Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei

287. Vērtējot klienta labklājības izcelsmi, ir jāņem vērā apstāklis, vai klients līdzekļus ir deklarējis atbilstoši Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumam, t.i., vai ir iesniedzis mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb t.s. nulles deklarāciju. Pirms 5–10 gadiem radušās labklājības izcelsmi ir nepieciešams vērtēt, ja tiek konstatēta pamatota nepieciešamība (piemēram, klienta vai tā PLG iespējama saistība ar NILLTPF, ierosināts kriminālprocess, tiek konstatēti risku paaugstinošie faktori u.tml.). Ja klients iesniedz dokumentu, ka savus ienākumus ir deklarējis attiecīgās valsts nodokļu administrācijā, iestādei nepieciešams izvērtēt deklarēto summu – vai tā atbilst darījumu apmēriem iestādē un vai nepastāv citi risku paaugstinoši faktori. Nosakot termiņu klienta līdzekļu izcelsmes izpētei, ir jāņem vērā klienta riska skaitliskais novērtējums, darījuma raksturs, darījuma summa, darījuma atbilstība klienta saimnieciskajai darbībai (nozare, darījumu apmērs, pastāvīgie darījumu partneri ar labu reputāciju u.tml.), noilgums.

288. Pētot klienta juridiskās personas labklājības izcelsmi (izņemot juridiskās personas PLG), ir pieļaujams vispārīgs apkopojums par uzņēmuma darbības ilgumu, tostarp pēdējo trīs gadu apgrozījuma, peļņas u.c. rādītājiem, pieņemot ka labklājības izcelsme ir uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultāts.

289. Naudas līdzekļu izcelsme būtu detalizēti jāskata gadījumos, kad klienta (juridiskās vai fiziskās personas) padziļinātās izpētes iemesls ir attiecīgi konkrēts darījums vai darbība (t.sk., izvērtējot klienta labklājības izcelsmi), un izcelsmes izpētes periods būtu salāgojams ar konkrētu darījumu vai darījumiem, piemēram, saimnieciskajai darbībai neraksturīgs darījums tā summas vai maksājuma detaļu kontekstā, tostarp:

289.1. pamatkapitāla iemaksa vai palielināšana par summu virs 50 000 euro, ja palielinājums ir vairāk par 50%;

289.2. aizdevums vai tā atmaksa, cesijas līgums (un līdzīga veida darījumi, kas nav klienta ikdienas darījumi) par summu, kas pārsniedz 10% no gada apgrozījuma;

289.3. noguldījuma izmantošana gadījumā, ja iepriekš nav pētīts noguldījuma avots (padziļināta izpēte klientam tiek veikta pirmo reizi);

289.4. citi iemesli.

290. Veicot klientu juridisko personu PLG vai fizisko personu naudas līdzekļu izcelsmes izpēti, ir jāņem vērā arī ienākumu veidošanās pamatojums. Ja šis pamatojums ir skaidrs un izriet no uzņēmējdarbības specifikas, tad ienākumu izcelsmes izpēte nav lietderīga.

Uzņēmumu līdzīpašnieki, t.i., partneri, parasti par tādiem nekļūst, veicot daļu iegādi vai investējot pamatkapitālā, bet par tādiem kļūst darba gados kopējam biznesam radītā pienesuma rezultātā, tāpēc partneru labklājība visbiežāk ir pašradīta no nulles. Šajos gadījumos konkrēta naudas līdzekļu izcelsmes pētīšana ir nelietderīga, jo ienākumu veidošanās pamatojums izriet no biznesa specifikas. Izņēmums ir šo līdzīpašnieku konkrēta darījuma vai uzkrājuma, kas nav tipisks vai nav asociējams ar firmas darbību, izpēte. Parasti īpašuma daļas partneriem nosaka potenciālās peļņas sadalīšanas proporciju. Bieži pēc profesionālās darbības pārtraukšanas partneri zaudē vai nodod savas īpašuma daļas citiem partneriem.

291. Veicot klienta juridiskās personas PLG vai fiziskās personas naudas līdzekļu izpēti, jāņem vērā arī naudas līdzekļu atrašanās vieta un citi apstākļi, kuri varētu būtiski ietekmēt klienta iespējas sniegt izpētei nepieciešamo informāciju. Vienlaikus iestādei ir jāievēro Likuma 28. panta otrā daļa, kas paredz iestādes pienākumu izbeigt darījuma attiecības ar klientu un tiesības lemt par klienta saistību pirmstermiņa izpildi, ja likuma subjekts neiegūst Likumā noteikto klienta izpētes prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības. Šādos gadījumos iestāde lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

292. Nav nepieciešams un nav samērīgi noteikt, ka par visiem pārskaitījumiem no citas kredītiestādes jāiesniedz klienta konta izraksts no kredītiestādes, no kuras pārskaitījums saņemts. Šādu prasību iestāde var noteikt, iestājoties noteiktiem kritērijiem (piemēram, paaugstināta riska klientiem, sasniedzot saskaņā ar iestādes riska izvērtējumu definētu darījuma limitu vai konstatējot citus apstākļus, kas var liecināt par paaugstinātu risku vai izvairīšanos no limitiem).

Klients ir Latvijas Republikas rezidents fiziskā persona, algots darbinieks ar mēneša vidējo kredīta apgrozījumu 3 000 euro. Klients savā iestādes kontā no citas iestādes pārskaita 40 000 euro.

Iestāde klienta izpētes ietvaros noskaidro, ka pārskaitītie līdzekļi ir depozīts, ko klients turējis citā kredītiestādē, bet šobrīd nolēmis līdzekļus glabāt iestādē. Papildus noskaidrots, ka klients 2012. gadā iesniedzis mantiskā stāvokļa deklarāciju (t.s. nulles deklarāciju), norādot 30 000 euro naudas uzkrājumu.

Izvērtējot visu par klientu pieejamo informāciju un nekonstatējot risku paaugstinošos faktorus, kā arī izvērtējot, ka līdzekļu tālākais izlietojums ir atbilstošs, klienta izpētes ietvaros iegūtā informācija varētu būt atbilstoša un samērīga ar klienta risku.

Situācija Nr. 2

Klients ir paaugstināta riska valsts rezidents fiziskā persona, vairāku uzņēmumu īpašnieks, vidējais mēneša kredīta apgrozījums 1 000 000 euro, līdzekļi tiek pārskaitīti no klienta kontiem citās iestādēs ārpus Latvijas Republikas.

Iestāde klienta izpētes ietvaros noskaidro, ka klientam pieder vairāki uzņēmumi, kuri reģistrēti valstī, kur pastāv augsts korupcijas risks, un par kuru saimnieciskās darbības apmēriem nav iespējams iegūt papildu informāciju publiskajos avotos. Kā labklājības izcelsmes avotu klients norāda ieņēmumus no savu uzņēmumu darbības un iesniedz attiecīgās valsts nodokļu administrācijā iesniegtu deklarāciju izrakstus par 2016. un 2015. gadu par summu, kas ekvivalenta 700 000 euro.

Klienta izpētes ietvaros iegūtā informācija nav pietiekama labklājības izcelsmes noskaidrošanai. Papildus būtu nepieciešams iegūt informāciju par klientam piederošo uzņēmumu saimniecisko darbību (piemēram, publiskajos reģistros, uzņēmumu finanšu pārskatos ietvertās ziņas) un tās apmēriem, lai pārliecinātos, ka šo uzņēmumu saimnieciskā darbība ir tāda apjoma, lai klients kā PLG gūtu labumu apmērā, kas tiek pārskaitīts uz klienta kontu. Iesniegtās deklarācijas nepamato līdzekļu, kas ir klienta kontā iestādē, izcelsmi.

Situācija Nr. 3

Iestāde uzsāka sadarbību ar klientu E.D., kas ir valsts, kurā pastāv augsts korupcijas risks, rezidents. E.D. nodeva iestādei pārvaldīšanā finanšu instrumentus 5 000 000 euro vērtībā, kuri tika pārvesti no E.D. piederošās kompānijas M (reģistrācijas valsts – ES dalībvalsts, kurā plaši uzņēmumu reģistrācijai tiek izmantoti juridiskās dibināšanas uzņēmumu pakalpojumi) konta kredītiestādē L. Iestāde, lai pārliecinātos par E.D. piederošo finanšu instrumentu izcelsmi, ir ieguvusi dokumentus, kas tās skatījumā apliecina kompānijas M saimniecisko darbību – kompānijas M rediģētu kredītiestādes L konta pārskatu, kurā redzamas atsevišķas ienākošās transakcijas par samaksas saņemšanu no M partnera, aģenta līgumu par starpniecības pakalpojumu sniegšanu M partnerim, no kura saņemti līdzekļi, atsevišķus pieņemšanas un nodošanas aktus par preču piegādi valstī, kurā pastāv augsts korupcijas risks, un dažus kompānijas M izrakstītus rēķinus partnerim.

Klienta padziļinātās izpētes ietvaros iegūtie dokumenti nav pietiekami, lai pārliecinātos par finanšu instrumentu izcelsmi. Minētie dokumenti atspoguļo tikai iespējamu sadarbības faktu starp klientam piederošu čaulas kompāniju un tās partneri, turklāt iesniegtajā konta pārskatā ir redzama naudas līdzekļu saņemšana atsevišķos darījumos, bet nav iespējams pārliecināties, vai tieši no minētajiem līdzekļiem ir iegādāti attiecīgie finanšu instrumenti. Padziļinātās izpētes ietvaros, ņemot vērā klientam piemītošos paaugstinātos riskus, būtu jāvērtē nepieciešamība iegūt arī nerediģētu konta pārskatu, kas apliecinātu, ka par tajā esošajiem līdzekļiem tika iegādāti attiecīgie finanšu instrumenti, un jāvērtē, vai darījumiem kopumā nepiemīt aizdomīguma pazīmes, ja tiktu konstatēts, ka kompānija M visus par starpniecības pakalpojumiem saņemtos līdzekļus novirzītu finanšu instrumentu iegādei, kas nav raksturīgi normālai saimnieciskajai darbībai un var liecināt par NILLTPF.

293. Komisija ieteikumus attiecībā uz klienta līdzekļu izcelsmes un materiālo stāvokli raksturojošās labklājības izcelsmes novērtēšanu ir sniegusi "Ieteikumos kredītiestādēm klientu līdzekļu un labklājības izcelsmes noteikšanai" (pieejami: https://www.fktk.lv/tiesibu-akti/kreditiestades/fktk-izdotie-noteikumi-2/citi-ieteikumi/ieteikumi-kreditiestadem-klientu-lidzeklu-un-labklajibas-izcelsmes-noteiksanai/). Minētos ieteikumus klientu līdzekļu un labklājības izcelsmes noteikšanai var izmantot ne tikai kredītiestādes, bet arī pārējās iestādes tiktāl, cik tajos noteiktais ir attiecināms uz šo iestāžu darbību.

3.8. Dokumentu glabāšana

294. Atbilstoši Likuma prasībām dokumentiem, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija, nepieciešams izgatavot kopijas. Dokumentu kopijas tiek izmantotas, lai iestāde pierādītu, uz kā pamata identifikācija ir veikta, un tās turpmāk izmantotu, lai pārliecinātos, ka klients, kas ieradies iestādē, ir tā pati persona (piemēram, klientam vēloties veikt darījumu, iestāde pirms klienta apkalpošanas pārliecinās, ka klients, kas uzrāda personu apliecinošo dokumentu, ir tā pati persona, kas ir jau identificēta kā iestādes klients, salīdzinot klienta personas datus, kas redzami uzrādītajā personu apliecinošajā dokumentā, ar datiem, kas ir klienta personu apliecinošā dokumenta kopijā un ir iestādes rīcībā). Ja iestāde var nodrošināt sistēmā informāciju par to, kas un kad ir veicis klienta identifikāciju un skenējis šo dokumentu, ir pieņemami, ka identifikācijas dokumenti tiek skenēti, nevis kopēti.

295. Iestāde piecus gadus30 pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas glabā visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, kā arī informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem un saraksti ar klientu, t.sk. elektronisko saraksti.

3.9. Darījuma attiecību uzraudzība

296. Iestāde nodrošina pastāvīgu klienta un tā veikto darījumu uzraudzību, kas ietver rūpīgu klienta veikto darījumu vai transakciju monitoringu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst iestādes rīcībā esošajai informācijai par klienta saimniecisko vai personīgo darbību un sākotnēji noteiktajam un klientam piešķirtajam NILLTPF riska līmenim.

297. Atkarībā no iestādes lieluma, darbības specifikas, klientu skaita un tiem piemītošā riska īpatsvara un klientu veikto darījumu apmēra un skaita iestādei nepieciešams ieviest tādu darījumu uzraudzības sistēmu, kas efektīvi spēj konstatēt aizdomīgus darījumus, kā arī spēj pārvaldīt risku iestādei tikt iesaistītai NILLTPF vai šādu darbību mēģinājumā. Iestādēm ar lielu klientu skaitu vai lielu veikto darījumu vai gadījuma rakstura darījumu skaitu, vai lielu tādu klientu īpatsvaru, kuru veiktajiem darījumiem jānodrošina pastiprināta uzraudzība, lai nodrošinātu efektīvu NILLTPFN prasību izpildi, nepieciešams ieviest automātisku klientu veikto darījumu uzraudzības risinājumu. Savukārt iestādēs ar mazu klientu skaitu un mazu klientu veikto darījumu apmēru ir pieļaujams, ka klientu veiktie darījumi tiek uzraudzīti, izmantojot manuālus vai daļēji automatizētus risinājumus.

298. Iestādei būtu jāievieš automātiski risinājumi ar mērķi nodrošināt, ka tā neuzsāk darījuma attiecības, kā arī neizpilda darījumus, kuru ietvaros klients vai tā darījuma partneris ir persona, pret kuru noteikti finanšu ierobežojumi. Iestādes izveidotajai klienta darbību un darījumu uzraudzības sistēmai jāspēj identificēt darījumus (maksājumus) un klientam netipisku rīcību, uz ko pamatojoties būtu jāveic konkrētās situācijas vai darījuma izpēte, lai pārliecinātos, vai darījums nav uzskatāms par aizdomīgu.

299. Lai veiktu kvalitatīvu un efektīvu klientu un to veikto darījumu uzraudzību, iestādei, uzsākot darījuma attiecības, ir atbilstoši jānovērtē klienta riska līmenis un jāiegūst riska līmenim atbilstoša informācija par klientu un tā saimniecisko vai personisko darbību, lai darījuma attiecību laikā spētu atbilstoši veikt klientu un to veikto darījumu uzraudzību.

300. Ja darījumu uzraudzība tiek nodrošināta, izmantojot dažādus scenārijus, kas ģenerē paziņojumus par iespējami aizdomīgu darījumu (alert), ir būtiski, lai darījumu scenāriju algoritmi ir izstrādāti atbilstoši iestādes piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem un klientiem piemītošajiem riskiem un lai tie savlaicīgi spētu identificēt potenciāli aizdomīgus darījumus un iestāde varētu veikt to izpēti un nepieciešamības gadījumā atturēties no darījuma vai sniegt aizdomīga darījuma ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam.

301. Iestāde politikās un procedūrās nosaka detalizētu kārtību, kādā tiek veikta darījumu uzraudzība, t.sk. paredz, kā tiek pārskatīti scenāriji, to efektivitāte, noteiktas atbildības jomas u.tml.

3.10. Korespondējošās attiecības

302. Atbilstoši Likuma prasībām iestādei nepieciešams veikt padziļināto izpēti, uzsākot un uzturot korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu). Atbilstoši Likumam par korespondentattiecībām uzskatāmas arī attiecības starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai attiecības starp finanšu iestādēm, ja korespondentiestāde sniedz respondentiestādei pakalpojumus, tostarp pakalpojumus, kuri ietver maksājumu un norēķinu veikšanu, vai tiem līdzīgus pakalpojumus atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam. Tādējādi arī finanšu iestādei, kas nav kredītiestāde, piemēram, maksājumu iestādei, sniedzot maksājumu pakalpojumus citai finanšu iestādei, pamatojoties uz savstarpēju līgumu, nepieciešams ievērot prasības par padziļinātās izpētes veikšanu, attiecīgi izstrādājot prasības padziļinātās izpētes veikšanai šādām attiecībām savās politikās un procedūrās. Prasības mērķis ir pārliecināties, ka respondentam ir izveidota atbilstoša IKS, un tādējādi pārvaldīt risku, ka iestāde var tikt izmantota NILLTPF, izpildot respondenta klienta veiktos maksājumus.

303. Iestāde, uzturot darījuma attiecības ar citu finanšu iestādi, nodrošina principa "Zini sava klienta klientu" ievērošanu. Ja kredītiestāde ir noteikusi klientu kategorijas, ar kurām nesadarbojas, piemēram, ar nelicencētiem azartspēļu organizētājiem, tad kredītiestādei ir jāvērtē, vai šādus klientus neapkalpo maksājumu un elektroniskās naudas iestādes.

3.11. Pastiprinātā uzraudzība

304. Pastiprinātā uzraudzība ir klienta padziļinātās izpētes pasākums, kura mērķis ir pārvaldīt NILLTPF risku, veicot papildu pasākumus darījuma attiecību uzraudzībai. Šos pasākumus iestāde nepiemēro automātiski, veicot klienta padziļināto izpēti. Tie piemērojami atkarībā no riska, proti, ja iestāde, veicot klienta padziļināto izpēti, konstatē paaugstinātu NILLTPF risku (piemēram, izvērtējot klienta veiktos darījumus vai par klientu pieejamo informāciju) un nepieciešami pasākumi klienta uzraudzībai, kamēr tiek veikti pārējie klienta padziļinātās izpētes pasākumi.

305. Klientu izpētes noteikumos ir uzskaitīti pastiprinātās uzraudzības pasākumu veidi. Pastiprinātās uzraudzības pasākumi ne visos gadījumos ietver papildu informācijas iegūšanu no klienta. Iestāde var noteikt, ka pastiprinātās uzraudzības pasākumi samazina klienta riska skaitlisko novērtējumu (risk mitigation).

306. Iestāde var noteikt pastiprinātās uzraudzības pasākumus arī ārpus padziļinātās izpētes, ja tas ir atbilstoši klientam piemītošajam NILLTPF riskam. Būtiski, ka iestāde šīs tiesības paredz arī civiltiesiskajos līgumos, kas noslēgti ar klientu.

3.12. Darījuma attiecību izbeigšanas pamatojuma informācija un finanšu līdzekļu atmaksa klientam

307. Iestādei izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, var būt vairāki scenāriji līguma uzteikuma pamatojumam un finanšu līdzekļu atlikuma atmaksāšanai klientam:

307.1. darījuma attiecību uzteikums, pamatojoties uz Likuma 28. pantu;

307.2. darījuma attiecību uzteikums, ievērojot vispārējos darījuma nosacījumus;

307.3. finanšu līdzekļu pārskaitīšana uz klienta norādīto kontu;

307.4. finanšu līdzekļu pārskaitīšana uz citu klienta kontu kredītiestādē vai finanšu iestādē.

308. Uzskaitītie nosacījumi piemērojami atkarībā no NILLTPF riska līmeņa. Likums paredz, ka darījuma attiecības jāizbeidz, ja iestāde nevar pabeigt pārbaudi pēc būtības trūkstošas informācijas dēļ. FATF 10. rekomendācija paredz, ka darījuma attiecības vai gadījuma rakstura darījums ir jāizbeidz, ja iestāde nevar veikt klientu izpēti pēc būtības.31 Minētā ietvaros ir jāizvērtē, vai finanšu pakalpojumu sniegšanas uzteikuma iemesls ir īstenojies NILLTPF risks (piemēram, iestāde konstatē NILLTPF pazīmes (nevis iespējamību)) vai iestādes piesardzīga NILLTPF riska pārvaldība (risku politika vai lēmums neuzņemties konkrēto darījuma attiecību NILLTPF risku).

309. Iestādei konstatējot faktiska NILLTPF riska iestāšanos, kura dēļ iestāde nevar turpināt sadarbību ar klientu, uzteikuma pamatojums izriet no Likuma 28. panta, kas tālāk ir saistīts ar pienākumu atmaksāt klienta finanšu līdzekļus, pārskaitot tos uz klienta kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, lai novērstu NILLTPF risku. Pamatojums, kas tiek norādīts klientam, var būt arī vispārējie darījumu nosacījumi, ja tajos paredzētas uzteikuma tiesības situācijā, kad iestādei nav pieņemams klientam piemītošais NILLTPF risks.

310. Pārējās situācijās iestāde izbeidz darījuma attiecības, ievērojot starp klientu un iestādi noslēgto vienošanos nosacījumus.

! Arī finanšu līdzekļu atmaksa klientam, izbeidzot darījuma attiecības, ir klienta darījums, kuram jāveic uzraudzība, proti, ja iestāde konstatē, ka tai ir pamatotas aizdomas par NILLTPF, tā atturas no darījuma un sniedz ziņojumu FID.

Situācija Nr. 1

Iestāde ir atturējusies no darījumu veikšanas klienta kontā un sniegusi ziņojumu FID. Pēc FID pārbaudes iestāde saņem atbildi, ka atturēšanās ir notikusi pamatoti, tomēr FID nepieņem lēmumu par atturēšanās turpināšanu (līdzekļu, par kuriem veikta atturēšanās, izcelsme pilnā apmērā nav saistīta ar noziedzīgu nodarījumu vai līdzekļu, par kuriem veikta atturēšanās, apmērs ir salīdzinoši maznozīmīgs utt.), kā arī uzdod iestādei pārtraukt atturēšanos. Iestāde pārtrauc sadarbību ar šo klientu saistībā ar pamatotām aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz Likuma 28. pantu;

• Likuma 43. panta prasības – piemērojamas.

Situācija Nr. 2

Klients īsā laika posmā kredītiestādes kontā veic vērā ņemamus darījumus ar maksājumu tranzīta pazīmēm, kas ir par pamatu padziļinātās izpētes uzsākšanai. Padziļināto izpēti nav iespējams pēc būtības pabeigt, jo no klienta nav saņemti nozīmīgi skaidrojumi vai dokumenti.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz Likuma 28. pantu;

• Likuma 43. panta prasības – piemērojamas.

Situācija Nr. 3

Klientam tiek uzsākta padziļinātā izpēte (viens vai vairāki riska kritēriji – sarežģīta struktūra, paaugstināta riska darījumi u.tml.). Izpētes laikā klientam tiek uzdoti precizējoši jautājumi, tostarp lūgts iesniegt aktuālus saimniecisko darbību raksturojošus dokumentus, kas atspoguļo darījumus par pārbaudes periodu.

Klients sniedz atbildi, ka daļu no pieprasītajiem dokumentiem neiesniegs, jo par pieprasījumā norādītajiem sadarbības partneriem iestāde lielākoties var pārliecināties publiskos avotos, pieprasītie saimniecisko darbību raksturojošie dokumenti ir konfidenciāli, kā arī klients nav pārkāpis nevienu likumu, lai skaidrotu iestādei savu darbību. Nepārprotamu aizdomu par to, ka klients veicis aizdomīgus darījumus, nav, tomēr pilnīgas skaidrības par klienta veikto darījumu būtību arī nav, tādēļ tiek pieņemts lēmums par sadarbības pārtraukšanu.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz vispārējiem darījumu noteikumiem;

• Likuma 43. panta prasības – nav piemērojamas.

Situācija Nr. 4

Iestāde ir veikusi klienta padziļināto izpēti un iestādes ieskatā ieguvusi pamatotu un pietiekamu informāciju, kas ļauj uzskatīt, ka ir veikta pietiekama izpēte. Par klientu vai klienta PLG ir pieejama publiska vēsturiska negatīva informācija, kā arī konstatēti darījumi, kas varētu būt saistīti ar attiecīgo informāciju. Par jebkādām procesuālām darbībām (administratīvi vai krimināli) informācijas nav, un iestādei nav arī iemesla atturēties no darījumu veikšanas. Tomēr iestāde lemj par sadarbības pārtraukšanu.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz vispārējiem darījumu noteikumiem;

• Likuma 43. panta prasības – nav piemērojamas.

Situācija Nr. 5

Iestāde ir veikusi klienta padziļināto izpēti un iestādes ieskatā ieguvusi pamatotu un pietiekamu informāciju, kas ļauj uzskatīt, ka ir veikta pietiekama izpēte. Klienta apgrozījumu galvenokārt veido darījumi ar Vidusāzijas reģiona sadarbības partneriem, un tie pārsniedz konkrētās iestādes riska apetīti vai iespēju kvalitatīvi pārvaldīt konkrēto risku. Izpētes rezultātā tiek pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz vispārējiem darījumu noteikumiem;

• Likuma 43. panta prasības – nav piemērojamas.

Situācija Nr. 6

Klients ir finanšu pakalpojumu sniedzējs, kura riska apetīte pārsniedz iestādes riska apetīti (apkalpo saimnieciskās darbības nozari, kuras pārstāvjus iestāde tiešā veidā nepakalpo), vai arī iestāde ir konstatējusi būtiskas, ilglaicīgas nepilnības finanšu pakalpojumu sniedzēja IKS.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz vispārējiem darījumu noteikumiem;

• Likuma 43. panta prasības – nav piemērojamas.

Situācija Nr. 7

Iestāde ir FID par klientu vidējā termiņā ir nosūtījusi vairāk nekā vienu ziņojumu par atsevišķiem aizdomīgiem darījumiem, kas ir izolēti un nelieli attiecībā pret kopējo klienta apgrozījumu. Saistībā ar šiem ziņojumiem tik tālu, cik iestāde var uzzināt, nekāda tālāka darbība nav sekojusi, tomēr vairāki ziņojumi var būt iemesls, kādēļ iestāde var lemt par sadarbības pārtraukšanu ar klientu.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz vispārējiem darījumu noteikumiem;

• Likuma 43. panta prasības – nav piemērojamas.

Situācija Nr. 8

Iepriekš, veicot padziļināto izpēti, tika konstatēts, ka klientam potenciāli varētu piemist aplokšņu algu maksāšanas pazīmes. Veicot atkārtotu padziļināto izpēti, tiek konstatēts, ka situācija nav būtiski uzlabojusies.

Iestādes rīcība:

• sadarbības patraukšanas pamatojums – atsaukšanās uz vispārējiem darījumu noteikumiem;

• Likuma 43. panta prasības – nav piemērojamas.

3.13. Informācijas sniegšana klientiem

311. Iestādēm atbilstoši Likumam ir noteikts ierobežojums izpaust informāciju par ziņošanu Finanšu izlūkošanas dienestam un ziņojumā sniegto ziņu tālāku izvērtēšanas un pirmstiesas procesu. Šo pienākumu paredz arī Direktīva (ES) 2015/84932.

312. Iestādēm ir pienākums neizpaust informāciju tādā apmērā, lai sasniegtu mērķi nodrošināt, ka sadarbībā ar klientu iestāde neizpauž informāciju, kas var darīt klientu piesardzīgu par konstatēto iespējamo NILLTPF un tādējādi kavēt valsts un tiesībsargājošo institūciju darbību sekmīgu īstenošanu.

313. Praksē iestādēm var būt gadījumi, kad klientam jāizskaidro iemesls, kādēļ nepieciešams iesniegt informāciju, lai veiktu klienta izpēti vai pamatotu darījuma attiecību izbeigšanu. Klienta informēšana sekmē sadarbību ar klientu, NILLTPF riska pārvaldīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanu un finanšu pakalpojumu pieejamību.

314. Izvērtējot normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu un tā mērķi, iestāde var klientam sniegt šādu informāciju:

314.1. ziņas par normatīvo aktu prasībām, skaidrojot, kādēļ ir nepieciešams iesniegt informāciju vai kādēļ darījuma attiecības jāizbeidz;

314.2. ziņas par nepilnībām iesniegtajā informācijā, norādot to iegūšanas mērķi;

314.3. gadījumā, ja sadarbība ir jāizbeidz nepilnīgas informācijas dēļ, ziņas par trūkstošās informācijas veidu;

314.4. ziņas par klienta NILLTPF risku mazinošiem pasākumiem, kurus piemērojot darījuma attiecības var tikt turpinātas.

315. Iestāde neizpauž šādu ar NILLTPF riskiem saistītu informāciju:

315.1. ziņas par klientam piemītošajiem NILLTPF riskiem (pazīmēm, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu), kurus tā konstatējusi, un apstākļiem, kurus tā pārbauda;

315.2. ziņas par riskiem, kuru dēļ tā izbeidz darījuma attiecības vai neveic darījumu;

315.3. faktu par ziņošanu Finanšu izlūkošanas dienestam (t.sk. atturēšanos no darījuma veikšanas).

316. Iestāde var sniegt ziņas, ciktāl tās attiecas uz informāciju, kas nepieciešama no klienta, kā arī NILLTPF riska mazināšanas pasākumiem, vienlaikus rūpīgi kontrolējot, lai neatklātu iestādes veiktās darbības un izdarītos secinājumus iespējamu aizdomīgu darījumu izpētes ietvaros. Piemēram, iestāde var atklāt, ka, nosakot ierobežojumus maksājumu valstīm un limitiem, sadarbība ar klientu var tikt turpināta, jo tiks pārvaldīts risks, kas saistīts ar darījumiem ar paaugstināta riska jurisdikcijām.

4. Informācijas tehnoloģiju risinājumi NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanai

317. Iestāde izmanto IT risinājumus, izvērtējot tās sniegto pakalpojumu tvērumu un attiecīgi nepieciešamību automatizēt un efektivizēt NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanas pasākumus. Klientu izpētes noteikumi nosaka vispārīgus principus IT risinājumiem kredītiestādēm, kurus var piemērot arī pārējās iestādes samērīgi ar to darbībai piemītošo risku.

318. Lai izpildītu NILLTPF un sankciju riska pārvaldīšanas prasības, IT risinājumi efektivizē un nodrošina klientu informācijas apstrādi, klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas darbību, klientu izpētes procesa termiņu ievērošanu, darījumu uzraudzības procesu, atbilstības sankciju sarakstiem vai politiski nozīmīgu personu statusa identificēšanu.

319. Automatizēta kontrole pār klienta, tā īpašnieka, patiesā labuma guvēja, pilnvarotā pārstāvja un citas klienta identifikācijai un saimnieciskās un personiskās darbības pārzināšanai nepieciešamās informācijas obligāto lauku aizpildīšanu, kā arī risinājumi pareizības pārbaudei (piemēram, dzimšanas gada skaitļa vērtības kontrole, rezidences valsts esamības kontrole u.tml.) nodrošina nepieciešamo informāciju klientam piemītošo riska faktoru identificēšanai un NILLTPF un sankciju riska novērtēšanai. Automatizēti brīdinājumi par klienta un tā pilnvarotās personas personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņa beigām ļauj iestādei identificēt nepieciešamību atjaunot klienta datus un, ievērojot uz risku balstītu pieeju, paredzēt risku pārvaldīšanas pasākumus.

320. Lai nodrošinātu vēsturiskās informācijas par klientu un iestādes veiktajām izpētēm uzkrāšanu, iestāde paredz risinājumus šīs informācijas uzglabāšanai un pieejamībai turpmākai klienta izpētei.

321. Iestāde atkarībā no darbības apmēra un specifikas izmanto tehnoloģiskos risinājumus savstarpēji saistīto klientu noteikšanai un klientu saimnieciskās darbības izvērtēšanai (piemēram, klientu naudas plūsmas shēmu analīzei un rezultātu dokumentēšanai). Kredītiestādēm, ievērojot to darbības apmēru, nepieciešami automatizēti risinājumi pēc PLG savstarpēji saistītu klientu noteikšanai. Automatizētie risinājumi savstarpēji saistītu klientu atlasei atvieglo ar klientu saistītās grupas noteikšanu, tomēr nepieciešams papildus izvērtēt, vai saistība ir arī pēc būtības.

322. Lai nodrošinātu klientu izpēti atbilstoši klienta NILLTPF un sankciju riskam, nepieciešami IT risinājumi informācijas pieejamībai par klientam noteikto riska kategoriju un risku mazinošo pasākumu piemērošanu, kā arī risku mazinošo pasākumu ievērošanas nodrošināšanu (piemēram, sadarbības partneri, valstis, limiti).

323. Papildus darījumu monitoringa IT risinājumiem sadarbības ar klientu uzraudzībai nepieciešams paredzēt risinājumus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem uzskaitei un korespondentbanku pieprasījumu uzskaitei, lai varētu veikt to atlasi un izvērtēšanu.

324. Papildu pasākumu ietvaros NILLTPF riska uzraudzībai iestāde atkarībā no darbības apmēra un specifikas izveido un uztur iekšējos klientu un potenciālo klientu, to patieso labuma guvēju un pilnvaroto pārstāvju, par kuriem ir pieejama informācija saistībā ar iesaistīšanos NILLTPF, t.sk. personu, ar kurām Likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, sarakstus (norādot, kādēļ darījuma attiecības izbeigtas vai nav uzsāktas). Iestāde, uzsākot darījuma attiecības un darījuma attiecību laikā pārbauda iestādes klientu, patieso labuma guvēju un pilnvaroto personu atbilstību šiem sarakstiem.

325. Regulējums paredz kredītiestādēm automatizētu klientu un to patieso labuma guvēju, pilnvaroto personu un dalībnieku pārbaudi pret sankciju, politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu vai ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītu personu sarakstiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas un attiecīgu brīdinājumu izveidošanu, ja tiek identificēta sakritība. Darījuma attiecību laikā, lai savlaicīgi identificētu sankciju risku, pārbaude pret sankciju sarakstiem jāveic regulāri vismaz reizi dienā, savukārt pārbaudi pret politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu vai ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītu personu sarakstiem iestāde klientiem veic riskam atbilstošā apmērā, un zemāka riska klientiem tās regularitāte var būt retāka. Attiecībā uz maksājumu informācijas pārbaudi sankciju riska pārvaldīšanai ir pieļaujams, ka gadījumos, kad klienta sankciju risks ir zems (iekšzemes maksājumi ar zemu sankciju risku, piemēram, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem), maksājumu informācijas pārbaudi iestāde veic, ievērojot uz risku balstītu pieeju, pārbaudot pret sankciju sarakstiem maksājuma ierosinātāju vai saņēmēju.

326. Prasības par neatkarīga ārējā audita veikšanu (Komisijas 01.09.2020. normatīvie noteikumi Nr. 148 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvie noteikumi") ietver arī IT risinājumu neatkarīgu novērtējumu. Pirms audita veikšanas iestāde audita tvērumu saskaņo ar Komisiju un var paredzēt garāku termiņu IT risinājumu audita veikšanai. Komisija, lemjot par termiņa saskaņošanu, ņem vērā Komisijas pēdējās pārbaudes secinājumus un iestādes33 veiktos pasākumus trūkumu, ja tādi bijuši, novēršanai.

5. Ziņošana Komisijai (ceturkšņa atskaites, pieprasījumi)

327. Biežāk saņemtie kredītiestāžu jautājumi un Komisijas atbildes par "Pārskata par NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojumu" (turpmāk – Pārskats) sagatavošanu (citas iestādes ievēro šos principus manuālajās pieprasījuma atskaitēs, kad tie piemērojami):

‒ tas var būt kredītiestādes esošs klients;

‒ tā var būt trešā persona, kas nav kredītiestādes klients.

Ja darījuma konta pakalpojums tiek sniegts kredītiestādes esošam klientam, tad līdzekļu kustība vai atlikums darījuma kontā atspoguļojams Pārskatā kā darījumi starp viena klienta kontiem.

Ja darījuma konta pakalpojums tiek sniegts trešajām personām, kas nav kredītiestādes klienti, tad:

• persona, uz kuras vārda atvērts darījuma konts, līdz brīdim, kamēr visi darījuma nosacījumi nav izpildīti, darījums nav pabeigts un darījuma konts nav tehniski slēgts, uzskatāma par klientu un uzrādāma Pārskatā klientu skaitā;

• līdzekļu kustība un atlikums darījuma kontā arī uzrādāms Pārskatā, t.i., nauda, kas ieskaitīta darījuma kontā (uz trešās personas vārda), būs klienta kredīta apgrozījums, kā arī finanšu aktīvi, t.sk. noguldījums, līdz brīdim, kad darījums būs izpildīts un kredītiestāde akceptēs līdzekļu no darījuma konta pārskaitīšanu citai trešajai personai citā kredītiestādē.

‒ ja vienam klientam (juridiskai personai) ir divi PLG no dažādām reģistrācijas valstīm, kredītiestāde Pārskatā proporcionāli norāda "0.5" pie attiecīgās reģistrācijas valsts (piemēram, RU 0.5 un LV 0.5);

‒ ja vienam klientam (juridiskai personai) ir trīs PLG no dažādām reģistrācijas valstīm, kredītiestāde Pārskatā proporcionāli norāda "0.33333" pie attiecīgās reģistrācijas valsts (piemēram, RU 0.33333, UA 0.33333 un LV 0.33333) utt.

Pārskatā pretī attiecīgajai valstij norāda visu daļu summu. Analoģiski atspoguļo arī aktīvus un apgrozījuma apmērus.

Pārskata 6. pielikuma kolonnā 050, 060, 061, 070 (klienti pēc PNP statusa) uzrāda datus reģistrācijas valstu griezumā par klientiem fiziskām personām, kuras pašas atzīstamas par PNP, vai to ģimenes locekļiem vai ar PNP cieši saistītām personām, kā arī par klientu juridisko personu un juridisko veidojumu PLG (fiziskas personas), kuri atzīstami par PNP, dalījumā pa valstīm, piemērojot to pašu proporcionalitātes principu kā attiecībā uz klientu PLG.

6. Sankcijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana

Šajā nodaļā skaidrots, kādi sankciju veidi pastāv, un uzskaitītas pazīmes, kas liecina par sankciju pārkāpumiem. Apkopoti praktiskie piemēri un labās prakses principi, kurus iestādes var izmantot kā paraugu, veicot klientu izpētes un klientu darījumu uzraudzības pasākumus ar mērķi laicīgi konstatēt un novērst sankciju pārkāpuma risku. Skaidroti arī terorisma un proliferācijas finansēšanas mērķi, riski un pazīmes, lai palīdzētu iestādēm pārvaldīt minētos riskus un nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.

6.1. Vispārīgi par sankcijām

328. Sankcijas ir atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi. Sankcijas nosaka starptautiska organizācija vai valsts attiecībā pret valsti, teritoriju, juridiskām vai fiziskām personām vai citiem konkrēti identificējamiem subjektiem (turpmāk – sankciju subjekts).

329. Sankciju mērķis ir atjaunot starptautisko mieru un drošību un mainīt sankciju subjekta rīcību, lai sasniegtu sankciju mērķi. Līdz ar to sankciju mērķis ir atjaunot tiesisko situāciju, novērst iespējamo situācijas pasliktināšanos, kā arī pārtraukt sankciju subjekta prettiesiskās darbības. Sankciju mērķis nav sodīt sankciju subjektu.