti šo noteikumu 275. punktā minētie nosacījumi saistībā ar darījumā bez atlīdzības saņemto aktīvu.

336. Izdevumus, kas rodas saistībā ar ieņēmumiem, kas gūti darījumā bez atlīdzības, atzīst atsevišķi no gūtajiem ieņēmumiem.

337. Naudas sodu un kavējuma naudu atzīst pamatdarbības izdevumos dienā, kad rodas attiecīgais pienākums.

338. Subsīdijas un dotācijas komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem saskaņā ar uzkrāšanas principu uzskaita šādā kārtībā:

338.1. veikto maksājumu atzīst:

338.1.1. nākamo periodu izdevumos, izņemot norēķinus par iepriekš atzītām saistībām;

338.1.2. attiecīgās aktīvu grupas sastāvā avansu uzskaitei paredzētā kontā, ja maksājums veikts valsts vai pašvaldības ilgtermiņa ieguldījumu iegādei vai izveidošanai;

338.1.3. samazinot iepriekš atzītās saistības;

338.2. atbilstoši budžeta iestādē apstiprinātajiem komersanta, biedrības vai nodibinājuma iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem par subsīdijas un dotācijas izlietojumu atzīst:

338.2.1. pamatdarbības izdevumus;

338.2.2. ilgtermiņa ieguldījumus.

2.17.2. Transferta ieņēmumu un izdevumu uzskaite

339. Ja transferta pārskaitījumu veic pirms transferta izlietojuma:

339.1. veicot pārskaitījumu, atzīst prasības par avansā pārskaitīto transfertu;

339.2. saņemot pārskaitījumu, atzīst saistības par avansā saņemto transfertu.

340. Pamatdarbības transferta ieņēmumus un transferta izdevumus atzīst pārskata gadā, kurā veikts apstiprinātais transferta izlietojums vai attiecīgie izdevumi, par kuriem transferta pārskaitījumu veic pēc izdevumu apstiprināšanas, ja izlietojums vai izdevumi apstiprināti pārskata gadā vai līdz nākamā pārskata gada 31. janvārim (ieskaitot).

341. Atzīstot transferta ieņēmumus, samazina saistības par avansā saņemto transfertu. Atzīstot transferta izdevumus, samazina prasības par avansā pārskaitīto transfertu.