Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu

44.1. pacienta piekrišana, tostarp komplicētās piekrišanas situācijās, pacientu drošība, komforta novērtējums un mērīšana, saziņa ar pacientiem pirms un pēc procedūras, īpaši "slikto ziņu" paziņošana;

44.2. atbilstība un pareizas indikācijas;

44.3. droša sedācijas ievadīšana, tās uzraudzība – Richmond Agitation Sedation Scale;

44.4. endoskopa dizains, funkcijas un iespējas (mākslīgais intelekts (AI));

44.5. diatermkoagulācijas lietošana un komplikācijas;

44.6. endoskopiskās vienības projektēšana un vadība, tostarp finanses un personāls;

44.7. endoskopa dekontaminācija;

44.8. izmeklējumu kvalitātes kritēriji;

44.9. prasme atpazīt patoloģiju un noteikt šo izmaiņu smaguma pakāpi;

44.10. augšējā gremošanas trakta endoskopija:

44.10.1. diagnostiskā endoskopija ar biopsiju un hromoendoskopiju;

44.10.2. terapeitiskā endoskopija – hemostāzes metodes (ligācija, termiskā hemostāze, injekcijas metodes, klipšu lietošana);

44.10.3. stenozes dilatācija;

44.10.4. stenta ievietošana;

44.10.5. PEG ievietošana un evakuācija;

44.11. apakšējā gremošanas trakta endoskopija:

44.11.1. diagnostiskā apakšējā endoskopija ar biopsiju un hromoendoskopiju;

44.11.2. proktoskopija, rektoskopija, sigmoidoskopija;

44.11.3. ileokolonoskopija;

44.11.4. terapeitiskā endoskopija;

44.11.5. pamata polipektomija;

44.11.6. hemostāzes paņēmieni (piemēram, liģēšana, endocilpa, termiskā hemostāze, injekciju tehnika, klipsēšana);

44.11.7. stenozes dilatācija;

44.12. prasmju apguvei nepieciešamais indikatīvs procedūru skaits:

44.12.1. diagnostiskā ezofago-gastro-duodenoskopijas – 300;

44.12.2. hemostatiskās metodes barības vada varikozām vēnām un citām augšējā gremošanas trakta patoloģijām – 30;

44.12.3. ileokolonoskopija – 300;

44.12.4. diagnostiska sigmoidoskopija – 50;

44.12.5. rektoskopija/proktoskopija –100;

44.12.6. polipektomija un hemostāzes veikšana kolonoskopijas laikā – 100;

44.12.7. balona dilatācija – 10;

44.12.8. PEG-15.

45. Klīniskās un vispārējās pamatprasmes un zināšanas ultraskaņas tehnikas pielietošanai:

45.1. cistas FNA punkcija;

45.2. abscesa, inficēta dobuma punkcija;

45.3. limfmezgla FNA/FNB;

45.4. aknas tumora FNA/FNB;

45.5. aizkuņģa dziedzera FNA/FNB;

45.6. aknu cistas punkcija;

45.7. aizkuņģa dziedzera cistu drenāža;

45.8. abscesa punkcija/drenāža;

45.9. prasmju apguvei nepieciešamais indikatīvo ultraskaņas tehnikas procedūru skaits – diagnostikas procedūras – 50, terapeitiskas procedūras – 20.

46. Uzturs un adekvāti gremošanas procesi, uzsūkšanās un barības vielu piegāde ir vielmaiņas homeostāzes un veselības stūrakmeņi:

46.1. nepietiekama uztura bioķīmija un fizioloģija;

46.2. nepietiekama uztura un gremošanas traucējumu patoģenēze;

46.3. malabsorbcijas etioloģija, motilitātes traucējumi, pēcoperācijas komplikācijas un medikamentu izraisītie traucējumi;

46.4. mikrobiotas fizioloģiskā loma veselībā un disbiozes nozīme slimību patofizioloģijā;

46.5. vielmaiņa normālos apstākļos un stresa vai pēcoperācijas situācijās;

46.6. barošanas iespējas, iespējas izvēlēties atbilstošu diētu un pārtikas piedevas, uztura bagātinātājus;

46.7. papildu uzturvielu ievadīšanas veidi, piemēram, perorāli, enterāli vai parenterāli, iespējamās komplikācijas;

46.8. vēža kaheksijas ārstēšana gremošanas trakta onkoloģisku slimību gadījumos;

46.9. parenterālās barošanas pamatprincipi pacientiem mājās un izaicinājumi;

46.10. optimāla organizatoriska struktūra, lai veiksmīgi vadītu pacientus, kuriem ir deficītu risks;

46.11. uztura atbalsta komandas nozīme lēmumu pieņemšanā, ciešas sadarbības nepieciešamība ar radniecīgiem veselības aprūpes speciālistiem, piemēram, medicīnas māsām, dietologiem un farmaceitiem.

47. Rezidentūras ilgums specialitātē ir pieci gadi:

47.1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas kardioloģijā, pneimonoloģijā, nefroloģijā, gastroenteroloģijā, tai skaitā nutrīcijas un dietoloģijas pamatos, reimatoloģijā, endokrinoloģijā, hematoloģijā, intensīvajā terapijā, infektoloģijā, alergoloģijā un imunoloģijā, onkoloģijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā stacionārā un internās medicīnas diferenciāldiagnostikā;

47.2. trešajā, ceturtajā un piektajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestādē, kurā sniedz terciārā līmeņa gastroenteroloģiska profila palīdzību, ieskaitot gastroķirurģiju, transplantoloģiju un gastroenteroloģijas radioloģiju, terapeitiskajā gastroenteroloģijā, gastroinestinālajā endoskopijā, ārstniecības iestādē ar specialitātei atbilstošu profilu terapeitiskajā endoskopijā, pediatriskajā gastroenteroloģijā, kā arī terapeitiskajā gastroenteroloģijā.

2.8. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts (P 02)

48. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāte ir ārsta pamatspecialitāte. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta profesionālā kvalifikācija atbilst astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

49. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbība ir centrālais posms primārajā veselības aprūpē, un tai ir koordinējoša loma primārajā veselības aprūpes līmenī un citos veselības aprūpes līmeņos.

50. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta zināšanas un tām atbilstošā darbība klīniskajā medicīnā tiek iedalīta četros līmeņos, nosakot šādu kompetences sadalījumu starp ģimenes (vispārējās prakses) ārstu un citu specialitāšu ārstiem:

50.1. pirmais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts diagnosticē, izvērtē pacienta veselības stāvokli, ārstē saslimšanu patstāvīgi un darbojas neatkarīgi;

50.2. otrais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts diagnosticē, izvērtē pacienta veselības stāvokli un ārstē saslimšanu patstāvīgi, ja nepieciešams, izmantojot citu specialitāšu ārstu konsultācijas;

50.3. trešais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un veido darba hipotēzi, bet slimības diagnozes apstiprināšanai un turpmākai ārstēšanai nosūta pacientu citu veselības aprūpes speciālistu aprūpē, kopā ar šiem speciālistiem piedalās pacienta ar hroniskām saslimšanām terapijas rezultātu un veselības stāvokļa novērtēšanā un pēc pacienta klīniskās izveseļošanās vai hroniskās saslimšanas paasinājuma fāzes beigām turpina pacienta veselības stāvokļa pastāvīgu novērošanu un organizē viņa rehabilitāciju;

50.4. ceturtais līmenis – ģimenes (vispārējās prakses) ārsts diagnosticē un nosūta pacientu turpmākai ārstēšanai stacionārā ārstniecības iestādē, lai nodrošinātu dzīvības uzturēšanu pēc sekmīgas kardiopulmonālās reanimācijas, kā arī lai uzsāktu ķirurģisku vai traumu ārstēšanu, un pēc pacienta klīniskās izveseļošanās organizē viņa rehabilitāciju un citu specialitāšu ārstu rekomendāciju izpildi.

51. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kompetencē ir:

51.1. iedzīvotāju veselības veicināšana, slimību profilakse, agrīna slimību diagnosticēšana, ārstēšana un rehabilitācija (indikāciju noteikšana un rehabilitācijas rezultātu novērtēšana);

51.2. speciālo izmeklējumu nepieciešamības un citu specialitāšu ārstu līdzdalības noteikšana pacienta veselības aprūpē, kā arī citu veselības aprūpes speciālistu ieteikumu koordinēšana, izmantojot izmaksu efektīvākos veidus profilakses un ārstēšanas resursu izmantošanā;

51.3. manipulāciju veikšana, specialitātes kompetences ietvaros izmantojot attiecīgās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes;

51.4. veselības, slimības stāvokļa, slimības–veselības robežstāvokļa un veselības atbilstības izvērtēšana pacientam, sagatavojot par to medicīnisku atzinumu;

51.5. akūtu un hronisku iekšējo orgānu, ādas, nervu, kaulu un mīksto audu, infekciju, acu, ausu, kakla un deguna, reproduktīvās sistēmas un seksuāli transmisīvo, psihisko slimību, narkomānijas un alkoholisma, kā arī citu slimību un to komplikāciju diagnostika un ārstēšana atbilstoši savas kompetences līmenim;

51.6. pirmās palīdzības sniegšana un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana;

51.7. konsultācijas ar stacionārās ārstniecības iestādes ārstiem, pacientam ārstējoties stacionārā, un atveseļošanas turpināšana pēcslimnīcas etapā, pārstāvot pacienta intereses;

51.8. profilaktisko un diagnostisko pasākumu veikšana pacientu reproduktīvās veselības nodrošināšanai, veicot atbilstošas analīzes;

51.9. konsultēšana ģimenes plānošanā un kontracepcijas jautājumos, izvērtējot nākamo vecāku veselību un reprodukcijai kaitīgos faktorus;

51.10. grūtniecības diagnosticēšana un fizioloģiski noritošas grūtniecības pilna novērošana un vadīšana, kā arī patoloģiskas grūtniecības un grūtnieču ar paaugstinātu grūtniecības risku novērošana un vadīšana, sadarbība ar konsultējošo ginekologu dzemdību speciālistu;

51.11. nedēļnieces un jaundzimušā aprūpe, konsultējoties ar attiecīgā profila speciālistiem sarežģītu pēcdzemdību patoloģiju gadījumā;

51.12. jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu attīstības un veselības novērošana un konsultāciju sniegšana par to uzlabošanu, profilaktiskās vakcinācijas veikšana atbilstoši vakcinācijas kalendāram;

51.13. zīdaiņu, bērnu un pusaudžu ārstēšana, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās specialitātes ārstu;

51.14. integrālas un nepārtrauktas aprūpes veikšana;

51.15. iesaistīšanās pacienta psihosociālo apstākļu risināšanā, sniedzot konsultācijas veselības aprūpes jautājumos.

52. Lai veiktu ārstniecisko darbību, ģimenes (vispārējās prakses) ārstam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

52.1. ģimenes medicīnas attīstības vēsture;

52.2. ģimenes medicīna kā atsevišķa medicīnas nozare un tās pamatprincipi;

52.3. ģimenes (vispārējās prakses) ārsts kā atsevišķa pamatspecialitāte, viņa loma veselības aprūpē;

52.4. ģimenes medicīnas filozofiskais un zinātniskais pamatojums;

52.5. veselības aprūpe un ģimenes medicīnas attīstības perspektīvas;

52.6. veselības aprūpes nepārtrauktības princips ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbā;

52.7. veselības, slimības un veselības aprūpes modeļi;

52.8. veselības meklējuma process;

52.9. komunikatīvā prasme, komunikāciju veidi un vides ietekme uz komunikācijām ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbā;

52.10. vadlīnijas konsultācijas organizēšanai;

52.11. problēmas definēšanas process ģimenes medicīnā (iemesli lūgumam pēc palīdzības, problēmu raksturs un simptomu izvērtējums);

52.12. klīniskā metode ģimenes medicīnā un veselības problēmu risināšanas veidi;

52.13. krīzes situācijas vadīšanas principi;

52.14. biežākās krīzes situācijas ģimenē;

52.15. slimību profilakse, veselības saglabāšana un veicināšana ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darbā;

52.16. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta prakses izveidošana un ar to saistītie likumi, normatīvie akti un prasības prakses izveidošanai;

52.17. biznesa vadība ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē;

52.18. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta prakses finansēšana;

52.19. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darba organizācija un sadarbības veidošana ar citiem veselības aprūpes speciālistiem un ārstniecības iestādēm, kā arī ar citām institūcijām un nevalstiskajām (sabiedriskajām) organizācijām;

52.20. internā medicīna, neiroloģija, oftalmoloģija, otolaringoloģija, dermatoloģija, veneroloģija;

52.21. mātes un bērna veselība (grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods, jaundzimušā, zīdaiņa un bērnu vecuma īpatnības un veselības problēmas, reproduktīva veselība un ģimenes plānošana);

52.22. personas, ģimenes un sabiedrības veselība un rehabilitācija (psihiatrija, ģimenes (vispārējās prakses) ārsta darba psiholoģiskie aspekti, sabiedrības veselība);

52.23. ķirurģija un neatliekamā medicīniskā palīdzība (ambulatorā ķirurģija, tai skaitā uroloģijas problēmas primārajā veselības aprūpē, traumatoloģija, neatliekamā medicīniskā palīdzība, katastrofu medicīna).

53. Rezidentūras ilgums specialitātē ir trīs gadi:

53.1. pirmajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas internajā medicīnā (70 %), personas, ģimenes un sabiedrības veselībā (20 %), ģimenes medicīnā (10 %);

53.2. otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mātes un bērna veselībā (60 %), ķirurģijā, ambulatorajā ķirurģijā (15 %) un neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā (5 %), personas, ģimenes un sabiedrības veselībā (10 %), ģimenes medicīnā (10 %);

53.3. trešajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ģimenes medicīnā (90 %), personas, ģimenes un sabiedrības veselībā (10 %).

54. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par sirds un asinsvadu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

54.1. pirmais līmenis – esenciāla arteriāla hipertensija;

54.2. otrais līmenis:

54.2.1. sirds išēmiskā slimība:

54.2.1.1. stenokardija;

54.2.1.2. hroniska sirds išēmiskā slimība;

54.2.2. arteriāla hipertensija un hipertoniskā krīze;

54.2.3. miokardīti;

54.2.4. kardiomiopātijas;

54.2.5. akūta un hroniska sirds mazspēja;

54.2.6. sirdskaites – iegūtas vārstuļu kaites;

54.2.7. pulmonāla hipertensija;

54.3. trešais līmenis:

54.3.1. sirds išēmiskā slimība:

54.3.1.1. miokarda infarkts;

54.3.1.2. citas akūtas išēmiskās slimības formas;

54.3.2. endokardīti;

54.3.3. perikardīti;

54.3.4. sirdskaites:

54.3.4.1. iedzimtas sirds vārstuļu kaites;

54.3.4.2. nozīmīgākās iedzimtās sirdskaites (atvērts Botalla vads, priekškambara vai kambara starpsienas defekts, aortas koarktācija, Fallo tetrāde);

54.3.5. plaušu–sirds, plaušu–asinsrites patoloģija (plaušu infarkts, plaušu–asinsvadu trombembolija un tromboze);

54.3.6. sirdsdarbības impulsa rašanās un vadīšanas traucējumi;

54.4. ceturtais līmenis – sirds išēmiskā slimība – pēkšņa koronāra klīniskā nāve.

55. Rezidentūras laikā rezidents apgūst iemaņas sirds slimību diagnostikā:

55.1. elektrokardiogrāfija (pieraksts un primārā interpretācija);

55.2. ehokardiogrāfija;

55.3. angiogrāfija;

55.4. rentgenoloģiskie un radioloģiskie izmeklējumi;

55.5. fonokardiogrāfija.

56. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju kardioloģijā:

56.1. sirdsklauves;

56.2. arteriāla hipertensija;

56.3. sāpes sirds rajonā;

56.4. elpas trūkums;

56.5. tūska;

56.6. cianoze.

57. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par elpošanas orgānu sistēmas slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

57.1. pirmais līmenis:

57.1.1. akūtas augšējo elpošanas ceļu infekcijas;

57.1.2. akūtas apakšējo elpošanas ceļu slimības;

57.1.3. bronhiālā astma – bronhiālas astmas lēkme;

57.2. otrais līmenis:

57.2.1. pneimonija;

57.2.2. bronhiālā astma;

57.2.3. pleirīts;

57.2.4. pneimoskleroze;

57.2.5. akūta un hroniska elpošanas mazspēja;

57.3. trešais līmenis:

57.3.1. plaušu tuberkuloze;

57.3.2. plaušu vēzis;

57.3.3. pneimokoniozes;

57.4. ceturtais līmenis – bronhiālā astma – astmatiskais stāvoklis.

58. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par alerģisku slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

58.1. pirmais līmenis:

58.1.1. vazomotors un alerģisks rinīts;

58.1.2. balsenes tūska;

58.1.3. akūta nātrene;

58.2. otrais līmenis:

58.2.1. hroniska recidivējoša nātrene;

58.2.2. medikamentozās alerģijas izpausmes;

58.3. trešais līmenis – akūts alerģisks alveolīts;

58.4. ceturtais līmenis: anafilaktiskais šoks.

59. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju pneimonoloģijā un alergoloģijā:

59.1. klepus ar un bez krēpām;

59.2. elpas trūkums;

59.3. sāpes krūšu kurvī;

59.4. asins spļaušana;

59.5. šķidrums pleiras telpā.

60. Rezidentūras laikā rezidents apgūst praktiskās iemaņas elpošanas orgānu slimību diagnostikā:

60.1. ārējās elpošanas izmeklēšana;

60.2. asins gāzu analīze;

60.3. bronhoskopija;

60.4. skaitļotājtomogrāfija;

60.5. funkcionālās raudzes (bronhu caurlaidības novērtēšana);

60.6. plaušu rentgenogramma (jāprot izvērtēt rezultātus);

60.7. ādas alerģiskās raudzes un specifiskā hiposensibilizācija.

61. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām pneimonoloģijā un alergoloģijā:

61.1. ārējās elpošanas funkciju pamatrādītāju novērtēšana;

61.2. pleiras punkcija;

61.3. aerosolu inhalācijas tehnika;

61.4. pikflovmetrija.

62. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par muskuļu, kaulu un saistaudu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

62.1. otrais līmenis:

62.1.1. reimatisms;

62.1.2. reimatoīdais artrīts;

62.1.3. reaktīvie artrīti un HLA – B27 asociētās slimības, Reitera sindroms;

62.1.4. psoriātiskais artrīts;

62.1.5. deformējošā osteoartroze (arī deformējošā spondiloze);

62.1.6. miozīts;

62.2. trešais līmenis:

62.2.1. ankilozējošais spondilartrīts;

62.2.2. podagra un pseidopodagra;

62.2.3. dermatomiozīts;

62.2.4. reimatiskā polimialģija, fibrozīts;

62.2.5. sistēmas vaskulīts;

62.2.6. sistēmas sarkanā vilkēde;

62.2.7. sistēmas sklerodermija.

63. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par imunoloģisko, mikrobioloģisko, bioķīmisko un instrumentālo izmeklējumu indikācijām un vērtējumu pacientiem ar muskuļu, kaulu un saistaudu slimībām, kā arī apgūst izmantojamos fizikālās terapijas un ārstnieciskās fizkultūras veidus (indikācijas un kontrindikācijas).

64. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju:

64.1. artralģija, artrīts;

64.2. mialģija;

64.3. tendosinovīts.

65. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par nieru un urīna izvadceļu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem, darbspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

65.1. pirmais līmenis – urīnceļu infekcija;

65.2. otrais līmenis:

65.2.1. hronisks bakteriāls intersticiāls nefrīts;

65.2.2. diabētiskā nefropātija;

65.2.3. priekšdziedzera iekaisums un hipertrofija;

65.2.4. hroniska nieru mazspēja;

65.3. trešais līmenis:

65.3.1. akūts un hronisks glomerulonefrīts;

65.3.2. akūts intersticiāls nefrīts;

65.3.3. obstruktīva uropātija;

65.3.4. nieru slimības un grūtniecība;

65.3.5. nieru bojājumi sistēmslimību pacientiem;

65.3.6. akūta nieru mazspēja.

66. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju nefroloģijā:

66.1. eritrocitūrija;

66.2. leikocitūrija;

66.3. proteīnūrija;

66.4. anūrija;

66.5. urēmija;

66.6. nieru kolika;

66.7. tūskas, nefrotiskais sindroms;

66.8. renālā arteriālā hipertensija;

66.9. urīna izdales ritmikas un daudzuma izmaiņas.

67. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām un speciālām metodēm nieru un urīna izvadceļu slimību diagnostikā:

67.1. abdominālā ultrasonogrāfija;

67.2. nieru scintigrāfija;

67.3. nieru asinsvadu doplerogrāfija;

67.4. urogrāfija;

67.5. datortomogrāfija un kodolmagnētiskā rezonanse.

68. Rezidentūras laikā rezidents apgūst detalizētas zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām urīna izvadceļu slimību gadījumos:

68.1. urīna izmeklēšanas ekspresmetodes;

68.2. urīnpūšļa katetrizācija;

68.3. priekšdziedzera palpācija un masāža.

69. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu kuņģa–zarnu trakta, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera un aknu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

69.1. pirmais līmenis:

69.1.1. funkcionālās gremošanas trakta slimības (funkcionāla dispepsija, kairinātas zarnas sindroms, žultsceļu diskinēze);

69.1.2. akūts un hronisks gastroenterīts;

69.1.3. duodēna čūlas slimība;

69.2. otrais līmenis:

69.2.1. gastrointestināla atviļņa slimība;

69.2.2. akūts un hronisks gastrīts, duodenīts;

69.2.3. kuņģa čūlas slimība;

69.2.4. hronisks pankreatīts;

69.2.5. hronisks hepatīts;

69.2.6. stāvokļi pēc vēdera dobuma orgānu operācijām;

69.2.7. nekalkulozs holecistīts;

69.3. trešais līmenis:

69.3.1. obstruktīvas barības vada slimības;

69.3.2. kuņģa vēzis;

69.3.3. akūts pankreatīts;

69.3.4. akūts hepatīts;

69.3.5. aknu ciroze;

69.3.6. taukainā hepatoze, amiloidoze, hemohromatozes, hronisks persistējošs hepatīts, hronisks aktīvs hepatīts, hronisks autoimūns hepatīts, reaktīvs hepatīts;

69.3.7. holecistīts un holangīts (kalkulozs);

69.3.8. nespecifisks čūlains kolīts;

69.3.9. zarnu audzēji.

70. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu, sindromu un neatliekamo stāvokļu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju kuņģa–zarnu trakta, aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā:

70.1. malabsorbcija;

70.2. disbakterioze;

70.3. obstipācija;

70.4. caureja;

70.5. sāpes vēderā;

70.6. dzelte;

70.7. portāla hipertensija;

70.8. hepatomegālija;

70.9. anoreksija, novājēšana;

70.10. hroniska un akūta gastrointestināla asiņošana;

70.11. žults kolika;

70.12. akūts vēders;

70.13. citolītiskais sindroms;

70.14. holestātiskais sindroms;

70.15. hemorāģiskais sindroms;

70.16. pārmantotās pigmenthepatozes (Žilbēra sindroms);

70.17. neatliekamā medicīniskā palīdzība asiņošanas gadījumā no barības vada vēnām;

70.18. aknu šūnu mazspēja (encefalopātija, aknu koma, hemorāģiskais sindroms).

71. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām, pacientu sagatavošanu un rezultātu interpretāciju šādām manipulācijām kuņģa–zarnu trakta, aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimību diagnostikā:

71.1. endoskopija;

71.2. rentgenoloģiskie izmeklējumi;

71.3. ultraskaņas izmeklējumi;

71.4. pH metrija;

71.5. bakterioloģiskie un citi izmeklējumi (koprogramma).

72. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām gastroenteroloģijā:

72.1. kuņģa skalošana;

72.2. izmeklēšana per rectum;

72.3. sagatavošana endoskopiskiem un rentgenoloģiskiem izmeklēju­miem.

73. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par asinsrades sistēmas slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbspēju vērtējumu un profilaksi, kā arī par diagnostisko metožu indikācijām, kontrindikācijām un novērtējumu hematoloģijā šādos līmeņos:

73.1. pirmais līmenis – dzelzs deficīta anēmija;

73.2. otrais līmenis:

73.2.1. akūta un hroniska posthemorāģiska anēmija;

73.2.2. vitamīna B deficīta anēmija;

73.2.3. hemorāģiskas angiopātijas (Šenleina–Henoha purpura, Rendju–Oslera slimība);

73.3. trešais līmenis:

73.3.1. hemolītiskas anēmijas;

73.3.2. aplastiskas anēmijas;

73.3.3. akūta leikoze;

73.3.4. hroniska mieloleikoze, mielodisplāzijas sindroms;

73.3.5. hroniska limfoleikoze;

73.3.6. mielomas slimība;

73.3.7. limfomas un limfogranulomatoze;

73.3.8. koagulopātijas, hemofīlijas;

73.3.9. trombocitopātijas, Verlhofa slimība;

73.4. ceturtais līmenis – diseminētas intravazālas koagulopātijas (DIC) sindroms.

74. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu un sindromu diferenciāldiagnostiku un diferencētu terapiju hematoloģijā:

74.1. anēmija;

74.2. policitēmija;

74.3. izmaiņas leikocītu skaitā un leikoformulā (tai skaitā agranulocitoze);

74.4. trombocitopēnija;

74.5. asinsreces traucējumi;

74.6. limfadenopātija;

74.7. splenomegālija;

74.8. akūta asiņošana.

75. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām hematoloģijā:

75.1. asins analīze – ekspresmetodes;

75.2. asins grupas noteikšana.

76. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu endokrinoloģisko slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju vērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

76.1. pirmais līmenis:

76.1.1. aptaukošanās;

76.1.2. patoloģisks klimaktērijs;

76.2. otrais līmenis:

76.2.1. II tipa (neinsulinējamais) cukura diabēts;

76.2.2. metaboliskais (X) sindroms;

76.2.3. diabēta kompensācijas rādītāji, labas kompensācijas kritēriji, diabēta slimnieku apmācība, diabētiķu diētas kalkulācija, fiziskie vingrinājumi, ķermeņa un pēdas higiēna, autokontrole, insulīnterapija, mūsdienu insulīn­terapijas shēmas (intensificētā konvencionālā insulīnterapija);

76.2.4. grūtniecība un cukura diabēts, tireotoksikoze, hipotireoze;

76.2.5. vairogdziedzera hipofunkcija un hiperfunkcija;

76.3. trešais līmenis:

76.3.1. I tipa (insulinējamais) cukura diabēts;

76.3.2. vairogdziedzera audzēji, tireoidīti;

76.3.3. virsnieru slimības (primārs aldosteronisms, Kušinga sindroms, feo­hromocitomas, adrenoģenitālais sindroms (21 – hidroksilāzes deficīts), hroniska virsnieru mazspēja);

76.3.4. hipofīzes slimības (akromegālija, prolaktinoma, hipopituitārisms, bezcukura diabēts);

76.3.5. primārs hiperparatireoīdisms, hipoparatireoīdisms.

77. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu simptomu, sindromu un neatliekamo stāvokļu diferenciāldia­gnostiku un diferencētu terapiju endokrinoloģijā:

77.1. polidipsija, poliūrija;

77.2. mazs augums;

77.3. ginekomastija;

77.4. hiperkalciēmija, hipokalciēmija;

77.5. hipoglikēmija;

77.6. hirsutisms;

77.7. matu izkrišana;

77.8. vīriešu infertilitāte;

77.9. agrīna un aizkavēta dzimumno­briešana;

77.10. osteoporoze, osteomalācija;

77.11. diabētiskā ketoacidoze (koma);

77.12. hipoglikēmiskā koma;

77.13. akūta virsnieru mazspēja.

78. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par endokrinoloģijā izmantojamo speciālo diagnostisko izmeklējumu indikācijām un novērtējumu:

78.1. ultrasonogrāfiskā izmeklēšana;

78.2. vairogdziedzera scintigrāfija un izmeklēšana ar radioaktīvajiem izotopiem;

78.3. hormonu līmeņa noteikšana serumā;

78.4. datortomogrāfija un kodolmagnētiskā rezonanse.

79. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un izpildes tehniku šādām diagnostiskām un ārstnieciskām manipulācijām endokrinoloģijā:

79.1. glikēmijas noteikšana ar glikometru;

79.2. glikozūrijas un ketonūrijas noteikšana;

79.3. diētas kalkulācijas pamati cukura diabēta pacientam ar I tipa un II tipa cukura diabētu;

79.4. cukura diabēta pacientu apmācība.

80. Rezidentūras laikā rezidents apgūst šādus infektoloģijas pamatprincipus:

80.1. infekcijas slimību galvenās īpatnības;

80.2. organisma nespecifiskie un specifiskie (imunitātes) aizsargfaktori;

80.3. epidēmiskais process, tā sastāvdaļas;

80.4. infekcijas slimību profilakses principi;

80.5. imūnprofilakse, vakcīnas, imūnglobulīni;

80.6. plānveida un profilaktiskā potēšana pēc epidēmiskām indikācijām;

80.7. agrīnās komplikācijas pēc vakcīnu ievadīšanas;

80.8. infekcijas slimību agrīnās diagnostikas principi;

80.9. klīnisko un bioloģisko laboratorisko izmeklējumu nozīme agrīnā infekcijas slimību diagnostikā;

80.10. infekcijas slimību specifiskās izmeklēšanas metodes (bakterio­skopiskās, bakterioloģiskās, parazitoloģiskās, virusoloģiskās, seroloģiskās), to izvēle un novērtējums;

80.11. infekcijas slimību ārstēšanas pamatprincipi – specifiskā (imūn­globulīni, serumi), etiotropā, patoģenētiskā, simptomātiskā ārstēšana;

80.12. ārsta taktika (algoritms), diagnosticējot (rodoties aizdomām) infekcijas slimības;

80.13. dinamiskās novērošanas principi pēc pārslimotām infekcijas slimībām.

81. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu infekcijas slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbspēju vērtējumu un profilaksi, kā arī par diagnostisko metožu indikācijām, kontr­indikācijām un novērtējumu infektoloģijā šādos līmeņos:

81.1. pirmais līmenis:

81.1.1. saindēšanās ar pārtiku, vīrusu izraisīta caureja;

81.1.2. vīrusu, baktēriju, mikoplazmu un hlamīdiju izraisītās elpošanas ceļu infekcijas;

81.1.3. gripa, paragripa, rinovīrusu un adenovīrusu infekcijas;

81.1.4. enterovīrusu infekcijas;

81.1.5. infekciozā mononukleoze;

81.1.6. herpes vīrusu infekcija;

81.1.7. kaķu skrāpējumu slimība, citomegalovīrusu infekcija;

81.2. otrais līmenis:

81.2.1. infekciozā mononukleoze;

81.2.2. herpes vīrusu infekcija;

81.2.3. kaķu skrāpējumu slimība, citomegalovīrusu infekcija;

81.2.4. šigeloze, salmoneloze, kampilobakterioze, žardiāze (lamblioze);

81.2.5. enterobioze, askaridoze;

81.2.6. Laima slimība;

81.2.7. toksoplazmoze;

81.3. trešais līmenis:

81.3.1. ešerihioze, jersinioze, holēra;

81.3.2. botulisms;

81.3.3. trihocefaloze, trihineloze, difilobotrioze, tenidoze, toksokaroze;

81.3.4. slimības, kas norit ar dzelti (A, B, C, D un E vīrushepatīts, leptospiroze);

81.3.5. slimības, kas norit ar drudzi (vēdertīfs, paratīfi, izsitumu tīfs, malārija, sepse);

81.3.6. poliomielīts;

81.3.7. difterija;

81.3.8. meningokoku infekcija un citi strutaini un serozi meningīti;

81.3.9. ērču encefalīts;

81.3.10. HIV infekcija;

81.3.11. AIDS oportūniskās infekcijas;

81.3.12. karantīnas infekcijas slimības (mēris, dzeltenais drudzis, īstās bakas);

81.3.13. trakumsērga un stingumkrampji.

82. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu nervu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanas principiem un profilaksi šādos līmeņos:

82.1. otrais līmenis:

82.1.1. hipertenzīva encefalopātija;

82.1.2. cerebrāla hroniska išēmija;

82.1.3. migrēna;

82.1.4. grupas (claster) galvassāpes;

82.1.5. tenzijas galvassāpes;

82.1.6. hroniskas posttraumatiskas galvassāpes;

82.1.7. sekundārs parkinsonisms;

82.2. trešais līmenis:

82.2.1. trijzaru nerva neiralģija;

82.2.2. sejas nerva bojājums;

82.2.3. citu kraniālo nervu bojājums;

82.2.4. nervu (rokas, jostas un krustu) pinumu bojājums;

82.2.5. kakla, krūšu, jostas un krustu nervu saknīšu bojājumi (kompresija);

82.2.6. mononeiropātijas (rokas, kājas u. c.);

82.2.7. polineiropātijas (iekaisīgas, toksiskas u. c.);

82.2.8. meningīts;

82.2.9. encefalīts, encefalomielīts, mielīts;

82.2.10. intrakraniāls, intraspināls abscess;

82.2.11. intrakraniāls, intraspināls tromboflebīts;

82.2.12. vaskulāra mielopātija;

82.2.13. epilepsija un epileptiskie sindromi;

82.2.14. narkolepsija un katalepsija;

82.2.15. Parkinsona slimība;

82.2.16. sekundārs parkinsonisms;

82.2.17. citas bazālo gangliju deģeneratīvas izmaiņas;

82.2.18. distonijas;

82.2.19. esenciāls tremors;

82.2.20. mazā horeja un citi horejas veidi;

82.2.21. Alcheimera slimība;

82.2.22. cirkumskriptā galvas smadzeņu atrofija;

82.2.23. multiplā skleroze;

82.2.24. citas demielinizējošas nervu sistēmas slimības;

82.2.25. Hentingtona slimība;

82.2.26. pārmantota ataksija;

82.2.27. pārmantota spastiska parapleģija;

82.2.28. spināla muskuļu atrofija;

82.2.29. spastiska cerebrāla trieka;

82.2.30. hemipleģija;

82.2.31. parapleģija, tetrapleģija (šļauganā un spastiskā);

82.2.32. citi paralītiskie sindromi;

82.2.33. muskuļu distrofijas;

82.2.34. iedzimtas un cita veida miopātijas;

82.2.35. miastēnija un miastēnijas sindromi;

82.2.36. miotonija un miotoniskie sindromi;

82.2.37. autonomās nervu sistēmas slimības (izņemot autonomo somatoformo disfunkciju);

82.2.38. siringomielija un siringobulbija;

82.2.39. galvas un muguras smadzeņu audzēji;

82.3. ceturtais līmenis:

82.3.1. cerebrāla tranzitora išēmiska lēkme;

82.3.2. cerebrāls infarkts;

82.3.3. intracerebrāla hemorāģija;

82.3.4. subarahnoidāla hemorāģija;

82.3.5. spināls infarkts;

82.3.6. epileptisks stāvoklis;

82.3.7. miastēnija un miastēnijas krīze;

82.3.8. hidrocefālija;

82.3.9. toksiska encefalopātija;

82.3.10. smadzeņu kompresija;

82.3.11. centrālās nervu sistēmas traumatiski bojājumi.

83. Rezidentūras laikā rezidenti apgūst zināšanas par izpildes tehniku un iegūto datu interpretāciju šādiem izmeklējumiem un manipulācijām neiroloģijā:

83.1. acu zīlīšu tiešās un sadraudzības reakcijas noteikšana un novērtēšana;

83.2. acu ābolu kustību noteikšana un novērtēšana;

83.3. radzenes refleksa noteikšana un novērtēšana;

83.4. nistagma (vertikālais, horizontālais) noteikšana un novērtēšana;

83.5. mīmikas muskulatūras kustību novērtēšana;

83.6. mīksto aukslēju un rīkles refleksa noteikšana un novērtēšana;

83.7. roku un kāju cīpslu refleksa noteikšana;

83.8. "snuķīša" un Marinesku refleksa noteikšana un novērtēšana;

83.9. Babinska refleksa noteikšana un novērtēšana;

83.10. nervu un saknīšu palpējamo punktu noteikšana;

83.11. Lasega un Neri simptoma noteikšana un novērtēšana;

83.12. sprandas stīvuma un Kerniga simptoma noteikšana un novērtēšana;

83.13. ādas sāpju sajūtas noteikšana;

83.14. kustības un stāvokļa sajūtas noteikšana;

83.15. muskulatūras tonusa noteikšana un novērtēšana;

83.16. Romberga mēģinājuma novērtēšana;

83.17. pirksta–degungala un papēža–ceļgala mēģinājuma novērtēšana;

83.18. dermogrāfisma noteikšana;

83.19. vienkāršāko manuālās terapijas paņēmienu veikšana;

83.20. vienkāršāko masāžas paņēmienu veikšana;

83.21. vienkāršāko refleksterapijas paņēmienu veikšana;

83.22. infiltrācijas un perineirālas blokādes veikšana.

84. Rezidentūras laikā rezidents apgūst indikācijas un kontrindikācijas šādiem izmeklējumiem nervu sistēmas slimību gadījumos:

84.1. redzes nerva diska apskate;

84.2. kraniogrāfija;

84.3. spondilogrāfija;

84.4. elektroencefalogrāfija;

84.5. elektromiogrāfija;

84.6. ehoencefaloskopija;

84.7. smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija;

84.8. cerebrospinālā likvora analīze;

84.9. smadzeņu datortomogrāfija;

84.10. mugurkaula starpskriemeļu disku datortomogrāfija;

84.11. kontrasta mielogrāfija;

84.12. kodolmagnētiskās rezonanses izmantošana neiroloģisko slimību diagnostikā.

85. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu acu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbspēju novērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

85.1. pirmais līmenis:

85.1.1. mieža grauds;

85.1.2. konjunktivīti;

85.1.3. vājredzīgu un aklu pacientu sociālā rehabilitācija;

85.2. otrais līmenis:

85.2.1. blefarīti;

85.2.2. mieža grauds;

85.2.3. krusas grauds;

85.2.4. ksantelasma;

85.2.5. dakrioadenīts;

85.2.6. radzenes tūska;

85.2.7. uveīti;

85.2.8. katarakta;

85.2.9. diabētiskā retinopātija;

85.2.10. hipertoniskā retinopātija;

85.2.11. hemoftalmi;

85.2.12. redzes orgāna izmaiņas vispārēju slimību gadījumos (hiperto­niskā slimība, cukura diabēts, nieru slimības, centrālās nervu sistēmas slimības);

85.2.13. šķielēšana – esotropija, hipertropija, hipotropija, heteroforija, paralītiska šķielēšana, nistagms;

85.2.14. hipermetropija;

85.3. trešais līmenis:

85.3.1. entropija un ektropija;

85.3.2. plakstiņa ievainojumi;

85.3.3. trichiasis;

85.3.4. radzenes virspusēji bojājumi un keratīti;

85.3.5. lagophthalmus;

85.3.6. epicantus;

85.3.7. ksantelasma;

85.3.8. plakstiņa tumori;

85.3.9. dakriocistīts;

85.3.10. dakriostenoze;

85.3.11. asaru kanāla audzēji;

85.3.12. konjunktīvas svešķermeņi;

85.3.13. pterygium;

85.3.14. subkonjunktivālas hemorāģijas;

85.3.15. konjunktīvas jaunveidojumi;

85.3.16. radzenes apdegumi;

85.3.17. radzenes distrofijas;

85.3.18. radzenes transplantācija;

85.3.19. keratokonuss;

85.3.20. sklēras slimības (episklerīti, sklerīti);

85.3.21. iridociklīts;

85.3.22. iris tumori;

85.3.23. katarakta;

85.3.24. afakija;

85.3.25. artefakija;

85.3.26. stiklveida ķermeņa slimības – vitreoretinālās ķirurģijas iespējas un indikācijas;

85.3.27. tīklenes asinsvadu akūta necaurlaidība;

85.3.28. tīklenes atslāņošanās;

85.3.29. maculas deģenerācija;

85.3.30. retinoblastoma;

85.3.31. neiznēsāto bērnu retinopātija;

85.3.32. horeoretinīts;

85.3.33. melanoma;

85.3.34. atvērta kakta glaukoma;

85.3.35. iedzimta glaukoma;

85.3.36. sekundāra glaukoma;

85.3.37. acs ābola kontūzijas;

85.3.38. endoftalmīts;

85.3.39. mikroftalms;

85.3.40. hifēma;

85.3.41. redzes orgāna izmaiņas vispārēju slimību gadījumos (hiperto­niskā slimība, cukura diabēts, nieru slimības, centrālās nervu sistēmas slimības);

85.3.42. šķielēšana – esotropija, ekso­tropija, hipertropija, hipotropija, heteroforija, paralītiska šķielēšana, nistagms;

85.3.43. hipermetropija;

85.3.44. miopija;

85.3.45. astigmatisms;

85.3.46. presbiopija;

85.3.47. anizometropija;

85.3.48. cikloplēģija;

85.3.49. diplopija;

85.3.50. ambliopija;

85.3.51. zema redze un aklums;

85.3.52. redzes nerva ekskavācija;

85.3.53. redzes nerva tūska;

85.3.54. redzes nerva atrofija;

85.3.55. redzes nerva neirīts;

85.4. ceturtais līmenis:

85.4.1. asaru kanāla ievainojumi;

85.4.2. radzenes svešķermeņi;

85.4.3. lēcas un intraokulārās lēcas dislokācija;

85.4.4. akūtas glaukomas lēkme;

85.4.5. orbitocelulīts un orbītas flegmona;

85.4.6. orbītas lūzumi;

85.4.7. orbītas tumori;

85.4.8. acs ābola perforējoši ievainojumi;

85.4.9. intraokulāri svešķermeņi;

85.4.10. buftalms;

85.4.11. hipopion.

86. Rezidentūras laikā rezidents apgūst papildu zināšanas par izmeklēšanas metožu lietošanas indikācijām oftalmoloģijā.

87. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām, izpildes tehniku un iegūto datu interpretāciju šādiem izmeklējumiem un manipulācijām oftalmoloģijā šādos līmeņos:

87.1. pirmais līmenis:

87.1.1. redzes asuma pārbaude bez korekcijas un ar pacienta brillēm;

87.1.2. redzes lauka orientējoša noteikšana;

87.1.3. krāsu redzes izmeklēšana ar tabulām;

87.1.4. acu kustību pārbaude;

87.1.5. zīlīšu reakcijas noteikšana;

87.1.6. acs ārējā apskate;

87.1.7. fundus oculi apskate;

87.2. otrais līmenis:

87.2.1. redzes asuma pārbaude bērniem un zīdaiņiem;

87.2.2. binokulārās redzes pārbaude;

87.2.3. acs stāvokļa orbītā noteikšana;

87.2.4. acs spiediena mērīšanas palpatorā un bezkontakta metode;

87.2.5. fundus oculi apskate;

87.3. trešais līmenis:

87.3.1. refrakcijas pārbaude, subjektīvā un objektīvā;

87.3.2. dinamiskā un statiskā perimetrija;

87.3.3. aplanācijas tonometrija.

88. Rezidentūras laikā rezidents apgūst šādas terapeitiskās prasmes oftalmoloģijā:

88.1. acu pilienu pilināšana;

88.2. acu ziedes ielikšana;

88.3. svešķermeņa izņemšana no konjunktīvas;

88.4. acu pārsēja uzlikšana;

88.5. skropstas izņemšana.

89. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām šādām izmeklēšanas metodēm oftalmoloģijā:

89.1. gonioskopija;

89.2. eksoftalmometrija;

89.3. ortoptiska;

89.4. izmeklēšana;

89.5. perimetrija;

89.6. elektroretinogrāfija;

89.7. fluorescentā angiogrāfija;

89.8. ehogrāfija;

89.9. elektrofizioloģiskā izmeklēšana.

90. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām šādām operācijām oftalmoloģijā:

90.1. lāzerterapija;

90.2. kataraktas ķirurģija;

90.3. šķielēšanas ķirurģija;

90.4. vitrektomija;

90.5. tīklenes operatīva ārstēšana;

90.6. glaukomas operatīva ārstēšana;

90.7. radzenes transplantācija;

90.8. plakstiņu ķirurģiska ārstēšana.

91. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem otolaringoloģijā:

91.1. deguna elpošanas nozīme bērna sejas skeleta attīstībā, adenoīdu sejas veidošanās;

91.2. deguna aizsargfunkcijas;

91.3. orgānu (specialitātes ietvaros) iekaisumu tipiskā mikroflora, antimikrobās, antivirālās un antimikotiskās (lokālās un virspusējās) ārstēšanas principi;

91.4. neatliekamā medicīniskā palīdzība otolaringoloģijā;

91.5. balsenes stenoze;

91.6. indikācijas lig. Conicum punkcijai un incīzijai;

91.7. indikācijas traheostomijai;

91.8. traheostomēta pacienta kopšana;

91.9. akūts dzirdes zudums;

91.10. ārstēšanas taktikas un transportēšanas jautājumi pacientiem ar otogēnām–endokraniālām, rinogēnām–endokraniālām, orbitālām komplikā­cijām.

92. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par ausu, deguna un kakla slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, darbaspēju novērtējumu un profilaksi šādos līmeņos:

92.1. pirmais līmenis:

92.1.1. deguna asiņošana – cēloņi un asiņošanas apturēšana;

92.1.2. svešķermenis degunā;

92.1.3. vulgāras angīnas;

92.1.4. akūts rinīts, faringīts, laringīts;

92.1.5. akūts vidusauss iekaisums (salpingootīts, serozs iekaisums);

92.1.6. akūts paranazāls sinusīts;

92.2. otrais līmenis:

92.2.1. paratonsilīti (flegmona, abscess);

92.2.2. sekundāras angīnas hematoloģiskiem pacientiem;

92.2.3. deguna furunkuls;

92.2.4. auss furunkuls;

92.2.5. akūts paranazāls sinusīts;

92.2.6. akūts vidusauss iekaisums (salpingootīts, strutains iekaisums);

92.3. trešais līmenis:

92.3.1. otogēns sejas nerva bojājums;

92.3.2. labirinta ataka (Menjera slimība un sindroms);

92.3.3. deguna kaula lūzums;

92.3.4. svešķermenis trahejā, bronhā un barības vadā;

92.3.5. paratonsilīti (flegmona, abscess);

92.3.6. sifilītiskā angīna un laringīts;

92.3.7. agrīnās onkoloģisko slimību pazīmes otolaringoloģijā;

92.4. ceturtais līmenis – barības vada ķīmiskais apdegums.

93. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par indikācijām, izpildes tehniku un iegūto datu interpretāciju šādiem izmeklējumiem un manipulācijām otolaringoloģijā:

93.1. deguna, deguna blakusdobumu, auss, kakla inspekcija un palpācija;

93.2. faringoskopija, otoskopija;

93.3. uztriepes noņemšana no rīkles un deguna;

93.4. rīkles gļotādas ieziešana;

93.5. balss saišu apskate;

93.6. indikācijas deguna blakusdobumu rentgenogrāfijai un iegūto rezultātu analīze;

93.7. dzirdes pārbaude ar valodu;

93.8. Vēbera un Rinnes testi;

93.9. audiometrija un audiogrammas (bez izpildes tehnikas), līdzsvara traucējumu un vestibulārā nistagma pārbaude;

93.10. auss skalošana;

93.11. auss izpūšana;

93.12. desmurģija otolaringoloģijā;

93.13. deguna asiņošanas apturēšana;

93.14. svešķermeņu izvilkšana no deguna;

93.15. svešķermeņa izvilkšana no mutes, rīkles;

93.16. svešķermeņa izvilkšana no auss ejas;

93.17. deguna priekšējā tamponāde.

94. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem dermatoveneroloģijā šādos līmeņos:

94.1. pirmais līmenis:

94.1.1. ādas simptomātika – eflorescences;

94.1.2. dermatožu klasifikācija;

94.1.3. sēnīšu slimību profilakse;

94.1.4. niezes izpausmes klīniskie simptomi un izraisītājfaktori;

94.1.5. dermatītu klīniskās izpausmes;

94.1.6. iekšķīgo slimību izpausmes ādā, matos un nagos;

94.1.7. hipovitaminožu izpausmes ādā, matos un nagos;

94.1.8. gastrointestinālā trakta patoloģijas izpausme ādā;

94.1.9. senilas pārmaiņas ādā un prekankrozes;

94.1.10. seksuāli transmisīvās slimības, to veidi;

94.1.11. AIDS izpausme ādā un gļotādās;

94.2. otrais līmenis:

94.2.1. kašķis;

94.2.2. keratomikozes;

94.2.3. epidermomikoze;

94.2.4. trihofītija;

94.2.5. mikrosporija;

94.2.6. piodermija;

94.2.7. psoriasis vulgaris;

94.2.8. ekzēma;

94.2.9. dermatītu klīniskās izpausmes;

94.2.10. seksuāli transmisīvās slimības, to veidi;

94.2.11. gonoreja;

94.2.12. iekšējo orgānu bojājumi sekundārā un terciārā sifilisa gadījumā;

94.3. trešais līmenis:

94.3.1. piodermija;

94.3.2. psoriasis vulgaris;

94.3.3. ekzēma;

94.3.4. profesionālās dermatozes;

94.3.5. gonoreja;

94.3.6. primārais un sekundārais sifiliss;

94.3.7. nervu sistēmas sifiliss;

94.3.8. iedzimts sifiliss.

95. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas un praktiskās iemaņas par šādiem jautājumiem dermatoveneroloģijā:

95.1. iztriepju un uzsējumu ņemšanas tehnika seksuāli transmisīvo slimību noteikšanai;

95.2. nokasījumu ņemšanas tehnika no ādas un nagiem sēnīšu slimību mikroskopiskai izmeklēšanai;

95.3. nokasījumu ņemšana no ādas histoloģiskai izmeklēšanai.

96. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem pediatrijā šādos līmeņos:

96.1. pirmais līmenis:

96.1.1. bērns vispārējā praksē;

96.1.2. prakses organizācija bērnu veselības aprūpei;

96.1.3. speciālistu loma bērnu veselības aprūpē;

96.1.4. strukturālās izmaiņas pediatrijā;

96.1.5. bērnu attīstības fizioloģija (pedoloģija);

96.1.6. somatiskā attīstība un funkcionālais nobriedums;

96.1.7. atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionālais nobriedums attīstības fāzēs;

96.1.8. statomotorās, psihosensorās un intelektuālās attīstības pazīmju pazīšana;

96.1.9. psihiskā attīstība, sensorie sasniegumi, inteliģences, runas un sociālā attīstība;

96.1.10. attīstības un nobrieduma novērtējums;

96.1.11. novirzes no normālās attīstības – definīcijas;

96.1.12. vesela bērna barošana (vispārējie pamati – uzturvielu nepieciešamība);

96.1.13. bērna barošana dažādās attīstības fāzēs;

96.1.14. jaundzimušā kopšana;

96.1.15. zīdaiņa kopšana;

96.1.16. dienas režīms;

96.1.17. agrīna pareizu mātes un bērna attiecību nodibināšana;

96.1.18. bērns ģimenē;

96.1.19. bērna patofizioloģijas īpatnības dažādos vecumos;

96.1.20. anamnēzes savākšanas īpatnības pediatrijā;

96.1.21. bērna izmeklēšana (ārsta pieņemšanas laikā);

96.1.22. ārstēšanas noteikšanas pamatiezīmes terapeitiskā un diagnostiskā tehnika;

96.1.23. primārā un sekundārā prevencija:

96.1.23.1. bērnu veselības uzraudzība un potēšana;

96.1.23.2. nelaimes gadījumu prevencija;

96.1.23.3. agrīnās diagnostikas stratēģija un īstenošana;

96.1.23.4. norūdīšana;

96.1.24. drudzis;

96.1.25. nabas anomālijas un nabas sai­tes atliekas atkrišanas problēma;

96.1.26. ādas infekcijas jaundzimušajiem;

96.1.27. rinīts jaundzimušajiem;

96.1.28. zīdaiņu slimības:

96.1.28.1. dispepsija;

96.1.28.2. zarnu kolikas;

96.1.28.3. vitamīnu nodrošinājums;

96.1.28.4. rahīts;

96.1.29. gremošanas trakta slimības:

96.1.29.1. kairinātās zarnas sindroms;

96.1.29.2. aizcietējumi;

96.1.30. respiratorās sistēmas slimības:

96.1.30.1. akūtas respiratoras saslimšanas;

96.1.30.2. laringīts bez stenozes;

96.1.30.3. streptokoku faringīts, tonsilīts;

96.1.30.4. bakteriāla pneimonija;

96.1.31. nieru un urīnceļu slimības:

96.1.31.1. nieru iekaisuma slimības, urīnceļu infekcija;

96.1.31.2. akūta urīna atteces aizture;

96.1.32. nervu sistēmas slimības:

96.1.32.1. dzemdību galvas traumas;

96.1.32.2. minimāla cerebrāla disfunkcija;

96.1.32.3. inteliģences defekts (oligofrēnija);

96.1.32.4. uzvedības traucējumi, psihopātijai līdzīgā uzvedība;

96.1.32.5. galvassāpes;

96.1.33. asinsrites slimības:

96.1.33.1. hipertonija;

96.1.33.2. hipotonija, ortostatiskas sinkopas;

96.1.33.3. anēmijas;

96.1.34. acu slimības:

96.1.34.1. plakstiņu slimības;

96.1.34.2. konjunktīvas slimības;

96.1.35. stājas traucējumi;

96.1.36. infekciju un parazitāro slimību īpatnības bērnu vecumā (garais klepus, seksuāli transmisīvo slimību izpausmes bērniem, masalas, masaliņas, varicella, herpes infekcija, parotīts, difterija, tuberkuloze, hepatīti, helmintozes);

96.1.37. ādas slimību īpatnības jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu vecumā;

96.1.38. hroniski slims (vai apdraudēts) bērns:

96.1.38.1. hroniski slima (vai apdraudēta) bērna dinamiskās novērošanas vispārējie aspekti;

96.1.38.2. medicīniskā rehabilitācija (nosūtīšanas indikācijas un reha­bilitācijas rezultātu novērtēšana);

96.1.38.3. sociālā rehabilitācija;

96.1.38.4. hroniski slima bērna dinamiskā novērošana;

96.1.38.5. sporta nodarbības;

96.1.38.6. profesijas izvēle;

96.2. otrais līmenis:

96.2.1. attīstības un nobrieduma novērtējums;

96.2.2. novirzes no normālās attīstības;

96.2.3. bērna barošana dažādās attīstības fāzēs;

96.2.4. fizisko spēju izvērtējums (Eurotesti);

96.2.5. vemšana;

96.2.6. urinācijas traucējumi;

96.2.7. jaundzimušo slimības:

96.2.7.1. fizioloģiskā dzelte;

96.2.7.2. ādas infekcijas;

96.2.7.3. barības uzņemšanas traucējumi, rīšanas traucējumi un atgrūšanas;

96.2.7.4. caureja;

96.2.8. slima jaundzimušā un zīdaiņa novērošana;

96.2.9. dzemdību traumas;

96.2.10. intoksikācijas zīdaiņu vecumā;

96.2.11. vitamīna C deficīts (Muller–Barlowsche slimība) un citu vitamīnu deficīts;

96.2.12. distrofija;

96.2.13. adipositas;

96.2.14. augšanas anomālijas (mazs augums, garš augums, augšanas ātruma traucējumi);

96.2.15. pubertātes traucējumi;

96.2.16. fertilitātes traucējumi;

96.2.17. seksuālās problēmas pubertātes vecumā;

96.2.18. gremošanas trakta slimības:

96.2.18.1. gļotādu, mutes un siekalu dziedzeru slimības;

96.2.18.2. zobu un smaganu slimības;

96.2.18.3. recidivējoša un hroniska caur­eja;

96.2.18.4. vēdera sāpes;

96.2.18.5. recidivējošas zarnu kolikas;

96.2.19. respiratorās sistēmas slimības:

96.2.19.1. aringīts bez stenozes;

96.2.19.2. bronhiolīts, bronhopneimonija;

96.2.19.3. bakteriālas dabas komplikācijas (otīts, sinusīts);

96.2.19.4. bakteriāla pneimonija;

96.2.19.5. bronhiālā astma;

96.2.19.6. svešķermenis augšējos elpošanas ceļos;

96.2.20. nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības:

96.2.20.1. pielonefrīts;

96.2.20.2. glomerulonefrīts;

96.2.20.3. nefrotiskais sindroms;

96.2.20.4. nierakmeņu slimība;

96.2.20.5. akūta urīna atteces aizture;

96.2.20.6. prepucialsinēhijas, fimoze, balanīts, parafimoze, akūta hidro­cēle, orhīts, periorhīts, epididimīts, sēklinieku torsijas;

96.2.20.7. vulvovaginīts;

96.2.21. nervu sistēmas slimības:

96.2.21.1. dzemdību galvas traumas;

96.2.21.2. kraniostenoze/mikrocefālija;

96.2.21.3. miopātijas;

96.2.21.4. inteliģences defekts (oligofrēnija);

96.2.21.5. uzvedības traucējumi, psihopātijai līdzīga uzvedība;

96.2.21.6. galvassāpes;

96.2.22. asinsrites slimības: hipertonija;

96.2.23. anēmijas;

96.2.24. acu slimības:

96.2.24.1. strabisms;

96.2.24.2. aklums un vājredzība;

96.2.25. ortopēdiskās slimības:

96.2.25.1. skeleta anomālijas zīdaiņiem;

96.2.25.2. skeleta anomālijas bērnu vecumā;

96.2.25.3. kāju un pēdas deformācijas;

96.2.26. hroniski slims (vai uz to apdraudēts) bērns:

96.2.26.1. speciālā izglītība un integratīvā apmācība;

96.2.26.2. psihiskā rehabilitācija;

96.2.26.3. medicīniskā un sociālā rehabilitācija;

96.2.27. nelaimes gadījumi ar jaundzimušajiem, zīdaiņiem un bērniem;

96.3. trešais līmenis:

96.3.1. ģenētiskā uzraudzība;

96.3.2. bērna aprūpe ārstniecības iestādē (dzemdību palīdzības profila ārstniecības iestādē);

96.3.3. dzemdību traumas;

96.3.4. hipertrofiskā pilorostenoze;

96.3.5. cukura diabēts (Diabetes mellitus);

96.3.6. atkārtotas ketonēmiskās vemšanas;

96.3.7. gremošanas trakta slimības:

96.3.7.1. augšžokļa, aukslēju iedzimtas anomālijas;

96.3.7.2. celiakija;

96.3.7.3. mukoviscidoze;

96.3.7.4. granulomatozs enterokolīts (Krona slimība);

96.3.7.5. akūts vēders;

96.3.8. respiratorās sistēmas slimības:

96.3.8.1. laringīts ar stenozi;

96.3.8.2. bronhiālā astma;

96.3.8.3. svešķermenis augšējos elpošanas ceļos;

96.3.9. nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības:

96.3.9.1. glomerulonefrīts;

96.3.9.2. nefrotiskais sindroms;

96.3.9.3. hemolītiski urēmiskais sindroms;

96.3.9.4. tubulārais sindroms;

96.3.9.5. prepucialsinēhijas, fimoze, balanīts, parafimoze, akūta hidrocēle, orhīts, periorhīts, epididimīts, sēklinieku torsijas;

96.3.9.6. hipospadija;

96.3.9.7. asiņošana no dzimumorgāniem;

96.3.10. nervu sistēmas slimības:

96.3.10.1. iedzimts galvas smadzeņu un muguras smadzeņu plēves iekaisums;

96.3.10.2. dzemdību galvas traumas;

96.3.10.3. iedzimti koordinācijas traucējumi;

96.3.10.4. intrakraniāli tilpuma procesi;

96.3.10.5. hidrocefālija;

96.3.10.6. hroniskas subdurālas asiņošanas, subdurālas higromas;

96.3.10.7. Reja sindroms;

96.3.10.8. kraniostenoze/mikrocefālija;

96.3.10.9. miopātijas;

96.3.11. sirds un asinsvadu slimības:

96.3.11.1. iedzimtas sirds un lielo asinsvadu anomālijas;

96.3.11.2. iegūtas sirdskaites;

96.3.11.3. kardīts;

96.3.12. sistēmu slimības un audzēji;

96.3.13. asins slimības, asins recēšanas traucējumi:

96.3.13.1. alerģiskais vaskulīts (Šenleina–Henoha, reimatiskā purpura);

96.3.13.2. idiopatiskā trombocitopēniskā purpura;

96.3.13.3. hemofīlija;

96.3.13.4. koagulopātijas;

96.3.14. acu slimības:

96.3.14.1. lēcas un acs ābola slimības;

96.3.14.2. strabisms;

96.3.14.3. refrakcijas novirzes;

96.3.14.4. aklums un vājredzība;

96.3.14.5. acu traumas;

96.3.15. ortopēdiskās slimības:

96.3.15.1. iedzimtas anomālijas (gūžas locītavu displāzijas, Pes equinovarus adductus excavatus, Torticollis);

96.3.15.2. mugurkaula deformācijas;

96.3.15.3. aseptiskās kaulu nekrozes, kaulu sāpes;

96.3.15.4. skeleta traumas (lūzumi, luksācijas);

96.4. ceturtais līmenis – bezsamaņa.

97. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem ģimenes plānošanas jautājumiem šādos līmeņos:

97.1. pirmais līmenis:

97.1.1. pusaudžu seksuālās problēmas un kontracepcija;

97.1.2. neplānotu grūtniecību galvenie iemesli un to novēršanas iespējas;

97.1.3. kontracepcija ar barjermetodēm sievietēm un vīriešiem;

97.1.4. dabīgas ģimenes plānošanas metodes;

97.1.5. kontracepcija laktācijas periodā, pēc operatīvām dzemdībām;

97.1.6. grūtniecības plānošana ģimenē;

97.1.7. veselības mācības pamatprincipi;

97.2. otrais līmenis – hormonālā kontracepcija (veidi, blakusiedarbība, kontrindikācijas);

97.3. trešais līmenis:

97.3.1. ķirurģiska kontracepcija un tās veidi sievietēm un vīriešiem;

97.3.2. intrauterīnā kontracepcija, sarežģījumi, kontrindikācijas.

98. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem dzemdniecībā šādos līmeņos:

98.1. pirmais līmenis:

98.1.1. grūtniecības diagnostika;

98.1.2. fizioloģiskās izmaiņas sievietes organismā grūtniecības laikā;

98.1.3. antenatālā mātes un bērna aprūpe;

98.1.4. slimības, kuras var ietekmēt grūtniecības gaitu (sirds un asinsvadu saslimšanas, tai skaitā varikozas vēnas, nieru un urīnceļu saslimšanas (urīnceļu infekcija, nierakmeņi), endokrīnas slimības, tai skaitā cukura diabēts, asinsrades orgānu slimības, nervu slimības, vairogdziedzera un virsnieru saslimšanas, elpošanas ceļu saslimšanas, biežākās ķirurģiskās problēmas grūtniecības laikā (žultsakmeņi, apendicīts, zarnu necaurejamība, traumas));

98.1.5. medikamentu ietekme uz grūtnieci un augli;

98.1.6. alkohola, smēķēšanas ietekme uz grūtnieci un augli;

98.1.7. fizioloģisks pēcdzemdību periods;

98.1.8. krūts barošana;

98.1.9. pēcdzemdību depresija;

98.1.10. anēmija;

98.1.11. pēcdzemdību periods pēc operatīvām dzemdībām;

98.2. otrais līmenis:

98.2.1. grūtniecības riska faktoru noteikšana;

98.2.2. infekcijas (masaliņas, sifiliss, gonoreja, citomegalovīruss, herpes simplex vīruss, B vīrushepatīts, toksoplazmoze, HIV, hlamidioze, kandidoze, bakteriāla vaginoze, trihomoniāze);

98.2.3. slikta dūša, vemšana grūtniecības laikā, anēmija, ģenitālā trakta infekcijas grūtniecības laikā;

98.2.4. laktācijas traucējumi un mastīts;

98.2.5. pēcdzemdību periods pēc operatīvām dzemdībām;

98.3. trešais līmenis:

98.3.1. ģenētiska patoloģija ģimenes anamnēzē;

98.3.2. asiņošanas iemesli grūtniecības laikā (spontāns aborts (stadijas, septisks aborts, nenoticis iesācies aborts), trofoblastiskās saslimšanas (pūslīšu mola, horionkarcinoma), priekšguloša placenta, normāli piestiprinātas placentas priekšlaicīga atslāņošanās, sieviešu dzimumorgānu pirmsvēža saslimšanas, dzemdes kakla vēzis, dzemdes plīsums);

98.3.3. infekcijas (masaliņas, sifiliss, gonoreja, citomegalovīruss, herpes simplex vīruss, B vīrushepatīts, toksoplazmoze, HIV, hlamidioze, kandidoze, bakteriāla vaginoze, trihomoniāze);

98.3.4. nepareiza augļa guļa, augļa augšanas traucējumi, dzemdes kakla nepietiekamība, priekšlaicīgas dzemdības, pārnēsāta grūtniecība, hipertensīvie stāvokļi grūtniecības laikā, preeklampsija (dzemdību un pēcdzemdību periodā), izosensibilizēta grūtniecība;

98.3.5. pēcdzemdību infekcijas (dzemdību ceļu, urīnceļu infekcijas, vēnu iekaisumi);

98.4. ceturtais līmenis:

98.4.1. normālu dzemdību vadīšana un pieņemšana;

98.4.2. ārpusdzemdes grūtniecība;

98.4.3. pēcdzemdību asiņošana (dzemdes atonija, placentas retence, dzemdību ceļu trauma).

99. Rezidentūras laikā rezidents apgūst detalizētas zināšanas par šādiem jautājumiem ginekoloģijā šādos līmeņos:

99.1. pirmais līmenis:

99.1.1. slimības anamnēzes svarīgākie dati un nepieciešamās izmeklēšanas metodes pacientēm ar sieviešu slimībām;

99.1.2. sievietes veselības aprūpes pamatprincipi un to saistība ar pacientes psiholoģiju, sociālo un emocionālo stāvokli;

99.1.3. ētikas problēmas saistībā ar sieviešu slimībām;

99.1.4. sievietes reproduktīvās sistēmas anatomija un fizioloģija;

99.1.5. menstruālā cikla fizioloģija;

99.1.6. menstruālā cikla biežākie traucējumu veidi, iemesli un ģimenes ārsta taktika;

99.1.7. perimenopauzālā perioda fizioloģija un traucējumi;

99.1.8. medicīniskā aborta indikācijas un iespējamie pārtraukšanas veidi;

99.1.9. seksuālās vardarbības medicīniskās ekspertīzes jautājumi;

99.1.10. iekšējo dzimumorgānu noslīdējumi, indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai;

99.1.11. maksts tīrības pakāpes noteikšana un izvērtēšana;

99.1.12. dispareūnija, tās iemesli, ārsta taktika;

99.1.13. ginekoloģiskās saslimstības profilakses principi;

99.2. otrais līmenis:

99.2.1. premenstruālās spriedzes sindroms un ārstēšanas principi;

99.2.2. neauglība, tās cēloņi;

99.2.3. dzemdes piedēkļu iekaisums;

99.2.4. ārējo dzimumorgānu iekaisuma procesi;

99.2.5. dispareūnija, tās iemesli, ārsta taktika;

99.2.6. pacienta sagatavošana ginekoloģiskām operācijām;

99.3. trešais līmenis:

99.3.1. menstruālās funkcijas traucējumi – disfunkcionālas asiņošanas;

99.3.2. primārās un sekundārās amenorejas iemesli un izmeklēšanas metodes;

99.3.3. juvenilās asiņošanas īpatnības un biežākie iemesli;

99.3.4. bērnu un pusaudžu biežākās ginekoloģiskās saslimšanas (iedzimtas anomālijas, iekaisuma slimības, audzēji, traumas);

99.3.5. priekšlaicīga un aizkavēta dzimumnobriešana;

99.3.6. endometrīts (simptomātika);

99.3.7. endometrioze, klasifikācija;

99.3.8. seksuāli transmisīvās infekcijas ginekoloģijā, AIDS;

99.3.9. dzimumorgānu traumas;

99.3.10. funkcionālie testi ginekoloģijas praksē;

99.3.11. dzemdes mioma, diagnostika, novērtēšana;

99.4. ceturtais līmenis:

99.4.1. legāls aborts un tā komplikācijas (agrīnās, vēlīnās);

99.4.2. spontāns aborts (simptomi);

99.4.3. ārpusdzemdes grūtniecības iemesli (klīnika);

99.4.4. pelvioperitonīts, difūzs peritonīts un septisks stāvoklis, saistīts ar ginekoloģiskām saslimšanām.

100. Rezidentūras laikā rezidents apgūst pirmā līmeņa zināšanas un praktiskās iemaņas par šādiem jautājumiem ginekoloģijā:

100.1. laboratorisko izmeklējumu novērtēšana (bakterioskopiskā un bakterioloģiskā maksts un uretras izdalījumu analīze, spermogramma, citoloģiskā izmeklēšana (onkocitoloģija));

100.2. ginekoloģisko izmeklēšanas metožu veikšana (spoguļos, vagināli, rektāli);

100.3. iztriepju ņemšana (onkocitoloģiskai izmeklēšanai, hormonālai kolpocitoloģijai, bakterioskopiskai izmeklēšanai u. c.);

100.4. uzsējuma ņemšana bakterioloģiskai izmeklēšanai;

100.5. krūšu dziedzeru izmeklēšana (analīžu ņemšana onkocitoloģiskai izmeklēšanai);

100.6. vaginālo procedūru veikšana (vanniņas, tamponi u. c.).

101. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem onkoloģiskajā ginekoloģijā šādos līmeņos:

101.1. pirmais līmenis:

101.1.1. ārējo dzimumorgānu fona saslimšanas;

101.1.2. ārējo dzimumorgānu pirmsvēža saslimšanas, ārējo dzimumorgānu vēža saslimšanas riska grupas;

101.1.3. dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas svarīgākās diagnostikas metodes;

101.1.4. dzemdes kakla vēža saslimšanas riska grupas;

101.1.5. sievietes dzimumhormonatkarīgo ļaundabīgo audzēju lokalizācija;

101.2. otrais līmenis:

101.2.1. dzemdes kakla displāzijas ārstēšanas metodes;

101.2.2. olnīcu pirmsvēža stadija;

101.3. trešais līmenis:

101.3.1. endometrija vēzis, saslimšanas riska grupas;

101.3.2. endometrija hiperplāzijas veidi un ārstēšana;

101.3.3. ārsta taktika onkoloģiski konstatētā paaugstinātā estrogēnu līmeņa gadījumos menopauzē;

101.3.4. olnīcu vēža simptomātika, metastazēšanās ceļi, diferenciāl­diagnoze;

101.3.5. krūšu dziedzeru vēzis, klīnika, saslimšanas riska grupas.

102. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem personas, ģimenes, sabiedrības un mentālajā veselībā:

102.1. sabiedrības veselības jēdziens un ar to saistītie ģimenes medicīnas aspekti;

102.2. galvenās darbības sabiedrības veselības jomā;

102.3. iedzīvotāju veselības novērtēšana un veselības aprūpes darba novērtēšana;

102.4. paņēmieni iedzīvotāju veselības novērtēšanai;

102.5. veselības aprūpes sistēma valstī un ģimenes ārsta vieta tajā;

102.6. veselības aprūpes finansēšana;

102.7. slimību ietekme uz sabiedrības funkcionēšanu;

102.8. statistisko un citu datu vākšana, to zinātniskie un ētiskie aspekti;

102.9. uz ģimeni orientētā veselības aprūpe un tās līmeņi;

102.10. stress, emocijas un slimības, to savstarpējā saistība;

102.11. prāta spējas un to ietekme uz personas veselību;

102.12. personības novērtēšanas metodes;

102.13. psiholoģiskie ārstēšanas aspekti;

102.14. mentālā veselība un patoloģija.

103. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem psihiatrijā:

103.1. psihisko slimību un traucējumu cēloņi, veicinošie faktori, patoģenētiskie mehānismi;

103.2. paņēmieni psihisko slimību un traucējumu diagnosticēšanai primārās aprūpes līmenī;

103.3. psihopatoloģisko sindromu sistemātika un klasifikācija;

103.4. galvenās psihopatoloģisko sindromu grupas un ģimenes ārsta uzdevumi to diagnosticēšanā un novērošanā, pacientam ārstējoties mājas apstākļos;

103.5. citu saslimšanu vai traumu izraisītie psihiskie traucējumi, to vadīšana un ģimenes (vispārējās prakses) ārsta taktika;

103.6. alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas galvenie simptomi, to diferenciāldiagnostika, paasinājumu diagnosticēšana un novērošana primārās aprūpes līmenī;

103.7. seksoloģijas jēdziens – psihoterapijas pamatelementi, mentālā stāvokļa testēšana;

103.8. psihosomatiskās slimības, to cēloņi, profilakse un ārstēšanas īpatnības;

103.9. tiesiskie jautājumi psihiatrijā, rīcībspēja, pieskaitāmība, pacientu tiesību aizsardzība, pacientu konsultēšanas un stacionēšanas noteikumi, darbspēju noteikšana;

103.10. psihiski slimo rehabilitācijas galvenie veidi un pamatprincipi, ārpusstacionāra psihiatriskā palīdzība.

104. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādiem jautājumiem psihiatrijā šādos līmeņos:

104.1. otrais līmenis:

104.1.1. suicidāli izteikumi;

104.1.2. demence bez papildu simptomātikas;

104.1.3. organiski afektīvi traucējumi, trauksme, disociatīvi traucējumi, emocionāla labilitāte;

104.1.4. viegla depresijas epizode, hipomānija;

104.1.5. ciklotīmija, distīmija;

104.1.6. neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi;

104.1.7. ēšanas un miega traucējumi;

104.1.8. neiroleptisko līdzekļu un antidepresantu blaknes, to ārstēšana;

104.2. trešais līmenis:

104.2.1. augsts pašnāvības risks, pašnāvības mēģinājums;

104.2.2. sabiedriski bīstama uzvedība psihotisku traucējumu iespaidā;

104.2.3. demence ar psihotiskiem papildu simptomiem;

104.2.4. organiski halucinatori, katatoni traucējumi un murgi;

104.2.5. šizofrēnija, šizoafektīvi traucējumi, akūti psihotiski traucējumi;

104.2.6. vidēji smaga un smaga depresijas epizode, mānijas epizode;

104.2.7. specifiski personības traucējumi;

104.2.8. garīgā atpalicība;

104.2.9. psihiski traucējumi bērna vecumā;

104.3. ceturtais līmenis:

104.3.1. katatonija;

104.3.2. neiroleptiskais malignais sindroms.

105. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu slimību klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, operācijas indikācijām un profilaksi uroloģijā šādos līmeņos:

105.1. otrais līmenis:

105.1.1. fimoze, parafimoze;

105.1.2. paranefrīts, prostatīts;

105.1.3. nierakmeņu slimība;

105.2. trešais līmenis:

105.2.1. akūtas sēklinieku slimības;

105.2.2. prostatas, sēklinieka audzēji.

106. Rezidentūras laikā rezidents apgūst zināšanas par šādu ādas un zemādas veidojumu klīnisko ainu, diagnostiku, ārstēšanu, operācijas indikācijām un profilaksi šādos līmeņos:

106.1. pirmais līmenis – kārpas, varžacis;