Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei

207. Konstatējot savstarpēji saistītu klientu grupu, katra grupas dalībnieka riska skaitlisko novērtējumu nosaka atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmai. Tādējādi grupas dalībnieku risks var būt atšķirīgs (ja vienam grupas dalībniekam ir augsts risks, tas automātiski nenozīmē, ka visiem grupas dalībniekiem ir augsts risks un ir jāvērtē grupas darbība kopumā un tai piemītošais risks).

3.4.7. Savstarpēji saistītu klientu grupas padziļinātā izpēte

208. Iestādei, izmantojot uz risku balstītu pieeju, politikās un procedūrās jānosaka regularitāte, ar kādu nepieciešams veikt ne tikai konkrētā klienta padziļināto izpēti, bet arī to klientu padziļināto izpēti, kas ar klientu veido saistītu klientu grupu, t.i., izpētīt klientu grupas darbību kopumā iestādes ietvaros (uzmanība jāpievērš ne tikai grupas ienākošajiem un izejošajiem darījumiem, bet arī darījumiem, kas veikti pašas grupas ietvaros). Šīs prasības mērķis ir nodrošināt, ka iestāde pārzina ne tikai klienta saimniecisko vai personisko darbību, bet visu klientu, kas veido saistītu klientu grupu, darbību, tādējādi iegūstot pilnīgāku izpratni par veiktajiem darījumiem (katra atsevišķa klienta darījumi var nenorādīt uz aizdomīgiem darījumiem, savukārt, vērtējot grupas darījumus kopumā, ir iespējams labāk izprast darījumu būtību un konstatēt aizdomīgus darījumus).

209. Ja klientam, kas ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā, iestāde veic padziļināto izpēti, tad, lai noteiktu, vai padziļinātā izpēte jāveic visai savstarpēji saistītu klientu grupai, iestāde izvērtē šā klienta lomu grupā un ņem vērā pēdējās padziļinātās izpētes, kas veikta visai savstarpēji saistītu klientu grupai, datumu un rezultātus20:

209.1. ja klienta loma ir būtiska un padziļinātā izpēte grupai nav veikta iestādes noteiktajā termiņā, padziļināto izpēti veic visiem klientiem, kas ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā;

209.2. ja klienta loma ir būtiska un padziļinātā izpēte grupai ir veikta iestādes noteiktajā termiņā, padziļināto izpēti veic tikai padziļinātās izpētes klientam;

209.3. ja klienta loma grupā nav būtiska, padziļināto izpēti veic tikai padziļinātās izpētes klientam;

209.4. ja, veicot klienta izpēti, tiek konstatētas neskaidrības vai nesakritības ar klienta grupas darbību kopumā, tad veic izpēti visai klientu grupai atbilstoši identificētajām neskaidrībām vai nesakritībām.

210. Klienta lomas būtiskumu (ietekmi) grupā iestāde nosaka, vērtējot klientu darbību, PLG, darījumu apmērus, darījumu mērķus, risku paaugstinošos faktorus u.tml. Piemēram, nosakot lomas būtiskumu holdinga kompāniju ietvaros, jāņem vērā, ka būtisks apgrozījums varētu būt tikai vienā no holdinga kompānijām, kas automātiski nenozīmē, ka padziļinātā izpēte jāveic tikai vienam uzņēmumam. Iestādei nepieciešams vērtēt, vai nepastāv risku paaugstinošie faktori, piemēram, vai holdinga PLG ir PNP, kāds ir veikto darījumu mērķis, piemēram, holdinga kompānija reizi mēnesī saņem naudu atbilstoši līgumam par konsultācijām, izvērtējot, vai iestādes rīcībā ir pietiekama informācija un izpratne par darījumu tiesisko mērķi.

211. Ja klientam atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātam ir nepieciešams veikt padziļināto izpēti, iestāde izvērtē klientu grupu kopumā un izprot katra savstarpēji saistītu klientu grupas dalībnieka lomu un ietekmi uz visu grupu. Gadījumos, kad iestāde var pamatot, ka šie savstarpēji saistītu klientu grupas atsevišķie klienti neietekmē grupu kopumā, padziļinātajai izpētei nebūtu jāpakļauj visi savstarpēji saistītu klientu grupā ietilpstošie klienti, bet tikai tie, kam ir ietekme uz grupu.

212. Uzsākot darījuma attiecības ar jaunu savstarpēji saistītu klientu grupas dalībnieku, iestāde izvērtē jaunā dalībnieka lomu grupā un savstarpēji saistītu klientu grupai noteikto padziļinātās izpētes veikšanas regularitāti – ja klientam nav būtiska loma grupā un grupai atbilstoši noteiktajai regularitātei ir veikta padziļinātā izpēte, visu klientu padziļinātā izpēte nav jāveic. Ja jaunā dalībnieka loma ir būtiska, iestādei nepieciešams veikt visu klientu, kas ietilpst grupā, padziļināto izpēti, ja grupai atbilstoši noteiktajai regularitātei padziļinātā izpēte nav veikta.

213. Iestājoties riska faktoram, kas piemīt klienta darījumam, nav nepieciešams katru reizi veikt visu savstarpēji saistītu klientu padziļināto izpēti, taču tas var būt nepieciešams, ja faktora izpētes ietvaros iestāde konstatē ietekmi uz visu savstarpēji saistītu klientu grupu.

3.4.8. Pasākumi padziļinātās izpētes ietvaros

214. Padziļinātās izpētes ietvaros nepieciešams iegūt papildu (detalizētāku) informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību. Tādējādi, pamatojoties uz riska izvērtējumu, iestāde noskaidro ne tikai klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veida nosaukumu (piemēram, tirdzniecība, starpniecība tirdzniecības darījumos), bet arī detalizētāku informāciju par to, piemēram:

214.1. kā klients organizē savu saimniecisko vai personisko darbību;

214.2. kāda ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšanas vieta;

214.3. kāds ir nodarbināto skaits uzņēmumā;

214.4. kādi ir preču un pakalpojumu izplatīšanas kanāli;

214.5. kāda ir iepriekšējo periodu saimnieciskā darbība (apgrozījums, peļņa, partneri u.tml.);

214.6. vai klientam ir licence vai speciāla atļauja, ja klienta deklarētā saimnieciskā vai personiskā darbība paredz šādas licences iegūšanu un ir saistīta ar NILLTPF un paaugstināta sankciju riska nozari, kas ietekmē klienta riska novērtējumu21.

215. Iestāde, pamatojoties uz riska izvērtējumu, iegūst arī dokumentus, kas šo informāciju apliecina. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, iestāde var pieprasīt iesniegt darījumus apliecinošos dokumentus vai kontu izrakstus par iepriekšējās darbības periodu, kas ļauj izvērtēt klienta iepriekš veiktos darījumus, darījumu partnerus, darījumu apmēru un salīdzināt ar klienta iestādē deklarēto informāciju. Papildus iestāde no publiskiem un neatkarīgiem informācijas avotiem var iegūt citu informāciju, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par klienta saimniecisko darbību un tās apjomu.

Ja klients izsniedz aizdevumus un tā nav klienta deklarētā saimnieciskā darbība, izmantojot uz risku balstītu pieeju (piemēram, ja klients reģistrēts augsta riska jurisdikcijā un tā saimnieciskā darbība nav saistīta ar kreditēšanu, aizdevumi tiek izsniegti personām no augsta riska jurisdikcijām), iestādei nepieciešams sekot līdzi, vai iepriekšējos gados izsniegtie aizdevumi tiek atmaksāti. Piemēram, klients izsniedza aizdevumu 2016. gadā ar atmaksas termiņu 2017. gadā. Iestāde veic klienta padziļināto izpēti 2017. gadā un vērtē tikai 2017. gadā notikušos darījumus, bet vairs nevērtē 2016. gada darījumus, atbilstoši kuriem 2017. gadā būtu jāsaņem aizdevuma atmaksa. Aizdevuma atmaksa 2017. gadā netiek saņemta. Klients turpina izsniegt jaunus aizdevumus, kas, iespējams, nekad netiks atmaksāti un netiek plānots, ka tie tiks atmaksāti. Šie apstākļi var liecināt par fiktīvu darbību.

Situācija Nr. 2

Klients SD Ltd 26.02.2019. nodod iestādei pārvaldībā (fiduciārais darījums) finanšu līdzekļus 700 000 euro apmērā par labu kompānijai AB LP. Abām kompānijām norādīts viens PLG – A.S.

Iestāde 26.02.2019. izsniedz kompānijai AB LP aizdevumu 700 000 euro apmērā, kuru tā savukārt pārskaita Spānijas kompānijām X S.L. (03.03.2019. 400 000 euro), Y S.L. (04.04.2019. 150 000 euro) un Z S.L. (04.04.2019. 150 000 euro) ar maksājuma mērķi – payment for a replenishment of the authorised capital (visām kompānijām ir konti kredītiestādē Spānijā).

Padziļinātās izpētes ietvaros nepieciešams noskaidrot minētās darījumu shēmas ekonomisko būtību un tiesisko mērķi:

‒ slēdzot darījumu par fiduciāro kredītu, ir noskaidrots, ka kompānijai AB LP nepieciešams kredīts investīciju projektam Spānijas kompānijās (nenorādot konkrētu kompāniju nosaukumus), tālāk veicot investīciju objekta iegādi. Kompānija SD Ltd brīvos finanšu līdzekļus izvieto depozītā ar mērķi saņemt procentu ienākumus.

Par šo situāciju klients ir iesniedzis skaidrojumu, kas tika arī akceptēts, ka vienai kompānijai izsniegt aizdevumu otrai neskaitās pareizi, jo tad tā būs vienas kompānijas investīciju darbības finansēšana uz otras kompānijas apgrozāmo līdzekļu rēķina.

Saņemot skaidrojumu no klienta, ir būtiski pašai iestādei pārliecināties par tā atbilstību un pamatotību, izvērtējot skaidrojuma atbilstību nozares praksei, pārbaudot informāciju publiskajos avotos u.tml. Svarīgi ir dokumentēt secinājuma pamatotību;

‒ papildus padziļinātās izpētes ietvaros būtu nepieciešams vērtēt, vai fiduciāro darījumu shēma netiek izmantota, lai slēptu investīcijām izmantoto finanšu līdzekļu faktisko izcelsmi, kas ir no kompānijām C. Inc., L.M. Ltd un A.O. L.P. (klienta SD Ltd kontā no šīm kompānijām tika iemaksāti finanšu līdzekļi un klienta SD Ltd darījumiem ar minētajām kompānijām ir vienreizējs raksturs).

Par šo situāciju tika pieprasīti pamatojošie dokumenti. Tie tika saņemti spāņu valodā, un par tiem izpētes veidlapā tika norādīts, ka tie ir līgumi par nekustamā īpašuma iegādi Spānijā.

Lai pārliecinātos par dokumentu saturu un to izvērtētu, iestādei nepieciešami dokumenti valodā, ko tās darbinieki saprot, – tos var lūgt iesniegt klientam vai iestāde pati var dokumentus iztulkot. Iestādei nepieciešams pārliecināties, ka iesniegtie dokumenti pamato klienta kontā veiktos darījumus.

Situācija Nr. 3

Klients WA LP ir ES dalībvalstī reģistrēta kompānija, kurai konts atvērts 2015. gadā, saimnieciskās darbības veids – investīciju darbība.

Padziļinātās izpētes ietvaros nepieciešams noskaidrot finanšu līdzekļu, kuri tika ieguldīti fiduciārajā darījumā un kurus aizdeva cits iestādes klients OL Ltd, sākotnējo izcelsmi.

Situācija Nr. 4

Klients ABC LTD ir ES reģistrēta kompānija, kurai iestāde nodrošina maksājumu pieņemšanas pakalpojumus. ABC LTD interneta vietnēs tirgo uztura bagātinātājus. Iestāde maksājumu pieņemšanas ietvaros saņemtos līdzekļus no karšu lietotājiem pārskaita uz CDE LTD kontu citā finanšu iestādē. Publiskajā vidē konstatēts liels skaits sūdzību, ka pēc pirkumu veikšanas ABC LTD tirdzniecības vietnēs no pircēju kartēm tiek ieturēti neautorizēti maksājumi vai ka saņemtās preces ir neatbilstošas kvalitātes. Tāpat darījumu uzraudzības ietvaros ir konstatēts, ka 90% no saņemtajiem karšu maksājumiem ir veikti ar citas valsts (nav ES dalībvalsts un netiek uzskatīta par augsta riska trešo valsti) izdotām maksājumu kartēm. Klients ABC LTD anketā norādījis, ka tā galvenais sadarbības partneris ir CDE LTD, kas nodrošina telemārketinga pakalpojumus.

Padziļinātās izpētes ietvaros, ņemot vērā risku paaugstinošus faktorus, ir nepietiekami aprobežoties ar secinājumu, ka klienta darbība – tirdzniecība tiešsaistē – atbilst anketā deklarētajam, bet ir jāvērtē klienta darbības shēma kopumā, t.sk. tas, kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka netiek ieturēti neautorizēti maksājumi. Iestādei ir jāiegūst informācija un dokumenti, kas raksturo klienta galvenos sadarbības partnerus, t.sk. jāvērtē, kā klients iegādājas un veic samaksu par precēm, kas tiek tirgotas tā interneta vietnēs, un vai klientam ir alternatīvi ienākumu kanāli, ņemot vērā, ka visi ienākumi no maksājumu karšu pieņemšanas tiek pārskaitīti tikai par telemārketinga pakalpojumiem. Tāpat iestādei ir jāvērtē savā rīcībā esošā informācija par klienta faktisko saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ievērojot, ka karšu darījumi liecina, ka galvenā tiešsaistes tirdzniecības mērķauditorija ir nevis ES, bet citas valsts (nav ES dalībvalsts un netiek uzskatīta par augsta riska trešo valsti) pircēji.

3.4.9. Padziļinātā izpēte, veicot gadījuma rakstura darījumu

216. Likums nosaka, ka iestāde veic klienta padziļināto izpēti, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts NILLTPF risks.

217. Iestādei pirms gadījuma rakstura darījuma izpildes nepieciešams iegūt informāciju par darījuma mērķi un būtību apjomā, kas nepieciešams, lai noteiktu, vai darījumam nepiemīt risku paaugstinoši faktori un nav nepieciešama darījuma padziļinātā izpēte pirms darījuma izpildes (piemēram, atbilstoši iestādes darbībai un piedāvātajiem pakalpojumiem iestāde nosaka konkrētus riska faktorus vai to kopumu, kuriem iestājoties jāveic padziļinātā izpēte, kā arī paredz izpētes apjomu atkarībā no klientam piemītošo riska faktoru kopuma).

3.5. Patiesais labuma guvējs (PLG)

3.5.1. PLG noskaidrošana

218. Atbilstoši Likuma prasībām, veicot klientu izpēti, iestāde visos gadījumos noskaidro klienta PLG. Ja risks ir augstāks, iestāde arī pārliecinās, ka noskaidrotais PLG ir patiesais PLG.

219. Likuma 1. panta 5. punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka PLG ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

220. PLG vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā22 veidā īsteno kontroli pār juridisko personu. PLG ir fiziskā persona, kurai gala rezultātā pieder vai kura kontrolē klientu, vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums, līdz ar to šajā jēdzienā tiek ietvertas personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu, t.i., īpašumtiesības vai kontrole tiek īstenota ne vien ar īpašumtiesībām, bet arī citādiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. PLG atklāšanas mērķis ir noteikt fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona vai kurai ir reālas iespējas to kontrolēt neatkarīgi no tā, vai persona ir juridiskās personas īpašnieks un vai tā ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā vai ne. PLG definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tā attiecināma uz faktisko kontroli – atbilstoši faktiskajai situācijai tā var pārsniegt likumīgās īpašumtiesības un kontroles robežu.

Iestādei nepieciešams izvērtēt, vai ir pamatotas šaubas par PLG.

Ja, izvērtējot klienta saimniecisko darbību (vai tā iestādei ir saprotama un veiktie darījumi nerada aizdomas par NILLTPF, vai ir pieejama negatīva rakstura informācija), iestāde konstatē, ka šāda PLG uzrādīšana ģimenes ietvaros ir saprotama (piemēram, vīram ir plašs bizness un vairāki uzņēmumi, kuros kā PLG ir norādīti ģimenes locekļi, kas attiecīgi katrā uzņēmumā arī īsteno kontroli vai gūst labumu, tomēr paralēli arī vīrs īsteno kontroli vai gūst labumu), iestāde, pamatojoties uz izpētes rezultātiem un secinājumiem un dokumentējot tos, kā PLG var norādīt abas personas. Iestādei nav nepieciešams iegūt klienta piekrišanu veiktās klienta izpētes rezultātiem.

Savukārt gadījumos, kad iestādei, izvērtējot klienta darbību un informāciju par norādīto PLG, ir šaubas (tā neiegūst informāciju par norādītā PLG reālu spēju būt par PLG – nav pietiekamas zināšanas, nav informācijas, kas liecinātu, ka PLG kontrolē vai gūst labumu no klienta), iestāde, ja tā nevar iegūt informāciju par reālo PLG, rīkojas atbilstoši Likumā noteiktajam un darījuma attiecības ar šādu klientu izbeidz vai neuzsāk un gadījumos, kad ir aizdomas par NILLTPF, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

221. Gadījumos, kad nevienai fiziskai personai nepieder vairāk par 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām un nav iespējams noteikt, kura fiziskā persona klientu kontrolē (piemēram, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanai izveidota biedrība), par PLG var uzskatīt juridiskās personas augstāko vadību, ja ir izslēgtas šaubas, ka ir cits PLG (detalizētāk šo jautājumu skatīt 3.6.4. apakšnodaļā).

222. Iestāde politikās un procedūrās nosaka detalizētas prasības PLG noskaidrošanas veidam un atbilstības pārbaudei.

223. Atbilstoši Likuma prasībām iestāde noskaidro klienta PLG, izmantojot ziņas vai dokumentus no Uzņēmumu reģistra. Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, iestāde noskaidro klienta PLG vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

223.1. saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par PLG23;

223.2. izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalstu informācijas sistēmām;

223.3. patstāvīgi noskaidrojot PLG, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

224. No Likuma prasības izriet, ka informācijas iegūšana no Uzņēmumu reģistra ir obligāta. Gadījumos, kad klienta risks ir zems, ir pietiekami noskaidrot PLG pēc īpašumtiesībām, izmantojot Uzņēmumu reģistra datus24. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, iestādei jāveic vēl citi pasākumi PLG verifikācijai (piemēram, klienta apstiprināta pašdeklarācija būtu pieļaujama zemāka riska gadījumos, savukārt paaugstināta riska gadījumos tā nebūtu pietiekama, ja pašdeklarācija tiek izmantota kā vienīgais pasākums PLG verifikācijai). Jo zemāks risks, jo vienkāršāks veids pieļaujams.

225. Attiecībā uz informācijas un dokumentu no reģistriem vai interneta resursiem izmantošanu iestādei jāievēro uz risku balstīta pieeja, kas nozīmē, ka jāpārliecinās, vai ar minēto PLG noskaidrošanas veidu ir pietiekami un vai nepastāv saprātīgas šaubas par iegūtās informācijas atbilstību (par klientu izpētei nepieciešamās informācijas iegūšanas veidiem skatīt 3.1.3.2. apakšnodaļā). Informāciju noteikti nepieciešams pārbaudīt, ja iestādes rīcībā ir ziņas, kas ir pretrunā ar reģistros norādītajām.

226. Paaugstināta NILLTPF riska gadījumā (piemēram, uzņēmums reģistrēts ārvalstī un tā saimnieciskā darbība ir augsta riska, klienta uzvedība rada šaubas par sniegtās informācijas patiesumu vai pamatotību u.tml.) ir nepietiekami noskaidrot tikai klienta kapitāldaļu procentuālo sadalījumu, kas ir indikatīvs PLG noskaidrošanas parametrs un automātiski nenozīmē, ka persona, kurai pieder vismaz 25% no uzņēmuma, ir tā PLG. PLG var būt arī cita – trešā – persona. Iestāde noskaidro, vai norādītais PLG nav formāls un vai klientu citādā veidā kontrolē cita persona vai citas personas labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības. Iestāde veic samērīgus pasākumus atbilstoši NILLTPF riskam, lai noskaidrotu personu, kura kontrolē klientu, piemēram, iegūst papildu informāciju no klienta, pārbauda informāciju publiski pieejamos avotos u.tml.

227. Paaugstināta riska gadījumā, kad vienai fiziskajai personai pieder lielākā daļa kapitāldaļu (vairāk par 50%), var būt nepieciešams noskaidrot arī citas fiziskās personas, kurām pieder klienta kapitāldaļas (piemēram, publiski pieejamā informācija liecina, ka persona, kurai pieder mazāk nekā 50% kapitāldaļu, ir klienta PLG). Ja iestādei pastāv šaubas, vai persona, kurai pieder lielākais kapitāldaļu skaits, ir persona, kas kontrolē klientu, un ja klientam piemīt paaugstināts risks, būtu nepieciešams noskaidrot un izvērtēt arī citas personas, kam pieder klienta kapitāldaļas, lai noskaidrotu personu, kas patiesībā kontrolē klientu (piemēram, lai izvērtētu, vai šo personu starpā nepastāv radniecība vai personiskas saites, kas var tikt izmantotas, lai slēptu patieso PLG).

228. Ņemot vērā uzņēmuma struktūru, ja tas ir iespējams, var būt būtiski noskaidrot visus kapitāldaļu turētājus gadījumos, kad nevienam no kapitāldaļu īpašniekiem nepieder 25% kapitāldaļu un tiem ir tiesības pārstāvēt klientu atsevišķi vai kopā ar citām personām, jo ar pārstāvības tiesībām tiek īstenota kapitāldaļu īpašnieku kontrole pār klientu. Līdz ar to iestādei nepieciešams izvērtēt, kuram kapitāldaļu īpašniekam ir kontrole pār klientu (piemēram, piecām fiziskām personām katrai pieder 20% kapitāldaļu un klienta valdē ir trīs no pieciem īpašniekiem, un katram ir tiesības pārstāvēt klientu atsevišķi).

3.5.2. Pārliecināšanās par PLG

229. Iestādei procedūrās un politikās, pamatojoties uz riska izvērtējumu, jānosaka kritēriji, kādos gadījumos un kādā kārtībā tā pārliecinās par deklarētā PLG patiesumu, t.sk. jādefinē pazīmes, kas var liecināt par iespējamību, ka klients vai tā PLG darbojas trešās personas labā (piemēram, uzņēmuma reģistrētie īpašnieki un PLG valsts reģistros nesakrīt ar iestādei uzrādītajiem; klients vai PLG nespēj sniegt pamatotu skaidrojumu par labklājības un naudas izcelsmi; PLG negūst labumu no uzņēmuma vai tas ir minimāls un nav samērojams ar uzņēmuma apgrozījumu; uzņēmums ar lielu plānoto apgrozījumu, bet PLG iepriekšējā darbība nav saistīta ar attiecīgo biznesa jomu).

230. Iestāde, ievērojot uz risku balstītu pieeju, pārliecinās par PLG pirms darījuma attiecību uzsākšanas, kā arī veicot pirmo padziļināto izpēti. Tupmāko darījuma attiecību laikā iestādei nepieciešams pārliecināties par PLG, ja, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, pastāv šaubas, ka noskaidrotais PLG patiešām ir PLG. Izņēmums ir dzīvības apdrošināšanas vai citu ar līdzekļu uzkrāšanu saistītu apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (t.sk. apdrošināšanas starpnieki), kuriem atbilstoši Likumā noteiktajam ir tiesības pārliecināties par PLG arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas, bet ne vēlāk kā brīdī, kad persona, kura gūst labumu, sāk izmantot tai apdrošināšanas līgumā noteiktās tiesības. Šaubas par PLG vērtējamas kā pamatotas, ja, izvērtējot klienta darbību attiecīgajā periodā vai veicot klienta darījumu monitoringu, iestājas apstākļi, kas var liecināt, ka noskaidrotais PLG nav reālais PLG (piemēram, publiskā informācija liecina, ka klients varētu darboties trešās personas interesēs, PLG nav attiecīgu zināšanu un resursu uzņēmējdarbības veikšanai, visus jautājumus kārto cita persona, piemēram, ģimenes loceklis (ja tam nav saprotams pamatojums)).

231. Attiecībā uz PLG labuma gūšanu iestādei jāņem vērā, ka atkarībā no klienta saimnieciskās darbības un formas ne vienmēr PLG gūst labumu no uzņēmuma naudas izteiksmē. Iestādei būtu jāizvērtē, kādu labumu PLG gūst. Ja PLG peļņa ir minimāla, iestāde izvērtē, kāpēc peļņa neveidojas un vai peļņas neesamība ir atbilstoša un normāla prakse konkrētajā jomā.

232. Definējot gadījumus un darbības, kas jāveic, lai pārliecinātos par PLG, iestādei jāizmanto uz risku balstīta pieeja. Gadījumos, kad pastāv zems NILLTPF risks, klienta īpašnieku struktūra un tā saimnieciskā darbība ir caurskatāma un ekonomiski pamatota un darījumu apmēri ir nelieli, iestāde var neveikt papildu pasākumus PLG pārbaudei. Arī gadījumos, kad kārtējās padziļinātās izpētes ietvaros pēc klienta darbības attiecīgajā periodā izvērtēšanas iestādei klienta darbība ir skaidra un saprotama un nepastāv pazīmes, kas var liecināt, ka noskaidrotais PLG nav reālais PLG, nav nepieciešama formāla informācijas iegūšana no klienta.

Klients reģistrēts Latvijas Republikā, klienta saimnieciskā darbība nav paaugstināta riska, un klienta saimnieciskās darbības veikšanai nav nepieciešami būtiski mantiskie ieguldījumi, piemēram, tas ir uzņēmums, kas nodarbojas ar rokdarbu darināšanu un pārdošanu.

233. Konstatējot paaugstinātu NILLTPF risku, nepieciešams veikt papildu izpēti. Gadījumā, kad papildu izpēte nenovērš aizdomas par klienta darbību citas personas interesēs vai labā, darījuma attiecības netiek uzsāktas vai tiek pārtrauktas vai gadījuma rakstura darījums netiek veikts.

234. Pārliecināšanās par PLG mērķis ir iestādei gūt apstiprinājumu, ka norādītais PLG nav norādīts formāli un reāli gūst labumu no uzņēmuma darbības. Pārliecinoties par PLG, iestāde, pamatojoties uz risku novērtējumu, var piemērot dažādus pasākumus. Viens no iespējamiem pasākumiem, kas piemērojams, ja atbilst faktiskajiem apstākļiem, ir iegūt papildu informāciju par PLG, piemēram, par iepriekšējo profesionālo pieredzi un izglītību, un salīdzināt to ar publiski pieejamo informāciju vai noskaidrot PLG mantisko stāvokli, iegūstot informāciju par PLG veiktajiem nodokļu maksājumiem (piemēram, iegūstot PLG rezidences valstī iesniegtās nodokļu deklarācijas).

235. Iegūstot papildu informāciju, iestāde var pārliecināties, ka norādītais PLG ir reālais PLG, vai tieši pretēji – izvērtējot informāciju, tostarp dokumentus, var apstiprināties aizdomas, ka norādītais PLG nav patiesais PLG. Lai pārliecinātos par PLG patiesumu, ir svarīgi ne tikai iegūt dokumentus un informāciju, bet arī tos pārbaudīt pēc būtības un loģikas, piemēram, salīdzinot informāciju, kas iegūta no klienta un no publiskajiem reģistriem, ar klienta veikto darījumu būtību, apmēru un sadarbības partneriem25.

236. Dokumentus un informāciju ir nepieciešams vērtēt, un dokumentētajiem izpētes gala secinājumiem ir jābūt argumentētiem un pamatotiem ar konkrētiem faktiem, proti, kā iestādes iegūtā informācija un dokumenti pamato to, ka iestādes noskaidrotais PLG tiešām ir klienta PLG.

237. Viens no kritērijiem, lai pārliecinātos par klienta PLG atbilstību, ko piemēro, pamatojoties uz riska izvērtējumu (piemēram, gadījumos, kad iestādei ir pamatotas šaubas par augsta riska klienta vai paaugstināta riska klienta PLG, kurš ir arī klienta pilnvarotā persona), un kas var tikt analizēts, ir IP adreses, no kurām notiek pieslēgšanās internetbankai. Tomēr arī šādā gadījumā nepieciešams izvērtēt, vai personas, kas lieto internetbanku, nav klienta juridiskie pārstāvji, t.i., paraksttiesīgās personas, grāmatveži u.tml. (algotas personas). IP adrešu pārbaudes izmantošana ir efektīvs veids, lai pārliecinātos par PLG atbilstību iestādes izpētes rezultātiem, konstatētu klienta rezidences valsti, kā arī palīdzētu noteikt savstarpēji saistītu klientu grupas un labāk izprast klientu veiktos darījumus. Piemēram, konstatējot, ka juridiski nesaistīti darījumu partneri vai klienti veic pieslēgšanos savai internetbankai no vienām un tām pašām IP adresēm, ir jāvērtē, vai tas neliecina, ka šos klientus faktiski pārvalda (un gūst labumu) vienas un tās pašas personas.

PLG labuma gūšanas no uzņēmuma darbības pārbaude ir viens no elementiem, kas var kalpot kā pārliecināšanās par PLG pasākumiem. Tomēr labuma gūšana mantiskā izteiksmē ne vienmēr pastāv.

238. Iestādes politikās un procedūrās nepieciešams aprakstīt veicamās darbības un procesus atbilstoši tieši iestādes darbības specifikai un klientu riskam (piemēram, kad nepieciešami dokumenti, kad ir pietiekami iegūt klienta skaidrojumu, kad informāciju no publiskiem avotiem, kādā apjomā u.tml.).

239. Saistībā ar PLG pārbaudi, izmantojot uz risku balstītu pieeju, nepieciešams nodrošināt arī pietiekami dokumentētus un skaidri pamatotus secinājumus par būtiskiem jautājumiem, tādiem kā naudas līdzekļu izcelsme, labklājības izcelsme, mantiska labuma gūšana no klienta vai skaidrojums par apstākļiem, kāpēc mantisks labums netiek gūts, saikne ar klientu un valsti, kurā tiek dibinātas darījuma attiecības vai veikts gadījuma rakstura darījums vai saimnieciskā darbība. Nepieciešams vērtēt, vai iestādes apkopotā informācija nesatur pretrunas un nerodas aizdomas, ka patiesais PLG tiek slēpts.

Situācija Nr. 1

Klients P. Limited konta atvēršanas brīdī 2017. gada februārī kā PLG norādīja V.T. Iestādes 2017. gadā veiktajā klienta izpētē ir secināts, ka ir notikusi PLG maiņa un klienta PLG ir D.Z.

Klienta izpētes rezultātā iestāde ir dokumentējusi, ka, ņemot vērā, ka no konta atvēršanas brīža kompānija bija mazaktīva un to nebija paredzēts izmantot kompāniju grupas struktūrā, V.T. un D.Z. ir ilggadēji draugi un biznesa partneri, kuri kopā strādāja 20. gs. 90. gados ārvalstu uzņēmumā X, V.T. nodeva kompānijas P. Limited īpašumtiesības D.Z. bez atlīdzības.

Šādā situācijā, pārliecinoties par PLG, būtu nepieciešams vērtēt, vai kompānijas īpašumtiesību nodošana bez atlīdzības nav formāla rīcība, papildus vērtējot arī publiski pieejamo informāciju.

Situācija Nr. 2

Klients ir ārvalstu kompānija, saimnieciskās darbības veids – investīciju darbība IT projektos. Klienta norādītā PLG dzimusi 1945. gadā. Klienta PLG ir mājsaimniece, līdzekļu izcelsme – aizņemtie līdzekļi. Kā konsultants plānotajā biznesā ir norādīts PLG meitas vīrs, par kuru pieejama publiska informācija, ka viņš ir uzņēmējs citā valstī, kas dibinājis un pārvalda vairākas lielas kompānijas.

Faktori, kam šādā situācijā nepieciešams pievērst uzmanību:

‒ klienta darbības veids ir investīcijas IT projektos un klients ir norādījis, ka darbības veikšanai tiks izmantoti aizņemtie finanšu līdzekļi;

‒ klienta norādītās PLG meitas vīrs sniegs konsultācijas attiecībā uz klienta darbību.

Klienta izpētes ietvaros būtu nepieciešams vērtēt, vai klienta norādītā PLG nedarbojas trešās personas, piemēram, meitas vīra, interesēs, iegūstot informāciju par PLG saimniecisko vai profesionālo darbību, izglītību, iepriekšējo profesionālo pieredzi, lai pārliecinātos, ka PLG ir atbilstošas zināšanas un pieredze, lai darbotos investīciju jomā saistībā ar IT projektiem.

240. Klientiem kapitālsabiedrībām, kas 100% apmērā pieder Latvijas valstij vai Latvijas pašvaldībai, kā arī Latvijas publisko tiesību juridiskajām personām un to iestādēm patieso labuma guvēju (fizisko personu) iestāde noskaidro, publiskajos reģistros iegūstot ziņas par iestādes augstāko vadību.

3.5.3. Sarežģītas klienta struktūras noteikšana

241. Par sarežģītu klienta struktūru var liecināt vairāki īpašnieku līmeņi, turklāt īpašnieki ir no dažādām jurisdikcijām (piemēram, juridiskā persona, kura pieder vairākām citām juridiskām personām, kuras pieder vēl citiem uzņēmumiem) un šie uzņēmumi reģistrēti dažādās jurisdikcijās.

242. Pamatojoties uz riska novērtējumu, ja uzņēmumam ir sarežģīta īpašumtiesību un pārvaldības struktūra (piemēram, klients reģistrēts valstī, kur nav pieejami publiski reģistri par dalībniekiem, un īpašnieku struktūrā ir vairāki nominālie īpašnieki; klients ir ES dalībvalstī reģistrēts uzņēmums un tam ir vairāki īpašnieki juridiskās personas, kuru juridiskā forma apgrūtina to īpašnieku un PLG noteikšanu (piemēram, fondi)), iestādei būtu jāpieprasa klientam iesniegt īpašumtiesību un pārvaldības struktūras shēmu. Šajos gadījumos ir svarīgi izprast katru uzņēmuma struktūras līmeni.

243. Ja īpašnieku struktūra ir sarežģīta, bet izsekojama un ir iespējams noskaidrot klienta PLG, šāds klients pats par sevi automātiski nebūtu uzskatāms par paaugstināta riska klientu, jo sarežģīta īpašnieku struktūra var būt pamatota ar biznesa specifiku un pati par sevi nav aizliegta.

244. Lai noteiktu, vai klienta īpašnieku struktūra uzskatāma sarežģītu un tādu, kas paaugstina klienta risku, nepieciešams izvērtēt ne tikai īpašnieku struktūras līmeņu skaitu un to jurisdikcijas, bet arī to, vai šī struktūra pieļauj PLG noskaidrošanu. Ja, neskatoties uz vairākiem īpašnieku līmeņiem un to jurisdikcijām, ir iespējams noteikt klienta PLG, turklāt klienta saimnieciskā darbība iestādei ir izprotama un nerada šaubas, klienta struktūrai vien nebūtu jāpaaugstina klienta risks. Struktūra var būt sarežģīta, bet caurskatāma. Savukārt gadījumos, kad struktūra ir sarežģīta un ir apgrūtināta klienta PLG noskaidrošana, tas ir uzskatāms par faktoru, kas paaugstina klienta risku.

Klients, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta SIA un pieder citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam, kurš savukārt tālāk pieder Skandināvijas valstī reģistrētam uzņēmumam (pastāv vairāku līmeņu īpašnieku struktūra), par kura PLG ir pieejama informācija attiecīgās valsts publiskajos reģistros un kura saimnieciskā darbība ir skaidra (piemēram, vairumtirdzniecības tīkls ar veikaliem visā Latvijas Republikā), automātiski nebūtu uzskatāms par paaugstināta riska klientu, pamatojoties uz tā īpašnieku struktūru.

Situācija Nr. 2

Klients juridiskā persona, kurš pieder citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam, kas savukārt pieder ārzonas kompānijai, kurai ir nominālie direktori un par kuru attiecīgās jurisdikcijas reģistros nav pieejama informācija par PLG, var tikt uzskatīts par klientu, kuram ir sarežģīta īpašnieku struktūra, kas paaugstina klienta risku. Papildus šim apstāklim būtu nepieciešams vērtēt arī klienta saimniecisko darbību un citu klienta izpētes ietvaros iegūto informāciju, lai izvērtētu, vai pastāv vēl citi apstākļi, kas liecina par paaugstinātu NILLTPF risku vai rada aizdomas par NILLTPF (piemēram, izvērtējot klienta saimniecisko darbību un īpašnieku struktūru, nav saprotams, kādi ir bijuši šādas struktūras izveides iemesli).

3.5.4. PLG – persona, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā

245. Tikai gadījumos, kad izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot PLG, kā arī tiek izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam ir cits PLG, iestāde par klienta PLG var uzskatīt personu, kura ieņem amatu klienta izpildinstitūcijā.26 Šādā gadījumā iestāde noskaidro klienta izpildinstitūcijas pārstāvi, kuram ir tiesības pieņemt vadības lēmumus. Zemāka riska klientiem būtu pietiekami iegūt informāciju par izpildinstitūcijas pārstāvi. Augstāka riska klientiem būtu nepieciešams veikt papildu izpēti, lai pārliecinātos, ka persona faktiski pieņem vadības lēmumus (piemēram, par izpilddirektora (Chief Executive Officer) tiesībām lemt par klienta aktīvu pārvaldību). Šādā gadījumā iestāde pamato un dokumentē darbības, ko tā ir veikusi, lai noskaidrotu klienta PLG. Iestādei nav nepieciešams iegūt personas, kas ieņem amatu klienta izpildinstitūcijā, piekrišanu tikt norādītai par PLG.

Ņemot vērā, ka fonda pārvaldniekam ir apgrūtināta iespēja noskaidrot fonda PLG, fonda pārvaldnieks par fonda PLG var uzskatīt fonda augstāko vadību, attiecīgi pamatojot un dokumentējot darbības, lai noskaidrotu klienta PLG.