Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei

246. Persona, kas ieņem amatu izpildinstitūcijā, ir persona, kura kontrolē uzņēmumu un pieņem lēmumus uzņēmuma vārdā. Piemēram, akciju sabiedrības gadījumā tas ir valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis (atkarīgs no pilnvarojuma rīkoties, piemēram, ja valdē ir pieci valdes locekļi, kas katrs ir tiesīgs klientu pārstāvēt atsevišķi, norāda visus valdes locekļus), valsts dibinātai kapitālsabiedrībai par PLG būtu uzskatāma kapitālsabiedrības augstākā vadība, proti, valde, institūcijās vai valsts iestādēs, kur iestādes vārdā lēmumus pieņem padome, – padomes locekļi.

247. Gadījumos, kad par klienta PLG ir uzskatāma persona, kas ieņem amatu klienta izpildinstitūcijā, veicot klienta padziļināto izpēti un pārliecinoties, vai noskaidrotais klienta PLG ir klienta PLG, nav nepieciešams iegūt tāda paša rakstura informāciju kā gadījumos, kad klientam ir PLG, kas gūst reālu labumu no uzņēmuma. Prezumētā PLG gadījumā nepieciešams noskaidrot, vai nav mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem iestāde kā klienta, kas ir juridiskā persona vai juridiskais veidojums, PLG ir noteikusi personu, kura ieņem amatu klienta izpildinstitūcijā, un vai netiek slēpts patiesais PLG. Iestāde sistēmā norāda atzīmi, ka persona ir prezumētais PLG.

248. Iestādei jāizmanto uz risku balstīta pieeja un politikās un procedūrās jāapraksta nepieciešamais informācijas apjoms, kas jāanalizē un jādokumentē, lai iestāde varētu apliecināt, ka ir veikusi riskam atbilstoša apjoma informācijas apkopošanu un analīzi, kas dod pārliecību un nerada šaubas par patieso PLG, t.i., ir pietiekami dokumentēti secinājumi un apkopotā informācija nesatur pretrunas un nerodas aizdomas, ka patiesais PLG tiek slēpts.

3.5.5. Klientu – biedrību – patieso labuma guvēju noskaidrošana

3.5.5.1. Patiesā labuma guvēja definīcija biedrībās

249. Atbilstoši Likuma 1. panta 5. punktam patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

250. Kā norādīts Uzņēmumu reģistra mājaslapā27, Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem. Juridiskā persona ir juridiska fikcija, kurā visos gadījumā darbojas fiziskas personas, kuras to organizē, vada vai kontrolē, līdz ar to nav iespējama situācija, kurā patiesā labuma guvēja nav, – var tikai nebūt iespējams to noskaidrot atbilstoši Likumā noteiktajai definīcijai. Līdz ar to Likums neparedz situāciju, kurā kādai juridiskajai personai patiesā labuma guvēja nav. Papildus jāņem vērā, ka situācijās, kurās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, kredītiestādēm, kā arī citiem Likuma subjektiem ir pienākums saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu par patieso labuma guvēju uzskatīt (tehniski prezumēt) personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā. Tas nozīmē, ka par PLG tiek norādītas personas, kurām biedrībā ir tiesības pieņemt lēmumus finanšu jomā un īstenot ikdienas kontroli, kā arī iestādei ir jāfiksē, ka minētās personas ir prezumētie PLG.

251. Patiesā labuma guvēja noskaidrošanas mērķis biedrību gadījumā ir noskaidrot personu, kura faktiski kontrolē klientu un pieņem lēmumus, lai identificētu un pārvaldītu risku, kas saistīts ar klientu izmantošanu NILLTPF. Personas, kuru mērķis ir izmantot biedrību neatļautām darbībām, bieži izveido organizācijas, kurās ieņem kontrolējošus amatus, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus savu nodomu īstenošanai. Līdz ar to iestādēm ir būtiski noskaidrot biedrību kontrolējošās personas, lai atbilstoši biedrības riskam veiktu to izpēti un darījumu uzraudzību.

252. Biedrības mērķis tiek noteikts biedrības statūtos, un tas ir ierobežots ar atbilstību Satversmei, likumiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un var būt vērsts kā uz sabiedrisko labumu (public benefit), tā biedru interesēm. Lai biedrības mērķis būtu sabiedriskā labuma, biedrībai nav obligāti jābūt reģistrētai kā sabiedriskā labuma organizācijai. Gadījumos, kuros biedrības biedri darbojas savu atsevišķo mērķu sasniegšanai, jāvērtē, cik daudz biedrībā ir biedru. Ievērojot minēto, biedrību gadījumā, ja to biedri īsteno savas tiesības tikai kā minēto juridisko personu biedri un biedrības mērķis ir vērsts uz sabiedrisko labumu vai arī biedrības mērķis ir vērsts uz biedru interesēm, bet biedru skaits ir liels, patiesos labuma guvējus noskaidrot nebūs iespējams, ja vien minētās juridiskās personas faktiski atbilstoši patiesā labuma guvēja definīcijai nekontrolē kādas konkrētas fiziskās personas.

Biedrība ir izveidota, lai sasniegtu atsevišķu konkrētu biedru mērķus, piemēram, organizētu atsevišķu personu vai viņu bērnu sporta aktivitātes, medības u.tml. Tas nav attiecināms uz biedrībām, kuras ir dibinātas ar mērķi nodrošināt sporta vai brīvā laika pavadīšanas aktivitātes plašam personu lokam. Ja biedrība dibināta atsevišķu personu interesēs, tad patiesie labuma guvēji ir šīs konkrētās personas, kuru mērķiem šī biedrība ir izveidota, un tās būtu jānorāda Uzņēmumu reģistrā kā patiesie labuma guvēji.

Situācija Nr. 2

Biedrībā (kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana) ir astoņi biedri – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, kuri visi aktīvi darbojas biedrībā. Biedrība darbojas statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Biedrības izpildinstitūcija rīkojas saskaņā ar biedrības statūtiem, notiek biedrības biedru kopsapulces, un biedrības biedriem ir faktiskas iespējas ietekmēt izpildinstitūcijas darbību, t.sk. lemt par tās maiņu. Šajā situācijā patieso labuma guvēju noskaidrot nebūs iespējams.

Situācija Nr. 3

Biedrības biedri savas biedru tiesības aktīvi vairs nerealizē. Biedrība savulaik bijusi aktīva, taču biedriem tās darbība vairs nav aktuāla un tie pēc būtības biedrības darbībā vairs nepiedalās. Biedru sapulces nenotiek, un faktiski biedrība ir tukša čaula. Vienlaikus biedrību aktīvi joprojām izmanto tās izpildinstitūcijas loceklis atbilstoši savām interesēm un lemj par rīcību ar biedrības mantu, tādējādi īstenojot faktisko kontroli pār biedrību. Šajā situācijā, biedrībai turpinot darboties, patiesais labuma guvējs, ņemot vērā, ka biedri savas tiesības vairs neīsteno, būs izpildinstitūcijas loceklis.

253. Ievērojot minēto, katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, proti, jānoskaidro, vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai, veicināt norises, kas būtu plašākas sabiedrības vai liela skaita biedru interesēs, vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un tās darbība notiek ierobežota skaita konkrētu personu interesēs. Vairumā biedrību, ja tādas ir izveidotas un darbojas atbilstoši biedrību statusa būtībai, patiesos labuma guvējus nebūs iespējams noskaidrot.

3.5.5.2. Biedrību patieso labuma guvēju atklāšana Uzņēmumu reģistrā

254. Biedrības izpildinstitūcijai ir pienākums noskaidrot, vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa, un arī tad, ja biedrība secina, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, to jāspēj pamatot. Ja biedrībai patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, jo vai nu šādu personu skaits ir liels, vai arī biedrība darbojas plašas sabiedrības interesēs, arī šo secinājumu attiecīgi izdara biedrība tās izpildinstitūcijas personā.

255. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 22. punktu visām juridiskajām personām, t.sk. biedrībām, kuras ir reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā vai par kuru reģistrāciju pieteikums tika iesniegts līdz 01.12.2017., pieteikums par to patieso labuma guvēju atbilstoši Likuma 18.2 panta otrajai daļai bija jāiesniedz Uzņēmumu reģistram līdz 01.03.2018.

3.5.5.3. Kredītiestāžu pienākumi, noskaidrojot un pārliecinoties par patiesajiem labuma guvējiem

256. Atbilstoši Likuma prasībām, veicot klientu izpēti, kredītiestādei visos gadījumos jāveic darbības, lai noskaidrotu klienta patieso labuma guvēju. Gadījumos, kad risks ir augstāks, kredītiestādei arī jāpārliecinās, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs patiešām ir patiesais labuma guvējs.

257. Saskaņā ar Likuma 18. panta trešo daļu kredītiestāde noskaidro patieso labuma guvēju, izmantojot ziņas vai dokumentus no Uzņēmumu reģistra, un papildus, balstoties uz risku novērtējumu, kredītiestāde noskaidro klienta patieso labuma guvēju vienā vai vairākos no šādiem veidiem: saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju; izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām; patstāvīgi noskaidrojot patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

258. Ievērojot minēto, kredītiestādei ir obligāti jāizmanto Uzņēmumu reģistra ziņas, noskaidrojot Latvijā reģistrēto juridisko personu patiesos labuma guvējus. Ja Uzņēmumu reģistrā informācija nav pieejama, kredītiestāde patiesā labuma guvēja noskaidrošanai var izmantot arī klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju. Informācijas Uzņēmumu reģistrā neesamību iespējams vērtēt kā klienta risku paaugstinošu faktoru, ņemot vērā, ka visām juridiskajām personām bija noteikts pienākums līdz 01.03.2018. atklāt patiesos labuma guvējus.

259. Situācijā, kad Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts vai arī klients patstāvīgi apstiprina tā patieso labuma guvēju vai to, ka klienta patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, kredītiestādei ir jāņem vērā klienta riska līmenis un nepieciešamības gadījumā patiesais labuma guvējs jānoskaidro patstāvīgi.

260. Saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu kredītiestādei visos gadījumos jānoskaidro klienta patiesais labuma guvējs, savukārt saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu28 situācijā, kurā ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu – patieso labuma guvēju Likuma 1. panta 5. punkta izpratnē –, kā arī izslēgtas šaubas, ka biedrībai ir cits patiesais labuma guvējs, kredītiestāde, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu patieso labuma guvēju, par biedrības patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā29 šajā biedrībā.

261. Ievērojot minēto, ja kredītiestāde, veicot patiesā labuma guvēja noskaidrošanu patstāvīgi vai atbilstoši Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajai informācijai, secina, ka biedrības patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, jo tāds nepastāv Likuma izpratnē, tā par biedrības patieso labuma guvēju prezumē un sistēmā reģistrē personu, kura ieņem amatu šīs biedrības izpildinstitūcijā. Jāņem vērā, ka gadījumos, kuros kredītiestāde var uzskatīt personu, kura ieņem amatu biedrības izpildinstitūcijā, par patieso labuma guvēju, minētā persona nemaina savu statusu un neiegūst papildu tiesības vai pienākumus. Minētā darbība tiek veikta, pamatojoties uz kredītiestādei likumā noteikto pienākumu, un ir vērsta uz kredītiestādes IKS darbības nodrošināšanu, veicot klientu izpētes pasākumus. Personai no tā vien, ka kredītiestāde norāda, ka šī persona tiek uzskatīta par patieso labuma guvēju, netiek piešķirtas ne papildu tiesības, ne rodas kādi pienākumi.

262. Likuma 18. panta septītā daļa paredz, ka kredītiestāde var uzskatīt personu, kura ieņem amatu biedrības izpildinstitūcijā, par patieso labuma guvēju, taču kredītiestādei šajos gadījumos nav jāsaņem biedrības parakstīts apliecinājums par to. Proti, minētās personas tiek prezumētas par patiesajiem labuma guvējiem, pamatojoties uz Likumu, nevis faktiski ir patiesie labuma guvēji. Vienlaikus minētais neatceļ biedrībai tiesības iesniegt apstiprinātu paziņojumu par patieso labu guvēju, ko kredītiestāde šādos gadījumos attiecīgi var izmantot patiesā labuma guvēja noskaidrošanas procesā.

263. Kredītiestādei ir pienākums saskaņā ar Likuma 18. panta 3.1 daļu ziņot Uzņēmumu reģistram, kas attiecīgo ziņojumu nosūta tiesībaizsardzības iestādēm, par situācijām, kurās klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajai informācijai.

264. Apstāklis, ka iestādes noskaidrotais klienta PLG neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam PLG, var būt vērtējams kā risku paaugstinošs faktors, līdz ar to nepieciešams izvērtēt tā ietekmi uz klienta NILLTPF risku.

3.5.6. Noskaidrotais PLG neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam PLG

265. Ņemot vērā, ka PLG noskaidrošanā, pārbaudot ziņas UR, iestādei, pamatojoties uz riska novērtējumu, nepieciešams piemērot papildu pasākumus, var būt situācijas, kurās iestāde konstatē, ka publiski pieejamā informācija par PLG ir pretrunā ar informāciju, ko iestāde ir ieguvusi, veicot papildu pasākumus PLG noskaidrošanai. Minētais vērtējams kā risku paaugstinošs faktors, un tā pārvaldīšanai nepieciešams veikt atbilstošus padziļinātās izpētes pasākumus.

266. Tikai pabeidzot padziļinātās izpētes pasākumus un gūstot pārliecību par to, ka konstatētā informācija par PLG neatbilst UR vestajos reģistros reģistrētajai informācijai, iestājas Likuma 18. panta 3.1 daļā noteiktais termiņš – nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā paziņot par neatbilstību UR.

267. Publisko reģistru un klienta sniegtās informācijas neatbilstības gadījumā iestāde, piemērojot padziļinātās izpētes pasākumus, var lūgt arī iesniegt papildu informāciju un veikt papildu izpētes pasākumus, lai pārliecinātos, ka klienta sniegtā informācija par PLG ir patiesa.

268. Apstāklis, ka UR norādītā informācija neatbilst iestādes iegūtajai un noskaidrotajai informācijai, vērtējams kā paaugstināts risks arī turpmākajā klientam piemītošo risku pārvaldīšanā. Ja padziļinātās izpētes rezultātā iestāde konstatē aizdomīgu darījumu, tā ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un lemj par darījuma attiecību pārtraukšanu.

269. Papildus iestāde atbilstoši Likumā noteiktajam par neatbilstību UR un iestādes noskaidrotajā informācijā par PLG ziņo UR, ievērojot UR vadlīnijās noteikto kārtību.

270. Iestādei jānošķir neatbilstības raksturs:

270.1. vai konstatētā neatbilstība ir, piemēram, pārrakstīšanās vai cita kļūda;

270.2. vai tā ir neatbilstība pēc būtības.

271. UR vadlīnijās sniegts UR skaidrojums, kurās situācijās un kā jāziņo par to, ka informācija, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības, un kurās, ka informācijā konstatēta pārrakstīšanās kļūda. Papildus UR skaidrojis arī to, kurās situācijās informācijas atšķirība nav uzskatāma par kļūdu un līdz ar to nav nepieciešams ziņot par neatbilstību. Skaidrojums pieejams šeit: https://www.ur.gov.lv/lv/patieso-labuma-guveju-skaidrojums/kludas-metodika/.

272. Konstatējot, ka informācija par PLG, kas ir iestādes rīcībā, neatbilst UR reģistrētajai informācijai par PLG (pārrakstīšanās kļūda, t.sk. nebūtiskas atšķirības personu identificējošajā informācijā, tostarp personu apliecinošā dokumenta informācijā) un šī neatbilstība nerada aizdomas, ka UR norādītais klienta PLG varētu būt cita persona, iestāde par konstatēto neatbilstību informē UR.

273. Situācijās, kad iestāde ir noskaidrojusi un pārliecinājusies par PLG atbilstoši Likuma 18. panta septītajai daļai (par PLG uzskata personu, kura ieņem izpilddinstitūcijā amatu juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā), bet UR vestajos reģistros reģistrēta pazīme, ka "PLG noskaidrot nav iespējams" vai "PLG ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa", ziņot par, iespējams, nepatiesu informāciju par PLG nav pamatoti.

274. Praksē iespējamas situācijas, kad nesakritība konstatēta starp iestādes prezumēto PLG Likuma 18. panta septītās daļas izpratnē un UR norādīto PLG. Piemēram, atbilstoši Likuma 18. panta septītajai daļai iestāde norāda par PLG personu, kura ieņem izpildinstitūcijā amatu šajā juridiskajā personā, savukārt UR kā prezumētais PLG reģistrēts šīs juridiskās personas mātes uzņēmuma pārvaldības institūcijas vadītājs. Šādos gadījumos nesakritība nebūtu vērtējama kā nesakritība pēc būtības, bet gan atšķirība iestādes un UR informācijā par prezumēto PLG. Līdz ar to nebūtu nepieciešams ziņot par neatbilstību pēc būtības.

275. Konstatējot neatbilstību pēc būtības, iestādei būtu jāizvērtē, kādi pasākumi turpmāk būtu jāveic, lai risku pārvaldītu. Ja iestāde ir veikusi atbilstošus pasākumus un ir pārliecinājusies, ka noskaidrotais PLG ir PLG (piemēram, nesen veikta PLG maiņa, klients ir iesniedzis to apliecinošus dokumentus un iestāde tos ir izvērtējusi un pārliecinājusies par to atbilstību), tad par neatbilstību nepieciešams ziņot UR. UR attiecīgi izvērtēs, vai nesen veiktā PLG maiņa ir pieteikta reģistrācijai, un lems par tālāku ziņojuma iesniegšanu Valsts policijai. Šādās situācijās nav nepieciešams obligāti piemērot riska pārvaldīšanas pasākumus, piemēram, pastiprināto uzraudzību. Savukārt gadījumos, kad par PLG nav iespējams pārliecināties vai iesniegtā informācija nav pietiekama, lai par to pārliecinātos, iestāde ziņo UR un ņem vērā šo apstākli, izvērtējot turpmāko sadarbību ar klientu un to, kādi riska pārvaldīšanas pasākumi, piemēram, pastiprinātās uzraudzības, piemērojami, ja sadarbība tiek turpināta. Neatbilstības konstatēšana automātiski nenozīmē darījuma attiecību pārtraukšanu ar klientu, tomēr šāds iestādes lēmums var būt iespējams, pamatojoties uz risku izvērtējumu.

276. Konstatējot UR atzīmi, ka pastāv neatbilstība starp UR un kāda cita Likuma subjekta noskaidroto PLG, jāņem vērā, ka nav pieejama informācija par pamatojumu šādai neatbilstībai. Līdz ar to atzīme pati par sevi nav uzskatāma par prasību izbeigt darījuma attiecības ar klientu, par kuru UR ir atzīme, ka kāds cits Likuma subjekts ir konstatējis neatbilstību. Primāri PLG noskaidrošana paliek Likuma subjekta pienākums konkrētajās darījuma attiecībās, un apstāklis, ka ir konstatēta minētā atzīme, ir papildu elements izpētes ietvaros, kas jāizvērtē kopā ar pārējiem apstākļiem, lai veiktu holistisku klienta novērtējumu.

277. Stājoties spēkā Likuma prasībai par ziņošanu UR par PLG neatbilstību UR norādītajam (no 01.07.2020.), iestādei nav noteikts par pienākumu veikt visas esošās klientu bāzes pārvērtēšanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka Likuma 18. panta trešā daļa nosaka, ka, noskaidrojot klienta PLG, obligāti jāizmanto ziņas vai dokumenti no UR. Līdz ar to iestādei, tiklīdz iestājas jebkāda veida nepieciešamība vai no normatīvajiem aktiem izrietošs pienākums noskaidrot vai aktualizēt informāciju par PLG (piemēram, padziļinātās izpētes ietvaros), ir jāizmanto UR vestajos reģistros reģistrētā informācija par PLG un informācijas neatbilstības gadījumā atbilstoši jārīkojas.

3.6. Darījuma attiecības ar klientu, kas ir politiski nozīmīga persona (PNP)

3.6.1. PNP noteikšana

278. Likumā norādītais PNP amatu uzskaitījums ir aprakstošs un nav uzskatāms par izsmeļošu, jo nav iespējams uzskaitīt visus iespējamos amatus, kas uzskatāmi par nozīmīgiem.

279. Izvērtējot jautājumu par personas ieņemamā amata nozīmīgumu, jāizvērtē, vai ieņemamais amats piešķir iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā, kas varētu būt par pamatu, lai citas personas varētu būt ieinteresētas attiecīgo personu uzpirkt vai kukuļot, vai persona citādi varētu izmantot tai piešķirtās publiski nozīmīgās pilnvaras privātā labuma gūšanai (publiskās varas izmantošana).

280. Apstāklis, ka PNP lēmumu var apstrīdēt un pieņemtais lēmums nav galīgs, neietekmē to, ka persona, kas ieņem Likumā noteiktos amatus vai citu nozīmīgu publisku amatu, nebūtu uzskatāma par PNP. PNP statuss nav attiecināms uz vidējā līmeņa vai zemākā līmeņa amatpersonām.

Zemesgrāmatu tiesneši

Likums nosaka, ka par PNP būtu uzskatāms konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis). Rajona pilsētu tiesu sastāvā atrodas arī zemesgrāmatu nodaļas. Tās ieraksta zemesgrāmatās nekustamos īpašumus un nostiprina jeb reģistrē ar šiem īpašumiem saistītās tiesības. Tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprina uz zemesgrāmatas tiesneša lēmumu pamata.

Nosakot, vai zemesgrāmatas tiesnesis būtu uzskatāms par PNP, iestādei jāizvērtē, vai šis amats ļauj ietekmēt lēmumus publiskajā sektorā. Apstāklis, ka zemesgrāmatas atrodas rajona pilsētas tiesu sastāvā, pats par sevi automātiski nenozīmē, ka zemesgrāmatu tiesneši būtu uzskatāmi par PNP. Vienlaikus, pastāvot noteiktiem faktoriem (piemēram, augstam klienta riskam, noteiktam klienta darījumu apmēram un veikto darījumu modelim), iestāde var klientu, kas ir zemesgrāmatas tiesnesis, uzskatīt par PNP.

Situācija Nr. 2

Goda konsuls

Nosakot, vai Latvijas Republikas goda konsuls kādā valstī būtu uzskatāms par PNP, iestādei jāizvērtē, vai šis amats ļauj ietekmēt kādu svarīgu lēmumu. Latvijas Republikas goda konsuls vai ģenerālkonsuls ir persona, kurai Latvijas Republika uztic veikt valsti reprezentējošās un konsulārās funkcijas, pamatojoties uz īpašu ārlietu ministra (Ārlietu ministrijas valsts sekretāra) pilnvarojumu, tātad šī persona pilda reprezentatīvās un konsulārās funkcijas bez lēmumu pieņemšanas pilnvarām.

281. Lai arī attiecībā uz personām, kas uzskatāmas par PNP ģimenes locekļiem, Likumā sniegts uzskaitījums, tomēr jāņem vērā, ka persona, kas nav to personu skaitā, kas uzskatāmas par PNP ģimenes locekli, var būt ar PNP cieši saistīta persona (piemēram, ja PNP ar personu atrodas nereģistrētā laulībā). Jēdzienu "citas ciešas attiecības" iestāde piemēro individuāli, balstoties uz savā rīcībā esošo informāciju un riska vērtējumu. Iestādei, piepildot jēdzienu "ar PNP cieši saistīta persona" ar saturu, jāvērtē, vai tās klienta un PNP starpā pastāv tādas uzticības un saistības attiecības, kas var kalpot par pamatu, lai PNP ar šīs personas palīdzību slēptu publiskās varas ļaunprātīgu izmantošanu privātā labuma gūšanai. Lai noteiktu, vai klients atbilst ar PNP cieši saistītas personas statusam, būtu jāizvērtē iestādei pieejamā informācija kontekstā ar šā klienta plānotajiem darījumiem un to apmēriem, lai izvērtētu, vai sadarbība var radīt NILLTPF risku.

282. Pasākumi PNP statusa noskaidrošanai ir jāveic samērīgi ar klienta un tam sniegto finanšu pakalpojumu NILLTPF risku. Klientiem, kam piemītošais NILLTPF risks ir vērtējams kā ļoti zems ar ierobežotām pakalpojuma izmantošanas iespējām, PNP statusa atbilstības pārbaude nebūtu nepieciešama (piemēram, autostāvvietas apmaksas darījums, kura gadījumā ir ļoti zems NILLTPF risks un veikt pasākumus PNP statusa noskaidrošanai un atbilstības pārbaudei nebūtu samērīgi ar šādam darījumam piemītošo risku). Zema riska klientiem ir pietiekama PNP statusa atbilstības pārbaude, apstrādājot klienta anketu un pārbaudot atbilstību publiski pieejamā Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē (informācija tajā tiek atjaunota reizi dienā). Ja iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina par iespējamu PNP statusa esamību, tā veic klienta padziļināto izpēti. Savukārt augsta riska klientiem iestāde piemēro papildu pasākumus, tostarp publiski pieejamās informācijas izvērtēšanu, regulārās klienta padziļinātās izpētes ietvaros iegūstamās informācijas izvērtēšanu, komerciālo datubāzu izmantošanu, lai pārbaudītu, vai klients nav PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona.

3.6.2. PNP piemērojamais padziļinātās izpētes apjoms

283. PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona atbilstoši Likumam ir pakļauta padziļinātajai izpētei. Tomēr arī padziļinātās izpētes pasākumi piemērojami atšķirīgā dziļumā, pamatojoties uz risku, – atkarībā no faktiskajiem apstākļiem, klientu izpētes ietvaros iegūtās informācijas un klientu veiktajiem darījumiem.

Šādā gadījumā izpildinstitūcijas amatpersona, pildot tai noteiktos amata pienākumus, darbojas sabiedrības interesēs. Riska izpausme no darījuma attiecībām ar klientu, kas ir, piemēram, pašvaldība, lai arī par tās PLG ir uzskatāma persona, kas atzīstama par PNP, atšķiras no riska, kas piemīt klientam, kas ir, piemēram, ārzonā reģistrēts uzņēmums, kura PLG ir ārvalsts parlamenta pārstāvis, kas gūst labumu kā reālais PLG. Tādējādi risks klientam, kura PLG ir PNP, kas reāli gūst labumu no klienta darbības, ir atšķirīgs no riska, kāds pastāv situācijā, kad par klienta PLG tiek uzskatīta persona, kas klienta izpildinstitūcijā ieņem amatu un tieši saistībā ar šo amatu uzskatāma par PNP. Līdz ar to pasākumiem, ko šādās situācijās piemēro iestāde, jābūt atbilstošiem riskam.

284. Risks un līdz ar to piemērojamie padziļinātās izpētes pasākumi var atšķirties arī, izvērtējot apstākli, no kuras jurisdikcijas ir PNP – Latvijas Republikas, ES dalībvalsts, trešās valsts. Piemēram, risks klientam, kas ir ārzonā reģistrēts uzņēmums, kura PLG ir valsts, kurā ir augsts korupcijas risks, rezidents – PNP, var būt augstāks nekā klientam, kas ir Latvijas Republikas rezidents, kura PLG ir Latvijas Republikas rezidents, kas uzskatāms par PNP, jo pastāv risks, ka uzņēmums, kura PLG ir PNP valstī, kurā ir augsts korupcijas risks, izmantojot šo uzņēmumu, mēģina legalizēt ārpus valsts līdzekļus, kuru izcelsme, iespējams, saistīta, piemēram, ar koruptīvām darbībām. Lai izvērtētu risku, nepieciešams ne tikai ņemt vērā apstākli, ka PLG ir PNP, bet arī izvērtēt klienta darbību kopumā (saimniecisko darbību, darījumu būtību). Ne visiem klientiem, kuri paši (fiziskās personas) vai kuru PLG (juridiskās personas) uzskatāmi par PNP, ir vienāds risks, līdz ar to piemērojamās padziļinātās izpētes apjoms arī būs atšķirīgs atbilstoši konkrētā klienta riskam.

285. Komisija ieteikumus attiecībā uz PNP, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanu, izpēti un darījumu uzraudzību ir sniegusi 02.03.2016. ieteikumos Nr. 55 "Ieteikumi kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai" (pieejami: https://www.fktk.lv/tiesibu-akti/kreditiestades/fktk-izdotie-noteikumi-2/citi-ieteikumi/ieteikumi-kreditiestadem-un-finansu-iestadem-politiski-nozimigu-personu-to-gimenes-loceklu-un-ar-tam-ciesi-saistitu-personu-noskaidrosanai-izpetei-un-darijumu-uzraudzibai/). Minētos ieteikumus var izmantot ne tikai kredītiestādes, bet arī pārējās iestādes tiktāl, cik tajos noteiktais ir attiecināms uz šo iestāžu darbību.

3.7. Līdzekļu izcelsme un labklājības izcelsme

286. Klienta līdzekļu un labklājības izcelsmes pārbaude ir uz risku izvērtējumu balstīts pasākums. Iestāde atkarībā no klienta NILLTPF riska nosaka piemērojamos pasākumus, un iestādes pienākums ir pierādīt, ka tās veiktie pasākumi (piemēram, iegūtais klienta skaidrojums, iegūtie dokumenti vai publiski pieejamā informācija) atbilst un ir samērīgi ar klientam piemītošo risku.