Zaudējis spēku - Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība

Ministru kabineta noteikumi Nr.1529Rīgā 2013.gada 17.decembrī (prot. Nr.67 113.§)

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem, samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas.

2. Veselības aprūpes iedalījums:

2.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2.2. primārā veselības aprūpe;

2.3. sekundārā veselības aprūpe:

2.3.1. sekundārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.3.2. sekundārā stacionārā veselības aprūpe;

2.4. terciārā veselības aprūpe:

2.4.1. terciārā ambulatorā veselības aprūpe;

2.4.2. terciārā stacionārā veselības aprūpe.

3. Terciāro veselības aprūpi organizē un no valsts budžeta līdzekļiem finansē kārtībā, kādā organizē un finansē sekundāro veselības aprūpi.

4. Veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus izlieto:

4.1. samaksai par šo noteikumu 2.punktā minētajiem pakalpojumiem;

4.2. samaksai par kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

4.3. samaksai par centralizētajiem iepirkumiem;

4.4. samaksai par ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanu;

4.5. samaksai par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu ārstniecības iestādēs.

5. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) šo noteikumu 2.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus plāno novirzīt:

5.1. samaksai par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne mazāk kā 45 % apmērā;

5.2. samaksai par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne vairāk kā 53 % apmērā;

5.3. samaksai par starpvalstu norēķiniem ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju (turpmāk – Šveice), ar ārstniecības iestādēm par ES un EEZ dalībvalstu un Šveices iedzīvotāju Latvijas Republikā saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos, – ne vairāk kā 2 % apmērā.

6. Personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina:

6.1. neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību;

6.2. ambulatoro veselības aprūpi:

6.2.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumus:

6.2.1.1. ģimenes ārsta un viņa praksē nodarbināto ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi;

6.2.1.2. zobārsta un higiēnista sniegto veselības aprūpi personām vecumā līdz 18 gadiem (turpmāk – bērni) un atsevišķām iedzīvotāju kategorijām atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai;

6.2.1.3. veselības aprūpi mājās;

6.2.2. sekundārās un terciārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus:

6.2.2.1. veselības aprūpi, ko sniedz vecmāte vai ārsts, kurš specializējies noteiktā specialitātē un nav minēts šo noteikumu 6.2.1.1. apakšpunktā (turpmāk – speciālists), un citas ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas;

6.2.2.2. laboratoriskos un vizuālās diagnostikas izmeklējumus;

6.2.2.3. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

6.2.2.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās, ja persona netiek stacionēta, un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos;

6.3. stacionāro veselības aprūpi;

6.4. zāles un medicīniskās ierīces, kuras dienests iepērk centralizēti;

6.5. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

7. No veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz tās ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kuras veselības aprūpes pakalpojumus sniedz saskaņā ar nolikumu.

8. Norēķinu kārtību par ārstniecības iestādes sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka dienesta un ārstniecības iestādes līgumā.

9. Tiesības nosūtīt personu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakal-pojumu saņemšanai vai izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces ir:

9.1. vecmātēm vai ārstiem, kuriem šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem;

9.2. ārstiem, kuri strādā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi;

9.3. ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kuras sniedz valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūciju;

9.4. ārstiem, kuri nodarbināti Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

9.5. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

10. Dienests un Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei nodrošina informācijas sniegšanu par Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iekļautajām ārstniecības personām citām ES, EEZ dalībvalstīm vai Šveicei, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu. Papildus dienests savā tīmekļa vietnē viegli saprotamā valodā ievieto, kā arī pēc pieprasījuma sniedz:

10.1. informāciju par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un informāciju par šo noteikumu 9.punktā minētajiem ārstiem, norādot ārstniecības iestādi, ārsta vārdu, uzvārdu, specialitāti un to, vai ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un vai ir tiesīgs izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces;

10.2. informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijas Republikā:

10.2.1. pacientu tiesības;

10.2.2. veselības aprūpes organizēšana un finansēšana;

10.2.3. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji;

10.2.4. obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām;

10.2.5. Ārstniecības riska fonda darbība;

10.2.6. kārtība, kādā iesniedzama sūdzība par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti;

10.3. informāciju par kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, kā arī par kārtību, kādā iespējams saņemt izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

10.4. receptē iekļaujamās informācijas apjomu.

10.1 Dienests sadarbojas ar ES, EEZ dalībvalstu un Šveices pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunktiem jautājumos par veselības aprūpes pakal-pojumu saņemšanu ārvalstīs un izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pēc personas pieprasījuma sniedz ES, EEZ un Šveices kontaktpunktu kontaktinformāciju.

11. No valsts budžeta neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

11.1. ortodontisko ārstēšanu, izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumus personai vecumā līdz 22 gadiem, silantu lietošanu, zobārstniecības palīdzību personām, kas vecākas par 18 gadiem, kā arī zobu protezēšanu, izņemot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14.pantā noteiktās personas, kurām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā;

11.2. ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi, izņemot gadījumus, ja sniedz:

11.2.1. veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā vai neatliekamo medicīnisko palīdzību;

11.2.2. medicīnisko palīdzību bērniem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām;

11.2.3. medicīnisko palīdzību personām ar cukura diabētu, tuberkulozi, perniciozo anēmiju, onkoloģiskām, psihiskām vai hemofilijas slimībām;

11.2.4. medicīnisko palīdzību personām, kas saņem mājas aprūpi, un personām, kas saņem mājās ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju;

11.3. pirmreizēji medicīniski profilaktiskos pasākumus, kas nepieciešami, stājoties darbā, kā arī obligātās veselības pārbaudes, ja mainās darba vides faktori;

11.4. periodiskās medicīniskās apskates, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ;

11.5. abortus, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ;

11.6. cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu;

11.7. seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu;

11.8. ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos;

11.9. kosmetoloģiskos pakalpojumus un estētiski ķirurģiskas operācijas;

11.10. homeopātisko ārstēšanu;

11.11. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu un iegādi, izņemot to izrakstīšanu bērniem, kā arī šo noteikumu XIII nodaļā noteiktajā kārtībā iepirktas briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtu kataraktu gadījumos vai afakija iegūtu kataraktu gadījumos vienai vai abām acīm, iegūta tuvredzība virs 7,0 Dsph, keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze – bifokālās briļļu lēcas, albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju – fotohromās briļļu lēcas, radzenes rētas, apduļķojumi – kosmētisko kontaktlēcu protēzes, III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes;

11.12. dzirdes aparātu iegādi, izņemot dzirdes implantus bērniem vai personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām vecumā no 18 gadiem līdz tāda vecuma sasniegšanai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piešķirta vecuma pensija (turpmāk – darbspējīgs vecums) atbilstoši šo noteikumu 168.4.4.apakšpunktam;

11.13. psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, izņemot gadījumus:

11.13.1. ja palīdzību sniedz psihiatriskā profila stacionārajās ārstniecības iestādēs vai nodaļās;

11.13.2. ja tā nepieciešama, nodrošinot bērniem ambulatoro psihiatrisko palīdzību vai paliatīvo aprūpi;

11.13.3. ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda rehabilitācijas programmas ietvaros vai alkohola un narkotisko vielu atkarības medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros;

11.13.4. ja veic tiesu psiholoģisko ekspertīzi;

11.13.5. ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību;

11.14. vakcināciju, izņemot pasīvo imūnterapiju, vakcinācijas kalendārā noteiktās vakcinācijas un vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

11.15. profilaktiskās un citas medicīniskās apskates, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minētās profilaktiskās apskates;

11.16. alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai;

11.17. ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

11.18. orgānu un audu transplantāciju, izņemot:

11.18.1. asinis un to preparātus;

11.18.2. nieres;

11.18.3. autologās un alogēnās cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu;

11.18.4. kaulus un saistaudus;

11.18.5. fasciju;

11.18.6. ādu;

11.18.7. cīpslas;

11.18.8. skrimšļaudus;

11.18.9. sirdi vai sirds vārstuļus;

11.18.10. radzenes;

11.18.11. aknas;

11.19. speciālistu mājas vizīti, izņemot:

11.19.1. psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi;

11.19.2. mājas vizītes pie personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

11.19.3. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes pie bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, un personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3 vai personām ar cerebrovaskulārām slimībām ar diagnozēm I60, I61, I63, I64 vai I69 saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (turpmāk – SSK-10), kuriem nepieciešama veselības aprūpe mājās;

11.20. ģimenes ārsta mājas vizīti, izņemot vizītes pie:

11.20.1. bērniem;

11.20.2. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte;

11.20.3. personām, kas vecākas par 80 gadiem;

11.20.4. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe – pamata diagnozes saskaņā ar SSK-10 kodiem B20-B24; C00-C97; D37-D48; G05; G12; G13; G35; G54.6; G55.0; G60.0; G61.0; G63.1; G70; G95.1; G95.2; G99.2; I50; I69; K22.2; L89; T91.3; blakus diagnozes kods visos gadījumos – Z51.5;

11.20.5. mājas apstākļos mirušas personas, lai apliecinātu nāves faktu;

11.20.6. personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

11.20.7. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai;

11.20.8. personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu;

11.20.9. personas, pie kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde veikusi izbraukumu un ar kuru šo noteikumu 51.4.apakšpunktā minētajā gadījumā ģimenes ārsts vienojies par mājas vizīti saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie personas;

11.21. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, izņemot:

11.21.1. šo noteikumu 2.pielikumā minētos izmeklējumus;

11.21.2. izmeklējumus, kas veikti references laboratorijā atbilstoši šo noteikumu 212.2.2.1.apakšpunktam;

11.21.3. bērniem veicamos laboratoriskos izmeklējumus, kuru nepieciešamība ir apstiprināta ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" konsilija atzinumu un kuri atbilst šo noteikumu 310.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, to saņemšanai citās ES un EEZ dalībvalstīs vai Šveicē;

11.21.4. tādām personām veicamos laboratoriskos izmeklējumus citās ES un EEZ dalībvalstīs vai Šveicē, kurām šāda nepieciešamība ir apstiprināta ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" konsilija atzinumu un kuras atbilst šo noteikumu 310.3. apakšpunktā minētajam nosacījumam, šādos gadījumos:

11.21.4.1. minimālās reziduālās slimības kontrolei saskaņā ar metodi – faktiskā laikā veikta polimerāzes ķēdes reakcija kaulu smadzeņu aspirātā – personai ar indikācijām alogēnas cilmes šūnu transplantācijai, kurai nepieciešama ārpusģimenes donora meklēšana un konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas, kā arī personai, kurai pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas;

11.21.4.2. personai pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora nepieciešams himērisma monitorings;

11.22. konsultācijas, klīniskos un paraklīniskos diagnosticējošos izmeklējumus, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām. Samaksu par minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic tiesu medicīnas ekspertīzes pieprasītājs;

11.23. medicīnisko rehabilitāciju, izņemot:

11.23.1. ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai logopēda, kā arī funkcionālā speciālista konsultāciju;

11.23.1.1 ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot logopēda vai funkcionālā speciālista sniegtus rehabilitācijas pakalpojumus, – līdz pieciem apmeklējumiem;

11.23.2. ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu vai – psihiatriskās palīdzības gadījumā – ar psihiatra vai bērnu psihiatra nosūtījumu, ja medicīnisko rehabilitāciju saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu sniedz:

11.23.2.1. bērniem;

11.23.2.2. personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.3. vai 168.4.4. apakšpunktam;

11.23.2.3. personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kurām medicīniskā rehabilitācija ir kā tiešs turpinājums pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma vai plānveida ķirurģiskās palīdzības saņemšanas;

11.23.2.4. ambulatorā ārstniecības iestādē – personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kurām medicīniskā rehabilitācija ir kā tiešs turpinājums pēc akūtas saslimšanas, traumas vai hroniskas slimības saasinājuma, kā arī personām ar progresējošiem funkcionāliem ierobežojumiem hronisku slimību gadījumā;

11.23.3. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas saskaņā ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu;

11.23.4. personas, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;

11.24. ārstēšanos sanatorijās un kūrortos;

11.25. pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus, izņemot gadījumus, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs un ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju šo noteikumu 36. pielikuma 1., 3., 5. un 14. punktā minētajās lokalizācijās;

11.26. mākslas terapijas speciālista sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus;

11.27. uztura speciālistu sniegtos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus;

11.28. sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot Valsts sporta medicīnas centra sniegtos sporta medicīnas pakalpojumus;

11.29. ķirurģisko palīdzību, izņemot:

11.29.1. dienas stacionārā sniegtu ķirurģisko palīdzību un citu ambulatori sniegtu ķirurģisko palīdzību (tajā skaitā ektoparazītu noņemšanu);

11.29.2. šādu stacionārā ārstniecības iestādē sniegtu ķirurģisko palīdzību:

11.29.2.1. neatliekamo medicīnisko palīdzību;

11.29.2.2. ķirurģisko ārstēšanu bērniem;

11.29.2.3. ķirurģisko ārstēšanu iekaisīgo zarnu slimību gadījumos;

11.29.2.4. hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģisko ārstēšanu;

11.29.2.5. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam;

11.29.2.6. plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.4. apakšpunktam;

11.29.2.7. ķirurģisku ārstēšanu šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā norādītajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās (turpmāk – programma "Iezīmētie pakalpojumi");

11.29.3. stacionārā ārstniecības iestādē veiktas plānveida operācijas šo noteikumu 3. pielikuma 3.3. apakšpunktā norādītajā veselības aprūpes pakalpojumu programmā atbilstoši šo noteikumu 179.1 punktam;

11.30. veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, izņemot:

11.30.1. neatliekamo palīdzību traumu gadījumos;

11.30.2. traumu seku, kaulu un locītavu slimību stacionāru ārstēšanu ar traumatologu–ortopēdu konsilija atzinumu;

11.30.3. ambulatori veiktu traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšanu;

11.30.4. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaitā mugurkaula ķirurģiju;

11.30.5. endoprotezēšanas operācijas;

11.30.6. onkoloģisko slimību kaulos un mīkstajos audos ārstēšanu;

11.30.7. nerekonstruktīvas endoskopiskas operācijas (neapmaksā operācijas ar implantu pielietošanu);

11.30.8. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums;

11.30.9. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu slimību ārstēšanu:

11.30.9.1. ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku;

11.30.9.2. ar progresējošu mugurkaula deformāciju, ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums;

11.30.10. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

11.30.11. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840, kas piemērojami ar 01.01.2015.);

11.30.12. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.4.apakšpunktam;

11.31. ārējo dzimumorgānu, maksts, dzemdes kakla plastiskās operācijas, noslīdējumu korekciju, izņemot totālu dzemdes prolapsu;

11.32. dzimumorgānu iedzimtu anomāliju korekciju, izņemot korekciju bērniem;

11.33. konservatīvu miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība;

11.34. urīna nesaturēšanas operācijas, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci;

11.35. medicīnisko apaugļošanu, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), kā arī medicīnisko apaugļošanu sievietēm pēc 37 gadu vecuma, izņemot gadījumu, ja līdz minētajam vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas.

12. No veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem nemaksā par:

12.1. pakalpojumiem, kuri nav veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā neapmaksā personas vai tās pavadošās personas transporta un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar pārvietošanos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu;

12.2. veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri saņemti bez tāda ārsta nosūtījuma, kuram ir tiesības nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuru sniedz līgumattiecībās ar dienestu esoša ārstniecības iestāde, un citos šajos noteikumos minētajos gadījumos;

12.3. sekundārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ja persona rakstiski atteikusies no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pati vai trešā persona veikusi maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;

12.4. tādu personu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori;

12.5. tādiem pašiem vai informatīvi līdzvērtīgiem izmeklējumiem sekundārajā veselības aprūpē, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, izņemot gadījumus, ja personai sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību līgumattiecībās ar dienestu esošā ārstniecības iestādē.

13. Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām:

13.1. Aizsardzības ministrija:

13.1.1. profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem – pacientu iemaksas, līdzmaksājumus, tai skaitā pacientu līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kā arī maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;

13.1.2. atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem – veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī izdevumu apmēru un samaksas kārtību;

13.1.3. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības – mieram" bruņoto spēku karavīriem – par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu;

13.1.4. profesionālā dienesta kandidātiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, iesaucot aktīvajā dienestā, un zemessargu kandidātiem – izdevumus par medicīniskās pārbaudes ietvaros ar medicīniskās komisijas norīkojumu veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem (tai skaitā izdevumus par veselības aprūpes maksas pakalpojumiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību;

13.1.5. kustības "Jaunsardze" dalībniekiem – izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka jaunsargiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus, to saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību;

13.2. Tieslietu ministrija:

13.2.1. ieslodzījuma vietā strādājošas ārstniecības personas sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus;

13.2.2. pacientu iemaksas un pacientu līdzmaksājumus par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī pacientu līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju;

13.3. Iekšlietu ministrija:

13.3.1. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm sedz pacientu iemaksas un maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar iekšlietu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un kurus neapmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem;

13.3.2. ārzemniekiem, kuri aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, – par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir garantēti šīm personām (izņemot neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, kā arī tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem). Ja šo personu veselības aprūpe ir apdrošināta, veselības aprūpes izdevumus sedz apdrošinātājs;

13.3.3. par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotajām personām (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, ja veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem);

13.3.4. par patvēruma meklētājiem veikto sākotnējo veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, kas sniegta patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpās, un psihiatra, ekspresanalīzēm humānā imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV/AIDS) un B hepatīta noteikšanai;

13.3.5. patvēruma meklētājiem, kuri aizturēti Patvēruma likuma noteiktajā kārtībā, – par veselības stāvokļa pārbaudēm un sanitāro apstrādi, kā arī par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā, ir noteikti veselības aprūpes un iekšlietu jomu regulējošajos normatīvajos aktos un netiek apmaksāti no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

13.1 No veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem patvēruma meklētājiem apmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus – neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, zobārstniecības palīdzību akūtā gadījumā, medicīnisko palīdzību bērniem, primāro veselības aprūpi (ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra), ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihiatrisko palīdzību, grūtnieču aprūpi un citu sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, kas nepieciešama steidzamības kārtā, kā arī pakalpojumus Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajos gadījumos un tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus.

14. Ja personai, kurai veselības kaitējums ir nodarīts prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā, veselības aprūpes pakalpojumi ir sniegti par valsts budžeta līdzekļiem, dienests no personas, kuru par vainīgu atzinusi kompetenta institūcija, regresa kārtībā piedzen izdevumus:

14.1. par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību;

14.2. par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem ambulatorās veselības aprūpes epizožu tarifiem un veikto manipulāciju tarifiem;

14.3. par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šo noteikumu 168. punktā noteiktajiem stacionāro pakalpojumu apmaksas veidiem un šajos noteikumos noteiktajiem tarifiem.

15. Ārstniecības iestāde, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, līdz līgumā ar dienestu noteiktajam termiņam nodrošina informācijas ievadi dienesta vadības informācijas sistēmā par visiem iepriekšējā mēnesī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, norādot tos medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību.

16. Dienests saglabā vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ja vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju arhivē, dienests nodrošina, ka, izmantojot elektroniskos pakalpojumus, ir iespējams saņemt informāciju par pēdējos piecos gados personām sniegtajiem no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

16.1 Informāciju, kas dienestam nepieciešama sociālā nodrošinājuma sistēmas koordinēšanai un veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra uzturēšanai, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz, ievērojot šādu kārtību:

16.1 1. Valsts ieņēmumu dienests sniedz:

16.1 1.1. aktuālo informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbinātu personu;

16.1 1.2. vēsturisko informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbinātu personu;

16.1 2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz:

16.1 2.1. informāciju par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu;

16.1 2.2. informāciju par tiesībām uz pensiju, tai skaitā informāciju par pensijas veidu, apdrošināšanas stāžu un pensijas izmaksas termiņa ierobežojumu, ja tāds ir noteikts;

16.1 2.3. informāciju par personai izsniegtu veidlapu sociālā nodrošinājuma tiesību īstenošanai citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē.

II. Pacientu iemaksa un līdzmaksājums

17. Saņemot no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 5.pielikumā minētos nosacījumus.

18. Ja persona, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, nespēj samaksāt pacienta iemaksu vai līdzmaksājumu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi.

19. Sniedzot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai var iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā 31,00 euro apmērā par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kas minētas šo noteikumu 3.pielikuma 4.punktā.

20. Šo noteikumu 19.punktā minēto pacienta līdzmaksājumu neiekasē no šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām un personām, kuras uzrāda šo noteikumu 22.punktā minēto izziņu. Šādā gadījumā pacienta līdzmaksājumu nesedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot pacienta līdzmaksājumu, kas veikts par šo noteikumu 23.16. un 23.17.apakšpunktā minētajām personām.

21. Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā stacionārajā ārstniecības iestādē nedrīkst pārsniegt 355,72 euro.

22. Pacienta iemaksu kopsumma par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 569,15 euro. Izziņu par to, ka persona kalendāra gada laikā ir saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumus un veikusi pacienta iemaksu (tai skaitā apdrošinātāja vai citas personas segto) 569,15 euro apmērā, izsniedz dienesta teritoriālā nodaļa atbilstoši personas uzrādītajiem maksājuma dokumentiem.

23. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas šādas iedzīvotāju kategorijas:

23.1. bērni;

23.2. grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi;

23.3. politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;

23.4. personas, kuras slimo ar tuberkulozi, un personas, kurām veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

23.5. psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu;

23.6. personas, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā;

23.7. personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 6.pielikumā minēto infekcijas slimību gadījumos;

23.8. personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;

23.9. personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestādē uzrādot dokumentu, kas apliecina minēto faktu;

23.10. personas, kurām veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus šo noteikumu 1. un 7.pielikuma 2.punktā minētajā kārtībā;

23.11. personas, kurām vakcinācijas kalendāra ietvaros veic vakcināciju, stinguma krampju neatliekamo profilaksi, pēcekspozīcijas imunizāciju pret trakumsērgu, kā arī vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību;

23.12. personas, saņemot ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos;

23.13. orgānu donori;

23.14. personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo veselības aprūpi stacionārajās ārstniecības iestādēs atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2.1.26. apakšpunktam, kā arī paliatīvo veselības aprūpi, ko sniedz ģimenes ārsts mājas vizītes laikā;

23.15. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte;

23.16. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

23.17. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki;

23.18. patvēruma meklētāji.

24. Pacienta iemaksu par šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām, pacienta iemaksu personas nāves gadījumā, kā arī pacienta iemaksu gadījumā, ja pārsniegts šo noteikumu 21. un 22.punktā noteiktais pacienta iemaksas apmērs, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

25. Dienests no valsts budžeta līdzekļiem ārstniecības iestādēm sedz pacienta iemaksas starpību, kas veidojas starp šo noteikumu 4.pielikuma 5.1.apakšpunktā noteikto pacienta iemaksas apmēru par ārstēšanos diennakts stacionārā un 4.pielikuma 5.3.apakšpunktā noteikto pacientu iemaksu apmēru personām ar noteiktām diagnozēm.

26. Pacienta iemaksu iekasē ārstniecības iestāde.

27. Ārstniecības iestāde iekasētās pacientu iemaksas, no valsts budžeta līdzekļiem kompensētās pacienta iemaksas par atbrīvotajām personu kategorijām un šo noteikumu 19.punktā minēto pacienta līdzmaksājumu novirza veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai.

III. Primārās veselības aprūpes organizēšana

28. Primārā veselības aprūpe ir ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē vai tās dzīvesvietā sniedz šādi primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji:

28.1. ģimenes ārsts;

28.2. ārsta palīgs (feldšeris);

28.3. māsa;

28.4. vecmāte, kura nodarbināta ģimenes ārsta praksē;

28.5. zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists;

28.6. ārstniecības personas, kuras nodrošina veselības aprūpi mājās.

29. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem:

29.1. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja, izņemot veselības aprūpi mājās;

29.2. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates programmas ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

29.3. pamatojoties uz ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu (ja persona atrodas ieslodzījumā);

29.4. mājās atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai.

30. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam noslēdz vienošanos divos eksemplāros, kuru paraksta persona un ģimenes ārsts. Viens vienošanās eksemplārs paliek pie ģimenes ārsta, otrs pie personas. Ģimenes ārsta pacientu sarakstā persona var reģistrēties, arī izmantojot vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv.

31. Vienošanos ģimenes ārsts uzglabā, kamēr persona ir reģistrēta viņa pacientu sarakstā.

32. Persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta.

33. Pie pediatra reģistrē tikai bērnus.

34. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:

34.1. personas dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas, kuru nosaka dienesta un ģimenes ārsta noslēgtajā līgumā atbilstoši dienesta apstiprinātajam un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajam ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas plānam;

34.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā jau ir 1800 reģistrētas personas vai 800 bērni, izņemot jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējos vai augšupējos radiniekus vai laulāto un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas.

35. Katrai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju. Lai pārreģistrētos, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz jaunu vienošanos.

36. Informāciju par šo noteikumu 30. un 35.punktā minēto vienošanos ģimenes ārsts piecu darbdienu laikā ievada dienesta vadības informācijas sistēmā.

37. Dienests veic šādas izmaiņas dienesta vadības informācijas sistēmā:

37.1. personas reģistrācijas bloķēšanu, piešķirot personai statusu, kas uz laiku aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj personas pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta šo noteikumu 45.punktā minētajā gadījumā;

37.2. personas reģistrācijas atbloķēšanu un tādas reģistrācijas atjaunošanu, kāda viņam bija pirms bloķēšanas šo noteikumu 46.punktā minētajā gadījumā;

37.3. personas izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta šo noteikumu 39., 41., 42., 43. un 44.punktā minētajos gadījumos;

37.4. personu pārreģistrāciju šo noteikumu 39.punktā minētajā gadījumā.

38. Šo noteikumu 36. un 37.punktā minētie reģistrācijas nosacījumi stājas spēkā pēc šajos punktos minētās informācijas ievadīšanas dienesta vadības informācijas sistēmā. Šo noteikumu 86.1.apakšpunktā norādītā maksājuma (kapitācijas nauda) aprēķinā šo noteikumu 36. un 37.punktā minētos reģistrācijas nosacījumus ņem vērā, sākot ar nākamo dienu pēc attiecīgās informācijas ievadīšanas dienesta vadības informācijas sistēmā.

39. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar dienestu, dienests piecu darbdienu laikā svītro personu no ģimenes ārsta pacientu saraksta. Personu, kuras dzīvesvieta ir ģimenes ārsta pamatteritorijā, dienests pārreģistrē pie ģimenes ārsta, kurš pārņem attiecīgā ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju, arī tās daļu. Informāciju par pacientu svītrošanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un pārreģistrāciju dienests publicē vietējos plašsaziņas līdzekļos vai dienesta tīmekļvietnē, ja attiecīgajā teritorijā to nav iespējams publicēt vietējos plašsaziņas līdzekļos. Informācijā norāda pacienta tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu.

39.1 Ģimenes ārsts, kurš ar dienestu slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pamatteritorijā, kurā iepriekš pakalpojumus sniedzis ģimenes ārsts, ar kuru līgumattiecības izbeigušās viņa nāves dēļ, pārņem to pacientu medicīnisko dokumentāciju, kuri bijuši reģistrēti pie mirušā ģimenes ārsta.

40. (Svītrots ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 574)

41. Ārstniecības likuma 42.pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu, dienests ir tiesīgs izslēgt personu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, informējot par to personu. Personai ir tiesības reģistrēties pie cita ģimenes ārsta.

42. Dienests izslēdz no pediatra reģistrēto pacientu saraksta personu, kura sasniegusi 18 gadu vecumu. Attiecīgais pediatrs par šo faktu informē personu.

43. Latvijas Republikas valsts piederības statusu zaudējušās un mirušās personas no pacientu saraksta svītro dienests, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra sniegto informāciju.

44. Pacienta izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, pamatojoties uz pacienta iesniegumu, dienests veic piecu darbdienu laikā.

45. Personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē:

45.1. psihiatriskā profila stacionāro ārstniecības iestāžu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trijiem mēnešiem;

45.2. ieslodzījumā esošām personām;

45.3. personām, kuras uzturas ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem vai kuras vērsušās dienestā ar iesniegumu par reģistrācijas bloķēšanu, norādot, ka izceļo no Latvijas Republikas, vai par kurām dienests no Iedzīvotāju reģistra saņēmis ziņas par izceļošanu no Latvijas Republikas.

46. Ja ir zudis šo noteikumu 45.punktā minētais personas reģistrācijas bloķēšanas iemesls, dienests atbloķē personas reģistrāciju.

47. Ģimenes ārsts saņem pilnu savu pacientu sarakstu un informāciju par izmaiņām sarakstā, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmu.

48. Dienests savā mājaslapā internetā ievieto informāciju par ģimenes ārstu praksēm, norādot ārstniecības iestādes nosaukumu, ģimenes ārsta vārdu, uzvārdu, ārstniecības iestādes adresi, tālruņa numuru (kas iesniegts dienestā publicēšanai mājas lapā), elektroniskā pasta adresi saziņai ar pacientiem (ja iestāde tādu ir norādījusi), pamatdarbības teritoriju, prakses darba laiku un ģimenes ārsta pieņemšanas laiku. Pēc personas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakšu atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija.

49. Ģimenes ārsta pacients ir:

49.1. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā;

49.1.1 persona, kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta šo noteikumu 45. punktā minētajos gadījumos;

49.2. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk – īslaicīgais pacients), kura:

49.2.1. īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ir saslimusi un vērsusies uzturēšanās vietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē pēc palīdzības;

49.2.2. periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā;

49.2.3. tiek vakcinēta vakcinācijas iestādē;

49.2.4. nav vispār reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības;

49.2.5. ir pie cita ģimenes ārsta reģistrēts pacients, kas vērsies pie ģimenes ārsta kā pie pacienta ģimenes ārsta aizvietotāja.

50. Ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmērā, kādā to saņem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētā persona, saņem arī šo noteikumu 49.1.1 apakšpunktā minētās personas un:

50.1. persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā un ir vērsusies pie ģimenes ārsta ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu vai kura ir no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta vēl nav atbloķēta;

50.2. persona, kura izrakstīta no psihiatriskā profila stacionārās ārstniecības iestādes un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta vēl nav atbloķēta;

50.3. persona, kura vērsusies pie ģimenes ārsta un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta atbilstoši šo noteikumu 45.3. apakšpunktam.

51. Katrs ģimenes ārsts atbilstoši līgumam ar dienestu sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības aprūpi, kā arī:

51.1. konstatē pie viņa reģistrētas vai viņa aprūpē esošas, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu, kā arī, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis, normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību izsniedz noteiktos dokumentus;

51.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosūta mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai;

51.3. informē Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi;

51.4. nodrošina, ka ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā ģimenes ārsts, māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) sazinās ar personu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ģimenes ārsts ir saņēmis informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētās personas un šī persona nav stacionēta;

51.5. izsniedz izziņu par bērna veselības stāvokli.

51.1 Ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku personām ar aizdomām par kādu no šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem ļaundabīgiem audzējiem ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts veic atbilstoši šo noteikumu 34. pielikumā norādītajam, ievērojot šādus nosacījumus:

51.1 1. šo noteikumu 34. pielikumā norādītais neattiecas uz bērnu veselības aprūpi;

51.1 2. šo noteikumu 34. pielikumā minēto fizikālo izmeklēšanu, anamnēzes noskaidrošanu un nosūtīšanu uz nepieciešamajiem ļaundabīgo audzēju primāriem diagnostiskiem izmeklējumiem veic tā apmeklējuma laikā, kad pirmo reizi konstatēta kāda no šo noteikumu 34. pielikumā minētajām sūdzībām vai simptomiem. Ja kāds no šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem izmeklējumiem pacientam jau ir veikts ārpus šajos noteikumos noteiktās ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas kārtības, ārstniecības persona ir tiesīga izmantot šāda izmeklējuma rezultātus pacienta nosūtīšanai turpmāko pakalpojumu saņemšanai;

51.1 3. nosūtot personu uz šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem ļaundabīgo audzēju primāriem diagnostiskiem izmeklējumiem vai piesakot pacienta apmeklējumu kādā no šo noteikumu 34. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, aizpilda izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību, norādot šo noteikumu 34. pielikumā minēto attiecīgo diagnozes kodu ar atvasinātajām klasifikācijām atbilstoši SSK-10;

51.1 4. pēc vienošanās ar pacientu piesaka pacienta apmeklējumu kādā no šo noteikumu 34. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm;

51.1 5. ginekologs ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku veic šo noteikumu 34. pielikuma 1., 10. un 11. punktā noteiktajās audzēja lokalizācijas vietās.

52. Ģimenes ārsts savā pacientu sarakstā reģistrētai personai var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to vienojoties ar personu.

53. Ģimenes ārsts kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošina pacientiem veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacientu dzīvesvietās, ievērojot šādus nosacījumus:

53.1. ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiks:

53.1.1. ne mazāk par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir līdz 2000, tai skaitā ne mazāk par 15 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

53.1.2. ne mazāk par 25 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir vairāk nekā 2000 personas, tai skaitā ne mazāk par 19 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

53.1.3. summējas, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas;

53.1.4. var neatbilst šo noteikumu 53.1.1. vai 53.1.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem par pieņemšanas laiku pamatpraksē, ja ģimenes ārsts ir vienojies par to ar dienestu šādos gadījumos:

53.1.4.1. reģistrēto pacientu skaits praksē ir mazāks par 500 pacientiem;

53.1.4.2. ģimenes ārstam ir vairāk par divām papildus pieņemšanas vietām;

53.1.4.3. katrā administratīvajā teritorijā, kas ietilpst ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, dzīvo līdzīgs reģistrēto pacientu skaits;

53.2. prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta pamata prakses vietā;

53.3. ģimenes ārsta pieņemšanas laiks noteikts tā, lai vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanu nodrošinātu no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā – līdz plkst. 19.00, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par citu kārtību;

53.4. noteikts pieņemšanas laiks personām bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) – katru dienu ne mazāk par vienu stundu, nodrošinot šādām personām ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad persona vērsusies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja persona ģimenes ārsta praksē vērsusies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām;

53.5. noteikts pieņemšanas laiks personām ar iepriekšēju pierakstu;

53.6. primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana piecu darbdienu laikā. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārsts, ja nepieciešams, pagarina pacientu pieņemšanas laiku;

53.7. mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās – vismaz līdz plkst.15.00;

53.8. ģimenes ārsts var organizēt izbraukuma pieņemšanu ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā izvietotā šo noteikumu 97. punktā minētajā feldšerpunktā, izbraukumu grafiku saskaņojot ar dienestu;

53.9. ģimenes ārsts regulāri novērtē savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības stāvokli, nodrošinot, ka kalendāra gada laikā veselības stāvoklis tiek novērtēts ne mazāk kā pusei no visiem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem.

54. Ārpus šo noteikumu 53.punktā minētā darba laika:

54.1. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus pilsētās var nodrošināt dežūrārsts, kurš pieņem pacientus darbdienās pēc plkst.15.00 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darba laika grafikam;

54.2. darbdienās laikā no plkst.17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti informāciju par nepieciešamo veselības aprūpi personām sniedz ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis.

55. Ģimenes ārsta pienākums ir šo noteikumu 53.punktā minēto māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošināt ar iekārtotu darba vietu.

56. Izvērtējot personas veselības stāvokli, ģimenes ārsts šo noteikumu 49.1., 49.2.1., 49.2.2., 49.2.4., 49.2.5.apakšpunktā un 50.punktā minēto personu, kura vērsusies pie ģimenes ārsta, var nosūtīt saņemt sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus.