Zaudējis spēku - Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība

169. Šo noteikumu 168.2. apakšpunktā minētajā ikmēneša fiksētajā piemaksā par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību ir iekļauti izdevumi šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūru nodrošināšanai. Šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm ir pienākums nodrošināt šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūras. Ja ārstniecības iestāde nenodrošina šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minēto speciālistu diennakts dežūras, dienests var samazināt ikmēneša fiksēto piemaksu par slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbību.

170. Šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.1., 3.2.27.2., 3.2.27.5., 3.2.27.6. un 3.2.27.8.apakšpunktā norādītajā viena pacienta ārstēšanas tarifā, veicot plānveida endoprotezēšanu, tai skaitā endoprotezēšanu steidzamības kārtā, pamatojoties uz šo noteikumu 18.pielikumā minētajām medicīniskajām indikācijām, kuras personai apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots lielo locītavu problēmu ārstu konsilijs, iekļautas visas endoprotezēšanai nepieciešamo materiālu izmaksas.

171. Viena pacienta ārstēšanas tarifs, ja persona un ārstniecības iestāde rakstiski vienojas par endoprotezēšanu, personai sedzot endoprotezēšanas izdevumus 50 % apmērā, ir norādīts šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.4., 3.2.27.7. un 3.2.27.9.apakšpunktā.

172. Dienests, plānojot locītavu plānveida endoprotezēšanai nepieciešamos līdzekļus, un ārstniecības iestāde, veicot gūžas locītavas plānveida endoprotezēšanu, ievēro šādu proporciju:

172.1. gūžas locītavas endoprotezēšanai 80 % gadījumu izmanto cementējamās endoprotēzes, 20 % gadījumu – bezcementa un hibrīdās endoprotēzes atbilstoši šo noteikumu 18. pielikumā minētajām medicīniskajām indikācijām;

172.2. gūžas locītavas vai ceļa locītavas endoprotezēšanas operāciju apjoms, kurās persona sedz endoprotezēšanas izdevumus 50 % apmērā, nepārsniedz 35 % no kopējā endoprotezēšanas operāciju skaita.

173. Ja persona, kura ir rindā uz gūžas endoprotezēšanu, izvēlas endoprotēzes veidu, ko neapmaksā valsts, persona apmaksā šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.3.apakšpunktā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu (50 % no pilna ārstēšanas tarifa bez endoprotēzes vērtības) un pilnu izvēlētās endoprotēzes cenu atbilstoši iestādes izsniegtajam rēķinam. Dienests ārstniecības iestādei apmaksā šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.27.3. apakšpunktā noteikto viena pacienta ārstēšanas tarifu (50 % no pacienta ārstēšanas pilna tarifa bez endoprotēzes vērtības).

174. Samaksu par atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pamatojoties uz ārstniecības iestādes rēķiniem, dienests veic saskaņā ar šo noteikumu 22.pielikumu.

175. Ja personai, neizrakstot to no stacionāras ārstniecības iestādes, tiek veiktas manipulācijas citā stacionārā ārstniecības iestādē, tad izdevumus par manipulācijām dienests samaksā tai stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā persona ir stacionēta. Attiecīgā stacionārā ārstniecības iestāde norēķinās ar manipulāciju veicēju.

175.1 Ja ārstniecības iestāde pārtrauc sniegt kādu no stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas noteikti ar dienestu noslēgtajā līgumā, izdevumus par šajā laikā citā ārstniecības iestādē pacientam sniegto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sedz tā ārstniecības iestāde, kura pārtraukusi sniegt attiecīgos veselības aprūpes pakalpojumus, par apmaksas kārtību vienojoties ar ārstniecības iestādi, kas faktiski sniedz attiecīgo stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu.

176. (Svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)

177. Aprēķinot stacionārā pavadīto gultasdienu skaitu (ārstēšanās ilgumu), personas iestāšanās dienu un izrakstīšanas dienu uzskata par vienu dienu.

178. Dienests neapmaksā personas stacionēšanas laikā stacionārajā ārstniecības iestādē saņemtos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot organizētā skrīninga izmeklējumus un mikrobioloģiskos izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai, ja paraugs paņemts pirms personas ievietošanas stacionārajā ārstniecības iestādē.

179. Dienests nemaksā par personas stacionāru ārstēšanu, ja persona stacionārā ārstniecības iestādē uzturējusies vienu dienu, izņemot gadījumu, ja ārstēšanas laikā iestājusies personas nāve, persona saņēmusi dzemdību palīdzību vai persona pārvesta uz citu stacionāru ārstniecības iestādi. Ja persona pretēji ārstniecības personas norādījumiem stacionāro ārstniecības iestādi atstāj pirmajā dienā, ārstniecības iestāde ir tiesīga pieprasīt personai samaksu par pirmajā dienā sniegtajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

179.1 Šo noteikumu 3. pielikuma 3.3. apakšpunktā norādītās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu programmas ietvaros veiktās plānveida ķirurģiskās operācijas gadījumos, kas neatbilst šo noteikumu 11.29.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ārstniecības iestādei apmaksā, ja tai pēc šo noteikumu 11.29.2. apakšpunktā minētās ķirurģiskās palīdzības nodrošināšanas ir atlikuši līgumā plānotie finanšu līdzekļi pakalpojumu sniegšanai šīs programmas ietvaros.

IX. Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu finansēšana

180. Dienests no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai ambulatorai aprūpei, plāno šo noteikumu 2. pielikumā norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru (izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā, 7. pielikumā, 34. pielikumā un 36. pielikumā norādīto laboratorisko izmeklējumu apmaksai nepieciešamos līdzekļus), prioritāri plānojot līdzekļus šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā minēto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai, tai skaitā atsevišķi nosakot nepieciešamo līdzekļu apmēru šo noteikumu 2. pielikuma 1. un 2. punktā minēto pakalpojumu apmaksai.

181. Kopējo līdzekļu apmēru, kura ietvaros ģimenes ārsti un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti nākamajā gadā nosūtīs personas šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā norādīto pakalpojumu saņemšanai, dienests nosaka atbilstoši šo noteikumu 180. punktā noteiktajā kārtībā iegūtajam valsts budžeta līdzekļu apmēram. Līdzekļu proporciju starp ģimenes ārstiem un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem nosaka atbilstoši sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram kārtējā gada deviņos mēnešos.

181.1 Finanšu apmēru laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem dienests nosaka proporcionāli deviņos mēnešos sniegtajam laboratorisko pakalpojumu apjoma īpatsvaram valstī, ņemot vērā kopējo šo noteikumu 180. punktā minētajā kārtībā aprēķināto laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru. Ja laboratoriskie pakalpojumi sniegti apjomā, kuru izmaksas ir mazākas par 1200 euro gadā, dienests ar šo laboratorisko pakalpojumu sniedzēju līgumu neslēdz.

181.2 Plānojot ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas, dienests ņem vērā, ka laboratorisko pakalpojumu izmaksas pacientam ar kādu no pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10) un ģimenes ārsta nosūtījumu un pacientam, kuram nav šādas diagnozes, veido starpību 32,70 euro apmērā. Izmaksu starpības kopējo apmēru dienests nosaka, reizinot 32,70 euro ar pacientu skaitu, kas iegūts atbilstoši vadības informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par pirmajā pusgadā pacientiem ar pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10) sniegtajiem laboratoriskiem pakalpojumiem.

182. No visiem atbilstoši šo noteikumu 181.punktam aprēķinātajiem līdzekļiem dienests veido finanšu līdzekļu rezervi 5 % apmērā, kuru izmanto:

182.1. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai atbilstoši faktiski veikto pakalpojumu apjomam, ja tie sniegti saskaņā ar:

182.1.1. tāda ģimenes ārsta nosūtījumu, kurš saņem fiksēto maksājumu atbilstoši šo noteikumu 93.punktam;

182.1.2. dežūrārsta nosūtījumu;

182.1.3. (svītrots ar MK 23.12.2014. noteikumiem Nr. 840);

182.1.4. ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā strādājoša ārsta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārsta nosūtījumu;

182.2. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai atbilstoši šo noteikumu 193.punktam;

182.3. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai ar tādu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu un ģimenes ārstu nosūtījumu, kuri līguma attiecības ar dienestu uzsāk pēc laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu plānošanas procesa pabeigšanas;

182.4. ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu un ģimenes ārstu nosūtījumu, ja šo noteikumu 182.1., 182.2. un 182.3.apakšpunktā minētajam mērķim tā nav nepieciešama un ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, ir izlietojusi laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus.

182.1 Ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes ārsts laboratorisko pakalpojumu saņemšanai personas nosūta, ievērojot finanšu līdzekļu apmēru, kuru dienests nosaka atbilstoši starpresoru vienošanās noteiktajai kārtībai.

183. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas vienai personai nākamajam gadam nosaka šādi:

183.1. nosaka kopējās ar ģimenes ārsta nosūtījumu sniegto laboratorisko pakalpojumu izmaksas: no šo noteikumu 181. punktā minētajā kārtībā aprēķinātā kopējo līdzekļu apmēra atņem šo noteikumu 182. punktā minētajā kārtībā aprēķināto ģimenes ārstu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi, kā arī atņem šo noteikumu 181.2 punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopējās visu personu ar pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10) laboratorisko pakalpojumu izmaksas;

183.2. izmaksas vienai personai iegūst, šo noteikumu 183.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātās kopējās izmaksas izdalot ar visu pie ģimenes ārstiem kārtējā gada 30. septembrī reģistrēto personu skaitu, izņemot šo noteikumu 49.1.1 apakšpunktā minētās personas.

184. Katram ģimenes ārstam ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam aprēķina šādi:

184.1. šo noteikumu 183.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto vienas personas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru reizina ar šādu vecumam atbilstošo koeficientu:

184.1.1. līdz 1 gada vecumam – 0,49;

184.1.2. no 1 gada līdz 6 gadiem – 0,64;

184.1.3. no 7 līdz 17 gadiem – 0,58;

184.1.4. no 18 līdz 44 gadiem – 0,64;

184.1.5. no 45 līdz 64 gadiem – 1,25;

184.1.6. personām, kas vecākas par 65 gadiem, – 1,72;

184.2. katru šo noteikumu 184.1. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto skaitli reizina ar ģimenes ārsta reģistrēto personu skaitu, izņemot šo noteikumu 49.1.1 apakšpunktā minētās personas, attiecīgajā šo noteikumu 184.1. apakšpunktam atbilstošajā vecuma grupā uz kārtējā gada 30. septembri, bet, ja ģimenes ārsts līguma attiecības ar dienestu ir uzsācis kārtējā gada laikā, – ar reģistrēto personu skaitu atbilstošajā vecuma grupā uz kārtējā gada 1. decembri;

184.3. to pacientu skaitu, kas ar attiecīgā ģimenes ārsta nosūtījumu pirmajā pusgadā saņēmuši laboratoriskos pakalpojumus saistībā ar kādu no pamata diagnozēm C00–D48 vai E10–E14 (diagnožu kodi saskaņā ar SSK–10), reizina ar 32,70 euro;

184.4. summē atbilstoši šo noteikumu 184.2. un 184.3. apakšpunktam iegūtos skaitļus, tādējādi iegūstot konkrētā ģimenes ārsta kopējo ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru gadam, ko norāda starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu;

184.5. šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minētajiem ārstiem ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam aprēķina, reizinot to personu skaitu uz kārtējā gada 30. septembri, kuras atbilstoši starpresoru vienošanās nosacījumiem ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ar šo noteikumu 183.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķināto līdzekļu apmēru vienai pie ģimenes ārsta reģistrētai personai.

185. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem uz vienu epizodi ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apjoma izmaksas aprēķina šādi: summu, kas iegūta, no šo noteikumu 181. punktā minētajā kārtībā aprēķinātā kopējo līdzekļu apmēra, kura ietvaros sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālisti nākamajā gadā nosūtīs personas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, atņemot šo noteikumu 182. punktā minētajā kārtībā aprēķināto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu nosūtījumiem paredzēto laboratorijas līdzekļu rezervi un šo noteikumu 185.1 punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopējās hemodialīzes pacientu laboratorisko pakalpojumu izmaksas, izdala ar skaitli, kas iegūts, kopējo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusē reizinot ar divi.

185.1 Pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina hemodialīzi dienas stacionārā, laboratorisko pakalpojumu apjomam paredzēto līdzekļu apmēru nākamajam gadam dienests nosaka, reizinot pacientu skaitu, kas saņēmuši hemodialīzi dienas stacionārā kārtējā gada pirmajā pusgadā, ar laboratorisko izmeklējumu vidējām izmaksām, kas iegūtas par kārtējā gada pirmajā pusgadā šiem pacientiem veiktajiem laboratoriskiem izmeklējumiem, un iegūto skaitli reizinot ar divi.

186. Aprēķinot līdzekļu apmēru, kas nepieciešams, lai speciālists sekundārās ambulatorās veselības aprūpes ietvaros pacientu nosūtītu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, piemēro šādus koeficientus:

186.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam, oftalmologam, psihiatram, bērnu psihiatram, bērnu neirologam – 0,03;

186.2. bērnu ķirurgam, anesteziologam, reanimatologam – 0,10;

186.3. otolaringologam, traumatologam, ortopēdam – 0,23;

186.4. narkologam – 0,34;

186.5. ķirurgam, neirologam – 0,60;

186.6. kardiologam, urologam – 0,86;

186.7. dermatologam, venerologam, pneimonologam, bērnu pneimonologam, ginekologam, dzemdību speciālistam, pediatram – 1,18;

186.8. infektologam, onkologam ķīmijterapeitam, internistam – 2,90;

186.9. endokrinologam, bērnu endokrinologam – 3,97;

186.10. imunologam – 12,57;

186.11. ģenētiķim – 42,10;

186.12. pārējiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, kas minēti šo noteikumu 13. pielikuma 3. punktā, – 1,89.

187. Katram šo noteikumu 186. punktā minētajam sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam kopējo līdzekļu gada apmēru, kura ietvaros speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, aprēķina, atbilstoši šo noteikumu 185. punktam aprēķināto uz vienu epizodi ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru reizinot ar šo noteikumu 186. punktā norādīto attiecīgā speciālista koeficientu un konkrētā speciālista epizožu skaitu kārtējā gada pirmajā pusgadā, kas reizināts ar divi.

188. Līdzekļu gada apmēru, kura ietvaros speciālists pacientu nosūta ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, katram sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistam norāda starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, summējot kopā visu attiecīgās ārstniecības iestādes sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus, kas aprēķināti atbilstoši šo noteikumu 187. punktam.

189. Ģimenes ārsta un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista pienākums, nosūtot personas ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, ir kontrolēt tam aprēķinātā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

190. Dienests katru mēnesi informē ārstniecības iestādi par ģimenes ārstu un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

191. Reizi pusgadā – līdz 1.augustam (par periodu no 1.janvāra līdz 30.jūnijam) un līdz 1.februārim (par periodu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31.decembrim) – dienests salīdzina aprēķināto un līgumā ar ārstniecības iestādi norādīto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru ar izlietoto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru.

192. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, nav izlietojusi vairāk nekā 20 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra pirmajā pusgadā, šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei attiecīgā gada otrajam pusgadam aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru samazina par summu, kas ir 50 % no neizlietotā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra.

193. Ja ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde, kas sniedz ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, attiecīgā gada pirmajā pusē ir vērsusies dienestā ar iesniegumu par ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēra palielināšanu, dienests šim ģimenes ārstam vai ārstniecības iestādei palielina attiecīgā gada otrajai pusei aprēķināto ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmēru, ja dienestam ir pieejami līdzekļi un ja:

193.1. pie ģimenes ārsta reģistrēto personu skaits attiecīgā gada pirmajā pusē palielinājies vairāk nekā par 25 %;

193.2. ģimenes ārsts attiecīgā gada pirmajā pusē saņem šo noteikumu 10.pielikuma 9.punktā paredzēto piemaksu par hronisko pacientu aprūpi apmērā, kas vairāk nekā par 25 % pārsniedz vidēji uz vienu ģimenes ārstu aprēķināto piemaksu par hronisko pacientu aprūpi;

193.3. ārstniecības iestādē, kurā nodarbināts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists, kopējais epizožu skaits attiecīgā gada pirmajā pusē pieaudzis vairāk nekā par 25 % no plānotā epizožu skaita.

194. Ja dienests, veicot šo noteikumu 191. punktā minēto izvērtējumu par iepriekšējo gadu, konstatē, ka ģimenes ārsts nav izlietojis līgumā norādītos ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētos līdzekļus pilnā apmērā, bet ir izlietojis vismaz 80 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksai paredzētā līdzekļu apmēra, ģimenes ārstam, kurš strādājis pilnu kalendāra gadu, līdz kārtējā gada 1. martam izmaksā 20 % no starpības starp līgumā norādīto summu un faktiski izlietoto līdzekļu apmēru.

195. Ja, veicot šo noteikumu 191.punktā minēto izvērtējumu, dienests konstatē, ka ģimenes ārsts ir izlietojis vairāk nekā 120 % no līgumā norādītā ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra, dienests par to informē Veselības inspekciju.

X. Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana un finansēšana

196. Ja cietušais (saslimušais) ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz:

196.1. ārstniecības iestāde;

196.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.

197. Šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktā un 3.4., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.12.apakšpunktā minēto ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļas neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz visu diennakti. Citas ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nodrošina savā darba laikā.

198. Neatliekamo medicīnisko palīdzību stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz, ievērojot šo noteikumu 23.pielikumā minētos nosacījumus.

199. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (saslimušajam) sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

199.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;

199.2. pēkšņa saslimšana vai trauma sabiedriskā vietā;

199.3. pēkšņa saslimšana vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību:

199.3.1. sirds un asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

199.3.2. perifēro asinsvadu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

199.3.3. centrālās vai perifērās nervu sistēmas saslimšanas, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;

199.3.4. kuņģa vai zarnu trakta saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

199.3.5. urīnceļu saslimšana, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

199.3.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

199.3.7. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

199.3.8. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģiskas reakcijas;

199.3.9. bronhiālās astmas lēkme;

199.4. dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī esoša cietušā (saslimušā) neatliekama pārvešana, kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim tuvākajā attiecīgajā ārstniecības iestādē:

199.4.1. no personas atrašanās vietas uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi;

199.4.2. no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi (specializēto centru, universitātes klīniku).

200. Neatliekama pārvešana ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtās veselības aprūpes veids, kad saskaņā ar kompetentas ārstniecības personas pārvešanas pieteikumu un izsniegtu nosūtījumu veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī esošu cietušo (saslimušo) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārstniecības personu uzraudzībā, izmantojot operatīvo medicīnisko transportlīdzekli, nogādā ārstniecības iestādē.

201. Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 199.punktā, un gadījumos, kad personas pārvešana ir bijusi iepriekš paredzēta (plānveida), nogādāšana terapijas turpināšanai līdzvērtīga vai zemāka līmeņa stacionārā ārstniecības iestādē, kā arī gadījumos, kad cietušajam (saslimušajam) ir nepieciešams tikai speciāls transportēšanas veids operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī, piemēram, uz nestuvēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtais pārvešanas pakalpojums ārstniecības iestādei ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi un tiek sniegts plānveida kārtā, iepriekš vienojoties par tā izpildes laiku un apjomu.

202. Lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veiktu šo noteikumu 199.4.apakšpunktā un 201.punktā minēto pārvešanu, persona, kas piesaka pārvešanu, nodrošina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādei tiek nodots kompetentas ārstniecības personas izsniegts nosūtījums. Pieteikumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ārstniecības persona sniedz šādu informāciju (kas nav nosūtījumā):

202.1. norādi, ka pārvešana ir saskaņota ar ārstniecības iestādi (konkrētu ārstniecības personu), uz kuru cietušais (saslimušais) ir jāpārved (ja cietušais tiek pārvests uz ārstniecības iestādi);

202.2. precīzu adresi un laiku, kurā veicama pārvešana;

202.3. ārstniecības personas (ārstniecības iestādes) vai personas apliecinājumu, ka konkrētā ārstniecības persona (ārstniecības iestāde) vai persona apmaksās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu (ja pārvešana tiek veikta kā maksas pakalpojums).

203. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt sniegtās palīdzības savlaicīgumu un operativitāti, neatbild par personas un to pavadošo personu mantisko vērtību uzskaiti un saglabāšanu.

204. Ārstniecības personai, kas piesaka izsaukumu un izsniedz nosūtījumu neatliekamai vai plānveida (var tikt veikta arī bez nosūtījuma) pārvešanai, ir pienākums nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu vai cita veida veselības aprūpi cietušajam (saslimušajam) līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīdim.

205. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību:

205.1. katastrofās vai ārkārtējās medicīniskajās situācijās pēc glābšanas dienestu vai ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma;

205.2. pēc stacionārās ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pieejamās medicīniskās palīdzības iespējas ārstniecības iestādē, šādos gadījumos:

205.2.1. smagas galvas traumas un spontāni intrakraniāli asins izplūdumi;

205.2.2. mugurkaula traumas ar muguras smadzeņu bojājumiem;

205.2.3. smagas politraumas;

205.2.4. smags vai plašs apdegums, apsaldējums;

205.2.5. maģistrālo asinsvadu ievainojums vai akūts slēgums;

205.2.6. traumatiskas amputācijas, kur iespējama replantācija;

205.2.7. smagas akūtas ķirurģiskas saslimšanas vai ķirurģiskas operācijas smagas komplikācijas;

205.2.8. smagas iekšējas asiņošanas;

205.2.9. smags miokarda infarkts, akūti sirdsdarbības ritma traucējumi;

205.2.10. smags, komplicēts augšējo elpošanas ceļu nosprostojums;

205.2.11. smagas saindēšanās;

205.2.12. neskaidra infekcioza saslimšana vai masveida infekcijas saslimšana īsā laikā, kā arī pamatotas aizdomas par sevišķi bīstamu infekcijas slimību gadījumiem;

205.2.13. cietušais (saslimušais) atrodas veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī, un tam nepieciešama konsultācija (konsilijs), medicīniskā pārvešana vai gaisa medicīniskā evakuācija uz atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi Latvijas teritorijā;

205.3. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja uz ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices ārstniecības iestādi dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešams neatliekami pārvest bērnu, kurš šo noteikumu XV nodaļā noteiktajā kārtībā ir saņēmis S 2 veidlapu, vai pārvest šādu bērnu no ES, EEZ dalībvalsts vai Šveices ārstniecības iestādes, ja atbilstoši viņa veselības stāvoklim nepieciešama medicīniskā transportēšana. Pārvešanas izdevumus šajā gadījumā sedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

206. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtais pakalpojums ir maksas pakalpojums saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi šādos gadījumos:

206.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtā medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 199.punktā;

206.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtā specializētā neatliekamā medicīniskā palīdzība gadījumos:

206.2.1. kas nav minēti šo noteikumu 205.punktā;

206.2.2. kad ārstniecības iestāde nenodrošina veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju un prasību izpildi, tai skaitā nenodrošina noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu diennakts režīmā un prombūtnē esoša vai vakanta atbilstošas specializācijas ārstniecības personas amata pienākumu izpildi.

207. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests reģistrē visus neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus, tai skaitā neatliekamas pārvešanas pieteikumus. Atbildīgās dežurējošās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personas:

207.1. izvērtē saņemto informāciju;

207.2. nosaka steidzamību, kādā cietušajam (saslimušajam) sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība;

207.3. atsaka izbraukumus gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 199. un 205.punktā;

207.4. ja nepieciešams, informē neatliekamās palīdzības izsaucēju, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, un sniedz informāciju par citām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

208. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā neatliekamās palīdzības izsaukuma pieņemšanas laiku reģistrē brīdī, kad dežurējošā ārstniecības persona pabeidz izsaukuma saņemšanas sarunu vai citas saņemtās informācijas izvērtējumu.

209. Ja saskaņā ar šo noteikumu 207.punktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dežurējošā ārstniecības persona nav informējusi personu, kas piesaka izsaukumu vai kurai nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, tad rēķinu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu personai neizsniedz, izņemot gadījumus, ja notikusi apzināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maldināšana vai ļaunprātība.

210. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto tā, lai pēc neatliekama izsaukuma saņemšanas neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši šo noteikumu 199.punktam 75 % gadījumu nodrošinātu:

210.1. republikas pilsētās un novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža;

210.2. pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža.

211. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo brigāžu skaitu plāno, ņemot vērā:

211.1. iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu teritorijā;

211.2. citus faktorus, kuri ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību atbilstoši noteiktajam laikam (piemēram, slikta ceļu kvalitāte).

XI. Līgumu slēgšana

212. Dienests nodrošina līgumu slēgšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par:

212.1. primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šo noteikumu 214.punktā minētajā kārtībā;

212.2. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šo noteikumu 215.punktā minētajā kārtībā, izņemot šādus gadījumus:

212.2.1. (svītrots ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.);

212.2.2. par nacionālās references laboratorijas funkciju nodrošināšanu – atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kārtību, kādā piešķir un anulē nacionālās references laboratorijas statusu epidemioloģiskās drošības jomā vai aptur tās darbību, kā arī par nacionālās references laboratorijas tiesībām un pienākumiem;

212.2.2.1 par barotņu iegādi un izplatīšanu tuberkulozes bakterioloģiskai diagnostikai, humānās imūndeficīta vīrusa infekcijas diagnostikai nepieciešamo reaģentu iegādi un izplatīšanu, pēcekspozīcijas specifiskās profilakses (PEP) nodrošināšanu ārstniecības personām, humānās imūndeficīta vīrusa infekcijas vertikālās profilakses nodrošināšanu, humānās imūndeficīta vīrusa opurtūnisko infekciju terapijas nodrošināšanu, imūnbioloģisko preparātu glabāšanu, kā arī tuberkulozes medikamentu izplatīšanu – ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca";

212.3. sekundārās stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar šo noteikumu 17.pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētajām ārstniecības iestādēm, ņemot vērā šādus nosacījumus:

212.3.1. par šo noteikumu 3.pielikuma 3.2.45.apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanu līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras iepriekšējā gadā ir sniegušas dzemdību palīdzību vismaz 200 gadījumos;

212.3.2. par perinatālās aprūpes nodrošināšanu līgumu slēdz ar šo noteikumu 17.pielikuma 1.2., 1.7., 1.10., 1.14., 1.20. un 3.6.apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm;

212.3.3. par plānveida onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu līgumu slēdz ar ārstniecības iestādēm, kuras izvēlētas šo noteikumu 215.2. apakšpunktā minētajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasē.

213. Papildus šo noteikumu 212.punktā minētajam dienests slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem:

213.1. (zaudējis spēku ar 01.01.2018.; sk. 370. punktu);

213.2. par dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumiem ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Ginekoloģija", kā arī ar ambulatoro laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kuriem līgumā ir iekļauts pakalpojuma veids "Citoloģiskās analīzes" un kuri iepriekšējā gadā ir veikuši vismaz 1 000 valsts apmaksātus citoloģiskus izmeklējumus;

213.3. par zarnu vēža skrīninga izmeklējumiem ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar ambulatoro laboratorijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina slēpto asiņu izmeklējumus fēcēs no trijām sekojošām vēdera izejām atbilstoši šo noteikumu 7.pielikuma 3.2.apakšpunktam.

214. Dienests atlasa primārās veselības aprūpes ārstus, primārās veselības aprūpes māsas un ārsta palīgus (feldšerus), veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, kuri nodrošina zobārstniecības pakalpojumus vai veselības aprūpes pakalpojumus mājās, veidojot primārās veselības aprūpes sniedzēju gaidīšanas sarakstus šo noteikumu 83.punktā minētajās teritorijās.

215. Dienests atlasa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, ievērojot šādu kārtību:

215.1. lai nodrošinātu minimālo specialitāšu un veselības aprūpes pakalpojumu veidus veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās, – šo noteikumu 223. vai 224. punktā minētajā kārtībā;

215.2. lai veicinātu efektīvāku un uz rezultātu orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, – šo noteikumu 224.1 punktā minētajā kārtībā, kopējo pakalpojumu apjomu nosakot atbilstoši iepriekšējā gada apjomam, izņemot gadījumu, ja attiecīgajam veselības aprūpes pakalpojuma veidam piešķirts papildu finansējums.

216. Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā iekļauj novadus un pilsētas, ievērojot teritoriālās vai administratīvi teritoriālās robežas.

217. Veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienību grupas ir šādas:

217.1. novadi un pilsētas:

217.1.1. ar iedzīvotāju skaitu līdz 25 000;

217.1.2. ar iedzīvotāju skaitu no 25 001 līdz 50 000;

217.1.3. ar iedzīvotāju skaitu no 50 001 līdz 75 000;

217.1.4. ar iedzīvotāju skaitu 75 001 un vairāk;

217.2. šo noteikumu 83.punktā minētās teritorijas;

217.3. visa Latvijas Republikas teritorija.

218. Iedzīvotāju skaitu veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās nosaka, ņemot vērā publiski pieejamos aktuālos Iedzīvotāju reģistra datus.

219. Veicot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi, dienests ņem vērā, ka katrā veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā jānodrošina šo noteikumu 25.pielikuma 3.punktā norādītie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu veidi, neiekļaujot tajos stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā un steidzamās medicīniskās palīdzības punktā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus.

220. Dienests katru gadu līdz 1.maijam izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās iepriekšējā kalendāra gadā sniegto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu veidus un to skaitu (aprūpes epizodes, veiktie izmeklējumi, dienas stacionārā personu pavadīto dienu skaitu) atbilstoši dienesta vadības informācijas sistēmas datiem un salīdzina ar šo noteikumu 25.pielikuma 3.punktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumu veidiem.

221. Dienests katru gadu līdz 1.maijam veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībā aprēķina nepieciešamo sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu skaitu (katram pakalpojuma veidam) uz 1000 iedzīvotājiem. To iegūst, dalot iepriekšējā kalendāra gadā sniegto sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu skaitu ar veselības aprūpes plānošanas vienības iedzīvotāju skaitu un reizinot ar 1000.