Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei

330. Atbilstoši sankciju jomas regulējumam Latvijā iestādei jāievēro ne tikai starptautiskās un nacionālās sankcijas (terminoloģija atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk – Sankciju likums) noteiktajam), bet arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un ES dalībvalsts sankcijās noteiktie ierobežojumi, kas būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus intereses. Sankciju likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas34.

! Vispārīgu informāciju par sankcijām, tostarp to veidiem un piemērošanu, sankciju datubāzu uzskaitījumu un citu detalizētu informāciju var iegūt Ārlietu ministrijas mājaslapā35.

NB! Ārlietu ministrija ir kompetentā iestāde saziņā ar starptautiskajām organizācijām un citām kompetentajām institūcijām par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā. Finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības (tostarp nepieciešamo atļauju izsniegšanas un konsultāciju par sankciju piemērošanu jomā) kompetentā iestāde ir Komisija. Savukārt ziņošanas par sankciju pārkāpumiem jomas kompetentās iestādes ir Valsts drošības dienests (sankciju pārkāpumi un sankciju apiešana) un Finanšu izlūkošanas dienests (sankciju apiešana, ņemot vērā, ka šajos gadījumos var būt arī NILLTPF risks), kā arī Komisija uzraudzības ietvaros.

6.2. Sankciju veidi

331. Saskaņā ar Sankciju likumu ir pieci dažādi sankciju veidi, ko var noteikt pret ikvienu sankciju subjektu. Aizliegumi, kas ir jāievēro iestādēm, var ietvert pienākumu bloķēt (iesaldēt) sankciju subjekta aktīvus vai nesniegt finanšu pakalpojumus. Atbilstoši Sankciju likumam iespējami šādi sankciju veidi:

331.1. finanšu ierobežojumi – ierobežojumi attiecībā uz finanšu instrumentiem un finanšu līdzekļiem, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, arī finanšu pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam;

331.2. civiltiesiskie ierobežojumi – aizliegums atbilstoši noteiktajiem ierobežojumiem iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības;

331.3. ieceļošanas ierobežojumi – ierobežojumi sankciju subjektam ieceļot, uzturēties Latvijā vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā;

331.4. stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi – aizliegums sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai citā veidā atsavināt noteikta veida stratēģiskas nozīmes vai citas likumā noteiktas preces vai ļaut tām piekļūt, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikts ieroču embargo vai citu preču importa, eksporta, tranzīta vai starpniecības pakalpojumu aizliegums;

331.5. tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – aizliegums sniegt tūrisma pakalpojumus ceļošanai uz konkrētām teritorijām.

6.2.1. Sankciju veidi, kas tieši saistoši tirgus dalībniekiem

6.2.1.1. Finanšu ierobežojumi

332. Saskaņā ar Sankciju likumu viens no būtiskākajiem sankciju veidiem, kura ievērošanu nodrošina iestāde, ir finanšu ierobežojumi. Atbilstoši Sankciju likumam, ja personai ir noteikti finanšu ierobežojumi, iestādei ir pienākums:

332.1. iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, t.sk. tos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas nodoti trešajām personām;

332.2. liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;

332.3. nesniegt sankciju subjektam (t.sk., izmantojot pilnvarojumu) starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

333. Iestādes pienākums ir pārbaudīt, vai tās klientu lokā ir personas, kuru vārds, uzvārds vai nosaukums, kā arī cita identifikācijas informācija sakrīt ar sankciju datubāzēs norādīto, un attiecīgi veikt nepieciešamās darbības atbilstoši konkrētā sankciju regulējuma tvērumam. Ja konkrētais regulējums paredz visu finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu (turpmāk – līdzekļi) nekavējošu iesaldēšanu, līdzekļi jāiesaldē, tiklīdz stājusies spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) rezolūcija, ES regula vai nacionālās sankcijas, t.i., tiek iesaldēti visi līdzekļi, kas ir sankciju sarakstos minēto personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Iesaldētie līdzekļi tiek atbrīvoti sankciju atcelšanas brīdī. Iesaldēšanas rezultātā nemainās iesaldēto līdzekļu īpašuma tiesības.

! Jēdzienu "īpašumā", "kontrolē" un "netieši" skaidrojumi ietverti Eiropas Komisijas dokumentā par ES paraugpraksi attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu "Update of the EU Best Practices for the effective implementation of restrictive measures"36.

Izmantojot uz risku balstītu pieeju, iestāde konstatē, ka tās klients A iniciē darījumu, kurā līdzekļu saņēmējs ir ārvalstī reģistrēta kompānija B, kuras struktūrā ir persona (tai pieder 17% kompānijas B), uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliek par pienākumu iesaldēt visu tās īpašumu.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde neuztur speciālas programmas un sarakstus, ar kuru palīdzību var konstatēt, ka darījumā netieši ir iesaistīts sankciju subjekts vai tā meitas uzņēmums vai saistītais uzņēmums.

Labās prakses piemērs: iestāde maksājumu skrīningā izmanto paplašinātos sankciju sarakstus, kas satur informāciju par iespējamo sankciju subjektu kontroli vai dalību uzņēmumā, un attiecīgi pārliecinās, ka maksājuma saņēmēja struktūrā sankciju subjekta vai subjektu dalība tiešām ir tikai 17% un nav vairāk par 50%. Maksājumu akceptē.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde neveic darījuma padziļinātu izpēti, darījumu neizpilda un sniedz ziņojumus kompetentajām iestādēm.

Situācija Nr. 2

Klients uzņēmums A saņem ienākošo maksājumu no uzņēmuma B. Uzņēmuma B 51% kapitāldaļu pieder uzņēmumam C, kas ir iekļauts ES sankciju sarakstā un pret ko ir noteikti finanšu ierobežojumi.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde neuztur speciālas programmas un sarakstus, ar kuru palīdzību var konstatēt, ka darījumā netieši ir iesaistīts sankciju subjekts vai tā meitas uzņēmums vai saistītais uzņēmums.

Labās prakses piemērs: maksājums sakritības dēļ tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā un tiek veikta izmeklēšana, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums naudas līdzekļus iesaldēt atsevišķā kontā un nosūtīt ziņojumu Komisijai un Valsts drošības dienestam. Klientam A iestāde piemēro risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu konstatēto sankciju risku, kas izriet no sadarbības partnera – uzņēmuma B, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde iesaldē saņemtos naudas līdzekļus un izbeidz darījuma attiecības ar klientu A.

Situācija Nr. 3

Klients uzņēmums A saņem ienākošo maksājumu no uzņēmuma B. Uzņēmumu B kontrolē fiziskā persona C, kas ir iekļauta ES sankciju sarakstā un pret ko ir noteikti finanšu ierobežojumi. Atbilstoši uzņēmuma B statūtiem persona C ir tiesīga vai pilnvarota iecelt un atcelt uzņēmuma B pārvaldes struktūras locekļu vairākumu.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde neuztur speciālas programmas un sarakstus, ar kuru palīdzību var konstatēt, ka darījumā netieši ir iesaistīts sankciju subjekts vai tā meitas uzņēmums vai saistītais uzņēmums.

Labās prakses piemērs: maksājums sakritības dēļ tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā un tiek veikta izmeklēšana, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums naudas līdzekļus iesaldēt un nosūtīt ziņojumu Komisijai un Valsts drošības dienestam. Klientam A iestāde piemēro risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu konstatēto sankciju risku, kas izriet no sadarbības partnera – uzņēmuma B, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde iesaldē saņemtos naudas līdzekļus un izbeidz darījuma attiecības ar klientu A.

6.2.1.2. Sektorālās sankcijas

334. Sektorālās sankcijas ir liegumi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuras ietver dažādus ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, noteiktu preču apriti, darījumiem ar finanšu instrumentiem, kreditēšanu u.tml. Sektorālās sankcijas nav saistītas ar pienākumu iesaldēt konkrētu personu finanšu līdzekļus vai finanšu instrumentus, to mērķis ir ierobežot noteiktu sektoru piekļuvi finansējumam, preču importam un eksportam, pakalpojumiem un tehnoloģijām, tāpēc tās ir iespējams identificēt, tikai veicot klienta darījumu izpēti (vairāk par sektorālajām sankcijām skatīt 5.5. apakšnodaļā).

Nepietiekamas kontroles piemērs: ņemot vērā, ka klients A ir Latvijā reģistrēta kompānija, kas veic darbību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, iestāde nepiemēro kontroli klienta A darbībai.

Labās prakses piemērs: iestāde veic riska izvērtējumu un, ņemot vērā klienta sadarbības partneru sankciju risku un darījumu apmērus, pieprasa dokumentus un pārliecinās, ka darījumos iesaistītie pakalpojumu pasūtītāji vai preču saņēmēji nav sankciju subjekti, kuru darbība ir saistīta, piemēram, ar sektorālajās sankcijās noteikto un kuri potenciāli var pasūtīt šādu preču (saistītas ar sektorālajās sankcijās noteikto, divējāda lietojuma preces, luksuspreces) piegādi.

Pārmērīgas kontroles piemērs: ņemot vērā, ka ES sankcijās ir noteikti aizliegumi attiecībā uz plaša spektra preču piegādi valstī, pret kuru ir noteiktas sektorālās sankcijas, iestāde bez risku izvērtējuma pieprasa klientam par visām piegādēm valstī, pret kuru ir noteiktas sektorālās sankcijas, arī par precēm, kas nav pakļautas sankcijām, norādīt ne tikai preču saņēmēju, bet arī tālāko preču kustību (nākamos pircējus), kaut tas nav iestādes klienta kontrolē.

6.2.1.3. Citi sankciju veidi

335. Attiecībā uz citiem sankciju veidiem un to ievērošanas nodrošināšanu iestāde nodrošina ierobežojumu ievērošanu atbilstoši normatīvā akta, kas nosaka sankcijas, tvērumam, kā arī izvērtē to ietekmi uz finanšu ierobežojumu ievērošanas uzdevuma izpildi. Iestādei, veicot klienta sankciju riska novērtējumu, var būt lietderīgi izvērtēt ne vien finanšu ierobežojumus, bet arī citus sankciju veidus. Minētais var palīdzēt izvērtēt un identificēt arī finanšu ierobežojumu apiešanas situācijas. Iestāde pievērš uzmanību apstākļiem, kas var liecināt par sankciju pārkāpšanu.

6.3. Sankciju normatīvu hierarhija

336. Saskaņā ar Sankciju likumu ANO DP rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un ES regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.

337. Saskaņā ar Sankciju likuma 3. pantu Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas un, pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu, var noteikt nacionālās sankcijas. Sankcijas tiek noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 09.07.2019. noteikumiem Nr. 327 "Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība"37. Savukārt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem papildus ir jāievēro Sankciju noteikumi38.

6.3.1. Sankciju iedalījums

338. Atbilstoši Sankciju likuma 1. pantam sankcijas var iedalīt pēc to noteicēja:

338.1. starptautiskās sankcijas – atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi ANO vai ES, vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā;

338.2. nacionālās sankcijas – atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus šajā likumā paredzētajā kārtībā noteicis Ministru kabinets.

NB! Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control, turpmāk – OFAC)) sankcijas nav ne nacionālās, ne starptautiskās sankcijas – tās ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

339. Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteiktās nacionālās sankcijas, kas piemērotas fiziskām un juridiskām personām saskaņā ar Ministru kabineta 25.07.2017. noteikumiem Nr. 419 "Noteikumi par nacionālo sankciju noteikšanu attiecībā uz subjektiem, kas saistīti ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu"39.

340. ANO sankcijas nosaka ANO DP ar rezolūcijām. Tās ir saistošas un tieši un nekavējoties piemērojamas Latvijas Republikā40.

6.3.2. ES sankcijas

341. ES ar laika nobīdi pārņem jeb ievieš ANO DP sankcijas, kā arī pieņem autonomos sankciju režīmus. Sankcijas ES pieņem ar Padomes lēmumu un Padomes regulu (piemēram, publikācija 17.12.2020. "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī"41).

! ES sankcijas Latvijas Republikā ir piemērojamas tieši un nekavējoties.

342. Interaktīvā Sankciju karte norāda uz ES un ANO noteiktajiem sankciju veidiem, tiesību aktiem vai rezolūciju, ar kuru pieņemti konkrētie ierobežojošie pasākumi, nodrošina izvērstas meklēšanas mehānismu, kā arī detalizētus paskaidrojumus, piemēram, par to, kādas preces ir aizliegts ievest valstī utt. Sankciju kartē ir ietverta informācija arī par ES noteiktajām sektorālajām sankcijām, kuru iegūst, ievadot sektorālo sankciju subjekta nosaukumu, – tiek norādīta attiecīgā regula, kurā noteiktas šīs sankcijas. Sankciju karti uztur un pilnveido Eiropas Komisija. Interaktīvā Sankciju karte ir pieejama šeit: https://www.sanctionsmap.eu/#/main.

NB! Juridiski saistošas ir tikai tiesību aktu publikācijas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī"42.

6.3.3. ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas

343. Sankciju noteikumi paredz, ka par finanšu un kapitāla tirgus intereses būtiski ietekmējošām uzskatāmas tādas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras oficiālajā valūtā (izņemot euro) galvenokārt tiek veikti norēķini starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu tirgos un kuras noteikto sankciju neievērošanas gadījumā var tikt būtiski apgrūtināta finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku piekļuve starptautiskajai finanšu norēķinu sistēmai.

344. Iestāde veic ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu pieņemto sankciju izvērtējumu un šo sankciju ietekmes uz pašu iestādi vai visu finanšu un kapitāla tirgu būtiskuma izvērtējumu.

345.1. iestāde nesniedz pakalpojumus personai, attiecībā uz kuru noteikti finanšu ierobežojumi (par izņēmumiem skatīt 6.6. apakšnodaļā);

345.2. iestāde neizpilda darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir persona, attiecībā uz kuru noteikti finanšu ierobežojumi.

! Ņemot vērā, ka OFAC sankciju ievērošana būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus intereses, Latvijā OFAC sankcijas tiek ievērotas gan publiskos iepirkumos saskaņā ar Sankciju likumu, gan finanšu darījumos, ņemot vērā Latvijas Finanšu nozares asociācijas vadlīnijas43 (vairāk par OFAC sankcijām skatīt 6.4.2. apakšnodaļā).

6.4. Finanšu sankciju noteikšana

6.4.1. Nacionālās, ANO un ES sankcijas

347. ES regulas parasti nosaka precīzus finanšu ierobežojumus, piemēram, iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā (piemēram, ES Regulas 269/2014 2. pants44).

348. Tīmekļa vietnē https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8519-2018-INIT/lv/pdf ir pieejama plašāka informācija par ES paraugpraksi attiecībā uz ierobežojošu pasākumu efektīvu īstenošanu.

349. Tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_ finance/documents/200619-opinion-financial-sanctions_lv.pdf pieejams aktuālais Eiropas Komisijas viedoklis par personas kontroli pār vienību.

350. Ja atbilstoši sankciju regulējumam jāiesaldē visi finanšu instrumenti, iestādei:

350.1. jāpabeidz visi norēķini par darījumiem, kas bija noslēgti pirms sankciju spēkā stāšanās, un jāiesaldē darījumos iegūtie finanšu līdzekļi;

350.2. jāslēdz visi darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem pēc tirgus cenas sankciju spēkā stāšanās dienā, lai nepieļautu drošības depozīta, kas ir atvasināto finanšu instrumentu ķīla, svārstības (ja netiks slēgtas atvērtās pozīcijas, nauda, kas ir ieķīlāta, var tikt pazaudēta un iestādei var būt nepieciešams kompensēt kontrahentam zaudējumus, kas saistīti ar klienta atvērto pozīciju);

350.3. ja līdz tam, kad stājās spēkā sankcijas, tika saņemts klienta rīkojums par vērtspapīru pārvedumu (FOP), kas vēl netika izpildīts, iestādei jāatceļ rīkojuma izpilde, jo iestādes turējumā esošie finanšu instrumenti joprojām ir klienta īpašumā; ja klients, kas ir sankciju sarakstā, pēc tam, kad stājusies spēkā sankcija, saņem ienākošo finanšu instrumentu pārvedumu (FOP), iestādei darījums jāizpilda un ienākošie finanšu instrumenti jāiesaldē;

350.4. jaunu vienošanos slēgšana pēc sankciju spēkā stāšanās atļauta vienīgi pēc Komisijas atļaujas saņemšanas.

! Finanšu instrumentu iesaldēšanas laikā par iesaldētiem tiek uzskatīti paši finanšu instrumenti (akciju daudzums, obligācijas pēc nomināla, fonda daļu daudzums), bet to tirgus vērtība var mainīties atkarībā no tirgus cenām.

351. Ja finanšu instruments nes peļņu (piemēram, dividendes, procentu ienākumi), tad jānodrošina arī peļņas iesaldēšana. Ja notiek no klienta neatkarīgs korporatīvs notikums, kura rezultātā mainās finanšu instrumentu veids (piemēram, obligācijas konvertējas akcijās rekapitalizācijas rezultātā), iestādei jāapstrādā notikums un jāiesaldē jaunais finanšu instruments (jaunais finanšu instruments vērtējams kā iepriekšējā aizvietotājs). Finanšu instrumentu īpašniekam nav ierobežojumu piedalīties akcionāru sapulcēs un citos korporatīvos notikumos, kas nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu. Ja finanšu instrumentu emitents tiek izslēgts no emitentu saraksta (emitenta bankrotēšana), iesaldē par finanšu instrumentiem saņemtos līdzekļus, ja tādi ir.

352. Iestāde izvērtē attiecīgo starptautiskās vai nacionālās sankcijas reglamentējošo normatīvo aktu un situācijā, kad tas paredz iespēju piemērot komisijas maksu par sniegtajiem finanšu pakalpojumiem (piemēram, finanšu instrumentu apkalpošanu, norēķinu konta, kurā atrodas personas iesaldētie finanšu līdzekļi, apkalpošanu), iestāde to var īstenot, ievērojot darījuma veikšanas nosacījumus pēc Komisijas saskaņojuma saņemšanas.

Tā kā klients izmanto kontu iestādē, tad iestāde vēršas Komisijā, lai saņemtu atsevišķu atļauju ieturēt komisijas maksu par norēķinu konta uzturēšanu.

Saņemot atļauju no Komisijas, iestāde var turpināt uzturēt kontu, iekasējot par to komisijas maksu atbilstoši cenrādim.

6.4.2. OFAC sankcijas

353. Situācijā, kad klienta izpētes, tostarp padziļinātās izpētes, rezultātā iestādes rīcībā ir nonākusi informācija, kas norāda uz iespējamību, ka pret uzņēmumā iesaistītu personu ir noteiktas OFAC sankcijas, iestādei ir pienākums veikt klienta padziļināto izpēti, lai apstiprinātu vai noliegtu šo pieņēmumu un izvērtētu dalības apmēru.

NB! OFAC sankciju subjektam tieši vai netieši ir vismaz 50% dalība (skaidrojums par 50% principu pieejams vietnē https://home.treasury.gov/system/files/126/licensing_guidance.pdf).

354. Ja padziļinātās izpētes izvērtējumā iestāde konstatē, ka klients ir OFAC sankciju subjekta īpašumā, bet dalība nesasniedz 50% slieksni, iestāde izvērtē NILLTPF un sankciju risku sadarbībai ar klientu un lemj par atbilstošiem riska pārvaldīšanas pasākumiem. To tvērumā var būt sadarbība ar klientu, veicot pastiprinātu uzraudzību, tostarp padziļinātās izpētes pasākumu noteikšana, pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu noteikšana vai lēmums par sadarbības izbeigšanu ar klientu, ja iestāde konstatē, ka klientam piemītošais risks neatbilst iestādes risku politikai vai tā nevar pārvaldīt klientam piemītošo risku.

Klients uzņēmums A saņem ienākošo maksājumu no uzņēmuma B. Uzņēmuma B 50% kapitāldaļu pieder uzņēmumam C, kas ir iekļauts OFAC sankciju sarakstā. Maksājums sakritības dēļ tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde, neveicot tālāku izvērtējumu, pārskaita maksājumu atpakaļ. Iestāde neveic sankciju riska izvērtējumu klientam A.

Labās prakses piemērs: iestāde veic izvērtējumu un tā rezultātā pieņem lēmumu pārskaitīt maksājumu atpakaļ un nosūtīt ziņojumu Komisijai. Klientam A iestāde piemēro risku paaugstinošu faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu konstatēto sankciju risku, kas izriet no sadarbības partnera – uzņēmuma B – un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde pārskaita maksājumu atpakaļ un izbeidz darījuma attiecības ar klientu A.

Situācija Nr. 2

Iestādes klients A – juridiska persona Latvijā nodarbojas ar sašķidrinātās gāzes tirdzniecību. Klients A veic kārtējo maksājumu Krievijas Federācijā reģistrētam uzņēmumam B, kura mātes uzņēmums ir pakļauts OFAC sankcijām (aizliegums piegādāt iekārtas uzņēmumiem, kas minēti OFAC izpildes rīkojumā).

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestādes maksājumu skrīninga sistēma, pārbaudot klienta A izejošo maksājumu, nav konstatējusi klienta partnera B saistību ar sankcijām, jo klients B nav iekļauts nevienā sankciju sarakstā, līdz ar to iestāde maksājumu ir izpildījusi bez pārbaudes.

Labās prakses piemērs: iestādes maksājumu skrīninga sistēma ir apturējusi maksājumu, jo maksājuma saņēmējs ir sankciju subjektam piederošs uzņēmums, un maksājums ir nonācis pie iestādes darbinieka pārbaudes veikšanai. Iestādes darbinieks, pārbaudot sakritību, ir pārliecinājies, ka sakritība ir patiesa, kā arī ir pārliecinājies, ka klients konta atvēršanas laikā ir deklarējis šo sadarbības partneri, kā arī iestādes rīcībā ir jau iepriekš klienta A iesniegts līgums ar klientu B par sašķidrinātās gāzes iegādi un iestādes darbinieks ir pārliecinājies, ka klients A regulāri veic izejošos maksājumus klientam B un maksājumu mērķos vienmēr ir pieminēts līguma numurs. Iestādes darbinieks, nepieprasot klientam A papildu dokumentus, nosūta darījumu pārbaudīt sankciju analītiķim. Sankciju analītiķis pārbauda, kādi tieši ierobežojumi ir attiecināmi uz klientu B, un, pārliecinoties, ka sašķidrinātās gāzes iegāde nav saistīta ar iekārtu piegādi klientam B, atļauj izpildīt klienta A izejošo maksājumu, nepieprasot papildu skaidrojumus vai dokumentus klientam A.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestādes maksājumu skrīninga sistēma ir apturējusi maksājumu, jo maksājuma saņēmējs ir sankciju subjektam piederošs uzņēmums, un maksājums ir nonācis pie iestādes darbinieka pārbaudes veikšanai. Iestādes darbinieks, pārbaudot sakritību, ir pārliecinājies, ka sakritība ir patiesa, un, ņemot vērā, ka maksājuma saņēmējs ir pakļauts sankcijām, pirms maksājuma izpildes klientam A tiek lūgts iesniegt darījumu apliecinošos dokumentus (rēķinu, līgumu, transportēšanas dokumentus, preces izcelsmes dokumentus), kā arī klientam A tiek lūgts iesniegt sankciju politiku, kur būtu aprakstīta klienta A sankciju ievērošanas IKS. Pēc tam, kad klients A ir iesniedzis visus dokumentus, darījums tiek nosūtīts pārbaudei sankciju analītiķim. Sankciju analītiķis pārbauda, kādi tieši ierobežojumi ir attiecināmi uz klientu B, un, pārliecinoties, ka sašķidrinātās gāzes iegāde nav saistīta ar iekārtu piegādi klientam B, atļauj izpildīt klienta A izejošo maksājumu, nepieprasot papildu skaidrojumus vai dokumentus klientam A.

! Informācija par personām, pret kurām noteiktas OFAC sektorālās sankcijas, pieejama OFAC mājaslapā

https://home.treasury.gov/policy-issues/financial-sanctions/consolidated-sanctions-list/sectoral-sanctions-identifications-ssi-list.

! Atsevišķās situācijās OFAC pieļauj atkāpes no noteiktajām sankcijām, izdodot t.s. General Licence, kurā norāda, kādas atkāpes ir pieļaujamas. General Licence saraksts ir atrodams vietnē https://www.treasury.gov/resource-center/sanctions/Programs/Pages/Programs.aspx konkrētās sankciju programmas aprakstā.

! Saskaņā ar OFAC tīmekļa vietnē https://www.treasury.gov/resource-center/faqs/Sanctions/Pages/ faq_general.aspx#licenses ievietoto informāciju OFAC izdod divu veidu licences:

General Licence

General Licence OFAC parasti izsniedz bez sankciju subjekta iesnieguma. General Licence ļauj veikt finanšu darījumus ar sankciju subjektiem, ievērojot īpašus nosacījumus, kas norādīti attiecīgajā General Licence. Piemērs sniegts tīmekļa vietnē https://www.treasury.gov/resource-center/sanctions/Programs/Documents/ glomag_gl1.pdf.

Specific Licence

Specific Licence ir dokuments, ko OFAC var izdot pēc sankciju subjekta pieprasījuma, atļaujot veikt noteiktus finanšu darījumus. OFAC lēmums nav pārsūdzams, tomēr persona var iesniegt atkārtotu pieprasījumu, ja ir notikušas būtiskas apstākļu izmaiņas. Specific Licence attiecas tikai uz ASV finanšu iestādēs bloķētiem naudas līdzekļiem. Iesniegt pieteikumu Specific Licence saņemšanai var tīmekļa vietnē https://www.treasury.gov/resource-center/sanctions/Pages/licensing.aspx.

Iestāde konstatē, ka minētais maksājums atbilst OFAC General Licence nosacījumiem un maksājuma brīdī General Licence ir spēkā. Iestāde atļauj klientam veikt maksājumu.

355. Papildus OFAC noteiktajām finanšu sankcijām ASV sektorālās sankcijas ir noteiktas arī pret noteiktām nozarēm vai sektoriem konkrētās valstīs, piemēram, saistībā ar Krievijas aizsardzības un izlūkošanas sektoru, ieguldījumiem enerģētikas projektos un to finansēšanā, un to piemērošanu veic ASV Valsts departaments. Piemēram, atbilstoši Countering America’s Adversaries Through Sanctions Act (turpmāk – CAATSA) 231.(e) sadaļā noteiktajam tiek veidots tādu personu saraksts, kas tiek uzskatītas par strādājošām Krievijas aizsardzības un izlūkošanas nozarēs. Informācija par CAATSA 231.(e) sadaļas sarakstu pieejama vietnē https://www.state.gov/caatsa-section-231d-defense-and-intelligence-sectors-of-the-government-of-the-russian-federation/. ASV Valsts departaments ir sagatavojis skaidrojumu par sankcijām enerģētikas sektorā, kurš pieejams vietnē https://www.state.gov/key-topics-bureau-of-energy-resources/.

356. Komisija iesaka tirgus dalībniekiem pievērst uzmanību un izvērtēt nepieciešamību ievērot arī citu ASV institūciju noteiktās sankcijas.

357. Nepastāv vienoti reģistri, kuros būtu uzskaitītas personas, kas atrodas OFAC sankciju subjektu īpašumā. Komisija ir saņēmusi pieprasījumus, kuros tiek lūgts skaidrojums, vai persona uzskatāma par OFAC sankciju subjektu. Komisija nevar sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem, jo, pirmkārt, Komisijas rīcībā nav klienta izpētes rezultātā iegūtas īpašumtiesību un kontroles informācijas un, otrkārt, Komisijai normatīvajos aktos nav deleģētas tiesības sniegt šādu skaidrojumu.

358. Komisija ir tiesīga uz iestādes klienta izpētes rezultātā iegūtās un Komisijai iesniegtās informācijas pamata izsniegt atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai (atļauja tiek izsniegta konkrētam darījumam vai darījumu veidam), ja iestāde ir konstatējusi, ka persona ir OFAC sankciju subjekts un finanšu pakalpojumi atbilst fiziskas personas pamatvajadzībām vai juridiskas personas pamata saimnieciskajai darbībai.

! Jautājumu un neskaidrību gadījumā ikviena persona var sazināties ar OFAC, izmantojot elektroniskā pasta adresi ofac_feedback@treasury.gov, lai precizētu, vai un kādi finanšu pakalpojumu ierobežojumi ir piemērojami konkrētā situācijā.

NB! ES sankcijas attiecināmas uz personām, kas atbilst terminiem "īpašumā" (vairāk nekā 50% īpašumtiesību) vai "kontrolē", savukārt OFAC sankciju piemērošanā noteicošais ir vismaz 50% īpašumtiesību īpatsvars.

6.5. Sektorālās sankcijas un stratēģiskas nozīmes preču aprite

6.5.1. Sektorālās sankcijas

359. Sektorālās sankcijas ir dažādi liegumi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, piemēram:

359.1. aizliegums importēt ES preces, kuru izcelsme ir noteiktos reģionos (piemēram, Krima, Sevastopole);

359.2. ierobežojumi tirdzniecībai un investīcijām saistībā ar atsevišķām ekonomikas nozarēm un infrastruktūras projektiem;

359.3. ierobežojumi konkrētu finanšu iestāžu piekļuvei kapitāla tirgiem;

359.4. aizliegums eksportēt ES regulā noteiktās preces un tehnoloģijas (piemēram, preces, kas ir divējāda lietojuma);

359.5. aizliegums pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā divējāda lietojuma preces;

359.6. aizliegums eksportēt uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, piegādāt un nodot tai vai no tās importēt un pirkt regulā noteiktās preces;

359.7. aizliegums atvērt kontu un veidot korespondējošās attiecības kredītiestādē vai finanšu iestādē personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.

360. Konkrēti liegumi un ierobežojumi tiek noteikti attiecīgajā normatīvajā aktā, piemēram, ES regulās un to pielikumos. Iestādei atbilstoši attiecīgajiem vispārējiem normatīvo aktu, kas nosaka sektorālās sankcijas, nosacījumiem ir uzdevums nodrošināt, ka tā nesniedz finanšu pakalpojumus šādu preču vai pakalpojumu iegādei, piegādei, transportēšanai vai eksportam tieši vai netieši.

361. Informācija par ES sektorālajām sankcijām nav ietverta Finanšu izlūkošanas dienesta konsolidētajā sankciju sarakstā, bet informācija par personām, pret kurām ir noteiktas ES sektorālās sankcijas, ir pieejama ES Sankciju kartē.

362. Lai nodrošinātu sektorālo sankciju ievērošanu, iestāde, pamatojoties uz sankciju riska novērtējumu, vērtē informāciju, kas pieejama maksājuma dokumentā, ņemot vērā attiecīgā maksājuma veidu (veic ienākošo un izejošo darījumu (saņēmēja, maksātāja, to adreses, darījumā iesaistīto banku, darījuma detaļu) pārbaudi (skrīningu) pirms to izpildes), lai konstatētu, vai darījumā nav iesaistīts sektorālo sankciju subjekts un netiek veikts vai saņemts maksājums par precēm un iekārtām, attiecībā uz kurām noteiktas sankcijas.

363. Ievērojot uz risku balstītu pieeju, iestāde var noteikt, piemēram, stingrākas prasības maksājuma informācijas pārbaudei (skrīningam) SWIFT pārrobežu maksājumiem, salīdzinot, piemēram, ar SEPA maksājumiem, kur maksājuma kustības ģeogrāfija ir ierobežota.

! Iestādei jāpievērš pastiprināta uzmanība klientiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar valstīm vai teritorijām, kas saistītas ar sektorālajās sankcijās aizliegto preču un pakalpojumu eksportu, vai tiek veikta šādu valstu vai teritoriju tuvumā, kā arī jāpārliecinās, ka iestādes sniegtie pakalpojumi netiek izmantoti aizliegto preču un pakalpojumu piegādei personām, uz kurām attiecas sektorālo sankciju prasības. Iestāde izvērtē minētos apsvērumus, uzsākot sadarbību ar jauniem klientiem vai pirms jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu sniegšanas klientiem (piemēram, piesaistot termiņnoguldījumu, ņemot vērā, ka arī tā avots var būt ienākumi, kas gūti no sadarbības ar sankciju subjektu, iestādei būtu jāveic klienta sankciju riska novērtējums, lai noteiktu atbilstošus klienta izpētes pasākumus).

Iestādes klients uzņēmums A nodarbojas ar gāzes uzskaites, sadales, filtrācijas reducēšanas tehnoloģijām. Klients A pērk no Itālijas ražotāja B gāzes filtrācijas blokus un, pamatojoties uz klienta A un Šveices uzņēmuma C noslēgto līgumu, piegādā un uzstāda minēto aparatūru. Piegādes vieta – Serbija. Projekts – maģistrālais gāzesvads Ungārijas–Bulgārijas pierobežā.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde pieprasa papildu informāciju par darījumu, veic darījuma pušu pārbaudi pret sankciju sarakstiem un apstiprina darījumu, ņemot vērā, ka darījuma puses neatrodas starptautiskajos sankciju sarakstos.

Labās prakses piemērs: iestāde pieprasa papildu informāciju par darījumu, noskaidrojot preces tehnisko specifikāciju, gāzesvada projekta nosaukumu, operatoru, gala lietotāju un citu nepieciešamo informāciju, t.sk. dokumentāciju, un potenciālo sankciju subjektu klātbūtni projektā un to procentuālo dalību, nepieciešamības gadījumā pieprasot Ārlietu ministrijas un Komisijas konsultāciju. Iestāde pieņem lēmumu, balstoties uz faktiem un kompetento iestāžu sniegto viedokli, pievēršot uzmanību arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajiem ierobežojumiem.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde neizpilda darījumu un pārtrauc darījuma attiecības ar uzņēmumu A.

Situācija Nr. 2

Iestādes klienta uzņēmuma A saimnieciskā darbība ir dažādās rūpniecības nozarēs izmantojamas tehnikas tirdzniecība. Klienta A būtiskākais sadarbības partneris ir ārvalstī reģistrētais uzņēmums B.

Uzņēmums B ir reģistrēts apdzīvotā vietā, kas atrodas valsts, pret kuru noteiktas plašas sektorālās sankcijas, tiešā robežas tuvumā. Publiskos resursos informācija par uzņēmuma B saimniecisko darbību nav pieejama.

Nepietiekamas kontroles piemērs: ņemot vērā, ka klients A ir Latvijā reģistrēta kompānija, kas veic darbību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, iestāde nepiemēro kontroli klienta A darbībai.

Labās prakses piemērs: pēc tam, kad, veicot klienta A sadarbības partneru reģistrācijas adrešu pārbaudes, konstatēta sadarbības partnera saikne ar sankcijām pakļautai valstij tiešā tuvumā esošu apdzīvotu vietu, iestāde, pieprasot papildu informāciju, pārliecinās par uzņēmuma B saimniecisko darbību, kā arī par to, ka uzņēmumam B piegādāto preču gala lietotāji nav sankciju subjekti, kuru darbība ir saistīta ar klienta A izplatīto preču izmantošanu sektorālajām sankcijām pakļautās sfērās.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde klientam A pieprasa dokumentus par visiem darījumiem, t.sk. par tiem, kas veikti valsts iekšienē ar publiski plaši zināmiem uzņēmumiem.

Situācija Nr. 3

Iestādes klienta A saimnieciskā darbība ir aviācijas dzinēju un to daļu remonts un pārdošana. Klients A iznomā divus lidmašīnu dzinējus Turcijas uzņēmumam B ar iespēju veikt tālāko apakšnomu. Turcijas uzņēmums B ir uzņēmums, kurš nav saistīts ar aviāciju.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde pieprasa informāciju par darījumu un pārbauda darījuma puses pret sankciju sarakstiem. Iestāde, saņemot informāciju no klienta A par to, ka klients A nav atbildīgs par tālāko preču izlietojumu, nepiemēro citus papildu kontroles pasākumus.

Labās prakses piemērs: iestāde, pieprasot dokumentus, novērtē, vai darījumā iesaistītais uzņēmums B ir preces gala lietotājs. Ja pastāv pamatotas šaubas par gala lietotāju, iestāde noskaidro preces piegādes ķēdi un gala saņēmēju, lai pārliecinātos, ka preču saņēmēji nav sankciju subjekti, darījums nav saistīts ar sankcijām pakļautu valsti vai citādi nav pretrunā ar starptautiskajās sankcijās noteikto. Iestāde nepieciešamības gadījumā vēršas pēc konsultācijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļā.

Pārmērīgas kontroles piemērs: ņemot vērā, ka klienta A saimnieciskā darbība ir saistīta ar augsta riska preces pārdošanu, iestāde pieprasa klientam A iesniegt sarakstu ar visiem sadarbības partneriem, norādot piegādes ķēdi katrā plānotajā darījumā un Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas atļauju katram darījumam.

Situācija Nr. 4

Par klienta A sadarbības partneri uzņēmumu X publiskos avotos ir pieejama negatīva rakstura informācija, ka tam potenciāli ir darījuma attiecības ar uzņēmumiem no Irānas.

Nepietiekamas kontroles piemērs: iestāde neņem vērā pieejamo negatīvo informāciju. Maksājums par precēm tiek veikts no uzņēmuma X partnera Apvienotajos Arābu Emirātos – uzņēmuma Z. Netiek pieprasīti dokumenti par darījumu.

Labās prakses piemērs: iestāde pieprasa dokumentus vai informāciju par darījumu, preces gala lietošanu un gala lietotāju, piegādes maršrutu utt., kā arī papildu informāciju no klienta A par uzņēmuma Z lomu darījumā un piemērojamajiem sankciju atbilstības pasākumiem savu partneru izpētei Sankciju likuma ietvaros.

Pārmērīgas kontroles piemērs: tiek ziņots Komisijai par potenciālu sankciju pārkāpumu. Maksājums tiek noraidīts pārmērīga sankciju riska dēļ. Ar klientu tiek pārtraukta sadarbība.

Situācija Nr. 5

Iestādes klienta A saimnieciskā darbība ir saistīta ar dziļūdens naftas ieguves aparatūras (stratēģiskas nozīmes preces) pārdošanu. Sankcijas attiecībā uz šīm stratēģiskas nozīmes precēm saistītas ar liegumu tās pārdot noteiktām sankcijām pakļautām kompānijām un ievest noteiktās valstīs. Klients A informē iestādi, ka tam ir jauns pircējs B no Ungārijas, kas plāno iegādāties produkciju par nozīmīgu summu.

Nepietiekamas kontroles piemērs: ņemot vērā, ka Ungārijas pircējs B nav iekļauts sankciju sarakstos, iestāde atļauj saņemt attiecīgo maksājumu bez papildu kontroles.

Labās prakses piemērs: ņemot vērā, ka Ungārijā nav vietas dziļūdens naftas ieguves aparatūras izmantošanai, iestāde izvērtē klienta A ģeogrāfisko risku, pārliecinās (pieprasot klientam A dokumentus), kāds ir preču gala saņēmējs, un tikai pēc minētā noskaidrošanas lemj par maksājuma pieņemšanu vai nepieņemšanu. Iestāde sazinās ar Ārlietu ministriju, lai pārliecinātos par nepieciešamajām atļaujām preču tirdzniecībai un eksportēšanai.

Pārmērīgas kontroles piemērs: iestāde, ņemot vērā, ka maksājuma priekšmets ir stratēģiskas nozīmes preces, prasa klientam A iesniegt iestādei preču saņēmēja B visu darījumu partneru sarakstu un konta izrakstu, lai pārliecinātos, ka preču saņēmējam B nav bijuši maksājumi no sankciju subjektiem.

6.5.2. Stratēģiskas nozīmes preču aprite

364. Attiecībā uz aizliegumu eksportēt noteiktas preces un tehnoloģijas jāņem vērā, ka Latvijā stratēģiskas nozīmes preču, kas ietver arī divējādi lietojamās preces, aprites kontroli veic Ārlietu ministrija. Stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta vai tranzīta gadījumā ir nepieciešama licence, kuru var saņemt, iesniedzot pieteikumu Ārlietu ministrijā. Plašāka informācija pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē45.

! Lai ērti pārbaudītu, vai prece nav uzskatāma par divējādi lietojamu preci, klientu izpētes ietvaros iestāde var izmantot Latvijas muitas Integrētā tarifa vadības sistēmas reģistru: https://itvs.vid.gov.lv/itms/.

365. Pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu sektorālo sankciju vai stratēģiskas nozīmes preču risku:

365.1. klients vai klienta sadarbības partneri ir saistīti (piemēram, darbojas vai ir reģistrēti) ar teritoriju vai valsts pierobežu, uz ko attiecināmas sektorālās sankcijas, klienta saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādu iekārtu vai preču tirdzniecību, ražošanu, eksportu vai importu, kas var tikt izmantotas militārām vajadzībām un var tikt uzskatītas par divējāda lietojuma precēm;

365.2. klients, tā PLG vai sadarbības partneris ir saistīts ar specifisku nozari, piemēram, militāro rūpniecību, vai specializētajām ārvalstu aģentūrām (militāriem konstruktoru birojiem, kosmisko tehnoloģiju pētniecības aģentūrām u.tml.);

365.3. klienta saimnieciskās darbības nozare var būt saistīta ar militāro rūpniecību (piemēram, aviāciju) vai tādu preču (piemēram, ogļu, graudu, miltu) tirdzniecību, kuru aizsegā ir ērtāk slēpt darbību ar aizliegtajām precēm;

365.4. klientam raksturīgas aizseguzņēmuma pazīmes (piemēram, klients kā starpnieks nodarbojas ar preču vai izejvielu, kuru ieguve raksturīga teritorijai vai valstij, uz kuru attiecināmas sektorālās sankcijas, importu un eksportu; vairākiem klientiem, kam piemīt paaugstināts sankciju risks, ir vieni un tie paši īpašnieki, menedžeri, darbinieki vai kontaktinformācija (piemēram, telefona numuri) saziņai; klients veic vai saņem maksājumus par klientam vai reģionam neraksturīgu saimniecisko darbību);

365.5. maksājumus klienta sadarbības partnera vietā veic trešās personas, kas ir to teritoriju vai valstu rezidenti, uz kurām attiecināmas sektorālās sankcijas, vai klients veic maksājumus tādu trešo personu vietā, kas ir to teritoriju vai valstu rezidenti, uz kurām attiecināmas sektorālās sankcijas;

365.6. klients sadarbojas ar preču transportēšanas pakalpojumu sniedzēju, kurš veic preču pārvadājumus teritoriju vai valstu, uz ko attiecināmas sektorālās sankcijas, pierobežā un par kuru publiski ir pieejama informācija, ka tas sniedz transporta pakalpojumus kompānijām, kas darbojas teritorijā vai valstī, pret kuru noteiktas sektorālās sankcijas, (piemēram, veic kuģu apkalpošanu aizliegtās ostās);

365.7. klients sadarbojas ar pakalpojumu sniedzēju, par kuru publiski ir pieejama informācija, ka tas sniedz pakalpojumus kompānijām, kas darbojas teritorijā vai valstī, pret kuru noteiktas sektorālās sankcijas, (piemēram, veic kuģu apkalpošanu aizliegtās ostās);

365.8. klienta darījumos iesaistīto preču pārvadājumi notiek augsta riska reģionos pa maršrutiem, kas nav precīzi izsekojami publiski pieejamos interneta resursos (piemēram, Marine Traffic: https://www.marinetraffic.com);

365.9. darījumos iesaistīto preču vai pakalpojumu cena neatbilst vidējam cenu līmenim tirgū, darījumos iesaistīto preču transporta vai uzglabāšanas veids, maršruts, iepakojums vai citas pazīmes neatbilst vispārējai praksei nozarē;

365.10. klients iesniedz vienus un tos pašus dokumentus, lai pamatotu vairākus nesaistītus darījumus;

365.11. klienta iesniegtie darījumu pamatojošie dokumenti satur viltojuma pazīmes;

365.12. klients veic vienu un to pašu preču importu un eksportu;

365.13. bezkonta naudas pārvedumu ietvaros līdzekļi tiek pārskaitīti vai saņemti no valstīm vai teritorijām, kas saistītas ar sektorālajās sankcijās aizliegto preču un pakalpojumu eksportu, vai pārskaitījumi tiek veikti šādu valstu vai teritoriju tuvumā.

Klients uzņēmums A saņem ienākošo maksājumu no uzņēmuma B, kas atrodas Taizemē. Maksājuma mērķī norādīta informācija: for goods – spectrometr (mērīšanas iekārta – spektrometrs).

Iestādes rīcība: maksājums tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā, jo bija radusies sakritība pret ierakstu divējādas nozīmes preču sarakstā. Veicot darījuma izpēti, iestāde secina, ka:

• uzņēmums A nodarbojas ar speciālo mašīnu ražošanu, mērīšanas, testēšanas un navigācijas instrumentu un ierīču ražošanu;

• uzņēmums B nodarbojas ar pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanu biotehnoloģijā.

Ņemot vērā, ka maksājuma mērķa informācija liecina par iespējamu divējāda lietojuma preces iesaisti darījumā, klientam A iestāde nosūta informācijas pieprasījumu ar lūgumu iesniegt:

• paskaidrojumu par darījuma būtību;

• preču kodu un tehnisko specifikāciju;

• speciālo atļauju vai licenci, ja preču eksportam tāda nepieciešama;

• end-user sertifikātu;

• informāciju par preču gala saņēmēju;

• līgumu, rēķinu, transporta dokumentus, ja tādi ir pieejami;

• muitas dokumentus.

Klients A iesniedz stratēģiskas nozīmes preču licenci, end-user sertifikātu, līgumu, rēķinu, kā arī preču tehnisko specifikāciju un kodu.

Iestāde sazinās ar Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļu, lai pārliecinātos, vai stratēģiskas nozīmes preču licence ir spēkā.

Izmeklēšanas rezultātā iestāde lemj par maksājuma akceptēšanu, jo klients A ir iesniedzis visu nepieciešamo dokumentāciju. Iestāde piemēro klientam A risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu riskus, kas saistīti ar klienta saimniecisko darbību un sadarbības partneriem, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus.

Situācija Nr. 2

Klients uzņēmums A saņem ienākošo maksājumu no uzņēmuma B, kas atrodas Krievijā. Maksājuma mērķī norādīta informācija: priekšapmaksa par darbagalda iegādi un maksājums par rezerves daļām. Maksājums tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā, jo bija radusies daļēja sakritība ar sankciju sarakstā iekļautu personu, kas pēc būtības bija nepatiesa sakritība (false positive match). Veicot darījuma izpēti, secināts, ka:

• uzņēmums A darbojas transporta pakalpojumu sfērā;

• uzņēmums B nodarbojas ar metāla izstrādājumu ražošanu.

Iestādes rīcība: ņemot vērā, ka maksājuma mērķa informācija liecināja par iespējamu divējāda lietojuma preces iesaisti darījumā, klientam tiek nosūtīts informācijas pieprasījums ar lūgumu iesniegt:

• paskaidrojumu par darījuma būtību;

• preču kodu un tehnisko specifikāciju;

• speciālo atļauju vai licenci, ja preču eksportam tāda nepieciešama;

• end-user sertifikātu;

• informāciju par preču gala saņēmēju;

• līgumu, rēķinu, transporta dokumentus, ja tādi ir pieejami;

• muitas dokumentus.

Klients A iesniedz preču tehnisko specifikāciju un kodu, transporta dokumentus, muitas dokumentus, līgumu un rēķinus.

Transporta dokumentos norādīts, ka preču nosūtītājs ir Itālijas uzņēmums LLL, kas ražo darbagaldus (CNC Machines) un rezerves daļas, kā preču saņēmējs minēts uzņēmums B Krievijā. Salīdzinot transporta dokumentos norādītās preces, redzams, ka nosūtītas ir tikai rezerves daļas un muitas dokumentos ir atzīme, ka preces nav stratēģiskas nozīmes preces, bet maksājuma summa ir gan par rezerves daļām, gan priekšapmaksa par darbagaldu. Lai arī klienta A paskaidrojumā norādīts, ka nav nepieciešama speciālā atļauja vai licence darbagalda eksportam, tomēr iestāde sazinās ar Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļu, lai pārliecinātos par licences nepieciešamību. Iestāde noskaidro, ka darbagalds ir uzskatāms par stratēģiskas nozīmes preci un licence eksportam ir nepieciešama. Iestāde pieņem lēmumu maksājumu noraidīt un nosūtīt ziņojumu Komisijai, neskatoties uz to, ka tā bija priekšapmaksa un darbagalds vēl nebija reāli eksportēts. Iestāde piemēro klientam A risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu konstatēto sankciju risku, kas izriet no tā saimnieciskās darbības un sadarbības partnera uzņēmuma B, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus.

Situācija Nr. 3

Klients uzņēmums A veic izejošo maksājumu uzņēmumam B, kas atrodas Francijā. Maksājuma mērķī norādīta informācija: droni.

Iestādes rīcība: maksājums tiek aizturēts iestādes skrīninga sistēmā, jo bija radusies sakritība pret ierakstu divējādas nozīmes preču sarakstā. Veicot darījuma izpēti, secināts, ka:

• uzņēmuma A saimnieciskā darbība saistīta ar cita veida īpašu preču vairumtirdzniecības starpnieku darbību;

• uzņēmuma B saimnieciskā darbība saistīta ar elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecību.

Ņemot vērā, ka maksājuma mērķa informācija liecina par iespējamu divējāda lietojuma preces iesaisti darījumā, klientam tiek nosūtīts informācijas pieprasījums ar lūgumu iesniegt:

• paskaidrojumu par darījuma būtību;

• preču kodu un tehnisko specifikāciju;

• speciālo atļauju vai licenci, ja preču eksportam tāda nepieciešama;

• end-user sertifikātu;

• informāciju par preču gala saņēmēju;

• līgumu, rēķinu, transporta dokumentus, ja tādi ir pieejami;

• muitas dokumentus.

Klients iesniedz preces tehnisko specifikāciju, kurā redzams, ka drons spēj lidot ilgāk par 30 minūtēm, kā arī var lidot vējā, kura stiprums ir vairāk par 50 km/h. Atbilstoši Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļas skaidrojumam šādi droni tiek klasificēti kā stratēģiskas nozīmes preces. No klienta iesniegtās informācijas izriet, ka preču eksports notiek no Francijas uz Pakistānu. Kā darījumu pamatojošos dokumentus klients pievienojis līgumu ar Pakistānas uzņēmumu C, Francijas stratēģiskas nozīmes preču licenci, end-user sertifikātu, kurā minēts Pakistānas uzņēmums C, kā arī transporta dokumentus, līgumu un citu informāciju.

Izmeklēšanas rezultātā tiek pieņemts lēmums maksājumu akceptēt. Ņemot vērā, ka preču kustība notiek no Francijas uz Pakistānu, preču licence ir jāiegūst no preču eksportēšanas valsts.

Iestāde piemēro klientam A risku paaugstinošo faktoru un uzsāk padziļināto izpēti, lai izvērtētu konstatēto sankciju risku, kas izriet no tā saimnieciskās darbības un sadarbības partneriem uzņēmuma B un uzņēmuma C, un attiecīgi piemērotu nepieciešamos risku mazinošos pasākumus.

6.6. Finanšu sankciju piemērošana, pārkāpšana, apiešana, ziņošanas pienākums

6.6.1. Finanšu sankciju piemērošana

366. ES regulas, kuras nosaka finanšu ierobežojumus, ietver arī norādi, ka tiek pieļauts ieskaitīt ienākušos līdzekļus sankciju subjekta kontā (kreditēt iesaldētos kontus) ar nosacījumu, ka šie papildinājumi tiek šajā kontā iesaldēti. Iestāde nekavējoties paziņo Komisijai par minētajiem darījumiem. Ja iestāde saņem savam klientam adresētu naudas līdzekļu pārskaitījumu no sankciju subjekta, šie naudas līdzekļi iestādei būtu jāiesaldē atsevišķā kontā, jo ienākošā maksājuma noraidīšana dotu sankciju subjektam iespēju piekļūt saviem finanšu līdzekļiem.

367. Iestādes rīcība darījumu izpildē, ja tā konstatē sakritību ar sankciju subjektu:

367.1. ja darījuma veicējs ir iestādes klients – sankciju subjekts, tad iestāde neizpilda klienta pieteikto darījumu, līdzekļus atmaksājot klienta kontā, un nodrošina līdzekļu iesaldēšanu;

367.2. ja darījumā iesaistīto līdzekļu saņēmējs ir iestādes klients – sankciju subjekts, bet darījuma veicējs ir persona, kas nav sankciju subjekts, tad iestāde izpilda darījumu un saņemtos līdzekļus iesaldē klienta kontā;

367.3. ja klients iniciē darījumu, kurā līdzekļu saņēmējs ir persona – sankciju subjekts, tad iestāde darījumu neizpilda un atmaksā līdzekļus klienta kontā;

367.4. ja darījumu ir iniciējusi persona, kas ir sankciju subjekts, un līdzekļu saņēmējs ir klients, kas nav sankciju subjekts, tad iestāde nodrošina ienākošo līdzekļu iesaldēšanu kontā, kas nav klienta konts (piemēram, speciālā kontā).

368. Iestādes rīcība, veicot gadījuma rakstura darījumu, situācijās, kad5:

368.1. persona, kas vēlas veikt darījumu, ir sankciju subjekts – iestāde atsaka darījuma izpildi un iesaldē darījumā iesaistītos līdzekļus speciālā kontā;

368.2. persona, kas iniciējusi izejošo darījumu, nav sankciju subjekts un līdzekļu saņēmējs ir persona, kas ir sankciju subjekts, – iestāde neizpilda darījumu, līdzekļus atmaksājot darījuma iniciētājam.

369. ES sankciju regulas atsevišķos gadījumos nosaka iespēju, ka ar kompetentās iestādes (Latvijā tā ir Komisija) piekrišanu var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar nosacījumiem, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstošiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi atbilst konkrētajā regulā noteiktajam. Minētā atļauja tiek sniegta iestādei, kura veikusi līdzekļu iesaldēšanu.

6.6.2. Finanšu sankciju pārkāpšana, apiešana, ziņošanas pienākums