Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei

370. Atbilstoši Sankciju likumam iestādei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņot Valsts drošības dienestam par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju.

371. Ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, iestādei ir pienākums ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam Likumā noteiktajā kārtībā.

NB! Komisijas Sankciju noteikumu 14. punkts nosaka iestādes pienākumus saistībā ar ziņošanu Komisijai.

372. Kaut arī spēkā esošie likumi, Ministru kabineta noteikumi un Komisijas noteikumi ir saistoši Latvijas teritorijā, tomēr sankciju riska pārvaldīšanas nolūkā kredītiestādēm būtu nepieciešams Sankciju likumā un Sankciju noteikumos minētajā kārtībā papildus pienākumam ziņot attiecīgās mītnes valsts uzraudzības institūcijām ziņot arī par kredītiestādes ārvalsts filiālē vai ārvalsts meitas uzņēmumā konstatēto sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, ja sankciju notikumam konstatējama sasaiste ar Latviju.

NB! Par OFAC sankciju apiešanu Finanšu izlūkošanas dienestam jāziņo tikai tad, ja sankciju notikumam ir sasaiste ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu.

6.7. Izņēmumi sankciju piemērošanā

373. Attiecībā uz ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankciju ievērošanu Sankciju noteikumi nosaka gadījumus, kuros Komisija var sniegt atsevišķu atļauju veikt maksājumus sankciju subjektu pamatvajadzību nodrošināšanai.

374. Atsevišķas atļaujas saņemšanai Komisija pēc iestādes iesnieguma un iestādes veiktā izvērtējuma izskatīšanas atļauju klientam veikt noteiktu darījumu vai noteiktus darījumu veidus izsniedz iestādei, nevis pašam klientam.

375. Komisija atbilstoši Sankciju noteikumu prasībām var sniegt Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem vispārēju saskaņojumu, atļaujot Sankciju noteikumu 1. punktā minētajiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kas saņēmuši attiecīgu pieteikumu finanšu darījumam, bez atsevišķas Komisijas atļaujas saņemšanas sniegt finanšu pakalpojumus un izpildīt finanšu darījumus personām, attiecībā uz kurām noteikti finanšu ierobežojumi saskaņā ar ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankciju regulējumu, kas nepieciešami šādu fizisko personu un fizisko personu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzībām vai juridisko personu pamata saimnieciskajai darbībai. Šajā gadījumā vispārējais saskaņojums attiecas gan uz maksājumu veikšanu, gan uz maksājumu saņemšanu. Vispārējais saskaņojums attiecas uz noteiktu sankciju subjektu pieteiktiem maksājumiem.

Pāris mēnešus vēlāk klienta padziļinātās izpētes rezultātā iestāde konstatē, ka SIA B mainījusies īpašumtiesību struktūra un tās īpašnieks vairs nav uzskatāms par OFAC sankciju subjektu. Iestāde informē Komisiju, ka tā turpmāk sniegs finanšu pakalpojumus SIA B, nepiemērojot Komisijas izsniegto atļauju.

6.8. Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

376. Veicot ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijās noteikto finanšu ierobežojumu būtiskas ietekmes uz iestādi vai finanšu un kapitāla tirgus interesēm noteikšanu, iestāde izvērtē un ņem vērā vismaz šādus apstākļus:

376.1. valūtas, kurās iestāde nodrošina pakalpojumus un produktus;

376.2. iestādes līgumsaistības ar citām finanšu iestādēm vai korespondējošajām bankām;

376.3. iestādes darbības un pakalpojumu sniegšanas reģionu, tostarp valsti, kurā darbojas un pakalpojumus sniedz iestādes struktūrvienība – meitas uzņēmums, filiāle, pārstāvniecība;

376.4. iestādes klientu darbības valstis.

377. Ja atbilstoši sankciju riska novērtējumam iestāde konstatē ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteikto sankciju būtisku ietekmi uz iestādi vai finanšu un kapitāla tirgus interesēm, iestāde nodrošina atbilstošu sankciju riska pārvaldīšanu arī attiecībā uz šīs ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām.

378. Iestādes pienākums, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir izmantot uz risku balstītu pieeju, ņemot vērā iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikto risku lielumu, ko iestāde ir gatava uzņemties, lai noteiktu to personu loku, ar kurām tā ir gatava uzturēt darījuma attiecības un kuras varētu būt saistītas ar sankciju subjektiem.

379. Lai izvairītos no iespējamas sankciju apiešanas, iestādei jāpārliecinās, ka citas iestādes klients, kas finanšu pakalpojumu sniegšanas rezultātā saņem vai nosūta maksājumus iestādes klientam, nav tiešs sankciju subjekts vai neatrodas šādas personas kontrolē.

Iestādes klients A fiziska persona tiek iekļauts ES sankciju sarakstos. ES sankcijas nosaka finanšu ierobežojumus attiecībā uz personu A.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde veic klientu pārbaudi attiecībā uz sankciju sarakstiem tikai darījuma attiecību nodibināšanas laikā un atkārtoti pārbaudes neveic.

Labās prakses piemērs: iestāde regulāri (ne retāk kā reizi dienā) veic visu klientu pārbaudi attiecībā uz sankciju sarakstiem. Iestāde, veicot pārbaudi, ir konstatējusi, ka klientam A ir sakritība ar ES sankciju subjektu, veic pārbaudi un, konstatējot 100% sakritību, veic klienta A kontos esošo līdzekļu iesaldēšanu un sagatavo un nosūta ziņojumu Komisijai un Valsts drošības dienestam. Turpmākus maksājumus iestāde veic, ja tie atbilst sankcijās noteiktajiem izņēmumiem.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde, konstatējot, ka klientam A ir sakritība ar ES sankciju subjektu, veic klienta A kontos esošo līdzekļu iesaldēšanu un sagatavo un nosūta ziņojumu Komisijai un Valsts drošības dienestam. Iestāde nekavējoties pārtrauc darījuma attiecības ar pašu klientu A un ar visiem klientiem, kuriem ir bijušas darījuma attiecības ar klientu A.

Situācija Nr. 2

Iestādes klients A juridiska persona nomaina īpašniekus, un jaunais īpašnieks ir Baltkrievijā reģistrēts uzņēmums, kas pilnībā pieder fiziskai personai B, kura ir ES sankciju subjekts un uz kuru ir attiecināma līdzekļu iesaldēšana. Tajā pašā laikā klienta A pilnvarotās personas un valde nemainās.

Labās prakses piemērs: iestādei ir kontroles mehānisms, kas informē iestādi par izmaiņām klienta A īpašnieku struktūrā. Iestāde veic jauno īpašnieku un jauno PLG pārbaudi. Konstatējot, ka klienta A PLG ir ES sankciju subjekts, uz kuru ir attiecināma līdzekļu iesaldēšana, iestāde veic klienta A kontos esošo līdzekļu iesaldēšanu un sagatavo un nosūta ziņojumu Komisijai un Valsts drošības dienestam.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestādei ir kontroles mehānisms, kas informē iestādi par izmaiņām klienta A īpašnieku struktūrā. Iestāde veic jauno īpašnieku un jauno PLG pārbaudi. Konstatējot, ka klienta A PLG ir ES sankciju subjekts, uz kuru ir attiecināma līdzekļu iesaldēšana, iestāde veic klienta A kontos esošo līdzekļu iesaldēšanu un sagatavo un nosūta ziņojumu Komisijai un Valsts drošības dienestam. Iestāde, neveicot riska izvērtējumu, nekavējoties pārtrauc sniegt pakalpojumus visiem klienta A sadarbības partneriem.

Situācija Nr. 3

Iestādes ikdienas klientu un personu skrīninga rezultātā konstatēts, ka klients ir iekļauts Krievijas sankciju sarakstā un klienta saimnieciskā darbība ir saistīta ar Krieviju, t.sk. tā darbinieki ir Krievijas pilsoņi, kuriem klients ik mēnesi maksā algas.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde neveic izvērtējumu.

Labās prakses piemērs: iestāde izvērtē iegūto informāciju par klientu un veic sankciju ierobežojumu izpēti. Iestāde konstatē, ka ierobežojumi attiecas tikai uz sankciju subjekta aktīviem Krievijas teritorijā, līdz ar to nekādus ierobežojumus klienta darbībām kontā neievieš. Iestāde ņem vērā iegūto informāciju un klienta NILLTPF risku.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde veic izvērtējumu un lemj par darījuma attiecību izbeigšanu ar klientu.

6.9. Finanšu izlūkošanas dienests

380. Finanšu izlūkošanas dienests ir neatkarīga Ministru kabineta pārraudzībā esoša vadošā iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu NILLTPF.

381. Saskaņā ar Sankciju likuma47 4.1 pantu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē Likumā noteiktajā kārtībā.

382. FID mājaslapā48 tiek uzturēta informācija par nacionālo un starptautisko sankciju subjektiem – fiziskām vai juridiskām personām vai citiem identificējamiem subjektiem. Pastāv konsolidētais sankciju saraksts, kas publicēts FID mājaslapā49. Tas ietver gan ES, gan ANO noteiktos finanšu ierobežojumus, kas saistoši visā ES jurisdikcijā. Konsolidētais saraksts izveidots kā konsultatīvs palīgs un meklēšanas instruments. Konsolidētajā sarakstā nav ietverta informācija par sektorālajām sankcijām, kura par ES noteiktajām sektorālajām sankcijām ir atrodama Sankciju kartē.

6.10. Terorisma finansēšana

6.10.1. Terorisma finansēšanas jēdziens un tās ierobežošana

383. Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi to izmantot vai zinot, ka tā tiks pilnīgi vai daļēji izmantota, lai veiktu vienu vai vairākas šādas darbības50:

383.1. terorismu;

383.2. Konvencijas par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu 1. pantā minētās darbības;

383.3. 10.03.1988. Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 3. pantā minētās darbības;

383.4. Starptautiskās konvencijas pret ķīlnieku sagrābšanu 1. pantā minētās darbības;

383.5. Starptautiskās konvencijas par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem 2. pantā minētās darbības;

383.6. Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas 7. pantā minētās darbības;

383.7. Konvencijas par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 1. pantā minētās darbības;

383.8. Protokola par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 2. pantā minētās darbības;

383.9. Konvencijas par tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, kas vērsti pret starptautiski aizsargātām personām, un par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarījušo sodīšanu 2. pantā minētās darbības;

383.10. 10.03.1988. Protokola par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu 2. pantā minētās darbības;

383.11. ceļošanu terorisma nolūkā;

383.12. iesaistīšanos teroristu grupā, tās organizēšanu vai vadīšanu;

383.13. personas vervēšanu, apmācīšanu vai apmācīšanos terorismam;

383.14. terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu vai terorisma draudus;

383.15. 13.04.2005. Starptautiskās konvencijas par kodolterorisma apkarošanu 2. pantā minētās darbības.

! Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

384. Terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas instruments ir sankciju noteikšana. Terorisma finansēšanas ierobežošanai sankcijas ir noteikusi ES un ANO. ES finanšu ierobežojumi attiecībā uz terorisma finansēšanu ir noteikti divās programmās: ierobežojošie pasākumi saistībā ar ISIL (Daesh) un Al-Qaida (programmas apzīmējums – EUAQ) un īpašie terorisma apkarošanas pasākumi (programmas apzīmējums – TERR).

! Informācija par minētajām programmām un tajās iekļautajām personām ir pieejama ES sankciju vadlīniju vietnē51, un FID konsolidētajā sankciju datubāzē52 ir atrodama informācija par programmās iekļautajām personām, ievadot pie programmas nosaukuma attiecīgi EUAQ un TERR.

385. ANO noteiktie ierobežojumi saistībā ar terorisma finansēšanu ir noteikti ar AL-Qaida, ISIL un Taliban organizācijām saistītajām personām.

! Informācija pieejama ANO mājaslapā53.

! Informācija par ANO sankciju subjektiem ir pieejama FID konsolidētajā sankciju sarakstā54 un ES Sankciju kartē, ievadot pie programmas nosaukuma attiecīgi Taliban un AL-Qaida.

386. OFAC izstrādātais sankciju regulējums paredz terorisma un starptautisko teroristisko organizāciju finansēšanas ierobežojumus, piemēram, programmā Global Terrorism Sanctions Regulations (programmas saīsinājums – SDGT), ​Foreign Terrorist Organizations Sanctions Regulations (programmas saīsinājums – FTO), Hizballah International Financing Prevention Amendments Act of 2018, Public Law No: 115-272 (programmas saīsinājums – HIFPAA).

! Informācija par norādītajās programmās iekļautajām personām ir pieejama FID konsolidētajā sankciju sarakstā55, pie programmas nosaukuma ievadot attiecīgi SDGT, FTO vai HIFPAA.

! Informācija par OFAC programmām ir pieejama OFAC mājaslapā56.

6.10.2. Terorisma finansēšanas metodes un riska pārvaldīšana

387. Teroristus jeb terorisma draudu subjektus iedala vairākās kategorijās, ņemot vērā:

387.1. to darbību koordinācijas līmeni;

387.2. to atrašanās vietu;

387.3. to izcelsmi un vairākus citus faktorus.

388. Teroristu organizācijas veic:

388.1. kaujinieku apmācību;

388.2. uzbrukumu plānošanu;

388.3. propagandas materiālu izgatavošanu;

388.4. ieroču sagatavošanu.

389. Teroristu organizācijām, lai sasniegtu savus mērķus, aktuāla ir nepieciešamība saņemt finansiālu atbalstu. Efektīvai teroristu grupai līdzīgi kā jebkurai citai noziedzīgai organizācijai pastāv nepieciešamība izveidot un uzturēt savu finanšu infrastruktūru. Šim nolūkam ir jāizveido finansēšanas avoti, iegūtā finansējuma atmazgāšanas līdzekļi un metodes, kā arī veidi un ceļi, kādos par šiem līdzekļiem tiks iegūti materiāli un citi palīglīdzekļi, kas ir nepieciešami terora aktu organizēšanai un veikšanai.

390. Terorisma finansēšana nav tieša iesaistīšanās teroristiskās darbībās, bet ir viena no terorisma atbalsta aktivitātēm, un šis termins ietver dažādu aktivitāšu kopumu, kuru mērķis ir naudas, citu finanšu instrumentu vai mantas iegūšana un mērķtiecīga novirzīšana terorisma atbalstīšanai. Pati darbība ietver ne tikai līdzekļu vai mantas iegūšanu, bet arī novirzīšanu (piemēram, pārskaitīšanu), fizisku nogādāšanu, piemēram, teroristu organizācijām.57

391. Terorisma finansēšanas aktivitātēs iesaistās dažādas personas un ar dažādu motivāciju. Visbiežāk identificētie terorisma finansēšanas subjekti ir:

391.1. radikalizētas personas, kuras vēlas atbalstīt terorismu;

391.2. teroristisko organizāciju pārstāvji, kuriem dots uzdevums iegūt finansējumu;

391.3. nelegālu finanšu līdzekļu pārskaitījumu starpnieki, kuri gūst peļņu no terorisma finansēšanas darījumiem;

391.4. teroristiskās darbībās iesaistīto personu radinieki un draugi, kuri atbalsta viņu aktivitātes vai vēlas sniegt finansiālu atbalstu konkrētai personai (nereti no teroristu radiniekiem nauda tiek izkrāpta);

391.5. personas un organizācijas, kuras piekrīt maksāt izpirkumu par, piemēram, gūstā paņemtu personu vai personu grupu.

392. Terorisma finansēšanai raksturīgi jebkura apmēra darījumi, sākot no ļoti nelieliem maksājumiem. Paaugstinātam terorisma finansēšanas riskam var būt pakļautas tās iestādes, kas sniedz starptautiskus naudas pārvedumu pakalpojumus vai piedāvā klientiem iespēju veikt pārrobežu maksājumus. Tādēļ iestādes IKS būtu jāietver pakalpojumam un tā ģeogrāfijai piemītošo risku pietiekama pārvaldība.

393. Terorisma finansēšanā izmanto arī anonīmas priekšapmaksas kartes, lai interneta vidē veiktu apmaksu par tādu preču iegādi, kas ir izmantojamas teroristiskās darbībās, līdz ar to ir būtiski pievērst uzmanību, lai tiktu nodrošināta atbilstoša darījumu vai darījuma attiecību uzraudzība ar mērķi atklāt aizdomīgus darījumus un lai tiktu nodrošināts, ka viena persona var izmantot ierobežotu skaitu anonīmu maksājumu instrumentu.

NB! Izvērtējot terorisma finansēšanas risku, iestādēm jāņem vērā riski, kas ir identificēti nacionālajā un Eiropas Komisijas pārnacionālajā risku novērtējumā.

Uzmanība jāpievērš dažādām labdarības organizācijām un līdzekļu vākšanas kampaņām, jo šie līdzekļi var tikt novirzīti terorisma finansēšanai.

394. FATF58 norāda uz nevalstisko organizāciju iespējamu izmantošanu teroristisku organizāciju vai darbību finansēšanai59, īpaši izceļot sabiedriskā labuma organizācijas, reliģiskās organizācijas, labdarības organizācijas un organizācijas, kas nodarbojas ar sociālās palīdzības jautājumiem.

395. FATF norāda uz vairākiem iespējamiem faktoriem, kuriem jāpievērš uzmanība, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām:

395.1. organizācijai ir liela līdzekļu aprite (arī skaidras naudas aprite);

395.2. organizācijai ir vispusīga un nekonkrēta darbības joma;

395.3. pastāv atvieglojumi nodokļu nomaksai;

395.4. organizācijas ienākumus galvenokārt veido ziedojumi un dāvinājumi;

395.5. organizācijas darbība saistīta ar valstīm, kurās notiek militārie konflikti, vai to kaimiņvalstīm.

396. Iestāde pievērš uzmanību nevalstisko organizāciju darbības mērķim un būtībai un izvērtē terorisma finansēšanas risku, kā arī, balstoties uz riska izvērtējumu, paredz atbilstošus riska mazināšanas pasākumus. Iestāde, veicot sankciju riska izvērtējumu, ņem vērā arī valstu un teritoriju, kurās tā veic savu darbību vai kurās darbojas tās klienti vai to sadarbības partneri, noteiktās nacionālās sankcijas, ciktāl tas var ietekmēt iestādes darbību.

NB! Sankciju likums paredz arī Ministru kabinetam tiesības noteikt nacionālās sankcijas, tostarp ar mērķi cīnīties pret starptautisko terorismu.

! Papildu informācija par terorisma finansēšanas avotiem un finansēšanas veidiem pieejama FID izstrādātajās vadlīnijās, kuras pieejamas vietnē https://www.fid.gov.lv/uploads/files/Dokumenti/Vadl%C4%ABnijas%2C% 20rekomend%C4%81cijas/TF_un_PF_nov_vadlinijas.pdf.

Kliente fiziska persona (Latvijas Republikas pensionāre) izīrē iestādē individuālu seifu. Pēc seifa noformēšanas viņa ne reizi to neapmeklē, bet noformē kā papildu lietotāju kādu jaunu cilvēku no valsts ar augstu vai paaugstinātu teroristisku noziegumu risku, kurš periodiski sāk apmeklēt seifu ar smagām somām. Identifikācijas procedūras laikā papildu lietotājs uzrāda Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju ar minimālu termiņu (viens gads).

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde nepievērš uzmanību norādītajiem apstākļiem un neuzsāk izpēti.

Labās prakses piemērs: iestāde pieprasa klientei, kura noformēja seifa izmantošanas līgumu, dokumentāri pieradīt savu saikni ar papildu lietotāju, kā arī papildus sniegt informāciju par viņa nodarbinātību. Ja rodas aizdomas, iestāde pieprasa apliecināt nodarbinātības esamību un veic papildu lietotāja potenciālā ienākumu līmeņa un dzīves apstākļu analīzi un salīdzina ar seifa pamata lietotājas sniegto informāciju. Nepieciešamības gadījumā sniedz ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam vai Valsts ieņēmumu dienestam par bažām, ka seifa saturs varētu būt saistīts ar kādām nelikumīgām darbībām.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde bez papildu izpētes aizliedz papildu lietotājam izmantot seifu.

Situācija Nr. 2

Klients veic vairākus būtiska apmēra (10 000 euro) maksājumus par juvelierizstrādājumiem pārdevējam, kurš atrodas valstī ar augstu vai paaugstinātu teroristisku noziegumu risku vai šādas valsts pierobežā un par kuru nav publiski pieejama informācija. Darījumu apliecinošie dokumenti nedod pārliecību par preces faktisku piegādi. Klients nenodarbojas ar juvelierizstrādājumu tirdzniecību un paskaidro, ka preci iegādājies personiskām vajadzībām.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde pieprasa tikai dokumentus par preces iepirkšanu.

Labās prakses piemērs: iestāde pieprasa klientam paskaidrojumus par nepieciešamību veikt šāda veida operācijas, transportēšanas dokumentus un pēc nepieciešamības veic preču novērtēšanu.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde pārtrauc sadarbību ar klientu, neveicot padziļināto izpēti.

Situācija Nr. 3

Klients (uzņēmums) deklarējis tirdzniecības darbību – naudas līdzekļu saņemšanu par preci, bet neveic izejošos maksājumus par preci. Saņemtie finanšu līdzekļi tiek pārskaitīti uzņēmumiem, par kuriem nav publiski pieejama informācija, vai fiziskām vai juridiskām personām no beznodokļu jurisdikcijām vai reģioniem ar augstu vai paaugstinātu terorisma finansēšanas risku vai šādu reģionu pierobežas.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde lūdz iesniegt tikai dokumentus par galvenajiem partneriem.

Labās prakses piemērs: iestāde lūdz iesniegt darījumu apliecinošus dokumentus par katru maksājumu kopā ar preču transportēšanas dokumentāru apliecinājumu un izvērtē iegūto informāciju, lai pārliecinātos, ka darījumiem nepiemīt terorisma finansēšanas risks.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde, neveicot padziļināto izpēti, izbeidz sadarbību ar klientu.

Situācija Nr. 4

Klients – maksājumu karšu lietotājs Latvijas Republikas rezidents, izmantojot maksājumu karti, regulāri veic maksājumus par aviobiļetēm. Pārējie karšu darījumi veikti Latvijā. Turklāt konstatēti neliela apmēra maksājumi (līdz 1 000 euro) fiziskām personām no reģioniem ar augstu vai paaugstinātu terorisma finansēšanas risku vai šādu reģionu pierobežas.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde nepievērš uzmanību norādītajiem apstākļiem un neuzsāk izpēti.

Labās prakses piemērs: iestāde lūdz klientam iesniegt paskaidrojumu par nepieciešamību veikt tik biežus maksājumus par aviobiļetēm, kā arī par maksājumiem fiziskām personām paaugstināta riska jurisdikcijās.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde neveic padziļinātu izpēti un izbeidz sadarbību ar klientu.

Situācija Nr. 5

Klientam konstatēti izejošie maksājumi kompānijām valstīs ar augstu vai paaugstinātu terorisma finansēšanas risku vai šādu valstu pierobežās, kuras, pēc publiskas informācijas, var piedāvāt nelicencētas maksājumu iestādes pakalpojumus (t.s. hawala). Klientam maksājumi uz šādiem reģioniem nav raksturīgi, ņemot vērā tā saimniecisko darbību.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde nepievērš uzmanību norādītajiem apstākļiem un neuzsāk izpēti.

Labās prakses piemērs: iestāde piemēro klientam pastiprināto darījumu uzraudzību un lūdz iesniegt informāciju par sadarbības partneriem.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde, neveicot padziļināto izpēti, izbeidz sadarbību ar klientu.

6.11. Proliferācijas finansēšana

6.11.1. Proliferācijas jēdziens un tās finansēšanas metodes

397. Saskaņā ar FATF doto definīciju60 proliferācija ir nelikumīga kodolieroču, ķīmisko, bakterioloģisko, bioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču (turpmāk – WMD), to piegādes līdzekļu un saistīto materiālu nodošana un eksports (piemēram, tehnoloģijas, preces, programmatūra, pakalpojumi vai ekspertu zināšanas).

398. Proliferācijas finansēšana ir finanšu līdzekļu vai citas mantas vākšana vai nodošana ar mērķi to izmantot nelikumīgai WMD un to piegādes līdzekļu, kā arī saistīto materiālu ražošanai, iegūšanai, glabāšanai, izstrādāšanai, eksportam, pārkraušanai, starpniecībai, pārvadāšanai, nodošanai, uzkrāšanai vai izmantošanai.

399. Proliferācijas finansēšana no terorisma finansēšanas galvenokārt atšķiras ar to, ka pārsvarā tiek izmantoti formālie finansēšanas sistēmas avoti:

399.1. bankas un maksājumu iestādes, nevis skaidra nauda;

399.2. kriptovalūtas;

399.3. hawala.

400. Tādējādi tiek būtiski apgrūtināta proliferācijas atklāšana, jo vairums darījumu ir veidoti līdzīgi citiem legāliem darījumiem, lai neatšķirtos no kopējās ainas. Praktiski visi proliferācijas veicēji izmanto sarežģītas finanšu shēmas un daudzus aizseguzņēmumus, cenšoties savu darbību veikt jurisdikcijās, kurās finanšu iestādēm ir zema izpratne par klientu izpēti un riskiem.

401. Proliferācijas finansēšanā var izšķirt trīs posmus:

401.1. sākotnēji valsts vai organizācija veic naudas līdzekļu iegūšanu, dažkārt nelegālā veidā;

401.2. iegūtie līdzekļi tiek iepludināti starptautiskajā finanšu sistēmā (veicot valūtas maiņu, dažādas finanšu instrumentu operācijas vai finansējot legālu uzņēmējdarbību). Sankcijām nepakļautām valstīm tas nesagādā problēmas, taču valstis, pret kurām noteikti dažādi ierobežojumi, jau šajā posmā mēdz veikt dažādus sankciju apiešanas pasākumus;

401.3. apritē nokļuvušie līdzekļi tiek izmantoti proliferācijas finansēšanai, iegādājoties dažādus materiālus un tehnoloģijas un apmaksājot transportēšanas pakalpojumus.

402. Proliferācijai kā starpniekus bieži izmanto ES dalībvalstīs reģistrētus uzņēmumus, kā arī sūtījumu reeksportu (otrreizējs eksports), kas būtiski apgrūtina proliferācijas konstatēšanu. Izplatīti ir starpniecības darījumi ar stratēģiskas nozīmes precēm, kas ietver šādu preču nelikumīgu starptautisku pārvietošanu, tostarp uz terorisma riska valstīm un konflikta zonām:

402.1. ieroču;

402.2. munīcijas;

402.3. civilās un militārās aviācijas tehnikas;

402.4. jūras transporta;

402.5. citas tehnikas.

403. Galvenais proliferācijas riska radītājs ir valstis, kuras ir attīstījušas vai attīsta nelikumīgas bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču sistēmas. Starp valstīm, kuras tiešā veidā atzīstamas par augsta proliferācijas finansēšanas riska valstīm, ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika un Irāna.

404. Ievērojot noteiktos ierobežojumus un pastiprinātās uzraudzības pasākumus, tiešie maksājumi uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku vai Irānu netiks veikti, tā vietā kā starpposmus darījumiem izmantojot to robežvalstis vai valstis, kurās NILLTPFN režīmi ir nepilnīgi un neefektīvi.

405. Proliferācijas finansēšanā tiek izmantoti finansēšanas sistēmas avoti no legāliem darījumiem, un to parasti neīsteno sankciju sarakstos ietvertās fiziskās vai juridiskās personas, bet visbiežāk darījumos ar mērķi iegūt finanšu līdzekļus proliferācijai tiek izmantoti aizseguzņēmumi un čaulas uzņēmumi. Proliferācijas finansēšanu varētu īstenot personas vai organizācijas, kas nav sankciju sarakstos, veicot darījumus citas personas, pret kuru ir noteikti finanšu ierobežojumi, labā. Nepietiekama klientu izpēte un darījumu uzraudzība rada iespēju, ka proliferācijas finansēšana var tikt slēpta, izmantojot sarežģītus darījumus un sarežģītas īpašnieku struktūras.

406. Proliferācijas finansēšanā novērota kuģniecības uzņēmumu un jūras transporta izmantošana dažādu preču piegādē no Āzijas valstu, kurās pastāv augsts sankciju risks, klientiem ārvalstīs. Šādā veidā tiek transportētas ogles, smiltis, jūras produkti, reti zemes minerāli un citi šajās valstīs pieejamie dabas resursi, bet ienākumi no tirdzniecības tiek novirzīti kodolieroču un raķešu programmām.

6.11.2. Proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšana

407. Iestādei būtu nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību darījumiem ar tādām valstīm, kuras nav ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis un kurās rūpniecībai un ekonomikai ir cieša saikne ar militāro nozari, un kuras sadarbojas ar citām sankcijām pakļautajām valstīm, kas rada papildu risku tikt netieši iesaistītām sankciju apiešanas īstenošanā. Minētais apstāklis pats par sevi nerada tiešu sankciju risku, tomēr tas izvērtējams kopā ar citiem sankciju risku paaugstinošiem faktoriem. Iestāde saikni ar šādu valsti ņem vērā, izvērtējot kopējo klienta saimniecisko darbību un tai piemītošo sankciju risku.

408. Proliferācijas finansēšanas novēršanai ierobežojošus pasākumus ir noteikusi ES, ANO, kā arī OFAC. Sankciju likums paredz arī Ministru kabinetam tiesības noteikt nacionālās sankcijas ar mērķi cīnīties pret masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu. Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteiktās nacionālās sankcijas, kas piemērotas fiziskām un juridiskām personām saskaņā ar Ministru kabineta 25.07.2017. noteikumiem Nr. 419 "Noteikumi par nacionālo sankciju noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu"61.

409. Lai nepieļautu iesaisti proliferācijas finansēšanā, iestādei, uzsākot un uzturot darījuma attiecības ar klientiem, jāveic šādas darbības:

409.1. jāidentificē klienti, kas darbojas militāro vai divējāda lietojuma preču jomā;

409.2. jāveic padziļinātā izpēte ar mērķi izzināt klienta sadarbības partnerus, darbības reģionus, preces vai pakalpojuma gala saņēmējus, t.sk. pārliecināties, ka klients ir saņēmis visas nepieciešamās licences (atļaujas) komerciālas darbības veikšanai, kā arī preču importam un eksportam ārpus Latvijas Republikas robežām;

409.3. nepieciešamības gadījumā jāvēršas Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļā, lai saņemtu atzinumu, vai darījumā iesaistītās preces ir pakļautas īpašai eksporta kontrolei un vai klients ir saņēmis nepieciešamo atļauju.

Nepietiekamas kontroles piemērs: veicot klienta A maksājumu monitoringu, netiek nodrošināti pasākumi katra maksājuma padziļinātai izpētei.

Labās prakses piemērs: veicot klienta A katra maksājuma analīzi, tiek nodrošināts darījumu apliecinošu dokumentu pieprasījums un publiskās informācijas vākšana par sadarbības partneri ar nolūku pārzināt darījuma priekšmeta galīgo piederību un izlietojumu vai nepieciešamību atbilstoši pircēja vajadzībām. Iestāde sazinās ar Ārlietu ministriju, lai pārliecinātos par nepieciešamajām atļaujām preču tirdzniecībai un eksportēšanai.

Pārmērīgas kontroles piemērs: ja partnerim B ir attiecīga tā jurisdikcijas valsts kontrolējošās iestādes izdota licence vai atļauja veikt norādīto preču iepirkšanu un partneris ir no Eiropas Ekonomikas zonas valsts, tad veikt padziļinātu publiskās informācijas vākšanu būtu pārmērīgi.

410. Apraksts par proliferācijas tipoloģijām un nozarēm, kuras ir visvairāk pakļautas proliferācijas finansēšanas riskam, ir iekļauts ANO Ekspertu paneļa ziņojumā62.

Papildu informācija par terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem un to novēršanu pieejama FID materiālā, kas pieejams saitē https://www.fid.gov.lv/images/Downloads/materials/proliferation/ TF_un_PF_nov_vadlinijas.pdf.

6.12. Publiski pieejamie avoti, kurus var izmantot, lai pārvaldītu sankciju risku (saraksts kalpo kā piemērs un nav izsmeļošs)

Vispārīga informācija par sankcijām Ārlietu ministrijas mājaslapāhttps://www.mfa.gov.lv/lv/sankcijasEiropas Komisijas skaidrojums par sankcijāmhttps://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8519-2018-INIT/en/pdfSankciju datubāze (nav iekļauta informācija par sektorālajām sankcijām)Konsolidētā datubāze, kas publicēta Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļa vietnē (https://sankcijas.fid.gov.lv/)Informācija par stratēģiskas nozīmes preču kontroli Ārlietu ministrijas mājaslapāhttps://www.mfa.gov.lv/lv/strategiskas-nozimes-precu-kontroleOFAC sankciju aktualitāteshttps://home.treasury.gov/policy-issues/financial-sanctions/recent-actionsCAATSA 231.(e) sadaļas sarakstshttps://www.state.gov/caatsa-section-231d-defense-and-intelligence- sectors-of-the-government-of-the-russian-federation/ASV Valsts departamenta skaidrojums par sankcijām enerģētikas sektorāhttps://www.state.gov/key-topics-bureau-of-energy-resources/Informācija par personām, pret kurām noteiktas OFAC sektorālās sankcijashttps://home.treasury.gov/policy-issues/financial-sanctions/ consolidated-sanctions-list/sectoral-sanctions-identifications-ssi-listSankcijas, kas ir spēkā Lielbritānijā, Lielbritānijas Finanšu sankciju ieviešanas biroja mājaslapāhttps://www.gov.uk/government/organisations/office-of-financial-sanctions-implementationSankcijas, kas ir spēkā Kanādā, Kanādas Finanšu institūciju uzraudzības iestādes mājaslapāhttps://www.osfi-bsif.gc.ca/Eng/fi-if/amlc-clrpc/Pages/default.aspxANO noteiktie ierobežojumi saistībā ar terorisma finansēšanu ANO mājaslapāhttps://www.un.org/securitycouncil/sanctions/1267/aq_sanctions_list un https://scsanctions.un.org/fop/fop?xml=htdocs/ resources/xml/en/ consolidated.xml&xslt=htdocs/resources/xsl/en/taliban.xslANO Ekspertu paneļa ziņojums par proliferācijas tipoloģijām un nozarēm, kuras visvairāk ir pakļautas proliferācijas finansēšanas riskamhttps://undocs.org/S/2020/151Informācija par terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem un to novēršanu FID mājaslapāhttps://www.fid.gov.lv/images/Downloads/materials/ proliferation/TF_un_PF_nov_vadlinijas.pdfNacionālie NILLTPF risku novērtējumi, kas publicēti FID mājaslapāhttps://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/nacionalais-risku-novertejums

7. Fizisko personu datu apstrāde NILLTPFN un sankciju ievērošanas jomā63

7.1. Fizisko personu datu apstrādes pamatprincipi un tiesiskais pamats Likuma, Sankciju likuma un citu saistīto tiesību aktu un Datu regulas64 kontekstā

411. Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punktam fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi ir pamattiesības.

412. Datu regula ir ES normatīvais akts par fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību, un tās 6. panta 1. punktā ir noteikti šādi vispārīgi tiesiskie pamati fizisko personu datu apstrādei: piekrišana, līguma noslēgšana un izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība, leģitīmo interešu ievērošana. Šie tiesiskie pamati attiecas arī uz NILLTPFN un sankciju ievērošanas vajadzībām nepieciešamo datu vākšanu un apstrādi.

413. Atbilstoši Likuma 2. pantā noteiktajam Likuma mērķis ir novērst NILLTPF, savukārt atbilstoši Sankciju likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajam šā likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas.

414. Datu regulā ir noteikti šādi datu apstrādes pamatprincipi, kas jāievēro, apstrādājot fizisko personu datus: likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojums, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte, pārskatatbildība.

415. Apstrādājot fizisko personu datus Likumā norādīto mērķu sasniegšanai, jāievēro uz risku balstīta pieeja un proporcionalitātes princips.

416. Iestādei savā darbībā jāpanāk līdzsvars starp nepieciešamajiem pasākumiem, lai īstenotu vispārējās klienta intereses un NILLTPFN mērķus, kā arī privātuma un citu personas pamattiesību ievērošanu. Atbilstība NILLTPFN prasībām jānodrošina, vienlaikus ievērojot Datu regulas noteikumus un citas datu aizsardzības prasības kopumā.

417. Kontekstā ar Likuma, Sankciju likuma un citu saistīto Latvijas Republikas un ES tiesību aktu ievērošanu šo tiesību aktu subjektu klientu (arī potenciālo klientu) personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams kāds no šādiem tiesiskajiem pamatiem:

417.1. juridiskais pienākums – Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkts, kas ļauj apstrādāt personas datus, "lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu" nodrošināt Likuma, Sankciju likuma un citu saistīto Latvijas Republikas un ES tiesību aktu prasību ievērošanu. Šis ir primārais datu apstrādes tiesiskais pamats, kas izriet no Likuma, Sankciju likuma un citiem saistītajiem Latvijas Republikas un ES tiesību aktiem, jo šo tiesību aktu subjektiem uzliek par pienākumu veikt noteiktu datu apstrādi, piemēram, veikt klienta izpēti vai padziļināto izpēti atbilstoši Likumam, un šāda pienākuma izpildē pārzinim nav piešķirta rīcības brīvība.

Tādējādi Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkts neattiecas uz brīvprātīgām vienpusējām attiecībām un publiskām un privātām partnerībām, kurās datus apstrādā vairāk, nekā noteikts tiesību aktā.

Turklāt pašām juridiskajām saistībām jābūt pietiekami skaidrām attiecībā uz personas datu apstrādi, ko tās paredz. Līdz ar to Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkts ir piemērojams, pamatojoties uz tiesību normām, kurās skaidri norādīts apstrādes veids un objekts, un pārzinim nav piešķirta nesamērīga rīcības brīvība attiecībā uz tā juridisko saistību ievērošanu.

Tiesību aktos dažkārt var būt noteikts tikai vispārējs mērķis, bet konkrētākas saistības ir noteiktas citā līmenī, piemēram, vai nu sekundārajos tiesību aktos, vai ar valsts iestādes saistošu lēmumu konkrētā gadījumā. Tas var radīt juridiskas saistības arī saskaņā ar Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunktu, ja apstrādes veids un objekts ir pienācīgi definēts un tiem piemērojams pienācīgs juridiskais pamats65;

417.2. sabiedrības intereses – Datu regulas 6. panta 1. punkta "e" apakšpunkts, kas ļauj apstrādāt personas datus, "lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras" atbilstoši Latvijas Republikas vai ES tiesību aktiem.

Šā tiesiskā pamata piemērošanai tāpat kā Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta piemērošanai apstrādes pamatu nosaka ar: a) ES tiesību aktiem; b) dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.

Datu regulas 6. panta 1. punkta "e" apakšpunkta piemērošanai tiesību aktā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu Datu regulas noteikumu piemērošanu, t.sk.: vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās īpašās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas Datu regulas IX nodaļā. ES vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

Arī Datu regulas 45. apsvērumā skaidrots, ka, ja apstrādi veic saskaņā ar juridisku pienākumu, kas attiecināms uz pārzini, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam ES vai dalībvalsts tiesību aktos. Datu regulā katrai atsevišķai apstrādei nav prasīts konkrēts tiesību akts. Var pietikt ar tiesību aktu, uz ko balstās vairākas datu apstrādes darbības, pamatojoties uz juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai arī, ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras.

Tādējādi Datu regulas 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktā atrodamas līdzības ar 6. panta 1. punkta "c" apakšpunktu, jo uzdevums sabiedrības interesēs bieži balstās uz tiesību aktu noteikumiem vai no tiem izriet. Tomēr Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta piemērošanas joma, salīdzinot ar Datu regulas 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktu, ir stingri ierobežota. Līdz ar to galvenā atšķirība, piemērojot šos tiesiskos pamatus, ir tā, ka Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta piemērošanā pārzinim nav rīcības brīvības, jo personas datu apstrāde būs noteikta ar tiesību aktu.

Līdz ar to secināms, ka šis tiesiskais pamats ir piemērojams datu apstrādei, lai sasniegtu Likuma mērķus, kā tas noteikts Likuma 5.2 panta pirmajā daļā.

Šis tiesiskais pamats ir atbilstošs arī Sankciju likuma piemērošanai personas datu apstrādes kontekstā, jo šā likuma subjekts veic šajā likumā noteiktā uzdevuma vai deleģējuma izpildi. Līdz ar to var uzskatīt, ka personas datu apstrāde ir nepieciešama sabiedrības interešu aizsardzībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, praksē jānošķir situācijas, kad datu apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunktu. Šā panta 1. punkta "e" apakšpunkts piemērojams gadījumos, kad tiesību akts nenosaka ne datu apstrādes apjomu, ne veidu un neuzliek konkrētu juridisko pienākumu. Piemēram, šo tiesisko pamatu piemēro datu apstrādei, kas tiek veikta atbilstoši Likuma 44. pantam, kurš nosaka kredītiestāžu un finanšu iestāžu tiesības savstarpēji apmainīties ar informāciju (skatīt rokasgrāmatas 5.7. apakšnodaļu). Šo pamatu var piemērot arī situācijā, kad kredītiestāde novērtē savu klientu datus, izmantojot kredīta uzziņas datubāzi vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas vai krāpšanas datubāzi. Savukārt situācijās, kad pārzinim nav rīcības brīvības, jo jāizpilda juridiskais pienākums, datu apstrāde ir jāveic uz "c" apakšpunkta pamata;

417.3. leģitīmās intereses – Datu regulas 6. panta 1. punkta "f" apakšpunkts, kas ļauj veikt personas datu apstrādi "pārziņa vai trešo personu leģitīmo interešu ievērošanai", pamatojot katru gadījumu atsevišķi. Uz šo tiesisko pamatu var balstīties, piemēram, lai: celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības; glabātu datus papildus termiņam, kas noteikts Likuma 37. panta otrajā daļā (skatīt rokasgrāmatas 461. punktu); apmainītos ar datiem sankciju ievērošanas vajadzībām.

Lai veiktu personas datu apstrādi uz šā tiesiskā pamata, pārzinim ir nepieciešams veikt novērtējumu, vai un kādas konkrētas pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses konkrētajā datu apstrādes gadījumā būs vērtējamas augstāk par datu subjekta pamattiesībām, pamatbrīvībām un interesēm. Līdzsvarojot intereses, pārziņi tiek aicināti izmantot 29. panta Datu aizsardzības darba grupas izstrādāto Atzinumu 06/2014 par personas datu apstrādātāja leģitīmo interešu jēdzienu saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. pantu66. Par datu subjektu tiesībām iebilst pret datu apstrādi, kas balstīta uz šo tiesisko pamatu, informācija sniegta rokasgrāmatas 7.5. apakšnodaļā.

Interešu balansēšanas novērtējums ir jāveic katrā individuālā gadījumā, ņemot vērā datu subjekta un pārziņa interešu līdzsvarošanu.

Lai nodrošinātu pārskatatbildības principu, izvērtējumu būtu ieteicams dokumentēt. Vienlaikus, ja pārziņa rīcībā ir izstrādāti iekšējie normatīvie akti vai vadlīnijas, kurās ir aprakstīta personas datu apstrādes nepieciešamība un kārtība, atsevišķs izvērtējums nav nepieciešams.

Interešu līdzsvarošana jāveic, sākotnēji definējot nolūku, kura sasniegšanai datu apstrāde nepieciešama (nolūkam jābūt likumīgam, skaidram un reālam), jāveic novērtējums, kādēļ noteiktā nolūka sasniegšanai nepieciešama personas datu apstrāde (piemēram, kādēļ šo nolūku nav iespējams sasniegt, izmantojot personas privātumu mazāk skarošus līdzekļus), jāveic sākotnējais līdzsvara novērtējums (apstrādātāja interešu veids (komercintereses, sabiedrības intereses, pamattiesības u.c.)), jānovērtē potenciālais kaitējums, ja apstrāde netiek veikta, datu subjekta statuss (piemēram, nepilngadīgais, pensionārs, nodarbinātais), datu apstrādes veids, datu subjekta tiesību aizskāruma lielums, datu subjekta pamatotās gaidas, ietekmes samērojums ar labumu, piemērotie papildu drošības pasākumi (datu minimizācija, ieviestie tehniskie un organizatoriskie pasākumi u.c.), pārredzamības nodrošināšana, citu datu subjekta tiesību nodrošināšana (t.sk. tas, vai un kā datu subjekts var iebilst pret savu personas datu apstrādi atbilstoši Datu regulas 21. pantam). Ja līdzsvarošanas novērtējums nav veikts vai, to veicot, minētie aspekti nav ņemti vērā, personas datu apstrāde neatbildīs Datu regulas prasībām.

Papildus saskaņā ar Datu regulas 21. panta 1. punktu pārzinim būtu jāparedz datu subjektam tiesības jebkurā laikā iebilst pret savu personas datu apstrādi, balstoties uz iemesliem, kas saistīti ar tā īpašo situāciju. Pārzinim būtu jānodrošina, ka iebildumu gadījumā personas dati vairs netiek apstrādāti, izņemot, ja pārzinis norāda uz pārliecinošiem leģitīmiem apstrādes iemesliem, kas ir svarīgāki par datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības. Par datu subjektu tiesībām iebilst pret datu apstrādi, kas balstīta uz šo tiesisko pamatu, informācija sniegta rokasgrāmatas 7.5. apakšnodaļā;

417.4. piekrišana – Datu regulas 6. panta 1. punkta "a" apakšpunkts. Piemēram, klients sniedz piekrišanu dažādu bankas jaunumu saņemšanai. Datu pārziņa pienākums ir nodrošināt, ka klients sniedz piekrišanu saskaņā ar Datu regulas prasībām un pirms piekrišanas sniegšanas tam ir pieejama visa nepieciešamā informācija.

Klienta piekrišana nav nepieciešama klienta personas datu aktualizēšanai (labošanai), ja kredītiestāde iegūst datus no oficiālajiem reģistriem, kuriem ir publiskā ticamība, piemēram, no Iedzīvotāju reģistra. Ja pastāv iespēja, kredītiestāde var pārjautāt klientam, vai tās rīcībā esošā informācija ir precīza. Saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta "d" apakšpunktu personas dati ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti. Ir jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati tiek atjaunināti, ņemot vērā Datu regulas 19. pantu, kas paredz, ka pārzinis katram saņēmējam, kuram personas dati ir izpausti, ziņo par jebkuru personas datu labojumu, dzēšanu vai apstrādes ierobežošanu, kas veikta saskaņā ar Datu regulas 16. pantu, 17. panta 1. punktu un 18. pantu, izņemot, ja izrādās, ka tas nav iespējams, vai ja tas ir saistīts ar nesamērīgi lielām pūlēm. Pārzinis informē datu subjektu par minētajiem saņēmējiem, ja datu subjekts to pieprasa.

7.2. Īpašu kategoriju personas datu apstrāde