Zaudējis spēku - Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība

116. Ja persona vērsusies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā pēc savas iniciatīvas un personai ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, kā arī nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, bet personu nav nepieciešams stacionēt, personai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi.

117. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (brigāde) nogādā personu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus.

118. Stacionārās ārstniecības iestādes atbildīgā dežurējošā ārstniecības persona nekavējoties nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nogādāto personu uzņemšanu ārstniecības iestādē.

119. Ja ir medicīniskas indikācijas, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina stacionētas personas pārvešanu stacionēšanai uz citu stacionāro ārstniecības iestādi, kā arī stacionētas personas nogādāšanu uz citu ārstniecības iestādi nepieciešamo ārstniecisko manipulāciju saņemšanai un atpakaļ uz stacionāro ārstniecības iestādi.

120. Šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētās stacionārās ārstniecības iestādes (turpmāk – aprūpes slimnīca) ārstē personas pēc akūtā ārstēšanas perioda, kas pārvestas no šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kā arī personas ar hroniskām progresējošām slimībām un hronisku slimību paasinājumu gadījumos ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, ja personas veselības stāvokļa dēļ ārstēšanu nav iespējams veikt ambulatori.

121. Aprūpes slimnīcā vai citas stacionārās ārstniecības iestādes nodaļā, kurā personas ārstē atbilstoši šo noteikumu 120.punktā minētajiem nosacījumiem, nodrošina ārsta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu dienas laikā un māsas aprūpi visu diennakti.

122. Ārstniecības iestāde plāno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tādā veidā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā.

123. Ārstniecības iestāde veido valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas, savstarpēji vienojoties ar personu par konkrētu laiku, kad persona saņems nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

123.1 Dienests veido centralizētu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu (turpmāk – rindu reģistrs).

123.2 Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajai kārtībai sniedz dienestam informāciju par personām, kurām nepieciešami medicīniskās apaugļošanas pakalpojumi.

123.3 Rindu reģistrā iekļauj šādu informāciju:

123.3 1. personas vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese (oficiālā elektroniskā adrese, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts), tālrunis;

123.3 2. datums, kad persona uzņemta rindā, un ārstniecības iestāde, kurā persona uzņemta rindā;

123.3 3. personas kārtas numurs rindā;

123.3 4. datums, kad nosūtīts uzaicinājums par iespēju saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu;

123.3 5. informācija par pakalpojuma sniegšanas procesu un rezultātu.

123.4 Dienests pacientam nosūta uzaicinājumu par iespēju saņemt pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, uz rindu reģistrā norādīto pacienta elektroniskā pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts).

123.5 Personām nosūtāmo uzaicinājuma vēstuļu skaitu dienests nosaka atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

123.6 Personu izslēdz no rindas, ja:

123.6 1. medicīniskā apaugļošana personai nav nepieciešama vai nav iespējama medicīnisku indikāciju dēļ;

123.6 2. persona ir sasniegusi 38 gadu vecumu;

123.6 3. persona atteikusies no valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanas;

123.6 4. persona ir mirusi vai zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu;

123.6 5. sešu mēnešu laikā kopš uzaicinājuma nosūtīšanas persona nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai saņemtu valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu.

123.7 Persona var zaudēt tiesības turpināt valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanu, ja viņai ir uzsākta medicīniskās apaugļošanas procedūras izpilde, bet triju mēnešu laikā pēc pēdējās vizītes viņa nav vērsusies ārstniecības iestādē procedūras turpināšanai, izņemot gadījumu, ja pārtraukums radies personas veselības stāvokļa dēļ.

124. Ārstniecības iestādei, kura sniedz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir pienākums prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniegt bērniem un grūtniecēm, kā arī medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus operatīvā dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti glābšanas darbos katastrofās ar vairāk nekā pieciem cietušajiem un guvuši veselības bojājumus.

125. Šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētajām ārstniecības iestādēm ir pienākums stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri sniegt personām, kas pārvestas no šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm.

126. Ārstniecības iestādes, kuras veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, veido un uztur šādas valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas:

126.1. endoprotezēšana steidzamības kārtā atbilstoši šo noteikumu 18.pielikumā minētajiem kritērijiem;

126.2. endoprotezēšana ar 50 % endoprotezēšanas izdevumu apmaksu;

126.3. endoprotezēšana vispārējā kārtībā.

127. Ārstniecības iestāde personu, kura ir šo noteikumu 126.punktā minētajā rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, bet atsakās no piedāvātā laika, kurā plānots veikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, vai divu mēnešu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz atbildi, svītro no minētās rindas.

128. Ārstniecības iestāde, kura saņem kādu no šo noteikumu 162.punktā minētajiem maksājumiem (izņemot šo noteikumu 162.7.apakšpunktā minēto maksājumu), nodrošina, ka attiecīgā speciālista vai kabineta darba laiks noteikts atbilstoši šādiem nosacījumiem:

128.1. vienai ārsta slodzei atbilst pacientu pieņemšana ne mazāk kā 30 stundu nedēļā;

128.2. vienai māsas slodzei atbilst darbs ne mazāk kā 40 stundu nedēļā.

129. Ārstniecības iestāde, kura saņem šo noteikumu 15.pielikuma 2.10.apakšpunktā minēto maksājumu, nodrošina iespēju paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajam pacientam vai viņa tuviniekiem 24 stundas diennaktī saņemt telefonisku konsultāciju par paliatīvo aprūpi.

130. Stacionārā ārstniecības iestāde vismaz piecas dienas un ambulatorā ārstniecības iestāde vismaz vienu dienu iepriekš informē personu par to, ka ārstniecības iestādei nav iespējams sniegt plānoto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu.

130.1 (Svītrots ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 417)

131. Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos, un kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk šādos termiņos:

131.1. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

131.2. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā;

131.3. plānveida operācijas – piecu kalendāra mēnešu laikā.

131.1 Ārstniecības iestāde personai, kurai nepieciešama šo noteikumu 25. pielikuma 2.1.8. vai 2.1.17. apakšpunktā minētā speciālista pirmā konsultācija, nodrošina šādu konsultāciju ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē.

131.2 Ārstniecības iestāde personai, kura atbilstoši šo noteikumu 34. pielikumā minētajiem nosacījumiem nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko izmeklējumu, nodrošina izmeklēšanu 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu.

131.3 Šo noteikumu 34. pielikumā norādītā ārstniecības iestāde personai, kurai veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika un nepieciešama šo noteikumu 34. pielikumā norādītā speciālista konsultācija, nodrošina šādu konsultāciju 10 darbdienu laikā no dienas, kad pacients pieteikts konsultācijai šo noteikumu 51.1 4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, kā arī veic šo noteikumu 36. pielikumā minētos izmeklējumus ļaundabīgo audzēju sekundārai diagnostikai, ņemot vērā šādus nosacījumus:

131.3 1. šo noteikumu 36. pielikumā minētos izmeklējumus pacients saņem tādā laika periodā un kārtībā, lai ievērotu šo noteikumu 131.3 4. apakšpunktā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai par pacienta ārstēšanas taktiku;

131.3 2. pēc vienošanās ar pacientu speciālists piesaka pacientu šo noteikumu 36. pielikumā minētajiem izmeklējumiem un informē viņu par plānoto izmeklējuma laiku;

131.3 3. aizpildot nosūtījumu uz izmeklējumu vai citu medicīnisko dokumentāciju par izmeklējumu veikšanu, norāda šo noteikumu 36. pielikumā minēto attiecīgo diagnozes kodu ar atvasinātajām klasifikācijām atbilstoši SSK-10;

131.3 4. mēneša laikā pēc pirmās speciālista konsultācijas speciālists vai ārstu konsilijs pieņem lēmumu par pacienta ārstēšanas taktiku.

131.4 Ja personai šo noteikumu 34. pielikumā norādītajā ārstniecības iestādē pie norādītā speciālista konstatē šo noteikumu 34. pielikumā minētās sūdzības vai simptomus un personai nav veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika vai tā veikta daļēji, ārstniecības iestāde nodrošina ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku pilnā apjomā. Ja tiek konstatēta atrade, personai, ievērojot šo noteikumu 131.3 punktā norādītos nosacījumus, veic šo noteikumu 36. pielikumā minētos izmeklējumus ļaundabīgo audzēju sekundārai diagnostikai

132. Ārstniecības iestāde nodrošina, lai persona, izrakstoties no stacionārās ārstniecības iestādes, saņemtu izziņu no ārstniecības iestādes informācijas sistēmas par personas ārstēšanas izdevumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta.

132.1 Ārstniecības iestāde nodrošina, ka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts atbilstoši šo noteikumu 139. punktā noteiktajai kārtībai novērtē personu, kuru no stacionārās ārstniecības iestādes pēc ārstēšanas izraksta ar diagnozi I60, I61, I63 un I64. Ja attiecīgajai personai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, viņai izsniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu un rehabilitācijas plānu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 151. punktam.

133. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas.

134. Ārstniecības iestāde nodrošina veikto izmeklējumu rezultātu izsniegšanu pacientam vai ārstniecības personai, kura nosūtījusi pacientu izmeklējuma veikšanai, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējuma veikšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar pacientu.

135. Dienests katru gadu līdz 1.jūnijam apkopo un ievieto savā tīmekļa vietnē vismaz šādu informāciju par to ārstniecības iestāžu veselības aprūpes kvalitāti iepriekšējā gadā, kas sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, atbilstoši šādiem kritērijiem:

135.1. pacientu mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar akūtu miokarda infarktu (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā stacionēto pacientu skaita ar akūtu miokarda infarktu);

135.2. pacientu mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar hemorāģisku vai išēmisku insultu (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā stacionēto pacientu skaita ar hemorāģisku vai išēmisku insultu);

135.3. pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama atkārtota stacionēšana 30 dienu laikā tajā pašā stacionārajā ārstniecības iestādē;

135.4. veikto procedūru laikā atstātie svešķermeņi uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes;

135.5. pēcoperācijas plaušu embolija vai dziļo vēnu tromboze uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes;

135.6. veikto procedūru laikā gūtās traumas uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes;

135.7. vaginālu dzemdību laikā (ar instrumentu lietošanu vai bez tās) gūtās traumas;

135.8. dzemdības ar ķeizargriezienu un dzemdību komplikāciju gadījumi (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā dzemdību skaita);

135.9. vidējais gultasdienu skaits uz pacientu;

135.10. vidējais gultu noslogojums;

135.11. pacientu stacionēšanas gadījumu īpatsvars uzņemšanas nodaļā.

136. Dienests organizē un pārrauga valsts organizēto vēža skrīningu (turpmāk – organizētais skrīnings). Lai nodrošinātu šo noteikumu 7.pielikumā noteikto organizētā skrīninga izmeklējumu saņemšanu, dienests:

136.1. organizē un nosūta uzaicinājumus krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu veikšanai organizētajā skrīningā iekļauto mērķa grupu iedzīvotājiem;

136.2. šo noteikumu 213.punktā minētajā kārtībā slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par organizētā skrīninga veikšanu;

136.3. katru gadu līdz 1.septembrim sagatavo nākamajā gadā organizējamā skrīningā iekļaujamo vecuma grupu izmeklēšanas plānu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajām vadlīnijām.

136.1 Dienests veido un uztur to parenterāli ievadāmo zāļu sarakstu, kas paredzētas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību minēto onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un kuru ievadīšana veicama stacionārā vai dienas stacionārā attiecīgā speciālista uzraudzībā (turpmāk – parenterāli ievadāmās zāles), un publicē to savā tīmekļa vietnē reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

136.2 Lai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautu jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz dienestā iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību.

136.3 Dienests zāļu vispārīgos nosaukumus, kuri ir iesniegti iekļaušanai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā saskaņā ar šo noteikumu 136.2 punktu, vērtē un lēmumu pieņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību atbilstoši prasībām, kas nosaka, kā vērtējams iesniegums jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

136.4 Pēc jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanas parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā ārstniecības iestādes attiecīgās zāles onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada 1. janvāri pēc šo noteikumu 277.2. apakšpunktā minētā iepirkuma veikšanas.

VII. Medicīniskās rehabilitācijas organizēšana

137. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu.

138. Personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs, kurš izmeklē personu tieši vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu (veicot to līdz piecām nodarbībām ilgā funkcionālā speciālista kursā) medicīnisko dokumentāciju akūtu stāvokļu ārstēšanas vai hroniski noritošas slimības laikā, personai atrodoties stacionārajā ārstniecības iestādē vai personu konsultējot ambulatori.

138.1 Papildus šo noteikumu 138. punktā minētajām ārstniecības personām to bērnu atlasi, kuriem nepieciešami logopēda vai audiologopēda pakalpojumi, lai novērtētu valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam, runas aparāta attīstību, runas muskulatūras tonusu un mēles saites garumu, var veikt ģimenes ārsts. Šādā gadījumā logopēds vai audiologopēds izvērtē bērna valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam un, ja ir medicīniskas indikācijas, sniedz bērna vecākiem rekomendācijas un piedāvā apmācību un vingrinājumu kompleksu bērna valodas funkcionālai attīstībai vai koriģējošai terapijai.

139. Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē:

139.1. personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionālos ierobežojumus;

139.2. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;

139.3. personas un viņa piederīgo motivāciju;

139.4. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

139.5. personai optimālāko medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu atbilstoši šo noteikumu 140. punktam.

140. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījuma persona var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās.

140.1 Ārstniecības iestāde rehabilitācijas pakalpojumus ambulatori sniedz šādā prioritārā secībā:

140.1 1. personām ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā komunikācijas, kognitīvo spēju, kustības, pašaprūpes, instrumentālās ikdienas aktivitātes ierobežojumi;

140.1 2. personām ar subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas ierobežo personas darbspējas un var izraisīt invaliditāti (prognozējamā invaliditāte);

140.1 3. personām ar hroniskiem funkcionēšanas traucējumiem rehabilitācijas plānā noteiktos intervālos, ja persona ir dinamiskā novērošanā;

140.1 4. pārējām personām ar funkcionāliem traucējumiem.

140.2 Ārstniecības iestāde nodrošina, ka šo noteikumu 140.1 punktā norādītajās personu grupās prioritāri rehabilitācijas pakalpojumus saņem bērni līdz triju gadu vecumam ar augstu risku funkcionālo traucējumu attīstībai.

140.3 Ir šādi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi:

140.3 1. akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz vienlaikus ar akūtas saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanu līdz trim mēnešiem no saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

140.3 2. subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz līdz sešiem mēnešiem no saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža;

140.3 3. ilgtermiņa rehabilitācijas pakalpojumi hronisku funkcionēšanas traucējumu gadījumā, kurus sniedz ilgāk par sešiem mēnešiem pēc saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža vai perinatālu attīstības traucējumu gadījumā, iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

141. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, piedaloties citām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām.

142. Medicīniskās rehabilitācijas konsultāciju sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, funkcionālais speciālists vai rehabilitācijā specializējusies ārstniecības atbalsta persona.

143. Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.

144. Monoprofesionālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz tikai ambulatori.

145. Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda, ievērojot šādus nosacījumus:

145.1. pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (psihiatriska profila iestādē vai struktūrvienībā pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem – psihiatrs vai bērnu psihiatrs) un dažādu profesiju funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām un konsultantiem;

145.2. multiprofesionālās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistāmos speciālistus nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš koordinē multiprofesionālās komandas darbu;

145.3. multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz:

145.3.1. kā bāzes pakalpojumu, kas ilgst divas līdz trīs stundas un ietver dažādu funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas;

145.3.2. kā intensīvas rehabilitācijas kursu, kas ilgst trīs līdz četras stundas un ietver dažādu funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas.

146. Multiprofesionālos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz:

146.1. dienas stacionārā – personām ar funkcionēšanas traucējumiem, ja māsu aprūpe un pārraudzība nav nepieciešama 24 stundas diennaktī;

146.2. stacionārajā ārstniecības iestādē – personām stabilā medicīniskajā stāvoklī ar funkcionēšanas traucējumiem, ja māsu aprūpe un pārraudzība ir nepieciešama 24 stundas diennaktī.

147. Hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ja rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts personu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā.

148. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu:

148.1. nosaka personas veselības stāvokļa un funkcionēšanas kontroles intervālus, organizē rehabilitācijas plāna sagatavošanu vai pārskatīšanu (ne retāk kā reizi gadā) un organizē to īstenošanu;

148.2. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus un konsultācijas;

148.3. nosūta personu valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

148.4. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi.

149. Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi personu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina:

149.1. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto personu uzskaiti;

149.2. personu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu.

150. Personām, kuras saņem monoprofesionālu vai multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, un personām, kuras ir iekļautas dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts izstrādā medicīniskās rehabilitācijas plānu.

151. Medicīniskās rehabilitācijas plānā ietver:

151.1. medicīniskās rehabilitācijas mērķus;

151.2. plānotās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas;

151.3. lietojamo medicīnisko tehnoloģiju riskus un kontrindikācijas;

151.4. termiņus un kritērijus atkārtotai personas funkcionēšanas spēju novērtēšanai;

151.5. rehabilitācijas kursa pabeigšanas un rezultātu novērtēšanas nosacījumus.

152. Personas stāvoklim stabilizējoties (atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atzinumam), pēc personas iniciatīvas vai personai pārceļoties uz sociālās palīdzības sistēmas institūciju, medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu var atcelt.

VIII. Sekundārās veselības aprūpes finansēšana

153. Samaksu par speciālistu sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, dienests veic:

153.1. saskaņā ar manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei un aprūpes epizožu tarifiem atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumam;

153.2. saskaņā ar ikmēneša fiksēto maksājumu.

154. Samaksu par dienas stacionārā sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic saskaņā ar šo noteikumu 19.pielikumu un manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei. Dienests neapmaksā ārstēšanos dienas stacionārā, ja tās laikā ir veikta kāda no šo noteikumu 3. pielikuma 4. punktā norādītajām ķirurģiskām operācijām, kas nav norādītas šo noteikumu 19. pielikumā.

155. Samaksu par šo noteikumu 20.pielikumā minētajiem ambulatorajiem izmeklējumiem dienests veic, ja personu šiem izmeklējumiem nosūtījis sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālists.

156. Samaksu par plānveida vizuālās diagnostikas izmeklējumiem un diagnostikas izmeklējumiem neiroloģijā dienests veic atbilstoši šo noteikumu 21.pielikumā minētajiem nosacījumiem.

157. Samaksu par ambulatorajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem dienests veic no līdzekļiem, kurus plāno atbilstoši šo noteikumu IX nodaļai. Ja ambulatoro laboratorisko pakalpojumu sniedzējs mēnesī ir sniedzis šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā minētos pakalpojumus, kuru apmaksai paredzētais apmērs ir lielāks par 7114,36 euro, tad, veicot ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksu šim pakalpojumu sniedzējam, dienests piemēro koeficientu 0,9 visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam.

158. Šo noteikumu 115. vai 116.punktā minētajos gadījumos samaksu par stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests veic šādā kārtībā:

158.1. šo noteikumu 3. pielikuma 1.1. apakšpunktā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm – izmantojot šo noteikumu 168.2.apakšpunktā minēto ikmēneša fiksēto piemaksu par uzņemšanas nodaļas darbību un par veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem saskaņā ar manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei;

158.2. ārstniecības iestādēm, kas nav minētas šo noteikumu 3. pielikuma 1.1. apakšpunktā, – saskaņā ar manipulāciju tarifiem atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumam un ārstniecības personas kompetencei un aprūpes epizožu tarifiem atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumam.

159. Saņemot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļā vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 5.pielikuma nosacījumus.

160. Persona apmaksā stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā sniegtos sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar stacionārās ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi, ja personai nav trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kad nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās vai nepieciešamā palīdzība nepārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci.

161. Lai saņemtu samaksu par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.

162. Ikmēneša fiksēto maksājumu piemēro samaksai par šādu speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu:

162.1. (svītrots ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839);

162.2. (svītrots ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 839);

162.3. pneimonologs (sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus personām ar šo noteikumu 99.2.3.apakšpunktā minētajām diagnozēm);

162.4. diabētiskās pēdas aprūpes kabinets;

162.5. paliatīvās aprūpes kabinets;

162.6. hronisku obstruktīvu plaušu slimību kabinets, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus personām, kuras slimo ar astmu vai citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: J44-J45);

162.7. steidzamās medicīniskās palīdzības punkts;

162.8. stomas kabinets;

162.9. psihologa kabinets;

162.10. metadona terapijas kabinets;

162.11. reto slimību kabinets valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus:

162.11.1. pacientiem ar vielmaiņas traucējumiem (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10 E70–E90) vai retām slimībām (ORPHA kodi);

162.11.2. pacientiem ar iedzimtām anomālijām;

162.11.3. grūtniecēm, kurām pierādīta augļa iedzimta attīstības anomālija;

162.11.4. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošiem bērniem, kuriem nepieciešama uztura speciālista konsultācija;

162.12. diabēta pacientu apmācības kabinets, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus personām ar cukura diabētu (diagnožu kods saskaņā ar SSK-10 E11);

162.13. (svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.).

163. Papildus šo noteikumu 162.7.apakšpunktā norādītajam fiksētajam maksājumam par personai veiktajiem diagnostiskiem izmeklējumiem šo noteikumu 108.punktā minētajā gadījumā dienests ārstniecības iestādei maksā saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumā noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem.

164. Ikmēneša fiksētā maksājuma apmēra aprēķinā ietver:

164.1. ārstu un māsu darba samaksu šo noteikumu 287.punktā minētajā apmērā;

164.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

164.3. darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus.

165. Šo noteikumu 164.3.apakšpunktā minēto līdzekļu apmēru nosaka kā ikmēneša fiksēto maksājumu sadalījumā pa šo noteikumu 162.punktā minētajām ārstu specialitātēm un struktūrvienībām atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumam.

166. Dienests līdzekļus samaksai par sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām, ņemot vērā, ka:

166.1. naudas līdzekļu apmēru fiksētā maksājuma samaksai aprēķina atbilstoši šo noteikumu 164.punktam;

166.2. naudas līdzekļu apmēru profilaktiskajām apskatēm nosaka, piemērojot iepriekšējā gada profilaktisko apskašu apjomu, un to palielina par prognozēto profilaktisko apskašu palielinājumu;

166.3. naudas līdzekļu apmēru laboratorisko pakalpojumu apmaksai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 157.punktu un IX nodaļu;

166.4. naudas līdzekļu apmēru prognozējamo pacientu iemaksas kompensācijai nosaka, ņemot vērā proporciju starp 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam) sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un šajā periodā faktiski kompensēto pacienta iemaksu par šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, un šo proporciju piemēro plānotajam sekundāro veselības aprūpes pakalpojumu apjomam;

166.5. naudas līdzekļu apmēru veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, kas nepieciešami personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā, nosaka atbilstoši iepriekšējā gadā sniegto pakalpojumu apjomam un to palielina par prognozēto pakalpojumu apjomu pieaugumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 131.punktā norādīto nosacījumu izpildi un apmaksātu ambulatorās veselības aprūpes speciālistu konsiliju ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā vai rehabilitācijas plānu sastādīšanu gadījumos, ja personai nepieciešami šo noteikumu 168.4.3. vai 168.4.4.apakšpunktā minētie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi;

166.6. naudas līdzekļu apmēru pārējiem sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka atbilstoši šo noteikumu 244.punktā norādītajiem nosacījumiem.

167. Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi, kas ietilpst katras ārstniecības iestādes programmā "Iezīmētie pakalpojumi", norādīti šo noteikumu 3.pielikumā, pārējie ārstniecības iestādes sniegtie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumi ietilpst attiecīgās ārstniecības iestādes programmā "Pārējie pakalpojumi" (turpmāk – programma "Pārējie pakalpojumi").

168. Dienests samaksu par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic, izmantojot šādus samaksas veidus:

168.1. ikmēneša fiksētais maksājums par pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuriem nav atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktam noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs un kuri ir iekļauti diagnozēm piesaistīto grupu (turpmāk – DRG grupa) aprēķinā;

168.2. ikmēneša fiksētā piemaksa par uzņemšanas nodaļas darbību šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm (maksājums stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī);

168.3. ikmēneša fiksētā piemaksa par pacientu observāciju līdz 24 stundām šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm;

168.4. samaksa atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam, šo noteikumu 3.pielikuma 3.punktā noteiktajam gultasdienas tarifam un veikto manipulāciju tarifiem, kuras šo noteikumu 16.pielikumā atzīmētas ar zvaigznīti (*), šādos gadījumos:

168.4.1. par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti ES, EEZ dalībvalstu un Šveices sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros apdrošinātajām personām ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (turpmāk – apdrošināšanas karte) vai Eiropas veselības apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta kopiju (turpmāk – apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts), un to prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos;

168.4.2. samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personai ar prognozējamu invaliditāti, kura noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē prognozējamās invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kārtību;

168.4.3. par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā, lai novērstu invaliditātes iestāšanos, atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta izstrādātajam rehabilitācijas plānam pēc insulta, kardioķirurģiskajām operācijām un lielo locītavu endoprotezēšanas;

168.4.4. par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personām darbspējīgā vecumā, kuras slimo ilgāk nekā trīs mēnešus, atbilstoši ārstu konsilija lēmumam, kurā saslimšana atzīta kā darbspējas apdraudoša un kurā, lai novērstu invaliditātes iestāšanos vai tās progresēšanu, norādītas piemērojamās ārstēšanas metodes un pamatota to izvēle:

168.4.4.1. ķirurģiskie, traumatoloģiskie vai rehabilitācijas pakalpojumi personām ar traumām, politraumām, izgulējumiem, apdegumiem, apsaldējumiem un ortopēdiskām saslimšanām;

168.4.4.2. invazīvās kardioloģijas pakalpojumi personām pēc infarkta;

168.4.4.3. ķirurģiskie pakalpojumi personām ar draudošu aklumu (katarakta, glaukoma un citas acu un to palīgorgānu slimības);

168.4.4.4. kohleārā implanta implantācija;

168.5. samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti personai, kurai nepieciešama ilgstoša mākslīgā plaušu ventilācija, šo noteikumu 17.pielikuma 1. un 2.punktā, kā arī 3.8. un 3.12.apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs atbilstoši faktisko gultasdienu skaitam un šo noteikumu 3.pielikuma 3.5.apakšpunktā noteiktajam gultasdienas tarifam;

168.6. samaksa par pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja šo noteikumu 3. pielikuma 3. punktā šiem pakalpojumiem ir noteikts viena pacienta ārstēšanas tarifs, atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma attiecīgajā apakšpunktā noteiktajam viena pacienta ārstēšanas tarifam;

168.7. samaksa par šo noteikumu 3. pielikuma 3.2.43.3., 3.2.43.4. un 3.2.53. apakšpunktā minētā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu atbilstoši tāmes finansējumam, ko nosaka līgumā ar ārstniecības iestādi, prognozējot pacientu skaitu, kas tāmes ietvaros saņems nepieciešamo ārstēšanu;

168.8. ikmēneša fiksētais maksājums samaksai par līgumā ar dienestu noteiktajās pakalpojumu programmās ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".